iekremoju bērnam rokas. tagad tas pats cilvēks priecīgs ieziež ('iekremo') sev vēderu. ar siekalām. nolaiza rokas un tik zieķē

tā, meitu mātes, stāstiet un rādiet man ar ko jūs bērnu matus uzspraužat? piespraužat? mati ļoooti biezi, labi, ka čirkaini, līdz ar to garumā līdz zem ausīm, pat ja izstiepti (slapji, kamēr līst virsū ūdens, citādāk saskrullējas) ir līdz puslāpstiņai. un zem tiem matiem svīst, izsut un iekaist. katru dienu matus mazgāt nešķiet prāta darbs, ne visas dienas tas arī ir iespējams. gumijas nemaz ilgstoši neturas. uz galvas sīpoliņā vēl tā, cirtās vienmēr ļoti ātri tiek izņemta lai papētītu. no sprādzēm arī baidos, jo viss vēl joprojām tiek bāzts mutē. bet franču bizei neviens nenosēž, turklāt tad pastirpināti plēš, jo jāapskata
tagad ar šo karstumu esmu tuvu izmisumam

vienam naktis bez pampera, citiem podiņmācība (vakara cēlienā trīs stundu laikā izmazgāju septiņas zeķes/virsbikses/legingus+gandrīz tikpat cisambikses.
diendusā un bieži arī vakaros tāds pārgurums, ka nav spēka sīčus nolikt gulēt, tad nu gaidu kad viss notiks pats no sevis. nav nekāds režīms, pārtiek no augļiem un šķiedrvielām, līdz ar to kakuācijas arī ir šausmīgi bieži (vakara cēlienā vien četras. un bija arī pa dienu)

šodien papildus visam paratsajam nolasīju kādus 4 l ķiršu, uzlēju mēslojumu dārzam un iesēju vēl kressalātus. izlīdušas vēl 4 kukurūzas. no arbūziem ne miņas, bet nu iesēju jau es arī - ūdensžurkas (=bizamžurka?!) priekšistabā. iemācīju meitenēm ēst avenes no krūma, sameklēju Babai zaptes burciņas, konstatēju ka upenes jau gatavas un ērkšķi tūlīt būs. vajadzētu saņemties ķiršu lapu ievārījumam, bet man vnk nav iekšā. lielais plāns šonedēļ bija sakārtot un pievākt blakus istabu. vai sakārtot bērnu drēbes. bet es knapi tieku galā ar ikdienas darbiem un arī - baro Papa multikatls, es tikai cik paspēju nomazgāju traukus, dibenus, šad tad galdu, šad tad izslauku grīdu un tāpat esmu konstanti pārgurusi. ir sācies tas brīnišķīgais posms, kad tiešām katram savas intereses. nr.3 jau ik pa laikam pasper pāris solīšus nepieturoties, dūšīgi stumj ratus un brāļa 'moci', pati ierāpās pat lielajos dubultajos ratos (man par lielām šausmām). pagaidām izlīdzos skrienot pakaļ tam, aks vairāk apdraudēts jo nr.2 mazāk mobila - kaut ko pēta zālītē, mierīgi ēd avenes, laimīga kastē bārsta smiltis un tad skaļi brēc kamēr joņoju pakaļ otrai un es vismaz dzirdu kur ir otrs.

izlīdušas 11 kukurūzas, domāju, ka būs vēl, jo parādījās diennakts laikā. no arbūziem ne miņas. varbūt ūdensžurks apēdis, tas gan vietā siltumnīcā sasējis kkādas jocīgas puķes no dārza.

vakar atklājām peldsezonu. nr.3. gribēja plunčāties, rezultātā piecas minūtes žēli brēca. kad kājas ūdenī, tad par to, ka auksts, kad izņēmu tad par to, ka grib vēl. un tā, kamēr ar Babu samainījām bērnus. nr.2. sēdēja uz segas un piesardzīgi noraudzījās. līdz saprata, ka nr.3. plunčājas un tad ar skaļu 'ē!' sāka plēst nost sev kleitu. ūdens vnk pasaka - nebija auksts, upe gluda kā spogulis - varēja redzēt gultnes akmeņus, un pa virsu visu, visu - pretējās puses kokus, mājas

būtu labi aiziet arī šodien, vēl redzēs kā sanāks, jo jālasa ķirši, ka gribam arī paši sev ieziemot. ūdensķirši gan tik gatavi, ka palikuši tīri ēdami

braucu ar ratiem uz centru (pie bērnu higiēnista) un domāju - viegli rati un viens bērns ratos ir tāda! brīvība! gāja labi, tagad mums ir Savs Zobārsts. rīt braukšu atkal ar citu bērnu
nogurdinoši jau ir šitā testies trīsreiz vienā nedēļā, bet vienkāršāk nekā ar visiem reizē un atbalsta personām (ar kurām bieži lielāks čakars nekā pašiem bērniem). nr.2 sacēla briesmīgu traci un sabiedēja visas darbinieces vēl pirms ieiešanas kabinetā, toties ļ.priecīga brauca trolejbusā un klusi flirtēja ar visādiem onkuļiem

cilvēks stumda podiņu un cenšas tikt virsū, tad apgriež otrādāk, pabungoja, tagad atkal cenšas. laikam vajadzētu iet palīgā

un vispār nr.3 pēc jautājuma vai vajag cisāt teica jā un aizgāja uz wc. pačurāja gan stāvus pie lielā poda, saraudājās, ka pēdas slapjas, toties paprasīja ar papīru lai nosusinu.
ja turpināsies trīsdesmit dienas apenēs, podiņmācība aizies kā pa diedziņu

tas, protams, ir brīnišķīgi, ka viņas ir gatavas podiņmācības uzsākšanai. diemžēl es gan tāda neesmu.
ir kādi ieteikumi mazizmēra podiņiem? tie, kas mums ir ir par augstu un izskatoties biedējoši

kad tev dzīvē galīgi neiet (nelaiž vannasistabā jo kāds vakar skaitītājam norāva plombi; uz balkona; brāļa gultā; kāds 'labo' knupi pārgrauza uz pusēm un termometra knupi māte iedod tikai uz gulētiešanu, neļauj kāpt uz virtuves galda un pēc tam tālāk uz palodzes, ravēt līdakasasti ārā no puķupoda, kāpt grāmatu plauktā, ar biksītēm vien dzīvoties lielajā gultā, līst wc podā) vienmēr var izklāties uz māsas un krāšņi kliegt par to kā dzīvē galīgi neiet
diemžēl tad sāk neiet arī māsai un kliegt sāk arī viņa


tagad gan viņa smaida un dzied ņē ņē ņekāpa mēzē (lai arī kur tas būtu)

baroju viņām savu brokastu uz-maizīšu daļu un man nr.3. smuki paprasa 'vēl kauko'
Baba par godu viņas v.d. visiem bērniem atveda Frog Hoppers spēli un galvenā jubilāre jau vakar atkoda kā tās vardes lecināt. visiem ļoti patīk, arī lielajiem

sekupek. cikapiks. uzmininu, kas tas ir? oriģinālvārds ar 4 zilbēm. cilvēki redzēja, kā noģērbjos un sajūsmināti atpazina vienu no apģērbiem. tik piemīlīgi!

zeķbikšu vietā uzvilku cilvēkam legingus. nu jau minūtes 20 gan paši gan saši ķiķina, apbrīno pirkstiņus un izmēģina visus vingrinājumus. paši legingos, saši zeķbiksēs. vingro, salīdzina un smejas

jautrībai nevajag daudz. matraci, katrai savu tukšu jogurta pudelīti un tad var pūšot izklaidēties un ķiķināties

atbrauca vakar fizioterapeite, izvingrināja mazās klimpas un Nr.2 vakarā kad izvilku bumbu lai tētim rādītu kas un kā jādara, sarīkoja koncertu. jo gribēja uz bumbas. pirmā
:D

bērns pēc mazgāšanas dibenu vēdinot aizlīdis līdz paklāja stūrim un osta paklāju? cenšas to nobučot? o_O otrs aizgāja skatīties Kas Tas Ir

atkal sācies neapmierinātās īdēšanas, ķērkšanas un spiegšanas laiks. ja pirms nedēļām divām tas bija tādēļ, ka cilvēki gribēja tikt uz priekšu un nevarēja vai gribēja uzslieties četrrāpus un beija spēka, tādēļ bija aizs dusmām jābrēc, šobrīd topā ir pincetes satvēriens un konflikti rodas tādēļ, ka nelietīgie pieaugušie no mutes un vaigiem makšķerē laukā vai no pirkstiem izvelk no segas un paklājiem salasītas palielas pūkas

nr.3. šodien skaļi smējās kad ar savām rokām (un nelielu palīdzību no manas puses) pats sev slaucīja muti. tad atrada trekteri, ierunāja tajā un sāka rēkt

tās klimpas ir tik smieklīgas! nu jau gan drīzāk cīsiņas, nevis klimpas (kļūst tievākas un garākas). šodien jau otro reizi Nr.3 uzlikās Nr.2 un apraudājās. pirmajā reizē Nr.2 ļoti priecīga mēģināja zelēt to papēdi kas pēkšņi parādījās mutē. tagad pilnīgi neiespringa, ka pa vēderu kkas mīcās. atšķirībā no Nr.3, kam šis viss traucēja izgulēties (iedomājieties - pēkšņi parādās kkas zem pēdām un Traucē Gulēt)

es vēl joprojām skatos un nesaprotu. nu kā tā var būt: tik vienādi un atšķirīgi cilvēki. un viens par otru skaistāks

šonakt mazā mārpuķīte veikli pagriezās uz otra sāna! pabaroju un pēc tam abas klusi un laimīgi pasēdējām ķuķinoties

vakar uz sāniņa pagriezās Laura, šodien - Māra. viss baigi forši, šķiet, ka ir garākas, bet nosvērām, ka klāt nācis maz gramu. ēd, kustas, kakā labi, bet es tomēr drusku raizējos, ka daktere nesarāj
vai tik maziem (3 mēneši pēc 3 dienām) vispār jau ir jāveļas? šis mani mulsina, jo puika vēlās ļoti vēlu. kaut gan viņi jau nelasa grāmatas par standartiem un nezina kā ir pareizi

pārskaitīju savus dārgumus. nu, jūs taču ziniet kā ir, kad uzdāvina vai nopērk vai atdod ko TĀDU! un tad var ik pa laikam aptaustīt, apjūsmot, apmīļot, piežmiegt un nelaist vaļā un gribēt vēl un vēl! nu, es noliku savus dārgumus uz sedziņas istabas vidū, noģērbu pusplikus un gribu apgramstīt un apčubināt un vispār apēst! un lai man būtu vēl un vēl! pilnīgi jūtu endorfīnu kaskādes, pelēkā ikdiena kļūst drusciņ rozīgāka