ich will nicht tanzen, ich will revolution

Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.

Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?

( daži filmas spoileri )

Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu.

ko jūs domājat par sirmiem matiem sietietēm ‘normālā’ vecumā?
par tādiem, kas ir viscaur un acīmredzami sirmi, nekrāsoti nevienu unci

viens no spilgtākajiem piemēriem ir santa didžus šobrīd
(mani neinteresē, ko jūs domājat par santu, bet par principu kā tādu)

Papildu līme.

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams.

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –"

Man ir ļoti daudz mangāna rūdas.

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Te tev nu bija Himalaju sāls. Man ir iesnas.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

Liekot sunim apsēsties, kamēr ar nosalušām rokām es kabatā meklēju kaku maisiņu, pie sevis nomurmināju: "Pat ja tu neapzinies, ka tavām rīcībām ir sekas, sekas ir neizbēgamas, un tās izriet no tavas rīcības."

Nedaudz apjūkot par savu viedumu, nodomāju, ka šo vērtīgo atziņu varētu veltīt gana daudz cilvēkiem diezgan dažādās situācijās, ne tikai suņiem, kuriem grūti aptīt ap prātu domu, ka sūdi pēc sevis ir jāsavāc.

Elmera līme.

āra termometram apnikusi ziema līdz ūkai un nolēmis saiet viss tāds pozitīvismā. agrā rītā rādīja vēl -18, bet dažu stundu laikā tika jau līdz +13

man ir aizdomas, ka kāds ir āra uztvērēju nospēris un apēdis. vai vismaz ierušinājis kādā migā. jo uz brusas zem terases, kur parasti stāvēja, nav
vispār māja izskatās mazliet apbižojusies. salst ūdens ciet ne tikai naktīs, bet arī pa dienu
vai nu māja nosēdusies, vai terase pacēlusies, bet ar katru brīdi arvien grūtāk atvērt durvis. ar baigo spēku dabūju vaļā kādus 25 cm, kur izspraukties
veļasmašīna niķojas, rāda e20
kaķim pēķšņi nez no kurienes piemeties lentenis
mašīnai aķītis par maz esot apčubināts

karoče

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

bija diezgan intense un nogurdinoša nedēļa.
1d atvadu pasākums Saimniekam ar Šipša konci muižā.
3d Volvo nomainīja pakaļējos amīšus. no staļļa pienāca ziņa, ka zirgs galīgi saplēsis segu un jābrauc glābt. labi, ka nupat dabūju no Ivetas rezerves segu, citādi būtu dirsā. otrā saplēstā siltā sega mēneša laikā. sākās Shrinking jaunā sezona.
4d biju Rīgā tikties ar jauno priekšnieku. pagaidām darbiņš ir. Saļiks - mātei dzd.
5d parakstīju līgumu ar jauno darba devēju.
6d bija ļoti laba un priecīga diena - bf uzcepa pankūkas, tad aizbraucām uz jūriņu. nogājām 10 kilīšus pa saulīti - Vasas - Ķurmraga bāka - Veczemju klintis un atpakaļ. visādi smuki ledus zobiņi un oliņas un krāvumi, pie bākas vairāki leduskritumi. pēc tam Limbažos Kļavā noēdām pēdējo atlikumu bonuskartē, kura tiek kancelēta un vairāk nebūs. ēst gribējās ļoti, tāpēc nesapīkām, bet vispār visādā ziņā neiesaku - viss bija slikti, sākot no tējas līdz tam, ka viesmīle pagrāba bf šķīvi, no kura viņš vēl ēda. pēc tam laidām uz pirtīm un burbuļvannām Valmierā, kamēr vēl nav kancelēta sadarbība un muižas darbiniekiem pa lēto. vakaru gan mazliet sabojāja ziņa no Martas, ka tiek pacelta staļļa maksa - uzreiz par 70 eur, kas šobrīdējā situācijā ir nelāgi. + zirgs paspējis noplēst vienu kāju siksnu pēdējai siltajai segai, kas man ir.
7d man laikam bija dopamīna pohas. tādas var būt? pēc līksmās un enerģiskās sestdienas es jutos tieši pretēji. es VISPĀR neko negribēju, visu laiku nāca miegs (līdz gulētejamajam laikam - tad vairs nenāca) un visu dienu pavadīju pūstot dīvānā ar Heroes un skrollējot IG. neizdarīju pilnīgi vispār, vispār neko, ko biju gribējusi.

smuka ziemiņa. auksts. nebiju ticējusi, ka tāda tiešām būs - puravi palika dārzā un rozes nesasegtas. dažus rītus istabu logos leduspuķes un iekšā +10 grādi.

Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?

UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.

Noskrēju svētdienas garo. Izcils laiciņš, izbaudīju sauli. Paskrēju pa Daugavu. Sākumā silti nebija, tāpēc uzņēmās labs temps. Beigās 17K 95 minūtēs. Superīgi. Vēl jābrauc pa mežu pavazāties.

"If they showed it on a plane people would still walk out."

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Ktulohi un extras in a nutshell. Tak beidziet ar viņiem runāt. Tie ir algoritma driven elles boti.

kas tur ir latviešiem, ka gribas saskaldīt to leduskalnu un viņā uzjāt utt.

A tu bļeģ padomā kāpēc!

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

Kursh ir juusu miiljaakais rakstnieks viens?

Vai kāds ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu garšīgāko kebabu Rīgā? Es domāju - "kebabu uz šķīvja" ar frī un salātiem. Vai kaut kur vēl taisa kebabu ar pašceptu pitas maizi?
Protams, viss mainās un uz slikto pusi, pirms gadiem desmit es būtu teicis FoodBox uz Pumpura/Antonijas stūra, pirms pusotra - Sangak Tērbatas ielā, bet vai ir nezūdošas vērtības? Vai šībrīža tops?

ikoniskais ģitārists

karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?

Vakar man garmins paziņoja, ka ir klāt pirmais treniņš manis izvēlētajai treniņprogrammai, lai sagatavotos Rīgas maratonam 2026. Pat saņēmos un paskrēju 40min.
It kā biju tam gatavs, bet jau šodien viņš man stāsta, ka ir ieplānoti 2 treniņi. Un tā 7 - 8 treniņi nedēļā turpmākās 16 nedēļas. Saņēmos un pirmo šodienas jau paskrēju, bet otrs ir intervāli, būs jāsaspringst, lai atrastu tempu, kas ir kaut cik ātrs, bet joprojām var elpot caur degunu.

Viss it kā labi, bet ārā auksti, jāvelta pārāk daudz laika, lai attiecīgi saģērbtos, pagaidām īsti nesanāk. Esmu izlaidies un sācis tuntulēties, rezultātā skrienot ir par siltu. Šovakar mēģināšu vilkt vienu drēbju kārtu mažāk.

Skriet joprojām patīk, var jau būt, ka būtu kādu skriešanas treniņu jāiemaina pret slēpošanu, bet slinkums.

Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi

ES NEPRASĪJU VISU ŠO GAISMU

Dekarts bija diezgan gudrs onkulis, bet viņš operēja ar to informāciju un priekšstatiem, kas nu tajā laikā viņam bija pieejami. Viena no viņa teorijām, piemēram, bija par to, ka dzīvnieki ir nejūtīgas mašīnas. Es tā vienkāršoju, protams. Pēc mūsdienu kritērijiem šī teorija būtu izsmiekls. Nešaubos ne mirkli, ka kaut kur joprojām eksistē margināli indivīdi, kas emocionāli ir iestrēguši 17. gadsimtā, bet es te vairāk par kolektīvo fonu, kur zeme nav visuma centrs, vakcīnas strādā, un cilvēka radītas klimata pārmaiņas nav mīts.

Nu lūk, mani drusku fascinē, bet ne labā nozīmē, pārliecība, ka pasaules mistērijas ir izgaisušas, un mēs racionāli varam nonākt pie vienas pareizās atbildes. Man jāsaka, ka mēs diezgan sūdīgi saprotam citas būtnes, mēs regulāri iegūstam faktus, kas lauž mūsu priekšstatus, un ik pa laikam iebakstam ar pirkstu kādā "faktā", lai saprastu, ka šis "fakts" tā īsti nemaz nav pierādīts pēc zinātniskās metodes kritērijiem. Šī augstprātība ir kaut kur spektrā starp smieklīgu un biedējošu, atkarībā no šīs pārliecības turētāja vara pozīcijām. Diezgan bieži mēs problēmām pieejam ar arhimēdisku vīziju, ka vajag iezīmēt problēmas rāmi, un tad bliezt. Es pat mazliet vairs nešaubos, ka ja kādam bro iedotu atdures punktu, viņš savāktu līdzekļus tai svirai, ar kuru mēģināt pacelt zemeslodi, un viņam būtu mazliet piedrāzt par sekām.

pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)

kopumā jutos diezgan labi un cozy.

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas