rūsganais sprakšķis

Lieldienas pavadīju brīnišķīgi - pamodos no tā, ka sīkais suns vēma, jo vecajam sunim bija atgadījusies caureja pa visu istabu, secināju, ka nav elektrības. Elektrības nebija, jo boileris tecēja un bija īssavienojums ar kādu no apkures katla elektroietaisēm.

Tagad man nav siltā ūdens un es ceru, ka santehniķis būs šonedēļ, lai nomainītu boileri un kaut kādas trubas.

Lai ar šo vienu pozīciju manam krājkontam netrīcētu ļipa pietiekami, Rīgas ūdens zvanīja un teica, ka būs uzrēķins par pēdējim n gadiem par kanalizāciju, LIELS.

uz tā fona, ka es katru dienu raudu, kā man riebjas darbs un, cik ļoti gribas rakstīt atlūgumu, sanāk normāls muahahahah

izdzēsu tinderi.

piekusu no tiem bezjēdzīgajiem randiņiem un vairs nespēju atcerēties, kurā sarakstē kam ko teicu, un terapeite vislaik ļečī, ka manā šobrīža esībā uz randiņiem nevaig iet.

da i nav tur ar ko arī, tikai leišus piedāvā. vai austrāļus.

pamēģināsim, kā tas ir dzīvot totally single

Nezinu, ko mana zemapziņa grib pateikt.

Kā zināms, es esmu neuzrakstījusi 2 bakalaura darbus. Jā tieši tā, izmācījusies visu augstskolu, pat nokārtojusi parādus, bet nespējusi uzrakstīt to papīra blāķi.

Šonakt es pēkšņi biju apņēmības pilna, man bija 10 dienas līdz termiņam un es stiepu kaut kādus milzu papīru kalnus un pie sevis purpināju, ka es taču varu to izdarīt, man viss ir skaidrs, kas jāraksta un šoreiz gan viss sanāks.

Smadzene, kas tev vainas?

Nezinu, vai tas ir labāk vai sliktāk, ka viņi nevis mani unmatch, bet vnk pārstāj rakstīt.

Man šodien terapijā kaut ko salauza un es tagad sēžu un raudu, pat īsti nezinu, par ko. Jau sāp galva, bet neizskatās, ka taisītos pāriet.

Dusmojos uz to, ka vēl ir gaišs un nevar iet staigāt ar suņiem.

mana personība sadalās - viena es katru dienu līksmi sajūt pavasara un dārza sezonas tuvošanos, ejot dārzā čurināt suņus, jau domāju, kas man te un, kas šite.
otra es depresīvi ņurd, ka viss slikti, rozes rudenī neatlapoju, kas aug šēit vispār neatceros, bezgalīgā cīņa ar invazīvajiem augiem, dārza galā mēģina augt mazītiņu ozolu mūžamežs, zem putnu barotavas atkal jau pat zāle neaugs, utt utjp

baig labie patči aizpampušiem maisiņiem zem acīm - Bio2You zelta ar kaut kādu Vodoo liliju. Biju šokā par rezultātu. tagad drogās atlaides, iepirku čupiņu.

ja es uz nakti saēdos ko sāļu, man uztaisās tādi pretīgi mazmaisiņi zem acu maisiņiem. un tos noņēma.

do recommend.

tātad, es biju BArselonā, man tur ļoti patika, viss tik skaisti, atradu riktīgi fancy vietu, kur dabūju labāko astoņkāji savā dzīvē

viss būtu bijis labi pat ar visu to, ka darbs lauza kaulus, bet tad es priekšpēdējā dienā, čekojoties uz savu savienoto reisu caur Stanstedu sapratu, ka dirsā ar visu dziesmugrāmatu, jo caur UK lidojot vajag pasi. man jau gandrīz 10 gadus ir ID karte un es nesaprotu, kāpēc lai kāds staipītu līdzi pasi, ja ir ID, lai gan tviterī cilvēki ļoti rēja.

karoč tad nu es biju spiesta pilnīgi stulbi iztērēt daudz naudas, lai nopirktu jaunu aviobiļeti.

Biju uz Mājoklis #2 un Kordēlijas zemi. Abas visnotaļ interesantas pieredzes

Kordēlijas zemi dēļ tiem Šekspīra tekstiem prasītos skatīties vismaz vēl vienu reizi, lai saprastu labāk, ko GZ gribēja pateikt, kaut man šķiet, ka viņa vnk ir gribējusi spēlēt Karali Līru.

Mājoklī mani fascinēja tas, kā mijiedarbojas parasti teātrī neizmantota maņa - oža. Katrā telpā bija savs, spēcīgs aromāts, vienā no tiem man pat mazliet gribējās ģībt un viena sieviete pavisam izgāja no telpas.

Šodien vēlreiz aizmalos pa to ledaini šļuraino grants ceļu meklēt pūci, bet 2 stundu staigāšana pa baisu lietu neko nelīdzēja, pūcei šādā laikā negribējās līst laukā.

Apņēmības pilna stundu karstā mašīnā pažuvu, lai dotos iekarot Dārziņu atteku un dumbrcāli. Paslīdēju, iejaucos pāri ceļiem ūdenī, samērcēju arī jau tā salijušo fotoaparātu.


2023ais, man bail no tevis.

ārprāc, 50 komentāri, es jūtu, ka mēs visas paliekam vecas un cibā nekāds ekšns nenotiek :D

( Uzmanies, sapnis )

Ir ieteikumi ortopēdam? es palieku veca un man sāp pēdas kauliņš, baigi besīgi sāp guļot.

Gribēju iet laicīgi godīgi gulēt, bet kaķim atkal sūdīgi, vēma un piedirsa stūri

Ielēju viņam zemādā ārpuskārtas ri-lac un sev vēl vīnu

šodien ir tā brīnišķā diena, kad pamostoties neko neredzi, cik aizpampušas acis. Ar visiem acu serumiem un krēmiem esmu sasniegusi stadiju, kad redzēt redzu, bet iet uz ielas tīrīt sniegu tomēr kauns

Dakters izrakstīja muguras ekstrakciju, pretsāpju šprices un kutināšanu ar elektrību, bija jau diezgan labi, ja ne brīvdienas, kad šprices nebija.

ja vēl mājās nebūtu auksti, varētu gluži vai uzdzīvot uz tās darba nespējas lapas.
nēnu. Es jau arī uzdzīvoju - Rimi nebija mani iemīļotie kārtainie vistas salāti (ar ananāsiem un valriekstiem), nekas cits neatlika, kā taisīt pašai, sataisīju, protams, ar kaudzi. Pārēdos arī ar kaudzi. Biš škrobe, jo pa nedēļu esmu 2kg uzrijusi - no sākuma vainoju tūsku, kas šādās reizēs piemeklē, bet tūska kautkā uzsēdusies uz vaigiem.

Gribēju sevi pasaudzēt un neiet uz pagrabu pēc karpeļiem (tur baigi jāliecās un par normālā dienā mugura šausmās iespiedzas), tāpēc nolēmu tik,cik salātiem vajag - nopirkt. UN, ja jau reiz uzdzīvojam pērkot karpeļus, tad kāpēc nenopirkt kaut ko, kas saucas gardēžu un ir jau nomazgāts un maksā divus rubļus par 900 gramiem (jā, zinu, cik vēl zemāk krist)

tikai gribēju pastāstīt, ka tik sūdīgus karpeļus sen nebiju redzējusi, iekšā kaut kādi bojājumi un tumši plankumi, reālis fuj, rimi. Gardēži, my ass.

Ļoti nepriecājos, ka līst lietus.

Mugura izdomāja, ka pienācis laiks monoizrādei vārdā Trūcīte.

nu, es tā pieņemu nosaukumu pēc atmiņām no 2018.gada jūlija - tagad esmu gudrāka un zinu, ka nevajag atgulties uz grīdas, jo piecelties nevarēs.

nav skaidrs, ko darīt vispirms, prasīt ĢĀ nosūtījumu uz magnētisko vai ko. toreiz bija ģimenes ārstu streiks un es braucu uz gaiļiem uzņemšanā, bet tur man tikai izrakstīja čupu zāles un teica iet pie neirologa, kurš izrakstīja citu čupu zāles un teica iet uz magnētisko un pēc magnētiskās atzvanīja, ka tur nekas tāds nav, šmorla trūcīte, nekas nopietns.
(piebildīšu, ka tas bija jauns čalis, kam izskatījās viss pofig un, kurš papildināja manu viedokli, ka jaunajiem ārstiem viss pohuj un pie tādiem labāk neiet)

Nepadomājiet, ka es tagad ēdīšu tikai fritētu džankfūdu, tas tik tā, reizēm. Visumā ieturu gandrīz vegānu fronti - pagājušonedēļ ēdu kāpostu sautējumu ar saceptu tofu
tagad iešāvu krāsnī ķirbi un katlā vārās sojas bumbiņas.

apbrīnojami, cik daudz dienām sanāk, ko ēst, ja ēd viena pati, lol

un, lai remdētu skumjas, es sataisījos ēst - nesmejieties par mani, ja, ka es tikai šonedēļ atklāju, ka tofu ir ne tikai tas zīda, bet arī tas cepamais - tātad, man šausmīgi gribējās uzcept sev tofu, bet, protams, rajona mego tādas dīvainības netirgo (izstaigāju visu veikalu 2x)

nopirku vīnu. daudz.

ir pozitīvi aspekti - ēst nav jāgatavo ziloņa porcijās un katru dienu nujeb, vienu dienu jāgatavo, bet tad trīs nav.
aplaimoju sevi ar turku zirņiem spinātos un apceptu marinēto tofu ar sinepju sēklām. kas būtu bijis vienai ēdienreizēm, man tagad sanāks trim dienām.