rūsganais sprakšķis

visu vasaru haltūrējām ar sporta zāli vispār negājām, tagad ar septembri atsākot, ir ttiiiikkkk grūti. es pat vēl neesmu tikusi līdz dzelžiem, parasta vingrošana nākamajā dienā liek justies kā sadauzītam dārzenītim

Cerību atrast psihoterapeitu esmu diezgan atmetusi, bet vajadzība pēc fizioterapeita laikam ir ja ne pamatīgāka, tad akūtāka gan.

Aukstums velk no druvju puses, večiņai vairāk sāp vietas nekā nesāp.

Pēdējās nedēļas biš traucē ceļi un potītes, par šmorļtrūčaino muguru jau nav ko vispār teikt.

Esmu divreiz šādas attiecības mēģinājusi, neveiksmīgi. Abas reizes trāpījos uz tādiem jauniem puišeļiem, kas kaut ko hihi, haha, i nekā.

Protams, es dziļi sirsniņā ceru uz kaut kādu teiksmaino vienradzi, kas man iebaros varavīksnes un es sākšu neienīst monotonu atkārtošanu. Bet neskaitot vingrojumus, gribētos saprast, kas vispār ir ar visām tām locītavām.

Ieteikumiņi?

man liekas, ka man derētu tāds, kas ir vairāk ārsts nevis vingrotājs. nevis, ka pasaka, ka vecuma normas robežās un tik vingrojiet, vingrojiet.

jo vēl man katru gadu sāp elkoņi dārza laistāmajā sezonā no lejkannas, un plaukstu locītavas tagad no psihā suņa spēlēšanās

kā man iet -
esmu stipri sagurusi no viskā darīšanas un neizgulēšanās, vakar vingrojot gandrīz noģību dēļ faking zema spiediena.

vēl mani ļoti nomāc sajūta,ka vasara šas būs cauri un es atkal jau nebūšu paspējusi pieslēgties, šorīt vannasistabā kokosriekstu eļļa bija sacietējusi,sveiks septembri!

nesaprotu,kas tas par sviestu,ka cilvēkiem jāiet uz darbu. nav taču laika dzīvot, ibio

ciba, pie kāda daktera jāiet,ja sāp ceļi?
nesāp baigi, bet kā hipohondriķim traucē. braucu ikdienā ar riteni un noeju,kā saka aplikācija, vidēji 8 km dienā. vakar paskrēju un sagribējās to padarīt vēl un vairāk, bet visi tie baismu stāsti par skriešanas sabeigtām dzivēm...
šrinks teica,ka jāiet pie ortopēda,bet es pat nezinu,kas tas īsti ir. vēlkāds,ka pie ķirurga.
liekot miera ģimenes ārstu,kurš dažiem tik ļoti patīk - kurp jūs mani pasūtītu?

vīrs vakar pa dienu bija nolēmis un vakarā gatavoja man miso zupu.
no paciņām. sajauca ūdens daudzumus un sauca mani palīgā,jo bij pa švaku.
bet kā soli es,protams,novērtēju.
liekas,ka pēdējā laikā pa nedēļu viņš pārtiek no .. es nezinu kā un ļoti daudz saldumiem. jo man nezkapē nav laika gatavot,jo ķeru d vitamīnu un vingroju, un agri eju gulēt, kā rezultātā kāds varēu padomāt par domestic violence, jo mans jaunais rinķis atstāj sasodītus zilumus. runājot par ko,šovakar pirms izrādes jāģērbjas prātīgi. nezinkāpēc man šķiet mulsinoši atzīt,ka griežu rinķi.

ja mājās atnākot gribas bimbāt, tad arī vajag bimbāt, nevis čerez ņemogu vingrot.
sapsihojos un tagad man vairs nav riņķa. izrādās, nebrīvprātīgi strauji saskaroties ar zemi,tas sadalās smalkāk kā reizinātājos.

starp citu, laikā,kad nebaidos, neguļu vai neriju tabletes, esmu pasākusi vingrot.
jā,jā, tu nepārlasījies. es un vingrot.
tā kā dēļ pirmā teikuma strauji nobira kādi 5 kg, izrādījās,ka gravitācija ar gadiem nodara milzu postu un es sāku izskatīties pēc noraizējušamies sikspārņa. tā nu pinos tais savos lidspārnos,taisot laivas un pietupienus.

pēdējās divas dienas ir bijis pavisam ļauni - piecēlos pus7, tasir- pusstundu agrāk - pavingrot,ja. jo likās,ka saspringtajā dienas ritumā tam laika neatliks. vakar atlika gan. tātad vingroju 2x.

nepīpēju, nedzeru vīnu un nujau arī vingroju. kas tālāk?
es jums prasu! prāna? sarunas ar sūnām?

ienākusies apdrošināšana.
nāksiet iet vingrot, jo nevar taču neapēst visu,kas na haļavu uz šķīvja uzlikts...
a mož labāk peldēt?

klau, jūs ko ziniet par zeķēm,ar kurām neslīd kājas un kur tādas dabūt?

man jogā pie pāris pozām sāk nešķīsti svīst pēdas un es slīdu prom,tas jau nekas,ka pašu pozu jau tā grūti noturēt arī ar prom nepeldošām kājām.

bet man nav jausmas, kur tādas zeķes lai meklē, anyone?

a es vakar biju uz jogu!
un man pat šodien īpaši nekas nesāp,kaut vakar,kad mani tur tai vienā pozā taisnoja,likās,ka viss sašķiebsies uz visiem laikiem!

vaidieniņ, ku man vakar bija grūti!

jauna, psiha , bezgalīgi par ātru kustama priekš manis programma, man likās,ka atdošu galus.

tas tev, draudziņ,par to,ka kopš marta nebiji uz sporta zāli atvilcies, par to vien, neko citu.

un pēc tam kāds velns mani dīdija aizbraukt uz Dominu - ar tādām jau piebeigtām kājām,ka vēl jāstaigā pa viņu slidenajām flīzēm ar augstpapēdenēm - es nesaprotu,kā viņus neviens tiesā nav iesūdzējis, prizmā uzkāpu uz nomesta maisiņa un gandrīz aizlidoju vīna stendā.

p.s. ja nu kādai intersē - Prizmā visām Piere Cardin zeķēm un zeķbiksēm 50% (?) atlaide. Zeķbikses neskatījos, bet zeķēm točna, no 4.89 uz 2.45 . Savācos veselu čupu, par cik manas iemaņas zeķu valkāšanā pēc vasaras ir zem katras kritikas, katru dienu eju mājās ar caurumiem :

( turpinot par zeķēm )

tiko atcerējos,ka šodien tak jāiet atgriezties vingrošanas ierindā.

respektīvi, nevajadzētu gluži launagu pēc pieciem - jā,man tāds nelāgs ieradums darbā ieviesies.

jāiet ēst pusdienas tagad, lai launags sanāk četros.

bet vispār visas šitās neēšanas pirms un pēc treniņiem ar mani nesadarbojas enivej....

nu!!!

vislaik kautkādas vai tempertūras, vai dakteri, vai koncerti, vai teijāteri, vai treniņi un netieku vingrot!!!!

p.s. NESAPROTU,kādā prāta aptumsumā es tās biļetes biju nopirkusi un ko biju domājusi, bet "tik mīla vien" Drāmā vakar bija, tfu, pē. piedodiet.
un tas nav tikai tāpēc,ka komēdijas nav mans žanrs, tik uzspēlētu aktier-ne-mākslu sen nebiju redzējusi. nu,ja nevar pavilkt aktieru zāli,nav ko līst no lielās skatuves nost.

šovakar akal koncerts, operveidīgais, bet baigais nogurums, nevaru saprast, tu bī or not tu bī

es visko tam sniegam varu piedot, bet to,ka man tagad tik dikti sāp rokas locītava un mugura un ir skaidrs,ka nevaru iet tāda šovakar vingrot - vot tas gan nunekādi nav piedodams.

otrdien nebiju vingrot, jo temperatūra.

vakar, šodien, rīt netieku jo darbi lauž sprandu.

nevaru izturēt,kā vajag.

vakar es sagrēkojos.
bet nebija vairs izturams, tā uzmācīgā apsēstība ar domu,ka Man Gribas Ēst, kam kājas auga vien tamī,ka treniņā tika piekodināts neēst, tā doma mani dzina pa sienām.

tad nu es , rūpīgi izsverot,kas tieši varētu tā labi šokēt manu treniņprogrammu, uztaisīju sev makaronus saldā krējuma mērcē ar fenheli un kaltētiem tomātiem. fenhelim tajā visā bija jāpārstāv "kautkas veselīgs", viņš turējās godam un es aizgāju gulēt laimīga.

vakar vingrot bija šausmīgi grūti kautkā.
toties šodien nav nemaz grūti.
un man LIEKAS, nu tā liekas,ka toč var sasisties - ka es burtiski JŪTU kā daži muskulīši palikuši ciešāki. nujeb lai tas būtu domu spēks, bet šitā turpinot man vispār vairs nekas viduklī nederēs.

un vēl es ļoti piekrītu F-kas jaunkundzei viņas ierakstam vakar plkst. 21.32.

un man ir jāievieš kautkāda Dzīves Kārtība arīdzan gastronomiskajā frontē, jo tā viena desmaize pa dienu bija reāli par maz, un tagad ēst nevar un es mirrrsssstttuuuuuuuuu bada nāvē.....

Milzonīgas pateicības runas puce par to,ka aizsāka sportošanas tematiku un vēl milzonīgākas barbala par pacietīgu un izsmeļošu informierēšanu un visādiem citādiem vadošiem norādījumiem.
šovakar esmu iegādājusies abonomenti un visa tāda apņēmībiņas pilna, nu,vismaz līdz rītrītam,kad jau ai, kā jūtu, aikāsmelgs visas maliņas, jo tomēr savādākas tās kustības un mazliet kāja trīc, he!