šito es līdz govīm aiznesīšu viņš man saka. kādām govīm? es viņam prasu. manām. es audzēju govis
pagaidām izskatās, ka izaugs lauksaimnieks :D

vienam naktis bez pampera, citiem podiņmācība (vakara cēlienā trīs stundu laikā izmazgāju septiņas zeķes/virsbikses/legingus+gandrīz tikpat cisambikses.
diendusā un bieži arī vakaros tāds pārgurums, ka nav spēka sīčus nolikt gulēt, tad nu gaidu kad viss notiks pats no sevis. nav nekāds režīms, pārtiek no augļiem un šķiedrvielām, līdz ar to kakuācijas arī ir šausmīgi bieži (vakara cēlienā vien četras. un bija arī pa dienu)

šodien papildus visam paratsajam nolasīju kādus 4 l ķiršu, uzlēju mēslojumu dārzam un iesēju vēl kressalātus. izlīdušas vēl 4 kukurūzas. no arbūziem ne miņas, bet nu iesēju jau es arī - ūdensžurkas (=bizamžurka?!) priekšistabā. iemācīju meitenēm ēst avenes no krūma, sameklēju Babai zaptes burciņas, konstatēju ka upenes jau gatavas un ērkšķi tūlīt būs. vajadzētu saņemties ķiršu lapu ievārījumam, bet man vnk nav iekšā. lielais plāns šonedēļ bija sakārtot un pievākt blakus istabu. vai sakārtot bērnu drēbes. bet es knapi tieku galā ar ikdienas darbiem un arī - baro Papa multikatls, es tikai cik paspēju nomazgāju traukus, dibenus, šad tad galdu, šad tad izslauku grīdu un tāpat esmu konstanti pārgurusi. ir sācies tas brīnišķīgais posms, kad tiešām katram savas intereses. nr.3 jau ik pa laikam pasper pāris solīšus nepieturoties, dūšīgi stumj ratus un brāļa 'moci', pati ierāpās pat lielajos dubultajos ratos (man par lielām šausmām). pagaidām izlīdzos skrienot pakaļ tam, aks vairāk apdraudēts jo nr.2 mazāk mobila - kaut ko pēta zālītē, mierīgi ēd avenes, laimīga kastē bārsta smiltis un tad skaļi brēc kamēr joņoju pakaļ otrai un es vismaz dzirdu kur ir otrs.

māsas ir mantuanieces. ai, māsas, kādas jūs mantuanieces. un ķiķina

diez no kurienes šitas viņam

esam trešajā stadijā: kliedz tā, it kā galvu skrūvētu nost. par.. iešanu mājās no dārziņa. sākās histērija par to, ka jāiet mājās sandalēs. izstīvējāmies gan ar ģērbšanos gan visu citu (ka jāņem uz mājām b/d esošās maiņas drēbes, kuļķene un vai zaķis tiešām palicis mājās vai slepeni ielavījies grupiņā un pazudis, izmisumā apsvēru domu palaist viņu pa sniegu zeķēs vai sandalēs - lai pamēģina. nobijos no iespējamās iepazīšanās iepazīšanās ar socdienestu. bet tā kā biju izmisusi, beigās arī sakarsusi, nikna, sejā sarkana un novesta līdz viņa raustīšanai, mūsu performanci redzēja b/d visas esošās darbinieces kas pa vienai atnāca skatīties KO es viņamtur TĀDU daru, viss vēl var gadīties. bet nu kad viņš uz ielas pilnā balsī kliedza, ka ir rīts un viņam jāiet atpakaļ uz dārziņu, ielas vidū izrāvās no mana tvēriena, atlikušo ceļu kamēr tikām līdz iekšpagalmam es viņu turēju dzelžainā tvērienā un burtiski vilku, jo citādāk nevarēja. cilvēki uzjautrinājās (jo mani nosvērtie iebildumi par to, ka tagad ir vakars un ka rīt uz b/d), cilvēki skatījās, atnācām mājās, noliku viņu gulēt (arī šis bija krāšņi) un negribēju bērnus. vispār. ļoti un nekad

tagad sarunājām, ka rīt es viņam pakaļ eju vēlāk
bet man jau no šīs domas vien gribas iedzert. ja es to tiešām darītu katru reizi, kad ir šāda vēlme, es būtu varbūt ne gluži daudz jautrāka, bet žvilngulī gandrīz nepārtraukti
:D

mamma, man ir iespēja.
kāda?
mamma, man ir iespēja.
iespēja?
jā!

mamma mamma mamma mamma!
ko tu gribi? esi gatavs nākt no vannas laukā?
nē
ko tu gribi?
piecas minūtītes tad vannas laukā
piecas minūtītes un tad no vannas laukā es paklausīgi saku un todleris uzreiz viss tāds priecīgs, ka saorganizējis tā kā vajag

cisambikses ir mazās biksītes. un tukuruKaka ir cukurdupsis. un viņš mani izlabo katru reizi, kad es pasaku šos vārdus :)
vispār baigi forši ar tādu, kas jau runā. visādas lietas izstāsta, paprasa arī ko grib. "sviestammaize. desu". tētis bibī pampu. cissa, kaka nav.
un tamlīdzīgi

ir jau bailīgi ar pavisam sīku vazāties uz poliklīniku (vaivaivaiBaciļi!!!), bet pat ja tā ir tikai viena reize divos gados, kad aizej pie pediatra un vajag LORu, ir ļoti ērti tūdaļ turpat aiziet un izņemt to sēra korķi un noskaidrot, ka ausis nav pie vainas, gan jau zobs nāk (lūdz, 20.ais, nu nāc taču ātrāk!)
vismaz temperatūra viņam varētu izbeigties, citādāk izbeigsies māte (vakar vispār nakti gandrīz negulējusi, šausmās grozoties no vieniem sāniem uz otriem)

nēnu, drošības pēc jāpiebilst, ka šis nebija pirmais cenzējamais vārds vārdu krājumā. pēc svētkiem bērns vienu dienu skraidīja apkārt skaļi saukdams "Pisis!" un priecājās par mūsu reakciju. paši jau vainīgi, kam kaķi nosaucām par ēm Pici. tur bija gan Pipis, gan Piķis gan Pifis, bet tā ka līdz asarām jūs variet iedomāties par kuru variantu mēs smējāmies

bērnam katru dienu vismaz viens jauns vārds. bieži vien vairāki. bet vakar izdzirdot 'mauka' es paliku uz pauzes. sākumā padomāju: moš dzīvesbiedrs? tad paskatījos bērna skatiena virzienā, paprasīju, patirpināju un izrādījās, ka cilvēks runā par... mākoņiem
priekškars, lustra

Bibī ņamņam pupf. teica lielais maziņais. un vēlāk, kad runājām par dzīvi un smago lauksaimniecības tehniku, uz jautājumu ko vēl traktoriņš māk darīt viņš man izstāstīja visu kā ir: "Mūmū ņamma". jo par to, ko dara mazi zaļi traktoriņi mums ir zināms pilnīgi viss. jau krietnu laiku. kopš lauksaimniecīnas tehnikas izstādes Rāmavā pērnajā rudenī. tur par velti dod visādas jaukas tematiskās grāmatiņas
mans vārdu krājums ir papildināts ar dažādiem jauniem jēdzieniem. frontālais izkrāvējs piemēram

būs jāgādā bērnam sarkanu dūnu vesti, citādāk nav ar mieru un staigā Babas vestē. izskatās jau piemīlīgi - kā tāds Bobs kvadrātbiksis, bet foršāk jau būtu, ja nebūtu kādus 20 izmērus par lielu

vakar bērniņš pirmo reizi skrēja basām kājiņām. un viss tāds priecīgs - domāja, ka nedarbs un es neļaušu. šodien pliku dupsi bazām kājām padzīvojās pa smilšu kasti, pastaigāja kā nūdists un piečurāja zālīti (viss tāds ļoti priecīgs). izskatās, ka cilvēks saprot to čurāšanas lietu, tagad tikai jāiemācās to darīt podiņā. varbūt jau labi drīz no pamperiem atvadīsimies. žēl, ka ne mans tēvs ne G_V negrib ierādīt kā čurā lieli vīri. atraduši par ko kautrēties! es, piemēram, neatceros pēdējo reizi kad neslapstoties čurāju aiz aizvērtām durvīm un tāpat ieslēdzas sirēna, ja pamana vai klauvējās lai atsaucos ka neesmu ierauta podā

tad, kad bērns sparīgi skrien pa istabu pakaļ kaķim un priecīgi sauc 'Ninna ninna ninna ninna!' un nabaga Minne pāris apļus pa istabu un prasās laukā, man nāk smiekli
viņš jau neko nedarīs, grib tikai paglaudīt, bet tie saucieni brīžiem ir asins stindzinoši, tam jāpiekrīt

šodien bērns priecīgi dziedāja līdzi piedziedājumu 'Ghost Busters'. un koridorā pavēra durvis uz tualeti un noteica 'ciss'
mīļākā poza no jogas. suns ar galvu uz leju

dva sapoga para. jeb nav brīnums ja tad, ja celšanās sanāk ap sešiem (pirms), centieni pagulēt ir neveiksmīgi, mājās rodas šāda situācija:
- kāpēc bērns mazgājas kopā ar kakām?
- kādām kakām?!

dzīvojāmies visi lielajā gultā un man no kabatas izkrita barankas. sīcītis paņēma un sāka raudāt. jo kož, bet nenokožās. un sastresojā,s jo vienalga nesanāca. tas bija ļ.piemīlīgi

viens gads, četrarpus mēneši un absolūtā muzikālā dzirde

dažreiz man šķiet, ka tās ir tīri ok. bet tādās reizēs kā šorīt, kad viņs sulīgi izsmejas par manu šķaudienu un pēc tam ķiķina par puņķi, ko sūri grūti esmu viņam no deguna izvilkusi, man šķiet, ka manas bērnu audzināšanas prasmes kā franči saka laisse a desirer

pats ēd ar karoti. zupu. ķemmē matus, dzer no krūzes ūdeni pat pārāk neizlaistot. velk nost jaciņas, zeķbikses, zeķes. dzied daudz un dikti. pats spēlē metalofonu. labprāt mazgājas, bet skandalējas katru reizi, kad jānāk slaucīties. pats tīra zobus, arī ar zobu pastu. kārtīgs - no grīdas salasa auzu pārslas (pats izbirdināja) un met miskastē. diemžēl miskastē met arī daudz ko citu. un ar slotiņu slauka grīdu. kad iešu uz lielveikalu, nopirkšu viņam pašam savu komplektiņu ar slotiņu un šaufeli