jūtos salauzta pa visiem kauliņiem, kārtējo reizi brīnos par to,cik daudz dažādu muskuļu man ir un kā tie visi māk sāpēt.sākot no ausīm uz leju. nudien nesaprotu,ko es vakar esmu darījusi. jeb nesaprotu, kāpēc daru to tik reti . kamēr vēl varu kustēt. jāsaņemas.
staigājām ar peli pa rajonu un galvā skanēja dziesma,bet nespēju izkliegt - jo šai nespēju iemācīties vārdus no galvas, kaut man taču ir instalēta gana plaša liriku bibliotēka..
un aizdomājos,cik dīvaini.
man viss tik ātri apnīk, es negausīgi pilnām mutēm ielienu kautkur līdz ausīm un vēl dziļāk un neglābjami pārsātinos un viss. tā ir gan ar ēdieniem, gan ar cilvēkiem, gan sasodītajām studijām, gan visu citu, tikai ne mūziku. ja kautkas IR,tad tas paliek vienmēr. brīžiem intensīvāk, brīžiem ne tik ļoti, bet neidzēšami.
šīvakara neatceramie vārdi ir
šiees atceros,kā pirmoreiz apzināti klausījos kasetes ierakstā un tinu un tinu uz sava mazā dīvainā, tēta paša rokām meistarotā magnetafoniņa. un katru reizi klausoties, katrā tik dažādajā dzīves situācijā, es atrodu vārdos citu nozīmi.
Koens jau vabše baigi foršs. es tikai nemāku īsti jūtūbē sameklēt pareizos ierakstus.
lab, jāiet taisīt ēst, a to saucu uz vakariņām, bet vakariņas vēl zaļas. cccccccik jauki,ka var
kādam uztaisīt ēst. vēl gan nezinu,ko taisīšu. chiefs manī nevaid miris, bet aizmidzis točna.
jā un šis ir ļaunākais no maniem ieradumiem, ļaunāks par dzeršanu un pīpēšanu un būšanu riebīgai. rakstīšana šeit apmierina manu vajadzību pēc komuniācijas un es vēl daudz retāk gribu kādu redzēt. tāpēc šovakar dubults prieks.
