rūsganais sprakšķis

man ļoti patika, i aktieri, i scenogrāfija, i muzīka, i aizdomāties kur
līdzi atkal nevienam nesajutu, man sāk rasties aizdomas,ka mani nekas vairs ārpus sunīšiem un kaķīšiem nespēj kustināt nekādās vietās

pirmajā cēlienā durvis cirsdami no mūsu balkona izgāja kādi 4-5 pāri, pēc starpbrīža arī lejā izskatījās tukšāks. teijāterim tomēr vaidzētu pateikt,ka tiem,kas baidās vārda "mauka" vai "klitors" un seksa per se, neir ko iet.
palasot personu vulgaris atsauksmes teātra lapā gandrīz sajūties kā tāds izvirtulis, ka nebiji šokēts.
then again, esmu diezgan priecīga,ka nenopirku biļeti arī mātei.

interesanti, ko tieši es domāju,kad nopirku 2 biļetes, katru savā rindas galā?

aizmirsu pateikt,ka Antoņenko ir bezdešķīgs monamūrs
kad viņš laida ' jel sniedz man savu roku ', nācās piesieties pie beņķa, lai nesniegtos ar

oibože,pavisam bij piemirsies,cik skaisti ir,kad õperē latviski

un ku lieliski ir,ka mums ir tāds čalis, letsbīrīl, manā mūžā viņš ir vienīgais latviešu Tenors, zariņš bij pa vecu, sproģis pa saldu, puntulis,jansons nekādi, runģis pa spalgu

pagāšnedēļ biju uz Iemūrētajiem un Asins kāzām

pirmie izrādījās labāki kā tiku gaidījusi (galvenās ārijas tēmu es pat vēlarvien pie sevis brīžam dungāju) un otrie nedaudz otrādāk.
iespējams, otrajā cēlienā pārāk daudz visko nesapratu, īpaši to ainu,kad bargais kliedza zāles galā un kažociņa uz skatuves

visādi citādi abās izrādēs ļoti patika scenogrāfija un vispār daudz patika

vakar tāpat kā vēl daži no cibas biju uz Pēru Gintu, to,kas dejoja.

lai arī vizuāli bija skaisti, troļļi kā konfektes un tā,mani emocionāli necik nepakustināja. atzīšos, balets nav opera, tas mani vietās aiztiek ļoti reti, Eifmana Čaikovskis laikam vienīgais to izdarīja pavisam.
ja reiz koris piedziedāja karaļa alai, tad kāpēc nevarēja Solveigas dziesmu? nu,tas pie aiztikšanas vietās.
vēl arī esmu sabojājusi ausis darbā pārāk skaļi klausoties muzīku,lai nedzirdētu kolēģus, orķestris bedrē spēlēja dikti klusi,salīdzinoši,haha

mājupceļā strīdējos ar baleta ekspertiem mātes un vīra personā,kas apgalvoja,ka esot bijis traki nesinhroni,kamēr es uzstāju,ka TIK nesinhroni nevienu nelaistu uz skatuves , ja tā nebūtu plānots. taisnību gan mums neviens nepateiks laikam.

tagad līdz aprīlim man sapirktas biļetes apmēram reizi nedēļā. man liekas,ka man vajag kādu jaunu kleitu.

Prokofjevs bija brīnišķīgs, savādāks viņš nemaz nevarēja būt, sēdēju pavērtu muti un mēģināju nepalaist garām ne niansi un čurāju biksēs no laimes, pardon my french!

orķerstris + koris + ļurļanka ir tas,kas manai dvēslei kā reiz prasījās.

vēl,protams,man gribējās visiem snobiem ar ielūgumiem,kas sēdēja vidus joslā, sadot pa ķobi,ka nevar savas pakaļas uz aplausiem uzsliet kājās.

akjā, bijām uz koncertu piektdien filgarmonijā, saxophonias ietvaros.

pirmie divi gabali bija afigenna smuki, Lāšsons pavisam burvelīgs

bet tad, tad es paliku nesapratusi. tas lācis tipa skaitās,ka baigais komponists ja? nutur visādās avīzēs raksta un intervē un ka jau laiž ar nacionālo orčestri izpildīties, betē.... hmm. nu, īsi sakot, mēs tās viņa koncerta sahsofōnu kvartetam ar orčestri daļas nodēvējām sekojoši par - kokakolas reklāmiņu, sliktā poliča kaušanos ar labo, labā poliča atnākšanu mājās un ieslīgšanu mīļotās sievietes skavās pie iekurta kamīna uz lāčādas ar rīgas šampanieti glāzē.

bet,kad cilvēki spieda uz bis (nēn,ok, baisi īss tas koncerts ar visām izmaiņām sanāca) un kad man tā kokakola bija jāklausās vēlreiz, tad es reāli apspurdzos.

man kautkā liekas,ka ja Tev piedzimst melodija uz trīs taktīm,tad arī taisi trīstakšu skaņdarbu, nevis atkārto to simpiēsnt reizes ar visām "krutajām fīčām" kādas var orķestri pierunāt pielietot, ieskaitot visu sitaminstrumentu klāst, dooh.

vakar biju kondženē uz saksofonu koncertu.
vēlarvien ausīs zvana.

nu!!!

vislaik kautkādas vai tempertūras, vai dakteri, vai koncerti, vai teijāteri, vai treniņi un netieku vingrot!!!!

p.s. NESAPROTU,kādā prāta aptumsumā es tās biļetes biju nopirkusi un ko biju domājusi, bet "tik mīla vien" Drāmā vakar bija, tfu, pē. piedodiet.
un tas nav tikai tāpēc,ka komēdijas nav mans žanrs, tik uzspēlētu aktier-ne-mākslu sen nebiju redzējusi. nu,ja nevar pavilkt aktieru zāli,nav ko līst no lielās skatuves nost.

šovakar akal koncerts, operveidīgais, bet baigais nogurums, nevaru saprast, tu bī or not tu bī

sen nebiju bijusi uz koncertu,kurā mani vispār neuzrunā mūzika.
viss tas,kas bija labajā pusē šķita kā milzu traucēklis klausīties orķestri, neviena no melodijām neuzrunāja, trinos krēslā un gaidīju beigas.

paši visi muļķi vainīgi, man bij ērtāk sēdēt pa divām vietām, par cik tante pa kreisi bija bezgalīgi kaitinoša, sasvempos uz labeniski.

skaisti bija. protams,ka man no sākuma nepatika ne importa tenors, ne importa soprāns. aber tenors sevi attaisnoja, kamēr kaza Kraidere akal bij izdomājusi niekoties ar dakteriem un "aiaiainavbalsskātagadbūt".
nu ta ne sūda nebija. tur,kur vajag nebija, bet man až elpa aizrāvās - vienu pianissimo nolauza tā,ka šišona vietā es būtu uzdūrusi viņu uz zižļa.
mūžā neesmu redzējusi operas solistu,kas 90% laika tur pirkstu pie auss, kamoooon! ja viņu vēlreiz uz kautko uzaicinās, vnk boikotēšu.
līdz ar faktu,ka viņa vnk nevarēja pavilkt,tad beigas mani nomočīja dziļi zem krēsla, nebija ne sūda nekāda pacēluma, bet tak dies irae ir tik afigenna kruc.

man līdz viņas solo tāādas skudras skrēja pa kauliem, nu nenormālīgs kaifs.
ehh, nesaprotu cilvēkus,kas nesaprot orķestra skaistumu. un kā latvija ar radiokori blieza. un apkārt lidoja kaijas, stulbi cilvēki bija atnākuši ar maziem kvekšķošiem bērniem un šalca priedes. un spāre bizenēja. spāre un priedes bija forši,jā.

vot šitādu es gribēju dzirdēt soprānu

jā, un tagad man ir skumji.
rekviēms tomēr. ir,par ko domāt.

tas ir apbrīnojami, kā mani var novest pie tik diametriāli pretējām izjūtām

man patīk klavieres, man ļoti patīk, ja virtuozi spēlē klavieres, mūzika ir bezgala svarīga manā dzīvē un klausīties to 'dzīvajā' ir baudījums, bet ibio, nu kas tam puikam ir par vainu, kāpēc viņš uzvedās kā draņķīga pornoaktrise, visi tie elsieni, pūtieni, viebieni, mājieni, tas mani padara traku
es nespēju uz viņu skatīties, es izpētu visas filharmonijas arkas, kamēr spranda sāk sāpēt no tik dīvaina galvas pagrieziena, bet tad pirkstu maģija liek man skatīties un nesaprast,kā iespējams ko tādu no rokām dabūt ārā un TAD viņš piebāž galvu pie rokām, novaikstās un man atkal nošķebina, nerrs tāds!!!
tā noteikti ir mana uztvere, bet man liekas,ka ar katru reizi viņš māžojas arvien vairāk.

man laikam vajadzēs kautkādus acu pilnienus,lai neredzu līdz skatuvei. es ar to nespēju cīnīties, es nespēju to redzēt savādāk kā uzspēlētu samākslotību and it kills me, es gribu to dzirdēt, bet nespēju redzēt...

es biju pārliecināta,ka es šodien eju uz Šišonu, bet izrādās,ka Šišons ir rīt, šodien ir Šimkus

saššššŠšššojos un beigu galā iešu uz abiem


bet tas STULBAIS prāmis visu dienu vibrē un sit man pa deniņiem.