Neticu! Nu neticu es statistikas rādījumiem par tām zeķēm!



Nu vismaz, atzīstiet, ka mēdz gadīties "Wolfovitz Socks" – novelc slēgtās kurpes, a tur īkšķī, veķeķē, caurumtiņš mazs.
Vai ZeķŠļūdonis, par to uzrakstīju pirms gada un kas līdzīgs izgadījās arī nesen.
Vai tiešām, tiešām visi ir tik kārtīgi?
Tad kādi ir jūsu mazie, slepenie netikumi un pēkšņlikstas?
Boršča pleķītis uz baltā krekla?
Cenu zīmes uz kurpju pazolēm?
Komūnu "cirslītis" slēgsim cirslīšu trūkuma dēļ? Ne-ti-cu!

Poll #19025 Still only human pooliņš
Open to: All, results viewable to: All

(Atbild lēdijas) Vai Tev ir gadījies valkāt dažādu pāru mežģīņmalu zeķes?

(atbild džeki) Vai Tev bieži gadās uzvilkt dažādu pāru Parastās Zeķes

Speciālais pusdienu piedāvājums

Intro

Kodera pirkstiņi mārrutku CSS putās
Pantone kataloga salāts ar lineāla skaidiņām "Mūsu dizainiņš"

Main entree

Sistēmanalītiķa ribiņas burbonā
Augstākā labuma olu spagetti klienta ausu mērcē
Testēšanā par viltotu atzīts zaķis
Spinātu, pieneņu un vībotņu spēka jēlokokteilis "Flash ir modē" (raw, vegan, vegetarian, no nuts)

Piedevas jūsu izvēlei:
- Virsstundās lēni sutinātas saknes
- Asie rīsi ar safrānu un čilli "Outsourss Indijā"
- Pēc rakstiski iesniegtām prasībām pieejams arī blīvenis "Specifikācija"


Desserto

Šokolādes tarte "Grīziņkalna hostings"
Bezē putu mākonis ar zemeņu skaidiņām "Datu pieslēguma ātrums"
Kafija ar nervohīlu

Cigārus kopā ar rēķinu servē pēc 17.45 Čērčila istabā, divu juristu un uzskaitveža klātbūtnē, konjaks pēc otrā.

Teorētiski, vajadzētu darboties arī bāram, jo viss ir.

ideja kā māja.
tieši tagad vajag izbraukt maratona disanci ar velo.

domāts un visticamāk arī tiks darīts, ja vien satiksmes uzraugi (mans draugs, inspektors Bebris) to pieļaus.

Tā dzied citi sirmuļi, lēni un rāmi, stīgās un porās,

taču vakardien mana vingrotuve sagādāja ebsolūti tīnisku līksmi, vingojumos, kas veltīti augšstilbu iekšpusīšu muskulatūras ēvelēšanai par muzikālo fonu uz tuvākajiem diviem mēnešiem ieceļot Nirvana "Smells like teen spirit."

Iedomā,
tāda piegulošo violeto likru un galvvidū saņemto matu estētika,
padsmit elegantas stirniņas uz tirkīzzaļiem paklājiņiem dzeltenā zālē un

"With the lights out, it's less dangerous
Here we are now, entertain us
I feel stupid and contagious
Here we are now, entertain us
A mullato
An albino
A mosquito
My libido
Yay!"


Manuprāt, še varētu runāt par kvalitatīvu notikumu dizainu.*



*Kaut kur izlasīju parakstu zem kādas KR bildes, ka viņa ir profesionāla notikumu dizainere. Ārkārtīgi iepatikās šāds, sacīsim, karjeras & dzīvesstila statuss. Iepriekš viņa bija dramaturģe, taču dzīves attīstībai ir spirālveida forma, va ne.

esē palasīju Francijas prezidenta zvērējumus un Krūgmana komentāru NYT un tik abnormāli sagribējās būt kaut kur ārpus dotās problemātikas "mūsu sociālo mediju speciālists teica..."
"jā, jurists vēl vizē līgumu" (red. piez.– vizē jau 18 darba dienas);
padziļināti apvainojušamies un purpinošiem līdzcilvēkiem, utt, tjpr.,

bet gan kleitai plandot, saulē samiegtām acīm kursēt pa bulvāriem platiem, iet mūzejiem vai galerijām vai vienkārši, klimt sandalēs un uztraukties tikai, kā paspēt līdz tuvākajai droģērijām pēc tulznu plāksteriem platiem.

īsāk sakot, ir tikai otrdiena, bet jau divreiz pie sevis noteicu "bļ*."
un tas viss, neskatoties uz visā visumā labi uztankotajām iekšējām rezervēm.

aizbraukšu vakarā uz jūru un noslēpšos kāpā.

un kas man rīt būs? man būs kastrīre - ļipņaki- lučkiņas- skudru grebieži- botors- kļins- sīnapūrs un pašā galā: somersetas iela. un tad atpakaļ, uz asfaltiem un metropoli.

...izmazgāju ugunskura dūmus, niedru čaulītes, dažus sapinušos zirnekļus no matiem, uzliku žāvēties hidrotērpu, neoprēna zeķes un zābakus un wettopu (drytopa pretnis).

Visu kas mazgājams, aprija vecais roberts bošs (katru reizi, kad palaižu veļasmašīnu mazliet gaidu un baidos, ka tieši šoreiz tā aizies bojā, ūdenim iztekot pa visurieni, bet sen. roberts bošs turās godam ar visiem smilšainajiem sportkostīmiem);

mums (varbūt/varbūt dažiem) pietrūka mazliet šņabju, bet palika pāri puskukuļi kurzemes rupjo un āgenskalna baltmaižu,
tagad ir maize mājās mazliet, kečtups, siers un mazi, bet gardi Miķeļtorņa asari un žēlīgas, jo iznārstojušas butes arī;

ķermenis smeldz plecu, bicepsu un krūškurvja rajonā, to dziļākajās muskuļu šķiedrās, apmēram otrās dienas nosacītajā rītā kolektīvi vienojāmies, ka šis tomēr nebūs nekāds sporta brauciens, bet atpūtas un atslābuma brauciens, tāpēc nesteidzīgi un ar baudu turklāt devāmies kārtējā apnesienā gar bebru vai vētru gāztiem kokiem, kāpēc gan ne. dažās naktīs es lāpīju laivas trauslo ādu ar visādiem rakstiem, dažviet smukākiem, dažbrīd vienīgajiem iespējamiem, jo katrs adatas dūriens izrauj jaunu caurumu vecā, skaistā erzeta ādā. saulē pieķēries deguns un vasarasraibumi ir atgriezušies, bet vējā aprautas lūpas un zods, vakar zem ledus tilta pārsalu līdz kaulu bļodiņām un ribu loku iekšpusēm, bet kaut kā ar to tiku galā virs hidras uzvelkot bijušo slēpošanas kostīmu.

Engures pašā iztekā no Usmas ezera nāk lielās līdakas, piecinieces,
bet Puzes ezerā uznāk panika, kopā ar vieglu bezspēku un dusmošanās kā tādas nejēdzību ilustratējošām dusmām ("es jau lūdzu, bet atkārtoju trešoreiz, lūdzu, pa labi ejam, lū-dzu") un pavisam fizisku padevību domai, ka mēs tiešām visu (ezera daudzlīmeņu straumes, piemēram) kontrolējam vārdos un arī darbos, bet kad krastā un Rindā jau vairs padusmoties nevar, atkal jāsmejas, jo ko nu vairs tur dusmoties, paties paties, viss taču ir labi tomēr.

Nu un tādā garā un varā, bet visas ugunskura, upju un dažas citas mūžīgo brīvdienu smaržas iemainītas pret l'eau'par kenzo un strauji un frontāli, bez liekiem jautājumiem pārpoziocionējos uz back to business, risināt tādus nebūt nemazssvarīgus jautājumus kā maketu saskaņošana, UR valsts notāra lēmumi, mājas lapu palaišanas un grafiskās identitātes meklējumi 21. gs Rīgā, aiz muguras kā klusu, blīvu un spēcinošu fronti atstājot Kurzemi, tās upes un tos mežus.

Dāsnā vīna dāvana no Gruzijas parlamenta satraukusi Igaunijas deputātus


Lai atzīmētu 29 gadus ilgās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības, Gruzijas parlaments Igaunijas deputātiem kā dāvanu nosūtījis kopumā 202 pudeles ar Gruzijas vīnu. Tas veido divas pudeles uz vienu deputātu vēsta bbn.ee.
Igaunijas deputāti sacījuši, ka ir patīkami pārsteigti par dāvanu un ir ļoti pateicīgi Gruzijas tautai. Taču dāvana Igaunijas parlamentā esot izraisījusi arī karstas debates, jo bijušas bažas par skandālu medijos.

Daži deputāti akcentējuši, ka šāda dāvana ir jādeklarē, lai to legalizētu.

Bijuši arī ierosinājumi, ka Igaunijas parlamentam vajadzētu atteikties no vīna un nosūtīt to atpakaļ, bet vienlaikus deputāti baidījušies, ka tas sabojās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības.
Bijis arī ieteikums parlamentā izveidot vīna pagrabu.

Vīnu - divas pudeles katrā iepakojumā - uz parlamentu nogādājuši Gruzijas Tallinas vēstniecības darbinieki.

biodiversitātes portāliņš:
http://www.biodiversitylibrary.org/

"Viņš apliecināja gatavību rotēt."

Piemēram, ja nu man saliktos, ka esmu pelnījusi stāvēt uz izcilo un organizēto un perfekto cilvēku postamenta ziloņkaulā, no kura ar smalki slīpētām sidraba bultām tēmēt uz visiem neizdarīgajiem, lēnajiem un ne-pa-manam-prātiņami-darītājiem, tad noteikti tajā pat brīdī izrādītos, ka postamentā kāpjamās trepes ir kaut kur pazudušas.

Jo vai gan citādi, kā vien nelielu, sarkastisku smieklu pavadītu mācību varētu ņemt, piemēram, šīrīta gadījumu? 9.00 aizvedu auto uz servisu kaut kādā Mūkusalas apļa piektajā pagalmā un biju nolēmusi tā olimpiski atpakaļ braukt ar velosipēdu. Fitness, ja. Velo ieliku, cimdus ieliku, ķiveri, lai, ieliku, kedas uzvilku- viss tik iemidzinoši nepamodinoši gludi, ka aizdomīgi.
Tikai tad, kad pretīgajā pretvējā un lieteklī gar Daugavu pa Akmens tiltu un cauri Vecrīgai jau biju atminusies atpakaļ uz mājām, konstatēju, ka mašīnā palika mājas atslēgas. Arī rezerves atslēgas ir mašīnā un trešās rezerves- mājās. Ahahhaa, mīļais malacītis, šitp loģikas shēmu, šito atenšen-to-dīteil- cik gardi izsmējos savā kāpņu telpā, klapējot pa tukšajām kabatām. (Sadzīves situācija nr.2B. kurā var retrospektīvi novērtēt kopdzīves pozitīvo pusi.)


Minos vēlreiz uz Mūkusalas apļa piekto pagalmu, pa Baronielu, cauri bruģētajai Vecrīgai, pa Akmens tiltu, pūta vēl pretīgāk kā pirmiņ, minos nikni un no sirds, sasmīdināju servisa meistarus, savācu atslēgas un ne mazāk nikni atpakaļ. Mūkusalas iela- Akmens tilts- Vecrīgas bruģis- KrBarons-BBazārs- uznest velo.


Taisnāk gan būtu mīties pa Lāčplēsīti un Salu tiltu, bet man liekas, tur iet bojā 95% velosipēdistu, kas protams, nebūtu perfekti nemaz, kā tad es tos Latvenergo/Lattelecom/Lat-Lat-rēķinus pēc tam l-a-i-c-ī-g-i maksāšu?

Nav viegli, bet atzīšos. Paskatījos Ērenpreisa "Jaunos velosipēdus" un piemēram, Greta man iepatikās pat diezgan, ir glīts un gaumīgs (lai arī, hipsteru karalienes kronītis tvīdā un filcā ar to būtu jānēsā) UN ja tas sver, teiksim, desmit kilogramus.... (šeit es ļooti viltīgi pasmaidu) , tad es tādu pat apsvērtu, ja vispār apsvērtu velo braukšanu pilsētā.

Superglīšā kalnu velosipēda Rīgā nelietošanas otrajā gadā atzīšu, ka mans čechu dubļusportists nav nekāds te pilsētas švīts un prasa citu formātu, sauc plosīties uz taciņām un neceļiem un pilsētas satiksmei, kas sastāv no piespiedu interaktivitātes ar a)gājējiem, b)trolejbusiem, c)uz fiksīšiem rullējošām garsvārku meitenēm ar groziņiem uz stūres.

Proti, pilsētas velo vajadzības tomēr ir bišķiņ citas, ja tādas vispār ir, tāpēc es ceru uz veselo saprātu (savu), ka varētu nebeigt ar diviem velosipēdiem per persona šajā sezonā.

Izmakšķerējot kārtējos 4 cm poligrāfiskā mārketinga materiāla slāņa un pošoties uz tikšanos ar klientu, kurš šādu pieeju mēdz izmantot, manī uzplaiksnīja krauja pretruna un absolūti personīgiem, antropoloģiskiem mērķiem sakārojās noskaidrot lūk, ko: "cibiņi&pastkastīšu reklāmas."

Saistību atruna: iegūtie rezultāti NETIKS izmantoti precīzāka/masīvāka spama ražošanai; gribu vien saprast, cik ētisks no visām pusēm būtu gājiens pie pastkastes pielikt zīmīti "lūdzu, nemest reklāmas un neadresētos sūtījumus." Komentāros droši komentārus. Piemēram- varbūt mājsaimniecībās seniorākā paaudze kāri izstudē visus Antilas, Select, LATS, ELVI nedēļas jaunumus un traucas iestāties rindā?



Poll #18928 vēstījumi mēstījumi
Open to: All, results viewable to: All

Vai tavā analogajā pastkastē met visādas reklāmas?

Vai tu tās apskaties un ar tām iepazīsties?

Ko tu dari ar visām tām reklāmavīzēm, flaijeriem, kuponiem?

Bet tomēr, visā tajā jūrā reizēm ir kaut kas smukāks. Kas tas ir?

Tā bija Mazā Jugla, viss norunāts, biedrus uzmest nedrīkst un tāpēc, neskatoties uz veselā saprāta klajo protestu (pelēks, līst, vējš, slapjš sniegs – mana mīļākā pretīguma kombinācija) tomēr vilkos apsolītajā upes braucienā. MiļionMiļionMiļionalihroz iz oknā, iz oknā, iz oknā viģeš ti.

Šādās reizēs, gluži tāpat kā citās reizēs, vajag spēt nedomāt. Tā ka nemaz.
Neuzdot sev nevienu pašu jautājumu, vienkārši plūst uz starta punktu, vilkt neoprēna zeķes, hidru, zābakus, cimdus, visādas siltas kārtas. Neuzdodot sev nevienu pašu jautājumu.
Bez jautājumiem un spriedumiem un prognozēm pumpēt laivas, iepakot telefonu vestē un vesti trīsreiz pievilkt.
Stāvot uz tilta paskatīties upes straumē, mēģinot sarunāt ar visiem ūdeņu un straumju dieviem mierīgu līdzāspastāvēšanu, proti, es laivā uz ūdens un ūdens zem manis un nevis otrādi un tad iekāpt laivā, uzsākt airēt. Viens no biedriem gan kustību uzsāka ar apgāšanos, beidzot redzēju, kā no malas izskatās tas ūdenī esošā cilvēka apjukums, "aizsistā elpa", rīcība un grābvisu/ķeriesvisur. Zinu un atceros, tāpēc negribu atkārtot. Laidām abus kajakerus pa priekšu un KaZā airējām nopakaļus, tā smuki un stalti. Kopš pērnās Amatas man kombinācija "straume+līkums+līkumā koks" rada paniku, bet Jugla ir plata kā Gauja un Amatas tikumi tai sveši, par laimi. Upe uzblīdusi, izgājusi no saviem krastiem, triecas tā, ka visi akmeņi un dambji dziļi zem ūdens, par tiem liecina tikai viļņi, kuros nomazgāt muti un rotaļīgais rodeo tajos.



Ai, foršas tās straujās un līksmās pavasara upes, kaut pirksti kramā sasala, neskatoties uz 3mm neoprēna cimdiem.
Pēc tam peldēju 2 km baseinā, gāju pirtī un mētāju mazas meitenes karuslelī-rokuselī , šodien gluži kā lācis Pūks, mušu, ja tāda uzsēstos uz deguna pūstu, ne tišinātu prom. Plecos man bērnu ballīte, ne vien palu upe.

...bet tās smukās zamša kurpes un tās košās kleitas tajā kaubamājā, ja...

Šodien atklāju airēšanas sezonu Ciecerē. Airēšana gan bija niecīga, jo pasākuma formāts mazliet neatbilda ne mūsu kolektīvajai veiktspējai, inventāram, ne arī dulnumiņam, bet tie, kas slikti gatavojas, tie samierinās ar apstākļiem un ņem tos par labiem. Galu galā, vismaz svaigā gaisā un ne pilsētā pie datora nodirnēts.

Debesis bija pilnas gājputnu/nākputnu kāšu, palieņu pļavā aiz Lāčiem simtiem gulbju tupēja – visa pļava pilna baltiem putniem kā sniegapikām un kamēr vēl leišmales migla nebija visu ietinusi pelēkajā tūkā, tā ziemāju zaļi dzeltenā pret vēl pelēki violetajiem krūmiem un zilo debesi – tāda pāreja maiga un acis iesildoša. Drīz viss sprāgs, būs acīmredzams un ies pa gaisu, bet šīs dienas ir veltījums tiem, kas notic pirmie. Un dubļi uz auto sānu stikla – tās ir marta dzīves brošas.