kamēr tiku līdz siltumnīcai jau aizmirsu kas bija jākrata un kāpēc, tādēļ drošības pēc pakratīju visus tomātus, gurķus, lejkannu, un pirkstu ūdensžurkai, kas sarok siltumnīcā alas un kaķim, kas dežūrē cerībā to noķert, sakasa bedres, saber uz tomātiem smilti un piečurā siltumnīcu!111

dārzā biju spiesta ķēmoties. tā kā vecamammas sastādītos kāpostiņus laikam putni izraustījuši un apēduši (bedrītes ir, kāposti tikai 3, tie paši tādi žēlīgi), kolrābjus iestādīju un apliku ar agroplēvi. izdīguši un izauguši spināti, laikam tiešām tiem iepriekš bija par karstu un vajadzēja šito vēsumu.
nolasīju un saēdos daaaaudz daaaudz ērkšķogu.
lielais plāns ir atrast kādu vecu spilvendrānu, tajā ietīt dažus beigtos jāņogu zarus lai ja nu lipīgs, neieviešas tālāk dārzā

un vēl pateicoties lielajam sausumam sen nav pļauts. atklāju, ka mums te ir vismaz 10 dažādas graudzāles. un visādas mazas necilas puķītes, ko no savas bērnības atceros un kuras koptajos mauriņos, protams, neaug. dienas prieks bija mazas baltas vālītes ar tādu kā tautumeitas vainadziņu apkārt. pat nezinu kas tās par puķītēm. tēvs rīt grib pļaut. uztraucos, ka šitiem visiem sēklas nav nobriedušas, gribas lai vairāk tādu būtu. vispār ja atcerētos varētu rīt savākt bļodiņā un pēc tam izžāvēt un izsēt. un gribas arī sarakt visus ķiršu stādiņus (kauliņi saspļauti, aug kā nezāles) sastādīt jauā ķiršu dārzā. tad vismaz vasarā elementāri var sapelnīt malkai. jo nu es jau sāku senču vietā domāt par viņu pensiju. ķirši gatavi vienreiz gadā un ja nu pavisam švaki ar veselību, nu tad var ļaut citiem salasīt par maksu.lol

izlīdušas 11 kukurūzas, domāju, ka būs vēl, jo parādījās diennakts laikā. no arbūziem ne miņas. varbūt ūdensžurks apēdis, tas gan vietā siltumnīcā sasējis kkādas jocīgas puķes no dārza.

vakar atklājām peldsezonu. nr.3. gribēja plunčāties, rezultātā piecas minūtes žēli brēca. kad kājas ūdenī, tad par to, ka auksts, kad izņēmu tad par to, ka grib vēl. un tā, kamēr ar Babu samainījām bērnus. nr.2. sēdēja uz segas un piesardzīgi noraudzījās. līdz saprata, ka nr.3. plunčājas un tad ar skaļu 'ē!' sāka plēst nost sev kleitu. ūdens vnk pasaka - nebija auksts, upe gluda kā spogulis - varēja redzēt gultnes akmeņus, un pa virsu visu, visu - pretējās puses kokus, mājas

būtu labi aiziet arī šodien, vēl redzēs kā sanāks, jo jālasa ķirši, ka gribam arī paši sev ieziemot. ūdensķirši gan tik gatavi, ka palikuši tīri ēdami

vakar taču iesēju kukurūzu un piecas arbūzu sēkliņas. būs būs, nebūs nebūs. tāapat tā kukurūza bija pilna kožu olām vaļā atgrauztā paciņā un arī arbūzi bija atlīmējušies. visas nakti mērcēju un pēcpusdienā iebakstīju zemē. kukurūzu starp spinātiem un arbūzus siltumnīcā.divas sēklas pie gurķiem, kuri izskatās ka tāpat tūdaļ nobeigsies un trīs siltumnīcā pie tumšā stūra bēdīgajiem tomātiem. tie gan bija vēlu stādīti, maz laistīti un nabagiem zem kājām ūdensžurka ala. bet nu ja godīgi es vispār priecāšos ka man tur kaut kas sanāks, nav jau visam jābūt produktīvi, vai ne.