biju iecerējusi visu uz tādas objektīvas pozitīvisma nots. jo man vienmēr šķiet, ka es jau neko tādu nedaru un ka tās lietas kas būtībā ir likumsakarīgi panākumi, ir kaut kāda veiksme, tad nu pie šī gada panākumiem gribēju nosaukt to, ka viena nakti guļ bez pampera, protams, izgulēšana sausā ir tikai 1:3, jo ceļamies mēs vēlu. nu jau kādu nedēļu bez knupjiem jo vienu aizmirsām ciemos, divus jkdzes pašas nokārtoja tā, ka atradīsies pēc pusgada, bet tad tikko viens kamēr aizgriežos izvelk no poda piešņauktu papīra gabalu un izžmaidza pa dīvānu, istabas grīdu un saceļ Milzu Brēku kad ieliktam vannā, izplēšu no rokas, noskaloju pavisam un vēl ar dušu izšķīdinu plaukstās palikušās plēksnītes

tā kā viss kā parasti - mainīgā līdzsvarā
lol

mizoju un lieku katlā dārzeņus pusdienu biezenim, tikmēr pa priekšnamu tiek izmētāta mīklas mastika. novācu to un tikmēr cilvēki pārvācas uz guļamistabu kur viens priecīgs gaisā met to pašu mīklas plastikas bumbiņu
nu jau vairs nepietiek ar acīm pakausī

vienu vakaru rādās, ka šaus raķetes. saskrien sīči pie loga
nr.3 'Šaus!'
nr.2 'Šāviens nav, šāviens aizgāja gulēt'

pēc briesmīgas nakts kad sīces aizmiga tikai 2.30, viena ilgu garu diendusu pagulējusi, lai gan cerējām, ka uz nakti (brālis uzcēla), piecos bija sačureišens, ap astoņiem pāvācos no riblauža dīvāna uz gultu iemēģināt nomainītos tīros palagus, ik pa laikam iedevu, ielēju u.tml nr.1. kas beidzot varēja viens pats ar savām mantām izspēlēties cik grib, un tagad, kamēr es leju sev vannā ūdeni ar ēter.eļļām bet pati tikmēr karu veļu, ienāku, un manā smaržīgajā vannā samestas grīdas lupatas. cilvēki gribēja pastrādāt, es gribu nedaudz nošauties

nu ir traks vecums. 2g2m. mājas darbus jau kādu laiku vai nu daram kopā (kad man tur nervi) vai tumsā un zem deķa - kad ir ļoti aizņemtas ar ko pavisam aizraujošu, nav mājās vai otrā istabā un kāds tiešām pieskata. kas notiek reti, līdz ar to nu te ir tīrs, bet vēl nekārtīgāks kā parasti. vienu dienu cilvēki ļoti priecīgi laikoja visas ziemas pufaikas un virsdrēbes kā tādas. 25 minūšu laikā man muigura bija slapja un gribējās iedzert, bet bija pozitīvs rezultāts - daudz ko sašķiroju der/neder kategorijās, kad būs iespēja, varēšu sūtīt tālāk.
un šodien. šodien notika tass, no kā esmu baidījusies jau vairākus mēnešus. kamēr es sēžu uz poda vienā wc, otrā notiek darbi. cilvēki līdz elkoņiem iemērkušies podā, priecīgi skalo lupatas un ar tām mazgā grīdu. šķiet, ka sākās viss ar virtuves virsmu lupatiņu.
diezgan lepojos ar savu reakciju. es nekliedzu, es nesāku ārdīties vai neadekvāti uzvesties, aizgāju pēc telefona, nobildēju, atņēmu lupatas (tad gan sākās ultraskaņa), izskaloju vannu, sataisīju burbuļus, ieklāju vannas krokodilu un ieliku 50% dalībnieku vannā. otri piecdesmit žēli brēca pieri piespieduši grīdai blakus manai ciskai. pusstundu tur, tad pusstundu brēca ar skatu uz vienu vai otru podu. vai izlietni kurā ieliku nelaimīgās lupatiņas
neatkārtojiet to mājās. šī materiāla sagatavošanas laikā nav kaitēts nevienam bērnam vai dzīvniekam. es esmu emocionāli gatava pievērsties žūpībai
lol

mūžīgais darba rats. kamēr mazgāju traukus (minūtes 4?) lielajā istabā uz grīdas izgāž visas mantas. kamēr aizeju uzvilkt zābakus un garo tārpu, visa veļa no bļodas atkal brīnumaini salien atpakaļ vešenē. kamēr karu veļu, sīkie ielien wc un aizver durvis un kliedz. jo nevar kārtīgi aiztaisīt durvis, šķirba, redziet, paliek. ai, nekārtībiņa, ai, bēda! nāc, māt un aiztaisi durvis. no ārpuses
lol

viss man ir skaidrs par Gandrīz_Vīru, telepātiskā saikne izstāstīja. tētis āgāja tualetē viena saka. nē, tētis dabiņā āgāja. pēlēties saka nr.2

pusotra saspringta minūte un mātei baterija nosēdusies. sīkie paēduši, kaut ko tirinās priekšnamā, es virtuvē dzeru kafiju, ēdu pildītu pankūku ar āboliem, sīcis saka 'kaka'. nopūšos, aizsūtu uz wc vilkt nost bikses, sēsties uz poda, kamēr apēdīšu pankūku. atnāk man. otrs. ar pamperu. māsai kaka, pasties, mama. izsūtu ārā no virtuves (kakas virtuvē nenes, ej uz koridoru, es jau nāku), ceļos, paslavēju sīci un kamēr es lieku pamperu, šis nāk, uzsēžas ratiem un sāk vilkt bikses. abas kājas vienā starā. aizienu maisiņu, nopūšos, uzslavēju, aizsūtu uz vannasistabu, noņemu ķēpu, uzpūšu Kvadro mīksto mēbeļu tīrītāju (Kvadro. tīra sūdus vislabāk! kadrs ar priecīgu pqaspūrušu mājsaimnieci), nomazgāju dibenu (ne sev), uzlieku uz zobu birstes pastu (ne sev), eju mitru lupatu sakopt ķēpu un pie pēdējiem kafijas malkiem apcerēt dzīvi. sadirsto un velto

trauki arī vienmēr plīst pa pāriem. vakar viens šķīvītis, šodien maza bļodiņa. ik pa laikam jau man uznāk dusma, ka nespēju pateikt nē mazu trauku humpalām, bet kad saplīst, nopriecājos, jo fajanss tomēr plīst visdrošāk

vienai pie auss dzeltena mašīnīte, tā stāsta tētis āgāja. čau! Jēkaps āgāja un otra trīs metrus tālāk sajūsmināti klausās telefona sarunu un entuziastiski saucot papildina :D MU aizgāja netraucēti parunāt uz otru istabu, nr.2 pakaļ.

nāk man šodien virsū kā melns mākonis. gan laipnīgāk klusāk un mierīgāk kā vakar, bet neatlaidīgāk un visu laiku. lai varētu netraucēti veļu sašķirot mazgāšanai, ieberu bļodā RIMI kukaiņus, kā nekaitīgāko alternatīvu virsū uzberu lielās auzu pārslas, lai šķiro pelnrušķes mazās. sadzirdu aizdomīgu ķiķināšanu un spļaudīšanos, eju pārbaudīt. kā tad - izvilkuša skukaiņus, piebērušas puskaltušā play-dough drupačas un izklaidējas
uz paklāju pat negribas skatīties

ķā ķā magoņīc tagad (ar visām kustībām), pirms tam mēkaķī ū-ū-ū gandrīz kā folklorā par tiem, kas vispirms dzied un tikai pēc tam iemācās runāt
nr.3. un nr.2 tam paraleli, skatoties kā veči priecājas, sāk ķepiņām, ķepiņām

'mēkaķs gibēt čitās biksīc sev' pārliecināti saka man nr.2 iedodot rokā mērkaķi, raustot biksiņas un es saprotu, ka jānovelk mērkaķim jāuzvelk bērnam. mums te ir daži lieli zvēri (3 mērkaķi un zirgs) kas visu laiku nabagi tiek ģērbti. cisambiksēs, pamperos, krekliņos u.tml. un mani glābj, kad pamperi iet uz beigām vai cilēks galīgi negrib ģērbties

atšifrēju, izdzirdot Anniņa pui pui pui
tas arī izskaidro to, kādēļ nr.2 pēdējā laikā vannā grib gulēt uz vēdera
jo nu taču

šitā biksīte Modes Upuris saka sēžot pliku pakaļu uz dīvānu un mēģinot uz kājām uzvilkt koši zaļu plastmasas bļodu. joko, protams
tā nav biksīte saka nr.1
sikapuks saka MU un ķiķina

divi gadi. reizē tik ļoti daudz un tik maz

divu stundu laikā trīs peļķes uz grīdas, divreiz veiksmīgi piečurāts podiņš un 12 izskalotas biksiņas uz radiatoriem
aizgāja tā lieta!

bez 2 nedēļām 2 gadi

tāti! eku pac abgāza
saka nr2.

nāk nāk nāk, krāsa nāk es dziedu pie izlietnes lejot olu trauciņā guašu (ziniet tos neērtos plauktiņus, kas nāk komplektā ar ledusskapi?
un pie galdiņa viens priecīgs dzied. krāsa. krāsa. nāk pie māsa. Jēkapa

minne. minne. minne nāc. bumbiņ. manta. kukū. abas priecīgas spriež, nr.2 šķirstot grāmatiņu par kaķēnu kurš paslēpies dažādās vietās

viens metiens, atšķirīgas personības. viens priecīgs rāpinās pa istabu pilnīgi pliks, kamēr otrs dzeltenās biksiņās, cepuri galvā un botēm kājās. apģērbu izvēlējās pati
bože bože kas būs tālāk?!