ich will nicht tanzen, ich will revolution

Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.

Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.

Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.

Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.

Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies.

Nu ko, jau desmit gadi bez alkohola.

Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.

ravējot, sijājot kompostu, rokot zemi, sējot un pārstādot esmu galvā uzrakstījusi jau vismaz piecus postus, tagad mēģinu saņemties vismaz vienam, bet reālam.

aprīļa beigas
* Lotes Vilmas izstādes atklāšana ar DJ Nieri Briānielā. forša izstāde. Nieris arī bija foršs. ejiet skatīties (izstādi, Nieris tur nebūs)
* apmeklēju Cēsu Izstāžu namā apskatāmo ekspozīciju “Vēstījumi no senatnes”. baigi neko nesapratu, bet bija jauki. patika kaut kādi tie kūdras cilvēciņi
* vēl pāris džima reizes ar kolēģi. pēc pirmās, kurā bija ļoti daudz landži man NENORMĀLI sāpēja dibens. man nekad nebija tā sāpējuši dibena muskuļi. pēc pārējām reizēm vairs nekas tā baigi nav sāpējis. acīmredzot es ikdienā kaut cik nodarbinu visvisādus muskuļus. izņemot dibena. bet forši džims, vajag iet uz džimu
* biju uz shirodharu. tā bija savāda pieredze. es nezināju, ka piere var tā kutēt
* auksti
* biju Saļika kūdras purvā
* aprīļa pēdējā dienā apmeklēju cibas pirmizrādi KVFR. man ļoti patika. tāds foršs, poētisks trips. visi elementi smuki saliekas kopā (Agnese gan varētu skaidrāk lasīt) un ļoti palīdz K mūzika, kura ir tāda uplifting nevis drūma. nejutu nekādu cibas zaimošanu vai ko tur. bija gan grūti pilnībā ļauties, jo es diezgan ļoti uztraucos par aktrisēm. ja es būtu aktrise un man būtu jāspēlē izrādē tādā formātā, es gribētu, lai man kāds nāk līdzi un pieskata. pēcāk pāris stundas uzkavējos finiera zālē un zocializējos.

maija sākums
* maijs atnāca brīnumaini - tu aizej gulēt kaut kādā miklā aprīļa aukstumā un pamosties īstā, siltā, maigā un glāsmainā pavasarī
* pirmā lakstīgala, pirmā dzeguze, pirmā tikšanās ar mūsu ezi, strazdi ievākušies jaunajos būrīšos, plikas (un ļoti netīras. praktiski nenoberžamas) pēdas
* 1. maija koncītis Ā ielā - tāda salidojuma sajūta. pilns ar vecajiem krabjiem + viens kaķis. baigi sirmi visi palikuši. ļoti silta sajūta. + mikroGalzoniāde (man bez alko, bet ar trim klučiem čedara no Īrijas)
* neskaitot koncīti esmu visas šīs dienas pavadījusi dārzā no rīta līdz vēlam vakaram. rekonstruēju un reorganizēju centrālo puķu dārziņu (flokši bija dirsā aizauguši jau kopš aizpērnā gada, tas bija ritīgi grūti). savedu viskur kompostzemi. iestādīju karpeļus un sarkanos sīpikus un cūku pupas un kannas un dālijas. izmetu pāris nomirušas lavandas. rozes ir apsalušas un mahonijs izskatās gandrīz ļoti miris. drausmīgi daudz vēl palika ko ravēt
* neskaitot koncīti un dārzu, divus ļoti vēlus vakarus tiku arī līdz stallim. vakar bija ļoti foršs apvidus kopā ar Martu un Valensi. zirdziņam ir daudz enerģijas. bet ir sākusi sirmot galva. zem gandrīz jau novilktā ziemas kažoka ir sirmas spalvas ap acīm un uz vaidziņiem.
* vienreiz biju arī džimā. es ienīstu burpees
* uzzināju, ka man patīk hill country blues

šon un vakar biju izņēmusi brīvdienas par darbā aizvadītām sezdienām. protams, drausmīgi negribas rīt strādāt.

Kur pirkt kanalizācijas gaisa vārstu?

Kanalizācijas gaisa vārsts.

vai kāds var iztulkot (no latviešu uz latviešu) to episki slaveno uzrakstu Lielajos kapos -
"zinihba bez darba, muguras pusē abi dzimumi ir bezdarbnieki...."

(atminos, ka bija kaut kur kāds izpētījis un paskaidrojis, bet vairs nevaru atrast, kur un kas)

Vārdiem un to nozīmēm ir ļoti interesantas īpašības. Mani bez ironijas izklaudē mēģinājumi citās valodās runājošiem izskaidrot vārdus "sniegpulkstenīte" un "skaņdarbs", bet kad kāds pajautā, kas ir Ozempic, es sāku apzināties vāru patieso ietilpību, kā arī limitētās iespējas komunicēt ar tiem. Pirmkārt, mums tiešām ir unikālas iespējas vārdus iegūglēt, un iepazīties ar plašāku kontekstu pašiem, bet es arī saprotu, ka pajautāt kādam citam, kalpo mazliet citiem mērķiem, kā vienkārši sevis izglītošana par kaut kādu lietu. Otrkārt, es saprotu, ka tā obligāti nav nepareiza atbilde ļoti plašā kontekstā, bet tik pat pamatoti būtu iebilst, ka Ozempic ir zāles pacientiem ar diabētu, nevis notievēšanas zāles. Un šim vienam vārdam ir tik daudz saistības ar sociālām parādībām un informatīvo telpu, ka to nav iespējams ietilpināt cibas komentārā. Var jau, protams, mēģināt to ietipināt ļoti garā cibas komentārā, bet man ir bažas, ka šajā mēģinājumā šim vārdam rastos jaunas nozīmes, un tas jau sāktu līdzināties mēģinājumam "izlasīt visu internetu".

Un jā, visi personāži šajā stāstā nav izdomāti, un visas līdzības nav tikai sakritība, es vienkārši nevēlējos iesprausties ar savu filozofiju svešā diskusijā, un vēlējos izvairīties izklausīties nosodoši.

Vai kādam pēdējā laikā ir izdevies tikt pie maksas jūzera? Kā?

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

Ja pagājušo vasaru es sagaidīju, pazaudējot milzu maisu ar visām vasaras kleitām, tad šogad esmu pasējusi abus viengabala sporta peldkostīmus. Zaudējums, protams, ne tuvu nav tik liels, bet peldkostīmiem jūnijā bija paredzēta starptautiskā debija kādā Nīderlandes atrakciju parkā.
Un ja pērn pazudušo kleitu maisu es atradu tikai tad, kad vasara jau bija praktiski beigusies, abus peldkostīmus uzgāju divu dienu laikā - tikko kā biju ķērusies pie visu skapju otrreizējas visaptverošas pārrakņāšanas.
/ apmierināti ņurdu /

Vakarlēpis bija 1997. gada putns. Domāju, ka tam vajadzētu būt arī 2027. gada putnam.

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaiju

Tikai es rakstu cibā.

Prices rising.

Rumination is related to worry.

Apsveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

raksta mums viens no galvenajiem futbola insaideriem fabricio romano

tātad ko es izdarīju aprīlī

- uzrakstīju esejveidīgu kontroldarbu, kas laikam būs jāpārraksta
- Parunāju 7os semināros (lasi - daudzi agri rīti ar daudz daudz lasīšanām un konspektēšanām)
- Izlasīju Platona Valsti, Menonu un Faidonu
- Uzrakstīju esejveidīgu mājasdarbu.
- Izpildīju ļoti daudz simboliskās loģikas uzdevumus
- Biju mazā tūrē ar Tesu
- Biju Lietuvas tūrē ar Oblicus (precīzāk - vairākas atsevišķas performances dažādās Lietuvas pilsētās)
- Nospēlēju labu koncertu ar Līgām
- Uztaisīju muzonu izrādei par ierakstiem cibā (es ceru, ka pamanāt metasituāciju). viss tikai uz microfreak un audiothing sr88

tas nav sports, tā sanāca

Kas par nedēļu

Laukumiņā kāds apmēram 10 gadus vecs zēns jautāja, vai es protot krievu valodu. Atbildēju, ka pārāk labi nē.
“Es tev iemācīšu, atkārto pēc manis - ma-ši-na!”

Kafijas pupiņu burciņa (par kuru bērni dievojās, ka nekur nav redzējuši) atradās, un burciņā savukārt atradās vārīta rozmarīna atliekas

tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Divas reizes divu dienu laikā iebraucām ES no Horvātijas robežpunkta, abas reizes nācās melot par vīna daudzumu bagāžniekā.

Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.

Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem.

Man tomēr šķiet, ka, ja to kā iegūst kādu konkrētu pārtikas veidu nevar rādīt bērniem, jo traumatisks skats, tad varbūt kaut kas īsti labi un kārtībā ar šo pārtikas iegūšanas veidu nav.

upd. piemēram.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/373795/aizliegtais-panemiens-tresas-skiras-vistas

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Visas tās Balkānu valstis Eiropas savienībā nevajadzētu ņemt kamēr viņi neiemācīsies vismaz nodalīt nesmēķētāju "zonas" (tāpat jau smird) restorānos.

mamma, kāpēc mēs dzīvojam tieši trešajā dimensijā?

man riebjas vārds "pilsētvide"

Nu, ja, tātad, šodien devos vispirms uz Visionette, uz redzes pārbaudi, tad laipna pārdevēja izkrāmēja manā priekšā 5 jaukas mazas brilles (tik tālu es biju izdomājusi - ka man vajag mazas brilles, jo man, izrādās, ir maza seja - pati izmērīju ar kredītkarti). Palauzīju rokas, izvēlējos 2, kas man patika vislabāk, un tad vilku mugurā pufaiku un teicu, ka man vajag padomāt. Aptaujāju kolēģes un dēlu, un devos pēc favorīta. Bet nolēmu paklausīt arī veselajam saprātam un Gemini, kas bija ieteicis vispirms aptaujāt vairākus veikalus, un tīri ķeksīša pēc pa ceļam iegriezos arī cibas un kolēģu ieteiktajā Fielmannā.( ... tālāk ... )