jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D
bet es! bet es!! šodien ar skuķiem aizbraucu uz Baznīcu nakti Vecajā Ģertrūdes baznīcā un pēc tam uz Alberta baznīcu (visām patika gan origami dūjas gan fotoorientēšanās, man arī ērģeļmūzika ļoti) un tad tā kā nesapratu kur parkoties lai ietu uz kapellu Katoļu ģimnāzijā, aizbraucām uz parku pie Māras dīķa un sīkas gandrīz pusstundu skrēja un lēca un šūpojās un spēlēja paslēpes un diena ir izdevusies lai arī uz Tukumu pie maniem draugiem ciemos aizbrauca tikai puiši. sīkas pēc dz.d. ballītes ciemos ilgi īdēja, ka garlaicīgi, bet kultūra izglāba atmosfēru ģimenē. uz Ģertrūdes ielas zied skaistiem rozā ziediem nesen stādīti kociņi, visur smaržo ceriņi un es! pati! izklaidei! (nevis obligāti jo Vajag) Aizbrwucu uz centru ar mašīnu!!! T.i. es to biju darījusi jau iepriekš un ir tik priecīgi, ka sanāk un nestresī
man galvā atkal nav vietas un ir grūti padomāt. pēc nedēļas ekskursija diviem bērniem, rīt trešajam un es vairs nesaprotu kuram cikos jābūt, jo tikšanās vieta viena un ta pati un laiki arī.. līdzīgi :D un pilnai laimei tajā dienā, kad ekskursija (uz kuru es sīkus vedīšu ar mašīnu jo busiņā beigušās vietas.lol) vecākajam mūzikas skolas orķestra koncerts
šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai
sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes
uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram
izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izr
man arī vajadzētu piemaksu par darbu kaitīgos apstākļos un bezmaksas pienu.
aizvedu dvīnes pie zobārsta un tas bija Darbs. protams, man ir trauma no pagājušās vasaras, kad Bolderājā (tur bērnus nevajag vest, apkalpošanas kultūra nekāda) viss bija briesmīgi, pēc tam piemājas doktorātā, kur ir brīnišķīga higiēniste viņa nobirstēt (un pat valsts apmaksātus silantus!) varēja vienai, otra nesadarbojās, tikai drusku priekšzobus patīrīja. šeit pati vizīte bija superīga, šai zobārstei sekošu līdz pašai zemes malai. es jau tajos 7:30 pamodos nogurusi no vakardienas (60x2 km un kādas 4 stundas ceļā), kad pēc brīnišķīga vīkenda ellē ratā dziļi Kurzemē (kur es ierados piekususi, jo tik tajā dienā atbraucu no tabora mazpilsētā vešanas) māti ar sīkiem nejauši satiku pirmajā pieturā mazpilsētā. divi bija ar riteņiem un ķiverēm, nr.2 gāja kājām. aizgājām atpakaļ, pa ceļam paēdot ciema veikaliņa otrā stāva kafejnīcā, kur džeki drusku brīnījās par izvēlēm (nr.2. ēda tikai vārītus kartupeļus + auzu pārslu krēmu ar ķīseli) un nejauši man pieskaitīja divu citu bērnu porcijas (:D pēc tam atdeva skaidruci un baisi pārdzīvoja) nr.3 žākstījās, ka nevar uzbraukt kalnā, man viss jau bija izbesījis un stresīju kā paspēsim uz kaut kādu mazo autobusu lai atpakaļ uz pilsētu tie 3 km nav jāiet kājām, sīkas žākstījās par to, ka jābrauc uz mājām, kāpēc nevar palikt ilgāk, neiešu pie tā stulbā zobārsta, nr.1 par to, ka nevar viens palikt ilgāk (jā, nav taisnīgi, bet es vakar nevarēju viņu tur atstāt, mani jau šitie žāksti gandrīz nobeidza) atbraukšana laika ziņā bija kā nomērīta, kā pa diedziņu, neviens autobuss nebija jāgaida, es nostiepos milzīgu maisu ar maiņas un mantotajiem apaviem un jakām un vakar visi vēlu aizgāja gulēt, es knapi uzbungāju augšā un gandrīz laicīgi pat paspējām zobārstniecībā un tur šīs negribēja sadarboties un es salūzu un rīkojos konstruktīvi - uzpirku ar solījumiem par baseinu/krāsojamo uzlīmju grāmatu/kaut ko garšīgu (es jums nopirkšu kūkas!) un milzu trumpi - nagu lakām. tā kā es jau kopš kāda aprīļa gribu nomainīt vecās sakaltušās un beigtās pret jaunajām, bet aizmirstu, tas bija arī solījums man pašai par nenosprāgšanu. uzlīmju grāmatas, baseinu un kūkas nevajadzēja, sarunājām, ka paliekam tikai pie nagu lakām. tikai. man tagad vajag jaunu maciņu, jo pat izmetot vecās tur nebūs vietas, bet es beidzot dabūju ļoti skaistus toņus ar metālisku spīdumu kā pirms 20 gadiem kad nagu lakas bija modē un esmu laimīga, lai gan negribu iedomāties cik tas kopā izmaksāja. no otras puses 100 punkti lētāk nekā 2 x maksas zobārsta vizīte :D
vakar māte atsūtīja bildes: zem saulessarga (elsdama pūsdama trešdien tajos 32'C ieskrūvēju zemē pagalma vidū) paklāta sedziņa, uz tās skuķi ar vienādām pītām salmu cepurītēm ar austiņām lasa katra savu (biezu) grāmatu un soļa attālumā no viņām arī ēnā uz pašas segas maliņas dirn Rižiks un puspiemiegtām acīm mīlestības pilnu skatienu glūn viņu virzienā
ļapotā! idille!
šodien es aizvedu skuķus uz skolu (tur viņiem ķipa ir ko darīt), atnācu iedzert otro kafiju, paņēmu bērnu, aizgājām Darīt Lietas. 1) nopirkām kājām kremus un dezodorantus jo vasara un DzSv, 2) humpalās laikojām bikses - protams, ka nenopirku, nopirku segas pārvalku par 0.75€, 3) bijām Drogās jo kaut kas ko aizmirsu, 4) pie šuvējas aiznesu atšūt biksēm galus (psc 12€!) 5) nopirku bumbu futbolam. beidzot. man liekas ka pirmoreiz prasīja pirms 2 gadiem (nopūta, žests)
aizgājām uz skolu pakaļ sīkajām, tās visu pusotru stundu bija tupējušas pie skapja un negāja iekšā, ierāvušās sevī ne ar skolotāju ne citiem bērniem ne mantām nespēlējās un filmu neskatījās, protams, izbesījušās. man arī izmisums, pieņēmu mērus. sarunāju, ka rīt arī vecākais var tur iet, cerams būs arī viena viņu druška, bet nu vispār bēdu leja ar visiem citiem maniem plāniem.
pabaroju šos, vecākais izprasījās ārā futbolēt, pagulēju, kāds pie galvas agonēja, ka nav ko darīt gaaarlaicīgi. izvārījām frikadeļu zupu (sīkās frikadelēja, gāja ļ.raiti), izcepu kartupeļus un gāju staigāties jo nevaru izteikt kā man viss riebās. nogāju kādus 5 km, tagad sāp mugura bet smadzene drusku atpūtās un endorfīni tomēr izdalās. sarunāju ar draudzeni otrā Rīgas galā atkal vakarā 'iziet uzpīpēt' uz dažiem kilometriem telefona sarunas
8:18 pamodos no ļoti interesanta sapņa (braucienā ar kemperi Somijā bija plūdi un gar mūsu kempingu pa upi peldēja lietavu izskalotu koku stumbri un tad uz viena tāda bebru nograuzta milzeņa sēdēja divi zvēri bebri! es saucu, bet tie bija divi pūkaini kaķīši - balts un melnbalts, kas metās peldēt un tad visi tādi dubļaini līda pie manis un tad mēs braucām meklēt kam pazuduši tādi mīļumi)
9:20 pamodos no kliedzieniem. Viņa man iekoda! Aaaa! Viņa pirmā sāka! Drāma bija par... Vjetnamiešu zvaigznīti. viena aizskrūvējusi, otra nedabūja vaļā un tad viņai vēl iekoda jo esot pateikusi, ka māsa vainīga..
Mājās ož pēc vecām tantēm, bet vismaz iesnas ķipa ārstējot
pieriebās man tas gribu-ēst-šito-neēdīšu-nezinu-ko-gribu un izmisumā izsniedzu abām pavārgrāmatas. aizvakar klimpas pienā ēda abas, nr.1 tikai pagaršoja. šodien ļoti gribēja dārzeņu piena zupu. labi es saku, ja aiziesuet uz veikalu pēc kāposta. vajagot arī pētersīļus. iedevu naudu lai iet pakaļ, kamēr divi veikalā nr.2 nomizoja burkānus. no veikala priecīgi atnāca ar mazu kāpostgalviņu un divām paciņām diļļu jo tās bija noliktas virs cenu zīmes 'pētersīļi' :D
paldies Dievam zupu ēd abas. vienu to daļu kur tikai dārzeņi buljonā, otra to, kurai pielēju pienu
draudzene saslima, tad nu ar mammu un skuķiem bijām Riekstkodī. vakar abas agonēja kāpēc visu laiku jāiet uz to stulbo baletu un kāpēc Baba atbrauc tikai kad kaut kur jāiet :D šodien arī bija te drāmiņa, bet viss beidzās labi, paspējām lai arī šīs gāja saģērbušās kā rajona zieds
orķestris nospēlēja wow! tērpi un scenogrāfija kolosāli, dejoja labi, ar to sinhronumu bija kā bija (jo īpaši pēc ķīniešiem) bet cik nu es tur redzēju dejošanu, jo visu laiku skatījos uz mūziķiem kad nu spēlēs to manu mīļāko instrumentu. nr.3 iepriekšējo vijoles skolotāju neieraudzīju, ļoti patika cilvēks-orķestris ar tamburīnu, škīvjiem, kastaņetēm, metalofonu un ēm piparu dzirnaviņām?! otrajā balkonā otrajā rindā vietas bija ļoti labas, ar puiku ejot pirkšu pirmajā balkonā kaut kur galos lai tuvāk bedrei. mēs ar Babu sajūsmā, šķiet, ka skuķiem arī patika
sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra
zvaigznes salikās un paspēju uz savu bērnu pirmo pirmo septembri. aizkustinoši, protams. ļoti patika gan audzinātāja gan pagarinātās grupas skolotāja. vakar Lucavsalā iepazināmies ar klasesbiedreni, kuras māsa ar vecāko gāja vienā bd grupiņā (vīrs atpazina tēti) un viņa šodien gādīgi paskaidroja skolotājai kura dvīne ir kura kad dalīja e-talonus un audzinātāja teica ka nezin kura ir kura :D
tā kā ir vēl viena padraudzene no bd, arī maniem intraventajiem bērniem viss būs o.k., jo ir aizmugure, ja vien aizmugure pati neapbižos.lol
-Vai jūs esat remontdarbnīca?
- Jā, brauciet iekšā.
Ko pateikt cilvēkam, kas tevi nokaitinājis?
"Tev nesmaržo purkšķis". 100% garantēts rezultāts katru reizi
man nepatīk dvīnes pretstatīt. bet tas ir fakts, ka vienu vairāk velk uz pucēšanos, ārišķībām ar regulāru krišanu izmisumā par to, ka kaut kas kaut kam nepiestāv vai ir nesmuki (katru nedēļu vismaz pāris lielas tematiskas drāmas) kamēr otru šis satrauc +- reizi (piln)mēnesī. un šodien izrādījās, ka tai, kas mazāk princesīga negaršo kāju nagi, jo sasvīst un putekļaini par ko Modes Upuris smīnēja bārdā
aaaaa
mammūūū! viņa man parāva matus šitajā pusē, te!
bet viņa iekoda man galvā!
neiekodu gan!
iekodi gan, es jutu tavus zobus!
aaaa
nekad nebiju domājusi, ka pienāks tāda diena, kad pirms astoņiem no rīta no pufaikcimdu pirkstiem ķeksēšu ārā kārtīgas rupjā sāls šķipsnas izmēra maizes drupačas
pagulēju diendusu (ilgu un vēlu), uzstutējos, uzvilku kleitu un ļifonu jo tas palīdz savākties. uzsildīju auzu pārslu no iepriekšējām dienām, izcepu kartupeļus, uzbliezu viss-kas-mājās salātus (redīsi, burkāns, divu veidu tomāti, gurķis, eļļa un laima sula no jokaina trauciņa, ķipa īsta), visi ēda un slavēja, lielākā daļa visus trīs ēdienus (sailgojušies pēc normālas paikas, šonedēļ štopēja maizes, pagājušajā nedēļā vakaros pārtika no piena, es arī iespītējos un atteicos izpatikt), nomazgāju traukus, uzkopu virtuvi, paēdu vakariņas, nomazgāju traukus, saliku rītdienai pusdienas, lēni padzēru tēju un starp zobu tīrīšanu (visiem pārtīram jo stomatologi tā liek) un manas tējas beigām sīkas viena otrai uz sejas sazīmējušas ar pildspalvu. vienai radošs nonsenss uz pieres un vaigiem, otrai uz vaigiem ūsas un uz pieres austiņas, jo viņa ir ķipa kkāds zvērs. labi, ka ne ar flomasteriem, jo tos vajadzētu lietot tekstila krāsošanai, ne pa kam nevar dabūt nost
šis ir tas iemesls, kādēļ mani saticīga un mīlīga sadzīvošana dara tramīgu, ja laicīgi to pamanu. kautiņu seku novēršana ir skaļāka, bet mazāk ķēpīga
šodien septiņas stundas (-30 min -15 min -15 min) bija nodarbības, pa vidu vispirms noskaidroju nokārtoju vienu birokrātisku lietu (kas mani satrieca un izsita no ritma), aiznesu papīrus, citu birokrātisku lietu nodarīju gandrīz da galam (ja neskaita to izsisto), slapju muguru bet paspēju uz transportu, mājupceļā kādu 4 enerģisku/spītīgu/dusmīgu/atriebīgu kantrīdziedātāju balāžu laikā puslīdz sakarīgā līmenī dabūju atpakaļ tās emocijas, mājās rikšiem, atsaucu bērnu no vecmāmiņas, fiksi tēju un maizītes, nedaudz sapļeku, attapos pēc kādām 10 min kad burtiski biju blenzusi sienā pilnībā uzkārusies, rikšiem ar vecāko uz bd pēc sīkām, drāma (tu man nepatīc, es negribu ka tu esi mana mamma. kāpēc jāiet ar kājām. kājāmiešana kaka. man nepatīk tētis. es gribu braukt mašīnā ko mēs šovakar darīsim, es gribu lai nav garlaicīgi, pie kāpņutelpas durvīm es gribu ēst, ko tu uztaisīji u.t.t.), drāma es nelikšu nost virsdrēbes (izmētātas pa visu koridoru) drāma es nemazgāšu rokas un ēdīšu netīrām (pārcilvēciskiem spēkiem pasīvi agresīvo 'nu tad pļūtī uz veselībām' paturēju sevī) un kāpēc nav gatavas vakariņas un aaaa es uzkāpu štrumbanšbikšu sprādzei un es neko neēdīšu, izvilku burkas zupu, uztaisīju, drusku ēda abi, kamēr šie medīja krējumu un maizes ko taisīt pie zupas vai kā alternatīvu tai uz vēdera gulēju gultā un gārdzu, jo kaut kad dienas gaitā pēc 15:00 (kā vaidēja citi) e-klasē pēkšņi uz rītdienu 1,5 m striķa, šauras zīda lentītes (brīnums, ka ne krāsainas), aplikāciju papīrs, šķēres, līme. un jāatrāda slimošanas laikā uztaisītais dzijas bumbulītis (ko es vīkendā neizdarīju, jo man dzija atdota vai nu kkādas neiedvesmojošas krāsas un vajag lai vismaz viens no mums ir iedvesmots, vai satītas uz kaut kādiem no veciem kalendāriem sagrieztiem lieliem platiem apļiem, tātad jāatplēš un jāsatin. teiksim moderni - nebija resursu). dzijas vīriņu taisīšu rīt, ja būšu spējīga, jo teorijā man atzvanīs no provinces slimnīcas, kur arī dara to psihologu un man jāiet ar to birokrātiju ja ne cīnīties, tad pateikt lielu vatafak, ko jūs mani šitā apbižojat, un tad vēl es sameklēju izbeigušāss burtnīcas matemātikā vietā jaunu un parakstīju
un man liekas, es redzēju vienu cibiņu, bet to es sapratu pēc krietna laika, jo biju stresā un bija jāpaspēj
un tagad zobi gandrīz grib klabēt, iekšā viss kratās, bet es xanax ceturtdaļu negribu, jo man jau tā nāk miegs (agrie rīti)
ar ko es lepojos - cibas laicīgi iebaidīta pirms man vispār bija bērni (paldies kihelkonnai, sw un tvarj un noteikti arī kādiem sen publiski nerakstošiem aizmirstiem jūzeriem) es jau kādu laiku krāju visādus potenciāli noderīgus sūdukus. mētājas viņi visur gan sakārtoti (makšķernieku āķu kastē), gan kastēs ar bardaku puslīdz par tēmu un bižutēriju gan ik pa laikam vienkārši kaut kur. tā nu ar burvju mākslinieka cienīgu kustību no virtuves bardaka čupas izvilku kleitai nogrieztas traucējošas zīda cilpiņas. nu, jūs ziniet tās, ko liek lai smalkas drēbes nešļūk nost no pleciņiem. lūdzu, nav par ko!
un mani pilnīgi neinteresē, ka tas zīds ir feikais un krāsa melna, jo es no kaut kādiem mistiskiem krājumiem atradu šauru striķīti ap 2m (nogriezu kā vajag) un arī drusku garāku gaišu lentīti, iespējams no kādas vecas dāvanas
nebija spēka saorganizēt ciemošanos rīt vai parīt vai aizparīt, sarunājām konceptu, bet man tas dzijas vīriņš un sadzīves proza, bet nu ja kas, tad vīkendā vienu dienu brauksim ciemos. ja nebūšu nosprāgusi, jo ļoti gribas izkāpt
/jāmēģina pašai pierakstīties pie tā klīniskā psihologa par sevi un ceturtdien jāpalielina zāļu deva, jo šitā ar diegiem nav aršana, smagi nepietiek. loģiski, ka tā/
un vēl šodien grupiņas čatā pacēla izlaiduma tēmu un kaut kad rīt vai parīt viņiem nāk sveču liešanas darbnīca (7 eiro)
Dāmas no tirdziņa pārnāca pilniem maisiem pirkumu (lielākoties saldumu) un saviem darbiņiem, kuri tā arī no maisiņa netika izņemti. Ja nu kāds sagrib pirkt?!
Nākamajā vasarā jāmēģina atcerēties vai nu iesēt salmenes un ko vai tējas jāievāc, jo cepumus es nesacepšu. Ļoti patika doma uz salmiņa uzspraust lielo maršmello, pamērcēt šokolādē un apbērt ar krāsainiem cukura kraukšķiem. Un fancy keksiņi, bet būsim reāli
