(subjectless)

Apr. 28th, 2016 | 01:12 am

Nē nu super, es divas stundas neprokrastinēju, speciāli nenāku cibā, un, kad beidzot kā balvu atļauju sev ienākt, neviens to divu stundu laikā nav publicējis nevienu jaunu ierakstu. Shame on you, people. Par ko es maksāju.

Saite | Shave 'em Dry {14} sang along | Add to Memories


Piektdienas socioloģija

Apr. 22nd, 2016 | 04:46 pm

Poll #20695
Open to: All, results viewable to: All

Salīdzinot sevi tagad ar sevi pirms desmit gadiem, tu teiktu, ka:

View Answers

dzīve ir gājusi uz augšu
70 (77.8%)

dzīve toreiz bija labāka
12 (13.3%)

nekas sevišķi nav mainījies
8 (8.9%)

Saite | Shave 'em Dry {34} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Apr. 18th, 2016 | 11:57 pm

Es nezinu, vai tas ir terapijas vai pavasara vai kā cita nopelns, bet pēdējās nedēļās es pārsteigta ievēroju, ka pašas no sevis sāk notikt lietas, kuras man gadiem nebija izdevies panākt. Pirmais un svarīgākais, kas mani gadiem ir nomocījis, ir normālāka diennakts režīma ieviešana. Tas sabojājās pirms vairākiem gadiem un to kronēja tābrīža attiecības ar Injasu, kuram darbs beidzās pēc trijiem naktī, es parasti mēdzu viņu sagaidīt pasaulē veselīgākajā vietā - Čomskī, un gulēt tad parasti sanāca aiziet ap pieciem vai sešiem no rīta. Šo ritmu vairs gadiem nav izdevies salabot, man miegs nekad nemēdz nākt ātrāk par četriem no rīta labākajā gadījumā, un es no tā ciešu, no vienmēr nogulētās dienasgaismas, no pastāvīgās salauztības sajūtas un noguruma. Un tagad, pēdējās nedēļās, es mostos agri, bieži vien pat stundu pirms modinātāja, ceļos, nenormāli priecājos par pavasara sauli, pabrokastoju, saģērbjos un saprotu, ka man vēl ir pusstunda, lai ietu laukā no mājas uz rīta preses seansu, un es pat nesaprotu, ko ar to iesākt. Aizmigt līdz ar to arī sāk izdoties arvien normālākā laikā. Otrs, man vienmēr klīniski riebies skriet, jo tā ir pasaulē garlaicīgākā lieta, var sajukt prātā no visām tām domām, kas netraucēti uzmācas skrienot, bet pēdējās nedēļās man tas pat iepaticies. Es izeju saulainā novakarē un apmetu niecīgu trīs kilometru lociņu pa Pētersalas estētiski mežonīgo pagalmu takām ar noslēgumu Viesturdārzā, pa ceļam priecājoties, kā ceļmalas dobēs sazeļ arvien vairāk ziedu, tad nāku mājās, kur visi darbi iet labāk no rokas. Nu nenormāls rocket science, bet man šī iekšējā pati no sevis, bez varmācīgas piespiešanas, notikusī attieksmes maiņa ir baigais deal. Man arī vienmēr dergušies sporta klubi, bet nupat nopirku abonementu Martas apmeklētajā Grīziņkalna fitnesa frizētavā, jo aiziet ar draugu kopā pavingrot ir ļoti jēgpilna nodarbe, jēgpilnāka par bondingu pie šņabja glāzes: jūs nevis kopā nogalināt aknu šūnas, bet kopīgi ražojat endorfīnus, tas ir supercreative project. Sliktākais šobrīd ir tikai tas, ka maija divdesmitajos datumos jānodod maģistra darba melnā montāža, un man, protams, kā vienmēr, joprojām nav pat scenārija, ir tikai nepaceļami ambicioza ideja, kuru nav vēl nekādi sākts realizēt. Rītā jāiet uz priekšaizstāvēšanos, kur vairums biedru demonstrēs savu jau safilmēto materiālu. Es Dainim šodien sūtīju žēlabainu īsziņu, ka mēs varētu iztikt bez šīs pazemošanas un uzreiz teikt, ka aizstāvēsimies nākamgad. Pēc gada jau situācija nebūs citādāka, viņš dzīvespriecīgi par atbildi man iesita zem jostasvietas. Esmu šovakar tik radoši pastrādājusi, ka izdomāju, kādu profesionāla, taču vienlaikus seksīga paskata krekliņu rītā uz šo eksekūciju vilkšu (jo tas krekliņš noteikti visu izšķirs, aha); plīz, paturiet par mani rītu īkšķus, ja varat.

Saite | Shave 'em Dry {29} sang along | Add to Memories


Ceturtdiena, 7. aprīlis.

Apr. 8th, 2016 | 12:26 am

Šodien satiku ļoti nobēdājušos draudzeni. Es nācu no psihoterapeita un arī biju ļoti bēdīga. Ierosināju paklausīties vienu bēdīgu latviešu dziesmu, ko šorīt no rīta jau biju klausījusies. Ā, es arī šorīt jau viņu klausījos, teica mana nobēdājusies draudzene. Varbūt viss no tās latviešu mūzikas.

Saite | Shave 'em Dry {27} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Mar. 9th, 2016 | 02:54 pm

Vakardienas sieviešu stendapa personīgi labākā gega balvu piešķiru Mis Sarājevo par šo resnuma skeču:
"Bailes no resnuma vispār palīdz daudz ko izskaidrot dzīvē. Džeks neatbild uz tavām jūtām? Protams, ka tikai tāpēc, ka esmu resna. Mani nenominē Spēlmaņu nakts balvai? Kritiķi noteikti nosprieda, ka režisorei vispirms mazliet jānotievē. Deivids Bovijs nomira? Arī tā katrā ziņā ir mana vaina. Viņš taču nevarēja dzīvot pasaulē, kurā ir tik resns cilvēks kā es."

Saite | Shave 'em Dry {14} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Mar. 7th, 2016 | 02:22 pm

Es jau mēnesi eju pie psihoterapeites. Varu paziņot, ka tas ir labākais lēmums, ko esmu pieņēmusi pēdējo gadu (!) laikā. Pēc pēdējās sesijas piektdien kļuva diezgan emocionāli grūti; terapija lauž vaļā manus aizsargmehānismus, piemēram, nespēju raudāt, tā nu kopš piektdienas raudu katru vakaru, svētdien vispār visu dienu, kas bija diezgan murgaini. Vienubrīd pusnemaņā iemigu un redzēju sapnī, ka eju pie terapeites, lai pateiktu, ka jau trīs dienas raudu, kaut kas ir jādara. Atveru kabineta durvis, bet tur terapeites vietā sēž Toms un saka: Daces šodien nebūs, tāpēc es paņēmu viņas sesiju kā vēl vienu haltūru. Esmu stipri ahujēta, skaidroju viņam, ka terapija nav vienkārši parunāšanās un ka viņš nevar piehaltūrēt kā psihoterapeits, viņam nav "profesionālo instrumentu", lai to nohandlotu. "Tā jau ir", Toms sevišķi nelaužas un piekrīt. "Tad es braukšu uz Rēzekni. Man tur šovakar cita haltūra. Uzmini, kurš šovakar dzers? Ne es. Haha."

Saite | Shave 'em Dry {45} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Feb. 23rd, 2016 | 05:16 pm

Es pērngada beigās gāju cauri lielai un sāpīgai tumsai saistībā ar kāda tuva cilvēka - alkoholiķa - rīcību. Tā kā alkoholisms ir manu pēdējo mēnešu pastiprinātas uzmanības centrā, arvien biežāk tuvās sarunās ar cilvēkiem apkārt redzu, ka sadzīvošana ar alkoholiķa figūru šajā pasaules nostūrī ir ļoti liela mūsu dzīves daļa un potenciāli vainojama pie daudzām kroplībām mūsu uzvedības modeļos un psihē. Man mazliet palīdzēja tas, ka tajā akūtajā fāzē daudz par šo tēmu lasīju. Dažus fragmentus no noderīgākajiem tekstiem par to, kā darbojas alkoholiķu psihe, pārtulkoju, lai ērtāk ik pa laikam pārlasīt. Iepostēšu šeit - varbūt tas vēl kādam noder.

... tālāk ... )

Saite | Shave 'em Dry {51} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Feb. 3rd, 2016 | 01:32 am

Vistoksiskākie džeki nebūt nav tie, kas manifestējas kā "totāli assholi". Visnežēlīgākie ir tie, kas aizrautīgi māstero mixed messages teritoriju. Kas ir visjocīgākais, paši visbiežāk uzskata, ka ir šausmīgi labi pret sievietēm.
(Pieņemu apsūdzību arī pretējā virzienā, varbūt, ka tā dara arī vispretīgākās sievietes un es pati.)

Saite | Shave 'em Dry {39} sang along | Add to Memories


Well hello there

Feb. 1st, 2016 | 10:47 pm

Saite | Shave 'em Dry {18} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Jan. 5th, 2016 | 01:13 am

Nez, vai izpist pudeli vīna vienītī pirms eksāmena ir pareiza doma?

*Es gribētu kādreiz atlaist savu stīvumu, composedeness un paškontroli tiktāl, lai varētu sev atļaut šādu teikumu kādreiz iepostot feisbukā, neapcerot, kā tas iedragās manu reputāciju par izsmalcinātu vārdu un tematu izvēli. Vai, piemēram, atļauties postot cibā visus 100, nevis tikai piecpadsmit procentus no visiem cibas ierakstiem.

Saite | Shave 'em Dry {27} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Dec. 31st, 2015 | 05:34 pm

Man ļoti patīk jūsu gada atskaites, bet pati nespēju skatīties uz šo gadu kā nogriezni. Kas varbūt ir labi, laiks šķiet drīzāk kā plašs un nebeidzams ezers, nevis vienā virzienā plūstoša upe, kā to diktē uztvert latviešu valodā noteiktie striktie dalījumi pagātnes, tagadnes, nākotnes kategorijās.

Gada sākums: "Septiņi gadi, pelēkas acis". Uzzināju, ka esmu spējīga paplašināt savu personu drosmes teritorijā. Tas bijis ļoti nozīmīgi. Rakstījusi šogad esmu ārkārtīgi maz, bez šī teksta šogad esmu iebilancējusi tikai kādus četrus jēdzīgus rakstus par kino (+52 iknedēļas dežūrrakstus šausmu žurnālam, ko neskaitu par lasīšanas vērtu). Apjaušu, ka mana reputācija šobrīd ir "raksta labi, taču reti, un nav uzticama sadarbībai". Rakstiem pagaidām nespēju, lai kā gribētu, pieiet ar pret ārpusi vērstu motivāciju "Jāizdara, jo ir pasūtīts," mana motivācija vienmēr ir "Mazliet augt ar katru rakstu," un tam laikam ir tikai tik resursu, cik ir. Šo aspektu sevī gandrīz jau akceptēju.

Vasaru nepamanīju. Tas laikam ir normāli, ja atkal studē. Studiju ietvars toties piespieda beidzot uzņemt pirmo īsfilmu trīs gadu laikā kopš "Četriem mielastiem". Izmēģināju tajā vairākus riskantus elementus, kas mani interesē kinoveidošanā, proti, mēģinājumus maksimāli attālināties no inscenējuma diktatūras, uzmanību vēršot uz to, kā caur ekrānu notvert pašu dzīvi. Tas nozīmē daudz improvizācijas, daudz no dzīves zagtu elemetu, daudz draugu filmēšanas procesā. Šķiet, izdevās. Ar šo filmiņu lepojos.

Rudenī ļoti nozīmīgs un faktiski nereflektēts notikums bija piedalīšanās izrādē "Lasītava". Tik ļoti cietusi, kā tajās dažās stundās, kad divpadsmit svešinieku priekšā jālasa sava pusaudža gadu dienasgrāmata, sen nebiju, bet vēl smagāk bija katram no svešiniekiem vispirms minūti skatīties acīs un izlasīt katra acīs savu, ļoti dziļu un neparastu gaismu. Es sapratu, ka "Lasītava" ir viltīgs nosaukums. Šis bija ārkārtīgi nozīmīgs nospiedums manā dzīvē.

Gada nogale bija ļoti smaga. Piedzīvoju pret sevi vērstu vēl nekad neizjustu zemiskumu. Cenšoties saprast notikušo, daudz lasīju un uzzināju par alkoholismu un alkoholiķu meliem un aptvēru, cik tumšā eneibleru kultūrā mēs dzīvojam. Dažos vistumšākajos brīžos pat atsāku ilgoties pēc nedzīvošanas. Nesapratu, kā dzīvot pasaulē, kurā ir cilvēki bez mazākās svētuma kategorijas. Taču ievēroju, ka šajā tumšajā laikā ne brīdi nebiju viena. Rokas ne tikai pastiepās pret mani, kad tās meklēju. Draugi pat bez prasīšanas visu laiku turēja siltas plaukstas man uz muguras. Izmisumu pārmāca daudz lielāka sajūta, proti, pateicība.

Gada beigās skolā bija jāiesniedz maģistra darbam uzfilmēts tīzeris. Mana pārdrošā ideja bija uzņemt filmu, par to, kā tiek uzņemta filma par autobiogrāfiskām seksa reizēm manā mūžā. Daudz domāju par frāzi, ko kādā sarunā man teica Simis: "Mūs uz priekšu virza tikai robežu pārbaudīšana." Nolēmu, ka viņam ir taisnība, un izdarīju, ko nekad nebiju darījusi - šajā divu minūšu tīzerī filmēju pati sevi galvenajā lomā. Prezentācijas laikā gandrīz noģību. Rezultātā uzzināju, ka ne vien ideja visiem patīk, bet es esot laba aktrise un diplomdarbā man noteikti jāfilmējoties pašai. Gada beigas tāpat kā sākumu tāpēc atkal iezīmēja drosmes robežu pabīdīšana par dažiem metriem. Tas laikam ir labs rādītājs.

Un par visu tāpēc ir pateicība. Pēdējā laikā arvien vairāk gribas dabiski pieskarties cilvēkiem. Vārdi ir mākslīgi un izplūduši (tāpēc arī šajā ierakstā tik grūti ko precīzu pateikt), bet pieskārienā varu ielikt mīlestību un pateicību, un apbrīnu pret to gaismu, kas no visiem plūst. Ja mēs sastopamies un jūs pamanāt, ka gribu piespiest pieri jūsu pleciem vai izvilkt pirkstus cauri jūsu matiem, tas ir tāpēc, ka citādi neprotu izstāstīt par to gaismas sajūtu, kas laužas laukā no jums un no maniem pirkstu galiem, un plūst mums visiem pāri, nevienu īpaši nežēlojot.

Saite | Shave 'em Dry {14} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Dec. 28th, 2015 | 11:53 pm

Iemīlēšanās sajūta ir ļoti jauka Ziemassvētku dāvana. Sēdi viss tāds līksms, līksms, ļoti nobijies, bet pilns gaismas.

Saite | Shave 'em Dry {14} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Dec. 22nd, 2015 | 09:53 pm

Šovakar esmu glīta, pilna mīlestības un grasos pelnīti piedzerties.

Saite | Shave 'em Dry {8} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Dec. 15th, 2015 | 03:28 pm

MĀMIŅ, MAN IR PLĀNS!

Atgriezties atkal dzīvot pie mammas - atbraukt ar visām mantām, godīgi pateikt: māmiņ, es centos, tu pati redzēji, centos. Bet tas viss tomēr nav priekš manis.
Tad varētu gulēt pofigā visu dienu, skatīties seriālus, pārtikt no mammas algas un vēlāk - pensijas. Līdz tam laikam pensijas noteikti jau būs normālas. Palīdzēt viņai nest produktu somu, ļaut, lai sabar, pamāca, apmīļo. Krēslainos ziemas vakaros činkstēt un dīkt:
"Māmiņ, manā vērtību sistēmā nav vieta vīrišķības kategorijai! Māmiņ, savu identitāti es konstruēt gribu kā apzināti marginalizējusies personība! Māmiņ, mana taktika ir visdeviantākais no visiem pašdestrukcijas modeļiem!"
Māmiņa tikai skatītos, smaidītu, domātu: "Gan dēliņš tiks pāri šai nesakarīgajai vervelēšanai un izaugs par jauku sarunu biedru."

(K.V., ofc)
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {22} sang along | Add to Memories


Mana dzīve mākslā

Dec. 10th, 2015 | 11:52 pm

Tas skumjais brīdis, kad esi izdomājis, tavuprāt, asprātīgu un oriģinālu gājienu maģistra darba scenārijam, un tikai tad atceries, ka šo ideju pirms tevis jau paspējis uzfilmēt Fransuā Trifo.

Saite | Shave 'em Dry {16} sang along | Add to Memories


Decembris

Dec. 1st, 2015 | 11:31 pm

pain is just a waste of time

Saite | | Add to Memories


(subjectless)

Nov. 29th, 2015 | 07:43 pm

Sievietes pienākums ir balstīt grūtdieni; turēt rāmī un struktūrā ne tikai savu, bet arī līdzcilvēka dzīvi; pazemot ar nenopelnītu piedošanu. Utt.

Nē, srsly, no kurienes šis krustdūriena izšuvums kolektīvajā apziņā

Saite | Shave 'em Dry {38} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Nov. 25th, 2015 | 12:59 am

Konflikti jau neizceļas oriģinālāku iemeslu dēļ kā tā pati vecā labā fight or flight reakcija. Katrs sitiens no sitēja perspektīvas ir tikai "sitiens pretī", tikai aizstāvēšanās, uzbrucējs vienmēr ir otrs. Mazliet brīnos, kāpēc visi šie refleksijas un mērķtiecīgās, lai arī nesistemātiskās psiholoģiskās pašizglītošanās gadi nav iemācījuši konflikta brīdī izslēgt automātiskās ķirzaku smadzenes, dziļi elpot, noskaitīt līdz desmit vai piecdesmit, atdarīt acis un ieraudzīt, ka abi "uzbrucēji" patiesībā guļ sarāvušies kamoliņā un raud, bet turpina dūšīgi un sekmīgi pievilt otru, ka ir lieli un bīstami, tieši tikpat lieli un bīstami kā izbīļa pārņemta kaķa piepūstā aste.

Saite | Shave 'em Dry {15} sang along | Add to Memories


Morisejs ciemos pie Miķeļa

Nov. 23rd, 2015 | 10:00 pm



Miķelis (no kreisās) ir vienacains dzīvespriecīgs runcis, kas dzīvo Briāna ielas klīnikā. Morisejs tur nonāca šodien ar četrdesmit grādu temperatūru. Pēc pagulēšanas pie sistēmas palicis labāk, bet rītā vienalga aizvedīšu viņu parādīt dakterim F. Ziepniekkalnā. Es nelieku uz to daudz cerību un man apriebies vērsties ar šo lūgumu pie cibas (just grow up and get your own car, woman), bet varbūt kāds mani rīt no rīta ar runcīti azotē varētu aizšoferēt no Pētersalas uz Vienības gatvi? Tas man ievērojami atvieglotu dzīvi. (Pieraksts ir uz desmitiem. Par nobraukto benzīnu samaksātu.)

atj. Paldies, mīļie, sarunāts. Pilna ciba labu ļaužu.

Saite | Shave 'em Dry {19} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Nov. 17th, 2015 | 12:35 am

Ir jauki

Ir jauki elpot pavasara gaisu pie Sočas upes
un turklāt bez paģirām.
uzsūkt lāsītes no avota un tad tajās tecēt.
ir jauki justies labi. būt spējīgam
uz jebkādu ticības paveidu, kas nedara pāri citiem,
tātad, uz nekādu.
tāpat ir jauki dzīvot Basutskas ielā
un ticēt, ka tā pastāv.
ik rītu aiziet uz veikalu un nopirkt maizi, ēst to
virs avīzēm, atrastām pastā.
jauki, kad pasts atrod tevi un kad tu vari atrast pastu.
ko atrast vispār ir jauki.
atrast pazīstamu seju, ejot garām stadionam
vai sliktai universitātei. kādu izzobot ir jauki.
ir jauki atrast punktu.
sviesta nazis, ko sen pazaudēji, joprojām ir zīdains.
parādes eņģeļu bataljons nolaiž dzelzs ausis,
un tas jau robežojas ar šausmīgo. viss robežojas ar šausmīgo,
un arī tas ir jauki.
nolipināt košļeni no vieglas kurpes zoles, ļaunumu, kas
izjauc līdzsvaru un tev izskaidro gravitāciju.
Ņūtons ir jauks, Brodskis ir jauks.
barikādes ir mākslas sirds, un tas ir neuzpērkami.
kad spēlē ideāls panks, kad ieraugi Annu Karinu, kad
aptumst mēness, kad paceļas karogi, kad pašķiras
Nāves jūra. pastaigāties ir jauki. noslīkt.
tas, kas mani ir jauki, citiem ir bīstami.
grūti elpot, jo gaiss ir piesātināts ar priedēm. runāt horvātu valodā.
slidot. tāpat der arī otrādāk.
jauki ir logi, kurus var atvērt
un caur tiem aizsniegt mākoņus. Mosora kalns ir jauks.
ir jauki staigāt, kāpt augšup un ticēt virsotnei, zināt,
kurā gadā beidzās karš kad ir atbrīvošanas diena godāt
sieviešu dienu mātes dienu mīlēt vijolītes,
izģērbties. krist. būt drošam, ka krīti, un tad izbīties.
pamosties. griezt. izšaut nevajadzīgi garas tava vārda kārtas,
būt sistemātiski traģiskam.

Marko Pogačars, atdzejojis A.V.
Tags:

Saite | | Add to Memories