ich will nicht tanzen, ich will revolution

Iespējams šo ziņu palaidāt garām, bet pagājušonedēļ Baku priekšpilsētas, Surahānas mērs/izpilddirektors (viņiem tas viss viens) parakstīja sadraudzības līgumu ar Rīgas Latgales priekšpilsētu, nu ķip Maskačko po Ķengarags. Lai nu kā viņiem tā draudzība, mēs "āfterofišal" pamatīgi padraudzējāmies Jūrmalā. Ne tikai par labiekārtošanu, pat par Karabahu, sabiedriskajām attiecībām, armēņiem, krieviem, latviešiem un naftas cenām izdraudzējāmies, līdz bija pat nakts un bu bū.

No tā visa dzimst "tiešais zvans", ko šodien izmantoju, un pirms to anouncēt, gribētu Jūsu, cilvēk-speciālistu viedokli dzirdēt. Jūrmalai ar Baku satelītpilsētām nekāda līguma nav, nekā nav, tukša kopa, bet cik pareizi vai nē, ir uzrunāt ar ideju un pie uzvaras ieviest tradīciju, ka mēs ar Azeriem apmaināmies ar "labākajiem audzēkņiem". Tas būtu piemēram visu piecu vidusskolu labākās 11 klases liecības par domes naudu (~100 LVL x liecību skaits ~10) sūtīt uz Baku citu kultūru apgūšanai. Baku puse viņus + 2 pedagogus uzņem, sarīko tusu ar vienaudžiem, diskusija par jebko, kultūras apmaiņa, muzeji, ekskursijas utt un tas viss par AZ naudu. No mums tik cik biļetes. Es uzskatu, ka tas ir nereāli kruta, 11. klasniekam redzēt citas kultūras, dabūt jaunus draugus utt., bet es neesmu izglītības un kultūras speciālists, lai spriestu, vai mums to vajag un vai par šādu piedāvājumu mani nelinčos. Your opīņjen?

BTW. Izglītības iestādēs un vidusskolniekos šo ziņu dabūšu iekšā četrās stundās, ja skaitam no rītdienas rīta.

Sveiks, Ivar!
Pēdējā laikā pārāk bieži neesam satikušies, taču kaut cik pazīstami esam jau krietni sen. Mēs iepazināmies laikraksta “Diena” redakcijā, Tu tolaik tur vadīji reklāmas nodaļu un tātad rūpējies par reklāmu pārdošanu avīzes lapās. Vēlāk kaut kas mainījās, Tavā vietā reklāmas nodaļu sāka vadīt mans bijušais analītiskās filosofijas pasniedzējs Filosofijas fakultātē Edmunds Apsalons, taču man ne mirkli neradās aizdomas, ka “filosofu vara” būtu nomainījusi kaut kādu “slikto biznesa haizivju” varu. Nevienam nebija noslēpums, ka Tava dzīvesbiedre tulkojusi Josifa Brodska “Ūdenszīmes” un vēl visu ko, tātad ir ar kultūras jomu cieši saistīts cilvēks, un gan jau jums ari bija, par ko ikdienā parunāties.
Kā jau minēju, pēcāk kaut kas mainījās, un, godīgi sakot, par Tevi savu šauri specifisko interešu dēļ neko daudz nedzirdēju. Līdz brīdim, kad tika paziņots, ka esi viens no LTV ģenerāldirektora amata kandidātiem un pēcāk šajā amatā arī nonāci.
Teikšu godīgi, es pat nopriecājos. Lai gan direktora meklēšanas laikā runātas un rakstītas tika daudz dažādas man nezināmas lietas, - līdz pat tam, ka Tu tiki bezmaz vai uzlūkots kā krievu spiegs vai vismaz viņu atbalstītājs, - man šķita, ka pie sabiedriskās TV vadīšanas būs ticis kāds, kuru gandrīz vai var uzskatīt ja ne par domubiedru, tad vismaz par savējo jeb sabiedroto.
Man nelikās, ka Latvijas sabiedriskajai TV būtu vajadzīgi revolucionāri pārkārtojumi - tai vienkārši pakāpeniski un mērķtiecīgi bija jākļūst vēl sabiedriskākai. Vispirms jau atsakoties no absurdās iedomas, ka tai reitingu un reklāmas tirgū būtu jākonkurē ar komerciālajiem saziņas līdzekļiem. Un šīs konkurences vārdā jāupurē tās pamatfunkcija - nevis izdabāt vairākuma gaumēm un vēlmēm, bet ar savu saturu aptvert pēc iespējas visus mūsu sabiedrībā sastopamos daudzos mazākumus to dažādībā. Jo būsim godīgi, arī raidījumiem, kurus pavada surdotulkojums, diez vai varētu būt tikpat augsti reitingi kā populārām lielveikalu ķēdēm izdevīgi pārdotiem TV “realitātes šoviem”, taču tāds nu ir sabiedriskās TV liktenis, pienākums un gods - domāt visupirms par pirmajiem.
Tāpēc vēl jo pārsteidzošākas bija ziņas par raidījuma “100 g kultūras” aizbīdīšanu kaut kur pusnakts virzienā, aizbildināšanās, ka tas tiekot darīts zemo reitingu dēļ, un vēstis, ka līdz šim ierastais “100 g kultūras” raidlaiks tikšot kam nebūt naudu nesošākam.
Zinot Latvijas iedzīvotāju skaitu un puslīdz nojaušot viņu vēlmi patērēt un izprast dažādas kultūras norises, ar drošu pārliecību varu teikt, ka dzeja, proza, teātra un visas pārējās mākslas pieskaitāmas kam tādam, kas diendienā svarīgs vienīgi ja nu ne gluži minoritātēm, tad cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan. Saprotams, ka arī raidījums, kas veltīts vienīgi šādu invalīdu vajadzību apmierināšanai, nevar cerēt kļūt par masu izklaides un reklāmas tirgus peļņas produktu. Tieksmei pēc šādām veiksmēm sabiedriskajā TV būtu jābūt vienam no mazsvarīgākajiem mērķiem.
Šovakar lasu, ka arī tikšanās ar dažiem pret “100 g” pārbīdīšanu protestējušajiem nekādas izmaiņas vai domu maiņas nav nesusi. Skumji, taču nojaušu, ka izdevīgo raidlaiku “optimizāciju” varētu arī turpināt - starp pusnakti un kādiem septiņiem no rīta ir pietiekami daudz laika, lai tur pietiktu vietas bezmaz visiem līdz šim LTV rādītajiem izglītojošajiem, sabiedriski politiskajiem un pārējiem neizklaidējošajiem raidījumiem.
Taču skumjākais visā šajā stāstā ir tas, ka atkal nespēju saprast - vai cilvēki ir tādi, kādi rādās pirmajā acumirklī, vai tādi, par kādiem izliekas, vai tādi, par kādiem kļūst laika gaitā.
Arlabunakti,
P.

Krunciņas uz sejas sāk veidoties tad, kad smadzenēs tām vairs nav vietas :D

Kolēģis Lehs feisbukā dalījās ar šo Ķīnas pī ār pērli:

"Opportunity exists with challenges in the 21st century, in which our glory and dreams co-exist there. We will, as in the past, carry forward and foster the spirit of our corporation “Being Closely United to Fight Relentlessly, Being Practical-minded and Blazing New Trials, Striving for the Prosperity of the Business, and Competing for an Enterprise of Top Grade”, and we will regard the premium quality of products and the first-class services to the public as our duties and continuously enhance our core competitiveness ability and sustainable development ability to make our own contribution to the development, prosperity and progress of the society. XX Group Corporation’s development will be forever, XX Group Corporation’s tomorrow will be better!"

klausos the national, dzeru skoču, pīpēju cigāru.
true. true.

Atveru delfus, a tur auzas. Un pad-auzas.

mēģinu atrast trāpīgāko tulkojumu vārdam "connect" un meklēju, kā pārtulkots nokia sauklis.
vikipēdija saka tā : "1993. gadā Nokia ieviesa saukli Connecting People ("savienojošies ļaudis") savā logotipā."
opā. es nemaz nezināju, ka tik ekstravagantu divdabja formu kāds lieto, nerunājot par šāda mudžekļa parocību sauklī. laikam tāpēc nav dzirdēts par nokia saukli latviski.

Būtu forši, ja "mēs" evolucionētu līdz tam, ka cilvēkam, kad viņš točna zina, ko runā [P.S. vai dara], pierē spīd zaļa lampiņa. Nu, vai kkas tml. Laža, protams, ka citi to viltotu (kā šobrīd - ar meikapu). Bet, nu, ja kkā tas darbotos, varētu laist apgrozībā daudz vairāk uzticības un visādu sadzīves čakaru atrisināt nesalīdzināmi operatīvāk. Vnk, kad tu točna zini, neviens tāpat neklausās, bet, ja kāds vnk ieciklējies savā nonsensā, cilvēki uzmanīgi vēro un tic, ka tas kkādā veidā meiko sensu. Eh..

Ejam pa lietaino Pārdaugavu kopā ar Timoteju un māsas gadu vecāko (5.g) dēlu Stefanu.
Stefans: Kas tas īsti ir?
Es: Tā ir kanalizācijas truba. Tur satek lietus ūdens. Ir tādi cilvēki, kuri izdomā vietas pilsētā,
kur tos caurumus vajag, tad viņus izrok un ūdens viss satek viss kopā.
Tas ir domāts, lai mums neapplūstu mājas, kad ir liels lietus.
Stefans sajūsmināts: Vispār mans tētis ir tas, kurš pazemes ūdeni vada...
Timotejs: Mans tētis arī pazemo ūdeni!
Stefans neliekas dzirdējis: ...Mans tētis uzvelk tādas brilles un paņem trubiņu un ja kādam pazudusi kāda mantiņa,
viņš ienirst tai pakaļ, jo viņš ir varonis. Mans tētis visu var salabot!
ja kādam saplīst dators, vai māja, viņš paņem skrūvgriezi un sataisa,
viņš var ar cimdiem aiztikt elektrību!
Un ja kādu bērnu apbižo, viņš saka: "nu nu nu!"

aiz Pētergaiļa.

šovakar pa pārdaugavu 10+ km. anyone?

Poll #19687 Forma
Open to: All, results viewable to: All

Apģērbs ikdienas iziešanai sabiedrībā.

Tagadnei nav vērtības.
Tāpēc to tik viegli atdot un tāpēc par to tik viegli atdot.
Viss pārējais ir tikai centieni atgriezties tagadnē (pat ja līdz tai ir 20 darba gadi), un tāpēc tik ļoti svarīgi atrast, par ko mirt dzīvot (maksāt).

Tāpēc arī mode. "Fashion is Passion". Bet tā retajam ir sava tagadne. Un ne jau tos talantus kāds pielūdz, bet gan tagadniskumu tajos, kuri attiecīgi tiek ievirzīti lietu virpuļa centrā - vētras acs.

Un beigu beigās virpuļa acij, ja tā zaudē redzi, vislabāk nodarbināt vējam pakļautos ar viltus problēmām, lai tās nepienāk pārāk tuvu un neatklāj, ka redz labāk par tevi.
Mīlestība vs. Vara, kā parasti. Un pat šis bināri banālais dalījums attiecas tikai uz tiem ar aci. Pārējie meklē tagadni, pat neapjaušot savas rīcības motīvus. Tur jau arī tas spēks - vienots vai lauzts. Kam galva plīst pušu, bet kurš ar galvu pa priekšu metas aizejošās tagadnes deltaplānā, vērties pār jauniem plašumiem. Skaidrība - un tikai tad virziens. Tad - par kādu gan morāli vai principialitāti vispār vērts runāt vēju aprauto priežu tautas kontekstā? Labais un sliktais sākas tikai tur, kur beidzas labais un ļaunais. Bet labais un ļaunais beidzas tur, kur tu esi tagadne. Un tagadne beidzas tur, kur tu esi viss - no bērna līdz studentam, no kasiera līdz projektu vadītājam, no putekļa līdz orkānam, no elles karstumam līdz troposfēras ledainajam tukšumam - kur tu esi redzošais un redzamais. Un viss ir absolūts ("viss"; "tas"; "es";"puff"), un visam ir absolūta vērtība. Un absolūts vienmēr ir nekas. Absolūts ir kontrasta neiespējamība. Par to nav jādomā. Tas ir vienots kā stiprākās krelles - un tām nav vērtības, jo tās nevar noraut no kakla: ja nu vienīgi ar visu galvu. Par to (visu) var atdot jebko, ja vien tas jau no sākuma nav iemainīts pret kko.

kājas no pusdienu priekiem vēl nav žuvušas..
droši varēs izbrist peļķes, kurpes tāpat šonedēļ vajag izmazgāt.

tātad zaļās apenes strādā – jo, šodien pie vietējā turka ieraudzīju karajamies basturmu! un tavu brīnumu, tā tiešām ir basturma un riktīgi ņammīga, un pie nigēriešu džeka izrunājos, un man beidzot parādīja kas ir Thai aubergine! ko šodien iemetīšu podā kopā ar visu pārējo zaļo sastāvu, karoč ja nav ārā tad ir iekšā! un no priekiem momentā atkorķēju garšīgo franču vīnu

Ir iestājies pilnīgs darbu trakums. Visi iespējamie projekti sakrituši vienā nedēļā. Tagad es maketēju savus parastos darbus un paralēli domāju, ko likšu izstādē, organizēju kaut kādus sīkumus sestdienas pasākumam Parkā, taisu plakātu izrādei un katrā mazliet brīvākā brītiņā mazgāju vilnu.
Vēl visam pa vidu man bija terapija sesija, pēc kuras es kādu brīdi nespēju aiziet uz darbu, tāpēc apsēdos kafejnīcā un ilgi sēdēju pie kafijas un kruasāna, kamēr spēju atkal saņemties iziet cilvēkos. Brīžiem man šķiet, ka mans terapeits ir čūska. Visīstākā čūska, un man būs bīties no viņa kā no paša nelabā. Vai, izsakoties precīzāk, viņa klātbūtnē es skaidri ieraugu savas vēlmes un savas attiecības ar čūsku, un tas padara mani nemierīgu.
Vēl es lasu grāmatu par citplanētiešu civilizācijām, un no tās grāmatas man brīžiem kļūst tā dīvaini. Biedējoši un kaitinoši, bet es nespēju nelasīt.
Un, lai visam būtu vēl asumiņš, man ir jauns telefons, kuram neder vecā simkarte, un tagad man visi numuri ar rociņām jāpārraksta no vecā telefona jaunajā.
Bet kopumā man šāda dzīves intensitāte patīk tīri labi.

par vīna pudeli atdodu 10 min. adrenalīna lidojumā ar deltaplānu virs Rīgas.
https://www.lieliskadavana.lv/lv/lidojums_ar_deltaplanu_no_udens_mavia.aspx
iespēja jāizlieto līdz šai piektdienai, laiks vel nav rezervēts, var sarunāt savu.

irkāds?

tēju ekspedīcija:

ej.uz/TejuEkspedicija

Varbūt kādam noder:
1)orižinal Panasonic DE-994 tīkla lādētājs
http://www.bildites.lv/images/egkyatp7lna0t2nc016.jpg

2) replacement Li-ion baterija CGA-S006E (der Panasonic LUMIX DMC-FZ18/DMC-FZ28K/DMC-FZ28S/DMC-FZ30BB/DMC-FZ30EG/DMC-FZ30EG-K/DMC-FZ30EG-S/DMC-FZ30-K/DMC-FZ30-S/DMC-FZ35/DMC-FZ38/DMC-FZ50EB-K/DMC-FZ50EB-S/DMC-FZ50EF/DMC-FZ50EGM/DMC-FZ50K/DMC-FZ50S/DMC-FZ7BB/DMC-FZ7BS)
http://www.bildites.lv/viewer.php?file=3u7hemh6v4yzzenlox4.jpg

Viss pa 5Ls

Briselē dievs nav tuvāk?

un atkal iesīcās apnicīgā muša: ielogojies no draugiem un noklikšķini "balsot". ik pēc trim stundām. katru dienu, bļin.
bļin, tāpēc, ka oma riebīga. gribas vazāties pa internetiem un rakstīt visiem riebīgus komentārus. un visur, kā par spīti, tikai kaut kādi debili teksti acu priekšā gadās. āāāā. varētu iet izskraidelēt dusmu pa mežu, bet pērkons staigā apkārt, un negaisā pa mežu skraidīt nav prāta darbs. un tomēr tā augstāk klikšķināmā konkursa noteikumi ir dumji. nu kuram, pat ja viņam ir draugos profils, ir laiks divas nedēļas klikot bildīti un visu pārējo laiku pavadīt aģitējot radus, draugus, paziņas un nepaziņas darīt tāpat? nu kuram? tas ir kā ieteikums arī pašiem darbu autoriem pārstāt darīt visu sakarīgo un tikai karāties soctīklos? dīvaini. bet, kā jau teicu, man ir riebīga oma, pērkons staigā apkārt, pilnmēnesīc ar kārtējo aptumsumiņu nāk, gribas kādu piekaut, bet iet uz mežu paskriet nevar. vienvārdsakot, klikājiet linku, bet es centīšos nepiekaut savu spoguļattēlu

bet visbiežāk man dusmas uznāk par to, cik visi ir normāli un cik normāli visiem iet.

Pļāpāt ar čiksēm par virtuvi un kurpītēm - kurā brīdī tas sākās...?

dienas vidū zvana audzinātāja - lai es vedu prom Ansi, viņam vējbakas (man abi bērni pret vējbakām potēti). prasu, cikos iet, jo tūlīt guļamlaiks. lai ejot tūlīt, jo citi bērni gulēs, bet šamējo nemaz nedrīkstot likt gulēt.

jožu. bērns kā bērns. ceļu kreklu, skatos uz vēderu, neko neredzu. prasu audzinātājai, kur tad ir tās pumpas. kā, viņam taču pumpas ir visur, smejas audzinātāja (viņa vienmēr labā garastāvoklī). ieskatos - nu jā, uz pieres, kakla, rokām, kājām daži pusmilimetrīgi sarkani punktiņi. pēc nedēļas nogales laukos visi ir odu sakosti, un man tādas pumpas nemūžam neliktos ievērīgas cienīgas. alerģiju šiem nav. ja tādas ir vējbakas, tad bez bd gādības mz tās izslimotu nemaz nepamanījis!

atceros, ka reiz pie ģimenes ārstes apmainījāmies laipnībām, un ārste prasīja, kad Ansim vārda diena. atbildēju, ka nezinu, bet vīramāte man vienmēr pasaka, kad tuvojas. ārste teica, ka tādu lietu jau nu zina pat vecāki no sociālā riska ģimenēm.

nu jā, mz tiešām mazliet aug pēc "nezāle neiznīkst" principa.

upd
bet varbūt tie tomēr ir odu kodumi, nevis vējbakas? jo ir tikai uz tām vietām, kas ārā no drēbēm.
un vai es mz tagad varu vest uz poliklīniku? viņš taču visus aplipinās!

slinkum slinkum voi voi voi (jālasa kā tajā multenītē ar māju kalna galā)

interesanti kā nopērkot kādu tiešām labu mantu, gribas uzreiz nopirkt to pašu vēl vienu - lai gan skaidri zināms ka nav pēc otras vajadzības, bet nu tik laba manta!

Atbrīvojusies istaba pilī. Vieta: Matīsa 115, tuvumā kapi, ūdenstorņi, dzelzceļš, mego un 51./52 autobuss, pret kuru kontrolei bijība. Pavisam tuvumā - krūmu aleja, ķirsis, ābele, ieva, ceriņi, čiekuru dobe un pienenes reizi gadā. Izmaksas pieklājīgas: vasarā par visu (arī netu) ~ Ls 85 un tas ir izšķaidītais maksājums, tāpēc jo patīkami ziemā - maksimums bija Ls 93. UPD. paņemts ciet

iesakiet labāko picu piegādātāju, lūdzu

Gribētu tādu aparātu, kas varētu ierakstīt & atskaņot ābaļziedu smaržu dārzā kopā ar tādu novakares sajūtu.
Tas iesmaržojamais laiks ir īss un tagad ziedlapas jau snieg zemē.

Man drošien beigās vislabāk tomēr patiks MTB. Drīz kkad.

Kurš ar mani šodien no Rīgas uz Valmieru uz "Makbetu"?

Vai kāds cibiņš vai cibiņam draugs pēdējo pāris gadu laikā ir devies road-tripā uz/pa Ukrainu?
Saprotu, ka ceļi drausmīgi, bet cenšos aptaujāt visus iespējamos draudziņus par pieredzi. Interesētu ieteikumi, atstāsti par grūtībām, ar kādām nācās saskarties utt (bedres, policija, valoda, tirgi, uzmācīgi cilvēki, laipni cilvēki). Visa praktiskā informācija būs noderīga. Caur Baltkrieviju nedomājam braukt, tā ka turienes ieteikumi īsti laikam nav nepieciešami.

:)

Ja baigi gari un/vai negribas šeit, var rakstīt e-pastu uz miersmiers inboxā.