rūsganais sprakšķis

Hihs izrakstīja VĒL vienu tableti pie manas jau saujas, šitam būtu jāceļ dopamīns, arīdzan blakusparādībās (ilgstošajās) esot svara zudums, bet arī mežonīgas dusmas pirmajās dienās un tad jāmet nost.

man parasti nekad no galvas tabletēm nav nekādas tūlītēji jūtamas fizioloģiskas parādības; dusmas tātad arī nav.

bet negribas ēst (tas welbutrīns kaut ko darot ar metabolismu), bet atkal - man ir vispārējs stress (vecai kazai bumbuli griež otrdien), darbā mītiņi Teamos un dzīvajā, kas man kā klusam mājās ekselī sēdošam kurmītim ir Gākas Baisma, jauni darbi (excitement), vnk daudzāk darba, tādejādi esmu diezgan piekusis un neko nesaprotu, bet man ir ļoti daudz vīna un 8 sērijas jaunās sezonas Sex education

tev ir sūdīgi?
liekas,ka esi izdedzis darbā un nevari aizrāpot līdz atvaļinājumam?
viss ir slikti un nekam nav jēgas?

komercfirma auseklītis jums atsūtīs pērkona negaisu tieši virs mājas no skaidrām debesīm (sic!), kas nobiedēs jūsu aklo kaķi tā, ka pusstundu nevarēsiet viņu savos 900 kvadrātmetros un piegulošajās teritorijās atrast

nobimbāsieties kā susļiks un visi pivoti uzreiz liksties nebūtiska huiņa

kamēr kaķis pa dārzu ķēra actual cirsli, (vismaz bildē pēc kautkā tāda izskatījās) es divas dienas sēdēju sapulcēs un ziniet, ko dabūju? noberztu tulznu uz elkoņa.
nesaprotu,kā to var dabūt gatavu.

vēl,kamēr es biju prom, vīrs pa vakariem sācis barot ezi.
jo kāpēc ne.
smuki kraukšķinot.

man ir gana rakstura īpašību,kas pašai diezgan nepatīk, daļa no tām, es ceru,ka plašākai publikai pat nav aplūkojama, jo izpaužas vien manā galvā. bet nu KĀ izpaužas, idritvaimicīt.

ir piecpact pāri divpactiem un es sev ielēju viskiju,cik ļoti pati sevi esmu izbesījusi
šoreiz ar kautkādu jobano teicamnieces-vienmērizgludinātāsapkaklītes-pirmāpacelšuroku-skolotāj-tizlumu

šitas ir regulāri,bet šodien bija īpaši smagā formā.

MANVAIGPIRMAI, jopt

shēma - pienāk epasts ar jautājumu, kasturtastāds. uz pirmo aci nevaru pateikt, saku, pastīšos. uuuun metos iekšā, simpiēsmit logi vaļā, eksportējam,pivotējam,filtrējam aizelsušies, jo taču VAJAG būt gudrākajai savā palīgskolas 3.klasē, vajag.

tā,ka rokas trīc,acis izbolītas, mēle izkārta

riebj skatīties.

es pieļauju,ka viena no lietām,kas man šajā dzīvē ir jāiemācās, ir spēt absolūti mierīgi uztvert frāzi " man neienāca prātā"
galu galā, pieļauju,ka visus tos,kas man to saka, arīdzan reāli besī tas,ka es mūždien norādu uz visu to,ko viņi neiedomājās iedomāties.
betnu, srsly, tas ir tik elementāri, vatson

vienmer esmu zinajusi,ka lieliski izguljos bezpersoniskos radisonos, bet,izraadaas,ka keypoints perfektam miegam ir hilarija un tramps pirms ieshanas guleet un vetra aiz atvetra loga
tiik ideaali neatceros,kad pedejoreiz guleeju

un viensiicaa nomainiijies hvz kas,bet brokastis ir lieliskas, es neesmu nekaads smuutijotaajs vabshe, bet te bija tiiik kolosaals smuutijs

es esmu tik nikna, ka tūlīt atkal iztērēšu naudu internetā par dažādiem sūdiem

komandas darbs, my ass
kā jūs menedžējat savu stresa līmeni,kad četratā jāpaceļ klavieres, bet pārējie prasa,kā uzvilkt cimdus un kāpēc klavieres ir brūnas nevis baltas?

kā man iet -
esmu stipri sagurusi no viskā darīšanas un neizgulēšanās, vakar vingrojot gandrīz noģību dēļ faking zema spiediena.

vēl mani ļoti nomāc sajūta,ka vasara šas būs cauri un es atkal jau nebūšu paspējusi pieslēgties, šorīt vannasistabā kokosriekstu eļļa bija sacietējusi,sveiks septembri!

nesaprotu,kas tas par sviestu,ka cilvēkiem jāiet uz darbu. nav taču laika dzīvot, ibio

nesaprotu,kāpēc poketkalendārs nevar sasinhtonizēties ar aifõnu.

zrja esmu sešos cēlusies,jo diži nav jēgas pēc darba skriet mājās,ja reiz vakarā esmu sarunājusi tikšanos centrā. zosscirsle.

gribēju pažēloties par darbu, bet nav jau jēgas
nu,nevis dzīve-ir-sūds nav jēgas, bet pārāk gari sanāktu,lai būtu saprotami,skaidrska jums tas neinteresē
bet fakts paliek,ka laikam vajadzētu nomainīt darbu,kamēr manī nav iesakņojusies pārliecība,ka esmu veikla un gudra tikai tāpēc,ka safasēju piecas tonnas ātrāk nekā Maņa,kam roka ģīpsī un Vaņa,kam grūti pār riepu pārliekties

visvairāk besī,ka nevar noformulēt,kas visvairāk besī
nu,vēl arī tas,ka nemāku lietas pateikt tā,lai neviens neapvainotos

pēc piecdesmit divām dienām man būs deviņas brīvas dienas.
gaidu.
protams,javien ze deprešns nebūs dagresējis līdz tam,ka pohuj.

sāp galva.
hihi saka,ka galva sāpot no dusmām.
lai arī Dusmīgs varētu būt mans middle-name, laikam derētu sākt meklēt vēl kādus cēloņus. kafiju dzert atsāku, svaigs gaiss ir gan dienā,gan uz nakti ielaists istabā, vingroju, nedzeru. kas tam ķobim nepatīk?

ar ļisapēdu šodien vienojāmies,ka tas sniegs nemaz nav diži kas savādāks kā smiltis,piemēram,kuras mēs bērnībā kodām naski.brīdī,kad sanes, galnais veicīgi nolekt.

lai arī pāris posmi ir stumjami, tas šākātā ietaupa minūtes 10.
nu, labi. man tas maršruts reāli apriebies, es čerez ņemogu braukšu ar riteni,lai tikai nebūtu jāiet kājām.

apmēŗam tads būtu manas dienas rezumē.

nav jau tā,ka es gribētu būt visiem laba, bet reizēm sajūties tomēr nelāgi,kad citiem baksti viņu klūdas sejā,bet pirms Ziemīšīem pavisam nesmuki sajūties,kad pusi visa dabon atmest atpakaļ.
Un darba pāri galvai, eglītes mājā nava, dāvanas nav sasaiņotas, māja nav satīrīta, dziesmām notis nepakam nevaru atrast, viss slikti, ģīboņi nāk, aizej tad viss tāds uz Salu, nopirkt Ieviņas, saslavē meitenei rindas prieksā, ka dikti labi cepumi, nopēŗc uz tām sirdssāpēm 3x vairāk kā parasti un secini, ka cepumi sakaltuši un marmalāde sažuvusi, ebtnu, es cītīgi šamos ēdu,JANU apaksā tomēr ir labāki

vai tad ta ir dzīve, es jums prasu?
pierakstijos pie hihi

mīunžē,kas te notiek?!?
šitādus visādus cepienus esmu palaidusi strādādama garām

laikam lasīju no nepareizā gala un tagad tikai žagojos,i neko negribas piebilst.

laikam mans sajūsminātais paziņojums,ar kuru vēlējos nākt klajā, tobiš,ka arī līdz mūsu laukiem ir nonākuši kālkāposti un kādā mēs esam sajūsmā, nekur nekotēsies, kamēr no tiem kāpostiem neuzšūšu vismaz bikini.kleitu

nesaprotu,kā es ar savu attieksmīti esmu spējusi trāpīt veselos divos kolektīvos,kas piekopj man tik nesaprotamu un nepatīkamu tradīciju ka sveikšanu jubilejās.

bet labā ziņa ir tā,ka es pat vairs nekautrējos neiet apbučot citu jau noslienātos vaigus.

kā jau hipohondriķis, nolēmu,ka slapja džinsa korsete uz manienes neizžūs,toties es noteikti dabūšu kādu kaiti, tāpēc tagad sēžu slapjos svārkos, pliko augšdaļu apsegusi ar par laimi darbā stāvošo villnas šalli.

spriežot pēc šķaudīšanas intensitātes, sūdi gan laikam tāpatās būs.

pilnmēness un mēnešreizes, kas var būt labāks par to?
pareizi,manu mazo draudziņ, pilnmēness, mēnešreizes UN lielā atskaite.

ienākusies apdrošināšana.
nāksiet iet vingrot, jo nevar taču neapēst visu,kas na haļavu uz šķīvja uzlikts...
a mož labāk peldēt?

šodien brokastīs apēdu nevis augļus, bet sēklu maizi ar avokado un olu.
ir 10.13 un pēc dažām minūtēm es noteikti atkal izslēgšos, ekseļa rindiņas jau griežas kā zvaigznes gar acīm.

ehh, es tiešām biju bezgala cerējusi,ka tas varētu palīdzēt. šon dikti daudz darba, jūtos kā abzolūts idejots.

jau kuro dienu man ap 10 - kas ir 3,5 stundas pēc celšanās un pāris nostrādātām, uznāk nenormāls lūziens, tā,ka nevar safokusēt acis un galva nokrīt uz klaviatūras.
nesaprotu,kā ar to cīnīties.
nelīdz ne kafija, ne pastaigāt, ne auksts gaiss.