esam trešajā stadijā: kliedz tā, it kā galvu skrūvētu nost. par.. iešanu mājās no dārziņa. sākās histērija par to, ka jāiet mājās sandalēs. izstīvējāmies gan ar ģērbšanos gan visu citu (ka jāņem uz mājām b/d esošās maiņas drēbes, kuļķene un vai zaķis tiešām palicis mājās vai slepeni ielavījies grupiņā un pazudis, izmisumā apsvēru domu palaist viņu pa sniegu zeķēs vai sandalēs - lai pamēģina. nobijos no iespējamās iepazīšanās iepazīšanās ar socdienestu. bet tā kā biju izmisusi, beigās arī sakarsusi, nikna, sejā sarkana un novesta līdz viņa raustīšanai, mūsu performanci redzēja b/d visas esošās darbinieces kas pa vienai atnāca skatīties KO es viņamtur TĀDU daru, viss vēl var gadīties. bet nu kad viņš uz ielas pilnā balsī kliedza, ka ir rīts un viņam jāiet atpakaļ uz dārziņu, ielas vidū izrāvās no mana tvēriena, atlikušo ceļu kamēr tikām līdz iekšpagalmam es viņu turēju dzelžainā tvērienā un burtiski vilku, jo citādāk nevarēja. cilvēki uzjautrinājās (jo mani nosvērtie iebildumi par to, ka tagad ir vakars un ka rīt uz b/d), cilvēki skatījās, atnācām mājās, noliku viņu gulēt (arī šis bija krāšņi) un negribēju bērnus. vispār. ļoti un nekad
tagad sarunājām, ka rīt es viņam pakaļ eju vēlāk
bet man jau no šīs domas vien gribas iedzert. ja es to tiešām darītu katru reizi, kad ir šāda vēlme, es būtu varbūt ne gluži daudz jautrāka, bet žvilngulī gandrīz nepārtraukti
:D
Comments
|
Posted by: only after dark (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} tvarj) Posted at: 7. Februāris 2018, 21:40
|
|
oh, been there, done that!
mums Tas vienmēr sākās pie b/d vārtiņiem, kad uz jautājumu "kur mēs tagad iesim?" atbildēju ar "uz mājām".
katru
f*ing
reizi
.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 7. Februāris 2018, 21:47
|
|
es būtu priecīga, ja tas būtu pie vārtiņiem, nevis iekšā, jo viņš kliedz kā tās sirēnas kuras pārbauda 2x gadā
|
Posted by: -- (
ripp) Posted at: 7. Februāris 2018, 21:44
|
|
Paipai. Šitas ir neizturami. Brrr.
|
Posted by: -- (
ripp) Posted at: 7. Februāris 2018, 21:56
|
|
a pirmajā pusgadā/gadā pēc bd uzsākšanas, "saplīsa" teju kattreiz, kad aizgājām viņai pakaļ. Bieži vnk gaudoja guļot uz grīdas. Skrēja prom. Bieži nācās ģērbt ar varu, jo vnk tāpat tas NEKAD nepārgāja.
Gudras grāmatas saka, ka pa dienu, bd uzkrātais stress, satiekot vecākus, tiek laists ārā. Un tas esot normāli un ok. Bet nu baaac, cik grūti to bija izturēt.
|
Posted by: tati (
tati) Posted at: 7. Februāris 2018, 22:10
|
|
taa stresa izlaishana nepariet arii tad, kad ir 10 gadi. Vismaz muusu gjimenee.
Bet taa bezpaliidziibas un zhopas sajuuta ir taada pati kaa ja beernam ir 2 gadi.
|
Posted by: -- (
ripp) Posted at: 7. Februāris 2018, 22:12
|
|
Jā, tas tā ir arī mums (maijā būs 6). Bet ar vecumu viņa to stresu nelaiž ārā TIK spontāni un leeeeeeeeeenaaaaaaam mācās tikt galā kcik civilizētos veidos. Nevarētu gan teikt, ka pilnībā beigusi gaudot publiski. Un mājās ne tik.
|
Posted by: smille (
smille) Posted at: 7. Februāris 2018, 22:16
|
|
Man šis posms ir bijis visiem bērniem un šobrīd nedaudz savādākās izpausmēs vēl aizvien pat 4gadniecei...
Bet citādi - sākums tas pats, sandales nost vilkt nedrīkst, kliedz līdz histērijai. Es par sociālajiem nebiju pat iedomājusies, man vairāk kauns, ka citiem diendusu traucē, tāpēc šoziem vismaz 5 reizes ir izgājis laukā vai nu sandalēs, vai zeķēs, vai zābakos un šortos un tkreklos. Viņiem grupiņā ir karsts, staigā krekliņos un šortos (bez nekādām zeķubiksēm zem šortiem :D). Ja vien ārā nav -20, nekas viņam nenotiks. Tajās reizēs, kad ļāvu iziet laukā, tad apģērbu nojumītē (jo sniga vai lija, tur tomēr sausāks). Un tici man, tālāk par pāris soļiem viņš neaizies :)
Šobrīd ir milzu progress un mana stratēģija ir sekjoša: kad atskrien man pretī, tad pirmās 5 minūtes es neko nerunāju par ģērbšanos, vnk turu klēpī un mīļoju. Šodien viņš sākumā riņķoja pa garderobi, bet bija priecīgs, tad nu ļāvu. Mums vēl ir knupis aktuāls, to paprasa un tad man klēpī totāli atslābinās kā pupu maiss. BET sandales nost vilkt nedrīkst! :D Kad esam samīļojušies, tad iedodu vienu konču un saku, ka būs jāvelk sandales nost. Pēdējās divas dienas vilka pats! Konča ir vitāli svarīga (mums tas ir Haribo lācītis), viņš viņu apēd un tad ir spējīgs savākties uz ģērbšanos. Man svarīgi, lai uzvelk bikses un zābakus, pārējo tiešām mierīgi var laukā, jo karstums tur ir nenormāls. Un pēc tam parasti izdzīvojamies pa āru vēl kādu stundiņu.
4gadniece vienkārši neģērbjas, tad ar viņu daru tā, ka savācam mantas un ejam pie māsas ģērbties, tur izālējas ar brāli drusku un beigās kautkā ir pierunājama, bet arī šogad jau 4 reizes ir pārbaudījusi, ka ar zeķubiksēm iekrist sniegā nav forši. Un vēl aizvien strīdas, ka negrib vilkt bikses.. Lielajām meitenēm gumijlācis ir aiz bd vārtiem, bet ar brālīti (un arī jaunkundzēm, kad bija mazākas) tas nestrādāja, vajag pirms ģērbšanās dabūt cukuru. (kādreiz bija rozīnes un rieksti, tagad palikuši tie Haribo, kas nav tik labi)
|
Posted by: smille (
smille) Posted at: 7. Februāris 2018, 22:19
|
|
Ā un vēl dodu burkānu grauzt, tas arī palīdz
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 8. Februāris 2018, 10:18
|
|
mazzaķi es vienreiz tā arī palaidu ziemā sandalēs, pēc tam viņš saslima. bet viņš pa īstam protestēja pret to iestādi, un es viņu uz to vairs nevedu (praktiskās estētikas skola nepilnos 3 gados).
bet vispār ar bērnudārzniekiem man darbojās tāds noteikums - ja tu tagad kārtīgi saģērbsies un bez kašķiem nāksi man līdzi, mēs pa ceļam ieiesim maksimā un tu varēsi sev izvēlēties vienu našķīti (no tā plaukta, kur jogurti). ja tu neģērbsies un neuzvedīsies, mēs uz maksimu neiesim un našķīti nepirksim.
mēs gan no bd gājām mājās kājām.
šausmas, vēlu izturību un spraužu tev dažādus ordeņus pie krūts