rūsganais sprakšķis

rīt braucu komandējumā un pirmdien atvaļinājumā

sāk sāpēt zobs

man te bija uznācis kaut kas, ka modods 3:45 daudzākas naktis

šonakt atkal pamodos 3:45, tātad tur ir kaut kāds cits āķis, kas neņem vērā pulsteņa pagriešanas

ja reiz runājam par neatrisināmām problēmām - nemirstīgais Kaščejs Frīda (14,5 gadi) nemitīgi pamanās apgulties TĀ, lai, pa miegam skrienot, spertu pa mēbelēm vai radiatoriem, vai durvīm.

Nopirku zīmuļsvārkus ofisam.
Elle un indija, ar tiem tak nevar paiet!!! Iznesos no mājas savā zirga solī, sapratu, ka jāliek šaurāk, bet tempu nesamazināju. Ielas galā iemetās krampis abos dibena vaigos.
Šķērsojot sliedes apsvēru domu rāpot atpakaļ un strādāt no mājām.

Līdz darbam jāiet divreiz ilgāk, mājās laikam neiešu nekad.

staigājot par Mežaparku vai Mangaļsalas molu, dzirdu gandrīz tikai krievu valodu.

vai tas nozīmē, ka latvieši nepiekopj dzīvesveidu, kas sevī iekļauj pastaigas?

visu vasaru haltūrējām ar sporta zāli vispār negājām, tagad ar septembri atsākot, ir ttiiiikkkk grūti. es pat vēl neesmu tikusi līdz dzelžiem, parasta vingrošana nākamajā dienā liek justies kā sadauzītam dārzenītim

Sapņoju, ka esmu Berlīnē ar [Bad username in LJ tag] un mums ir sarunas pa dušam un es piedāvāju viņai atdot savu vizīti pie psihiatra 26.09., jo pati būšu Oslo.

Fun fact - odien negaršo Covid.
Visi citi nevar atkauties, kamēr man beidzot mieriņš.
Es gan esmu vilnas zeķēs, pidžamā un biezajā halātā, bet neviens pat ap galvu nespindz.

šodien uzliku laistītāju pa dienu, jo platlapu hortenzija sāka vīst nost.

nu, atbraucu 22 no treniņa (tā, ka logu tīrītāji nespēja tikt galā un knapi redzēju, kur stūrēt) un izslēdzu

dubults neplīst

kā jums ar odiem?

mani atvaļinājuma plāni dārzā viskautko nokopt beidzās nesākušies, jo tur siro tādas ordas, kas pat acīs mēģina kost, es esmu staigājoša odupunpa.

izklausās absurdi, hah, bet tāpēc aizbraucu uz mežu brūklenēs (ok, es tur biju pirms nedēļas un zināju, ka odu relatīvi maz) un pielasīju gandrīz 10 litrus, bet zapte sanāca baisi šķidra, tortē iesmērēt būs komplicēti, bet ģimenes torte bija tas iemesls, kāpēc vispār brūkleņu jautājums pacēlās - mātes mežos visas izsalušas.

tā nu es laiskojos un dzeru vīnu. un kasos. potīti sakasīju tā, ka sapampusi.

sakarā ar klimata pārmaiņām pēdējos gados reorganizēju puķu dobes

piem, vēso toņu rozēm, kas ir tieši saulē, vnk ir par karstu un viņas izskatās nekādas jau vairākus gadus

biju sadomājusies, ka visas pasaules glābiņš man būs hortenzijas - ir dažādu izmēru, ilgi dekoratīvas

un tad šīs vasaras sākuma vētra nolauza 80% ziedu un pagājušās nedēļas vēl nedaudz un man ir kautkādi nekādi tie krūmi

dakter, ko man stādīt, priedes?

vienīgais, par ko nevaru sūdzēties ir nezāļu veida astilbe, iet uz priekšu kā traka

un japānas anemone, arī lapas ir dekoratīvas, ja vien krusa nesakapā

nemāku pielikt bildes

vakar biju uz Stulbo dzīvi Dailē aka Tiger lillies un Dakh Daughters no Ukrainas. Abi priekšnesumi lieliski, bet kas ellē bija tas intro ar Dailes 3 aktrisēm, man vēl arvien grūti saprast

Omniva otrdien no rīta: piegādā paciņu
Mēnessaptieka ceturtdien pēcpusdienā: esam nodevuši jūsu sūtījumu Omnivai

Biju aizmirsusi, cik jēdzīgi ir meklēt padomus feisbukā.

Uzrakstīju - iesakiet pls salvijas, kas neizgāžas, gribu nomainīt esošās un kaķumētras, pievienoju bildi, kurā glīts rozes zieds un apšņorēts kaķumētras kušķis.

Saņēmu atbildes:

Bildē nav salvija
Nepareizi taisi roźu dobes
Salvijas negāžas

kad mēs te tā par saules krēmiem ieskrējāmies, maybe ir kas labs iesakāms uz paštonējošajamajiem? manas daiļās baltās kājas galīgi neiet man pie sirds, bet es savos 40+ konstanti baidu cilvēkus, staigājot īsajos šortos.

kā es esmu piekususi no cīņas.
cīņas pat zālāju.
man aug viss - zeltstarītes, zilie pulksteņi, cīrulīši, mārpuķes, pļavas zeltene, efeju sētložņa, pienenes, māllēpes, gārsa, maijpuķes, kaut kādas gundegas, drausmīgi vairelīgs lēpju dzelteniem ziediem un visu nomācošs kaut kas, kam man vienreiz kihelkonna pateica vārdu, bet es aizmirsu, vārdu sakot viss aug, zālājs neaug.

Šodien PMS sper pa vietām.
Gymā taisot bulgarian split squat actually apraudājos

Liekos sev tik tizla, resna, nevaroša. Blakus čalis katrā rokā 34kg bicīšus kačā, es abās nevaru 16kg noturēt, pietupienus taisot.
Kkāda beibe grūž no gurniem 120kg, es ar 40mokos. Un tādā garā.

Iznācu no zāles un kājas kā vate, knapi līdz mašīnai aizklumburēju. Raudamais neatstājas.

Stulbais cikls.

Man ir dārzs, dārzā ir kompota kaudze (sic!), kas ir divu nodalījumu koka karkasā blakus dārza mazmājiņai.

loģiski, ka tai kaudzē patīk dzīvot žurkām, jo tur dēļ kompota trūdēšanas ir silti. Es nezinu, vai viņas ēd gurķu un kartupeļu mizas, kafijas biezumus jau toč nē. Domāju, ka aiz sētas esošie atkritumu konteineri sagādā daudzpusīgāku uzturu.

lai vai kā, man viņas nedaudz traucē, jo milzu alas ir ne tikai pa kaudzi, bet arī zem mazmājiņas un dārza nojumes terases. tādas bedres, ka dekoratīvie akmeņi ripo iekšā un zeme šūpojas.

viengad man ļoti labi ķērās; es nopirku tādus slazdus, kuros nevar ielīst kaķis vai suņi; diemžēl vienreiz bija ielīdusi zīlīte, lai miers viņas dvēselei.

bet šoziem neesmu noķērusi neko, liec kādus gardumus gribi.

atbilde uz jautājumu "kāpēc" izrādījās trekni pārliecinoša - tās žurkas tur ir puskaķa izmērā un elementāri nevar ielīst tais manos fancy slazdos.

kihelkonna laipni man nesen noziņoja, ka Čiera tirgū ir liellopa sirdis - kas ir mana kaķa dienišķā maize.
maize sāka beigties un es paliku maliņā korporatīvo važu un aiztraucu šorīt (deviņos) uz tirgu, kurš ir vaļā no 8.

kā par neražu, šodien izrādījās kāda īpašā diena, kad Ļoti Svarīgs cilvēks nebija tirgu atslēdzis, tā nu pie durvīm mīņājās bars ļaužu ar maisiem un ābolu kasti un runāja, ka Svarīgajam Cilvēkam deviņos esot bijis jābūt juglā.

nu, neko, griezos apakaļ uz mājas ofisu.

mājas ofisā pamodināju kaķi, kurš nolēma, ka ir pēcpusdiena un es esmu atgriezusies no ofisa ofisa, kas nozīmē, ka viņam pienākas launags.

un tagad viņš uz mani bļauj.

nesaprot pulksteni, murmulis.

Brīvdienās biju pie mammas.

Kāpņu telpā satiku savu bērnības labāko draudzeni. Viņa bija (nu, ir) 3 gadus vecāka, toreiz - pirmsskolas/pamatskolas vecumā - gan tam bija īpašāks svars kā tagadējos čēesmit.
labi,tas nav svarīgi. Kad viņa sāka studēt Rīgā, es vēl pāris reizes tikos, bet tad viņais sadzima bērni un, nu, notika, kā jau notiek.

tagad kāpnēs viņa, protams, uzreiz metās teikt "sveika sen neredzētā", ievilka elpu, bet es iespruku dzīvoklī.

kā par neražu, izejot uz pastaigu ar suņiem, viņa ar trāpījās pagalmā ar saviem, nezinu, mazbērniem, bērniem. un atkal jau gribēja turpināt ar "kā tad iet"

noņurdēju labi un nonšalanti devos tālāk.

a ko man bija darīt. nu, es nevaru tos smalltalkus, tāpēc es vienmēr izvairos no paziņām uz ielas, jo man tas šķiet tik bezjēdzīgi.

jā, kādreiz mūs kas saistīja, bet tagad es esmu ultra introverts dīvainis, man nav ne mazākās vēlēšanās parunāties parunāšanās pēc, pat, ja tas no malas izskatās nepieklājīgi, man savu resursu ir tik, cik ir, un es tos netaisos izsēt vējā.

šis ir nedaudz tāds sensitīvs topiks, jo gadu gaitā man soctīklos ir gadījies saņemt no izbijušiem studiju biedriem or smth, kas grib atjaunot kontaktu. es esmu vnk noignorējusi. a ko man rakstīt - it's not you, it's me?
lai gan tas nav tiesa, it most probably is party you, jo, ja nu man liktos ļoti interesanti, gan jau es sagrabinātu kādu resursiņu.

bet es tiešām, tiešām necilvēkoju. Ciba neskaitās, tviteris arī nē.

man ir mana bestfriend, kas nedzīvo LV, līdz ar to reizēm parunājam whatsapā, mana trenere, ar kuru sūtām memes un parunājam par suņiem/sportu, un draudzene, kas ir suņos UN putnos.

ja neskaita vēl pāris putnu grupas čatus un 1 suņu grupas čatu, es neko nekomunicēju.

ok, mammai aizsūtu kādu daily bildi ar astaiņim un vēl ir significant other, bet tas nudien viss.

es jau varētu teikt, ka pie vainas pretīgais ofiss, bet tā tas ir gadiem, arī pirms ofisa.

un es esmu absolūti apmierināta, bet reizēm man ir sajūta, ka jātaisnojas.