nr.3 tik ļoti vajag māsas uzmanību, ka viņa nabaga nr.2 seko ar plastmasas binokli uz acīm. nu tā, ka nr.2 atvērtu grāmatu piespiedusi pie vēdera staigā pa māju un raud balsī jo negrib ka māsa skatās pār plecu, a māsa diezgan apmierināta seko ar to binokli uz acīm apmēram 20 cm atstatumā
Aaaaaa

midzinu, sēžu blakus, bakstos telefonā. sajūtu izmaiņas atmosfērā. paceļu acis, a tur dvīnes katra savā gultā klusi kā pelītes spēlē Akmens Šķēres Papīrīts
Aaaaa

Pusdivos naktī ķērciens, viss ir slikti un termometrs rāda 41,5. Tādu ciparu ieraudzīju un nosirmoju, šitā nebija bijis
nositām līdz 38+
Nepaiet ne stunda ķērciens no otras, tai gan jau pēc apslaucīšanas ar aukstu mitru dvieli bija 37,7+
Lai nu tā būtu tikai 24h vai trīs diennakšu gripa

Bijām Lucavsalā. It kā jau forši. Bet tādēļ, ka nr.2 ļoti aizrautīgi skraidīja un spēlējās ar nr.1, greizsirdības sēkla tika iesēta un lai gan pa durvīm ienākot klausījāmies radio pasaku un karsta putra jau gaidīja, ēst varēja uzreiz, ar to tomēr nepietika un tad, kad es pēc biezputras ar garšīgo Lidl ķiršu džemu un ceptiem panētiem kabačiem un suši virtuvē viena dzēru siltu saldu melno tēju (laikam pirmo reizi šonedēļ), pie manis atskrēja sabēdājies un sašutis cilvēks, kuram nr.3 bija ļaunprātīgi nolaizījusi pieri

Kā lai iemāca par consent un robežām ja to pusi laika, kad negribas lēkt Daugavā, briesmīgi nāk smiekli /bet nedrīkst/

vispirms asinsstindzinošs kliedziens un pēc tam 'mamma! viņa nolaizīja manu gultu!'

Tikko gandrīz līdz kautiņam ar matu plēšanu. Viens ieraudzījis, ka vecāku guļamistabā tapetei neliela plaisa un tur iestūķējis.. fliteri. Un laimīgs aizgājis kakāt. A man steidzami jāmierina tas, kam ķipa tas fliteris piederējis un jāgaida kad varēšu iet podu mazgāt. Rokas trīcēja ar adatu to fliteri bakstot laukā no spraugas, jā

ko darīt, ja kāds sirsnīgi raud, jo kāds cits (iespējams pēc īpašnieka aicinājuma tematā 'brīvais mikrofons') zīmējumā uzzīmē dibenu (pat līdzīgu!) un to ar flomasteru nevar aizkrāsot. smiekli nāca briesmīgi. neko baigi risināt nevarēju, jo neredzēju no a->z un prespektīva mainās, ļoti. tad nu nelaimīgajam īpašniekam mierinājumam iedevu uzlīmi, ko uzlīmēt pa virsu. jo nu jo

Sīcis šķirsta pavārgrāmatu un skaļi komentē 'maa varēsi uzcept šito? Un tādu uztaisīt' pienāk otrs, paskatās un strīdās ka šitādu nevarēšu

A ja tev būs dvīnītes?
Tad viņas dzīvos šajā mājā.
A ja tev būs ponijs Pedro?
Tad viņš dzīvos citā mājā.
Māsiņas krāsiņas uķipuķi

cirks aizbraucis, klauni palikuši. nē, nu vispār jau es šodien pa logu redzēju kā parkā bērni lamu un ko aplokā pāri žogam met sienu. tā kā ne gluži aizbraukusī, dažus īstus varēs satikt parkā.

karoče man ir sakrājušās problēmas. kaudzē un smieklīgas. sīkās grauž nagus. tā, ka visus. i roku i kāju. tā, ka nav ko nogriezt. ielien vakarā gultā, salokās faķīra pozā (kurš sēdus, kurš tikai guļus) un kož ka knakst. /brr bvē fuipēkaka veh/ un pēc tam brēc, ja iekož pirkstā (pēdējā laikā arvien retāk) vai apēsts arī ienadzis vai nagi izmirkuši un aizplīst. un sāp

šorīt viens uz līdzenas vietas parāva uz mutes. vispār jau uz foršas mīkstas taciņas. bet piere, protams, atrada betona apmalīti. brēka bija milzīga, drusku nobrāzts un nedaudz zils, jutos kā sliktākā māte bestest everest un aizvedu un atstāju b/d. lai izveidojas ieradums iet uz bd un tur palikt un puslīdz bez kliegšanas nākt mājās vakarā.

rīt fotogrāfēšanās. skaistas būs abas. gan zilā piere (ar noplēsto sarkano oda pumpas vietu nedaudz zemāk) gan zilā acs (atcerieties episko epizodi ar skriešanu mājās kakāt?)

šodien bija baseins. vakar pirms gulētiešanas beidzot Baseina Mugursomās (jo personālam tā esot ērtāk) kuras izsniedzām vīkendā un pēc tam tētis neļāva ņemt pastaigā un mamma negribēja ļaut ņemt līdzi gultā salikām Baseina Lietas. pašā vakarā biju pārgurusi, izbesījusies, par nesmuku izrunāšanos izslēdzu gaismu istabā nafig (ieslēdzot koridorā lai nav pavisam tumšs), tad sašutumā viss no baseina somām demonstratīvi lidoja uz grīdas/ bet nu labi, ne par to stāsts. viens bija dziļi aizvainojies. ne tad uz mani par vakarvakaru, ne tad uz personālu par Dievs vien zina kādiem pāridarījumiem un jau no rīta pateica, ka somu nevajag, jo baseinā neies. neies neies, nodomāju. to vēl redzēsim. tāpat kā zupu neēdīs un pēc tam brēc ka izbeigusies. vakarā man audzinātāja stāsta, ka sākumā viss jauki, dušā ieiet, nomazgājas, saģērbjas, bet baseinā atsakās kāpt. ne viņa pati, ne nodarbību vadītāja nekādi neko neesot panākušas. māsiņas krāsiņas tā arī visu nodarbību esot omulīgi nosēdējušas baseina malā uz krēsliņiem romantiski sadevušās rociņās
vakarā mēģināju šo pārrunāt un man paziņoja, ka nākamnedēļ arī neies. baidos, jo tā bija nr.2. un viņa ietiepīgumā sit pušu mūs visus kopā ņemot

Rarā! nāc! es tevi gaidu! es tev iedošu to šitā grāmatiņa tev būs nr.2 izmisīgi sauc no šīs istabas
nevaru! esmu aizņemc atbild no otras. pēc mirkļa - pagaidi! nāku!
2g4m

kāpēc? mamma kāpēc? prasa viens kad otram mierīgi paskaidroju, ka vajag aiziet un no paklāja nolasīt tur izbirošos skābu kāpostu gabaliņus. netīrumi, es saku, ja tie ir nokrituši uz grīdas, tie ir netīrumi, tie vairs nav kāposti. kāpēc netīri kāposti? viena māsa pagriežas un prasa otrai

biju iecerējusi visu uz tādas objektīvas pozitīvisma nots. jo man vienmēr šķiet, ka es jau neko tādu nedaru un ka tās lietas kas būtībā ir likumsakarīgi panākumi, ir kaut kāda veiksme, tad nu pie šī gada panākumiem gribēju nosaukt to, ka viena nakti guļ bez pampera, protams, izgulēšana sausā ir tikai 1:3, jo ceļamies mēs vēlu. nu jau kādu nedēļu bez knupjiem jo vienu aizmirsām ciemos, divus jkdzes pašas nokārtoja tā, ka atradīsies pēc pusgada, bet tad tikko viens kamēr aizgriežos izvelk no poda piešņauktu papīra gabalu un izžmaidza pa dīvānu, istabas grīdu un saceļ Milzu Brēku kad ieliktam vannā, izplēšu no rokas, noskaloju pavisam un vēl ar dušu izšķīdinu plaukstās palikušās plēksnītes

tā kā viss kā parasti - mainīgā līdzsvarā
lol

mizoju un lieku katlā dārzeņus pusdienu biezenim, tikmēr pa priekšnamu tiek izmētāta mīklas mastika. novācu to un tikmēr cilvēki pārvācas uz guļamistabu kur viens priecīgs gaisā met to pašu mīklas plastikas bumbiņu
nu jau vairs nepietiek ar acīm pakausī

vienu vakaru rādās, ka šaus raķetes. saskrien sīči pie loga
nr.3 'Šaus!'
nr.2 'Šāviens nav, šāviens aizgāja gulēt'

pēc briesmīgas nakts kad sīces aizmiga tikai 2.30, viena ilgu garu diendusu pagulējusi, lai gan cerējām, ka uz nakti (brālis uzcēla), piecos bija sačureišens, ap astoņiem pāvācos no riblauža dīvāna uz gultu iemēģināt nomainītos tīros palagus, ik pa laikam iedevu, ielēju u.tml nr.1. kas beidzot varēja viens pats ar savām mantām izspēlēties cik grib, un tagad, kamēr es leju sev vannā ūdeni ar ēter.eļļām bet pati tikmēr karu veļu, ienāku, un manā smaržīgajā vannā samestas grīdas lupatas. cilvēki gribēja pastrādāt, es gribu nedaudz nošauties

nu ir traks vecums. 2g2m. mājas darbus jau kādu laiku vai nu daram kopā (kad man tur nervi) vai tumsā un zem deķa - kad ir ļoti aizņemtas ar ko pavisam aizraujošu, nav mājās vai otrā istabā un kāds tiešām pieskata. kas notiek reti, līdz ar to nu te ir tīrs, bet vēl nekārtīgāks kā parasti. vienu dienu cilvēki ļoti priecīgi laikoja visas ziemas pufaikas un virsdrēbes kā tādas. 25 minūšu laikā man muigura bija slapja un gribējās iedzert, bet bija pozitīvs rezultāts - daudz ko sašķiroju der/neder kategorijās, kad būs iespēja, varēšu sūtīt tālāk.
un šodien. šodien notika tass, no kā esmu baidījusies jau vairākus mēnešus. kamēr es sēžu uz poda vienā wc, otrā notiek darbi. cilvēki līdz elkoņiem iemērkušies podā, priecīgi skalo lupatas un ar tām mazgā grīdu. šķiet, ka sākās viss ar virtuves virsmu lupatiņu.
diezgan lepojos ar savu reakciju. es nekliedzu, es nesāku ārdīties vai neadekvāti uzvesties, aizgāju pēc telefona, nobildēju, atņēmu lupatas (tad gan sākās ultraskaņa), izskaloju vannu, sataisīju burbuļus, ieklāju vannas krokodilu un ieliku 50% dalībnieku vannā. otri piecdesmit žēli brēca pieri piespieduši grīdai blakus manai ciskai. pusstundu tur, tad pusstundu brēca ar skatu uz vienu vai otru podu. vai izlietni kurā ieliku nelaimīgās lupatiņas
neatkārtojiet to mājās. šī materiāla sagatavošanas laikā nav kaitēts nevienam bērnam vai dzīvniekam. es esmu emocionāli gatava pievērsties žūpībai
lol

mūžīgais darba rats. kamēr mazgāju traukus (minūtes 4?) lielajā istabā uz grīdas izgāž visas mantas. kamēr aizeju uzvilkt zābakus un garo tārpu, visa veļa no bļodas atkal brīnumaini salien atpakaļ vešenē. kamēr karu veļu, sīkie ielien wc un aizver durvis un kliedz. jo nevar kārtīgi aiztaisīt durvis, šķirba, redziet, paliek. ai, nekārtībiņa, ai, bēda! nāc, māt un aiztaisi durvis. no ārpuses
lol

viss man ir skaidrs par Gandrīz_Vīru, telepātiskā saikne izstāstīja. tētis āgāja tualetē viena saka. nē, tētis dabiņā āgāja. pēlēties saka nr.2

pusotra saspringta minūte un mātei baterija nosēdusies. sīkie paēduši, kaut ko tirinās priekšnamā, es virtuvē dzeru kafiju, ēdu pildītu pankūku ar āboliem, sīcis saka 'kaka'. nopūšos, aizsūtu uz wc vilkt nost bikses, sēsties uz poda, kamēr apēdīšu pankūku. atnāk man. otrs. ar pamperu. māsai kaka, pasties, mama. izsūtu ārā no virtuves (kakas virtuvē nenes, ej uz koridoru, es jau nāku), ceļos, paslavēju sīci un kamēr es lieku pamperu, šis nāk, uzsēžas ratiem un sāk vilkt bikses. abas kājas vienā starā. aizienu maisiņu, nopūšos, uzslavēju, aizsūtu uz vannasistabu, noņemu ķēpu, uzpūšu Kvadro mīksto mēbeļu tīrītāju (Kvadro. tīra sūdus vislabāk! kadrs ar priecīgu pqaspūrušu mājsaimnieci), nomazgāju dibenu (ne sev), uzlieku uz zobu birstes pastu (ne sev), eju mitru lupatu sakopt ķēpu un pie pēdējiem kafijas malkiem apcerēt dzīvi. sadirsto un velto

trauki arī vienmēr plīst pa pāriem. vakar viens šķīvītis, šodien maza bļodiņa. ik pa laikam jau man uznāk dusma, ka nespēju pateikt nē mazu trauku humpalām, bet kad saplīst, nopriecājos, jo fajanss tomēr plīst visdrošāk