rūsganais sprakšķis

es laikam uz vecumu saraujos, jo man šogad viss dārzā šķiet pārmērīgi milzīgs

labi, atsevišķi stādi, ko tikai pirms gada iestādīju - pagājušo vasar neparādīja potenciālu, bet, piemēram, papardes toč nekad nav bijušas tik milzīgas!

viss paliek tikai sliktāk


ceriņi ir ārā, aina pavisam čābīga.



1) uz kopējā fona izskatās kā izdauzīts zobs, nav skaidrs, kā vispār tur plūstoši kaut ko ielikt, ja abās malās ir 5-6m augsti koki
2) tur viss ir vienos apiņos un mežvīnos, kas nozīmē, ka nemitīgi būs jālien iekšā un jārauj nost, jo kaimiņu pusē nevienu tas neuztrauc

pat, ja es atstāju pusmetra eju starp žogu un stādāmo, man tāpat nav ideju, ko stādīt, jo lieliem stādiem nav baigās izvēles opcijas un es nezinu, ko un kā, lai tas neizskatītos pēc zelta zoba mutē

beidzot saņēmos (nu,kā - saņēmos - nolēmu, zāģis vēl gaida) likvidēt ceriņu posmu. viņiem tur 3 metri kāti un augšā kaut kas zied, auguši gadus 50 vismaz līdz ar to stumbeņi un saknes gan jau būs vājprātā, bet tā, kā ir, arī nav smuki.

domāju, ko darīt tālāk.

kaimiņu pusē drāšu žogam ir uz galdiem divi kubīgie plastmasas ūdens bunduļi un kanalizācijas truba, kas nāk no viņu notekcaurules, līdz ar to sliecos tomēr uz tūjām. Man tajā malā vēl daudzi milzu 100gadīgie dzīvības koki, īve, nevaru saprast. Jeb tomēr kādu fizokarpu pa vidu iemest, jeb sastādīt dažādu skujeņus. Tūju sienu noteikti negribu, tas manā savvaļā izskatīsies jocīgi.

es galīgi neesmu sajūsmā par šiem laikapstākļiem, jo nu, visu laiku netīri suņi, netīra māja

bet, ieraugot nākamās nedēļas mīnusu solījumus, arī neesmu sajūsmā, dārzā jau tādi pumpuri, antuanetei solītā un nepaņemtā(!!!) kokveida peonija tūliņ uzsprāgs

bet visvairāk mani satrauc abas platlapu hortenzijas, kurām šogad pat bez segšanas nav nosaluši pumpuri, kas nozīmētu, ka arī nelielus mīnusus izturētu- BET viņi jau ir tik lieli un zaļi, ka es tgad nesaprotu, ko darīt. segt, nesegt, spēlē te krievu ruleti :(

būtu jau forši, ja vienu gadu izblieztu ziedus vairāk kā pa apakšām.