150 baravikas un neskaitāms daudzums mazu, marinēšanas izmēra makovicīšu un šokolādes beciņu sver 20 kg.
Bet prieks bija un ir īsts, pavisam īsts, neskatoties uz to, ka tagad būs jāpacīnās, lai tās apstrādātu. Attēlā gan tikai pirmā nāciena porcija, tur ir 112 baravikas. Pārējās atnāca otrajā tūrē.

"Jūdžakmeņu izvietošana mūžības dārzos."

tas ir tad, kad tu savu tuvāko nedēļu saskaldi 3 akmeņos, vienu noliec piektdienā, 9.30, otru- otrdienas pēcpusdienā un trešo- ar vislielāko uzrakstu "viendien" iestutē priekšā trešdienai.

Un tad, iespied roku sānā, ar otru domās noglāsti savas tuvākās dienas un iecērt mazu medusmaizīti, cenšoties nenorīt vaska frakcijas.

"Mūsu redaktors NELIKA rakstīt par šādu tēmu, jo to neatbalsta VADĪBA."
"Mūsu redakcija nevēlas rakstīt par uzņēmēju panākumiem, mūsu prioritāte ir izaismot sociālās problēmas" (tā runāja biznesa lapa reģionos)
"Mēs atturēsimies no jebkādas darbības."


Bet "mēs" 18 stundās apņemam maršrutu Galvaspilsēta-Hanzaspilsēta-Latgales latviskākā-Hanzaspilsēta-Galvaspilsēta, divreiz izlādējam mobilā bateriju, sarunāju Stīvu Žokli, Madonas Šlāgerī nopērku divas, dievīgas ābolmaizītes par Ls 0.10 gabalā, apraudos (godavārds) pie tās ainavas ar Gaiziņu egļu galotnēs, bet nākamajā līkumā mazliet izslīdot, nolādu ceļu infrastruktūru reģionālās attīstības kontekstā un vispār, cēli stāvu uz ausīm un iesaku to darīt arī citiem, because you can, as far as there is a will. Cieti, ja.


Kraises apdeits: Bērzkrogs ir slēgts, Lāču miga Līgatnē arī. Smiltenes "Brūzī" var sēdēt bārstorānā tikai tad, ja tev ir laptops un tu neesi pārāk izsalcis, jo pavārs ir gājis caur sidraba birzi, tāpēc nezariņa nenolauž un nekur arī nesteidzas. SloMo.

jau septiņas šķirtības dienas nolauztas, vēl tikpat priekšā (tas ir apmēram 20 kafijas krūzītes, 12 zobpastas zirnīši, 5 vingrošanas, 3.5 paciņas biezpiena) un šitā, ar agrāk tik saldi apdziedāto un ne-ar-vienu nedalīto brīvību esmu apslāpusi kā krastā izmesta forele, asins dzīslās rit lēni, pasaule liekas blāva un kusla, jo labajā nevar padalīties pat ne ar klusēšanu.

tie raksti, kuros raksīts, ka nav labi cilvēkam būt vienam, tur gan nav samelots un atzīšu, ka biju dziļi iebridusi maldībā, slavēdama viendzīvi, tādas brīvības intrepretācijas vārdā nosauktu iespēju aiziet, atnākt, nepārnākt un nepienākt kā "personības izaugsmei piemērotāko". no tā perioda man ir kauns gan, kāda gan spītīgmuļķīte bijusi, arī labi, ka nogāju pa to avēniju līdz galam.

tāpēc vēl 7 dienas, 20 kafijas krūzītes, 12 zobpastas zirnīši, 5 vingrošanas un 3,5 biezpiena paciņas jānograuž vienai,
lai pēcāk zinātu būt par patīkamu ļaužu.

Pasmaidot
paliec nedienu
savu
rūķiem zem bārdas
sasildi dabā dvēseli
puķu un kameņu vārdos!
Pasmaidot
paslēp azotē
sauli....
Uzglezno sirdī
VARAVĪKSNI!

/K. Apškrūma/


Lūk, tāds ir viens no vakardienu noslēdzošajiem ierakstiņiem manā draugiemlv pobliskajā viesu grāmatā. Cienot statistiku, varu apliecināt draugiemlv un virtuālo nerealitāšu "inovāciju lagardismu",
jo no 249 indivīdiem, ar kuriem esmu "draugos", manu profilu apmeklēja 35* nacionālākā sociālā tīkla reģistrētie lietotāji,
viesu grāmatā tika svinīgi iegrebti 14 vēlējumi ar dažādām puķītēm un saulītēm vai augstāklasāmo dzejasrindu.

4 no sveicējiem (divas ir izglītības sistēmas darbinieces) vārda dienu raksta ar lielo V un publiskajā klāsterī vislabāk patīk iznesties dāmām, jo kungi, izņemot vienu, taču tas tikai apstiprina likumsakarības,
cītīgi rakstīja dažādas nepubliskas vēstules jubilārītei.
Formāts "viesu grāmata" ir īpaši populārs bijušajām skolotājām, attālām radiniecēm no zilāko ezeru novadiem un es iedomājos, ka viņas arī noteikti ir tās, kuras muzeju viesu grāmatās, iesietās drellī ar ādas maliņām, raksta kaligrāfiskā rokrakstā Braķu saimniecei: "Paldies par mūsu diženā lielgara, Blaumaņu Rūda latviskās dvēseles uzturēšanu", noteikti pieminot vārdu "mirkļi" un "noskaņas" un vēlējumu ierakstot pa diagonāli, izrotājot burtus tā mākslinieciskāk. Jo pati dvēsele pēc tāda estētiskā baudījuma spiež un aicina dzejā diet.


Atcerējos, dzimšanas dienā man bijusī skolasbiedrene uzdāvināja "bildīti albūmiņā"- tādas rozes miglā ar zelta lentām un kaķīšiem. visi rakstīja komentāriņos izmeklētus sveicienus vai lika vēl bildītes galerijiņās. Man bija ļoti grūti saņemties un izdzēst to visu, jo liekas, ka ezotērētākie varētu tajā saskatīt nepateicības, augstprātības un pārējos grēkus, kurus nemaz tik viegli (vadot seminārus skolotājiem par e-kursu veidošanu, piemēram) baltus nenomazgāt.

Diena noslēdzās ar 3 ļaudīm viegli malkojot vīnu pie Humberta,
no kuriem viens manas vārda dienas faktu nezināja, taču tas netraucēja pavadīt itin mierīgu, bet gaumīgu vakaru bez pārmērībām. Bet nedienu es tagad, kā vēlēts likšu rūķiem zem bārdas.

* Ar šo apstiprinu arī savas personīgās virtuālās popularitātes kritumu, jo kad biju kāda varoņa vārdiem runājot, "amatā un pie teikšanas"(c), tad sveicēju skaits bija ar kārtu lielāks, tieši proporcionāls atalgojuma vai citu interešu saņēmēju skaitam, kaut gan šāds nodrošinājums algas saņemšanai pie normālas biznesa prakses nebūt nav obligāts. Tie, kas nav zināmos "amatos un pie teikšanas", tie ātri gaist no vajadzīgo un ar virtuālpuķīti sveicamo cilvēciņu sarakstiņiem, jo tādi var ne ne mašīnu apturēt, ne govi izslaukt.

Izvēloties banku 2010. gada vasarā, relišeri nav aģentūrās izsviedrētie smaidīgie mārketinga materiāli,
cukuraini saldās telefonbankas balsis (nāc, nāc manā tīmeklītī, mušiņ saldo, kādi tev gardi pirksteļivaimanvai),
arī pat ne filiāļu esamība piemājā vai lielveikalos.

Jautājums ir palicis gaužvienkāršs: kuras valsts ekonomikai un tās turpinājumam šobrīd var noticēt vairāk, izvēloties mazāko ļaunumu starp skandināvijām (Nordea), Vāciju+Norvēģiju (DnB) vai, ja gribas piešaut mazliet ašuma dzīvei- nerezidentu Krieviju.
Pagaidām, šajā čempionātā balsis aizlido pie bundestāga un EEZ, neskatoties uz jauko paziņojumu, ka "naktīs internetbanka darbojas skatīšanās režīmā."

Esi sveikts, jaunais kodu kalkulator un zināms gan, ka ikviena kredītiestāde sūkā daudz mazāk pie sabalansēta kešflova kontā, taču tieši viena pamanās arī tad drusku paklibot. Man liekas, ka pēc pāris gadiem Rīgas biznesa skolā varēs nepirkt HārDvardas keisus, bet paņemt Saules akmeni un zeltainiem stariem spīdot, pētīt to vairāku kursu ietvaros. Gaidīt gaidu Oksanas Sivokobiļskas poblikāciju "Oranžās krāsas un miglas semiotika bankas produktu virzīšanā lejupslīdes laikā" vai no Andželas Bergas "Personālatlases svarīgākie aspekti pie aizejošas klientu plūsmas."

Vai vienkārši- Irīna L.* "Sasniedzamība. E-pasts un tālrunis kā mūsdienīgs komunikācijas rīks".


*mana ZPM, regulāri pieminēta kā atsaucības, sasniedzamības un konkrētības paraugs.

Kādu ēdnainu dārzu ieskautas mājas saldētavā šobrīd salst burvīgā atspirdzinājumā pārvērsti 400 ml paniņu ar citrona miziņu, sulu un šļuku konjaciņa; ak vai, cik tirpinoši izcils būs pirmais pašdarinātais saldējums un lēšu, ka saldējuma "Vēsma" ražotāji nule ir pakāsuši dažus hevījūzerus, kuri tagad balstīs Lazdonas paniņu biznesu.

Ļoti gan mokoša ir ilgā priekšspēle, kuru šobrīd mēģina izspēlēt cienījamā saldētava "Minsk" jau trešo stundu saldējot lēnītēm, lēnītēm. Pacietību, kārumniec, pa-cie-tību.

Reiz, pirms apmēram mēneša, T&G pārnesa ielūgumu uz kāzām, kur turklāt, viņam liecinieka statuss piemērots.
O, kāziņas, teica viņa ballēties un pucēties kārā draudzene, kurai skapī ir Vienmēr Gatavas "ready to wear" dažas kleitas ikurāt šādiem gadījumiem un dienas gāja savu gaitu, dažas lidoja, citas kaut kur aizsvīda.

Kādu vakaru, pēc gardām vakariņām (garantēti miermīlīgos apstākļos) Viņa viņam jautāja, klaudārgais, vai Tev gadījumā jauna ancuka uz tām kāzām nevajadzētu?
- Mmh, aha, nēnujāvarbūt, noteica viņš un pajautāja, "vai ta vecais nav gana labs?
" ir labs, ir, labiņš jo labi, no smalkas zilpelēkas (pēc dažiem avotiem - pelēkbrūnas) sintetikas, mazliet spīd (pēc dažiem avotiem- nespīd) elkoņos un ir tieši trīsarpus (pēc dažiem avotiem- tikai pusotru) izmērus par lielu, bet citas būtiskas vainas nava. Būt ir, miesas piesedz ar rezervi pat. Tas tiesa."

- mhmh, mmmm. /klusums/

Tā nu atkal tās dienas dzinās viena pakaļ otrai un vakar Viņš Viņai saka, "vai man nevajadzētu jaunu uzvalku uz tām kāzām, ko?"
"Nu ja tu tā uzstāj....tad šodien vakarā jāpērk, nav ja daudz dienu arī līdz kāzām, faktiski tieši divas". Lūgsim nu dēklumārukārtulaimu, lai veikalniekiem būtu Piedāvājums.

Protams, neko speciālu jau ļoti nevajag, vien lai der pa vertikāli un nav ar lielu horizontālo rezervi un vēlams, tumšā krāsā. Viņi bija draudzīgi vienojušies par darba uzdevumu, sasniedzamajiem mērķiem, termiņi jau bija zināmi un devās iekosties patērētāju paradīzes āboļos.

Veikali mums tagad lieli un tukši; var spēlēt spokos un /kauč vai/pat "parā-pupos", braukt ar ratiņiem un jodelēt. Tajos irlabo izturētas mantas, kuras turpat redzētas arī pērnajā izpārdošanu periodā, nav nopirktas Ziemasvētku speciālajā un palaistas garām lieldienu īpašajā piedāvājumā. Mantas ir iestrēgušas plauktos bez kustības un kā malduguns mirgoja apsolījums, kaut kur noteikti ir noslēpts Īstais Uzvalks Tievajam&Garajam draugam.

Vienā ir plaša izvēle pelēku vai brūnu šausmu,
citā tiek pārdotas elegantas žaķetes, kuras katru kalsnu jaunskungu padara līdzīgu omas vecajam televizoram Horizont: lielu un kvadrātainu ar četrām divrindu pogām vēl citviet mēs uzzinām, ka +40 grādos trūkstošo tuklumu un žaketes derēšanu piešķirtu eleganta un time-less kaprona un acetāthlorīdvinila veste. Nevis ķīniešu skroderu- roboto spēja nošūt taisnas vīles. "Saulrieta Suitu" salona tirdzniecības specialiste ķērās vērsim pie ragiem- nostumj pie pelnītajiem ratiem T&G draudzeni, jo vienā ķēķī divas saimnieces, kā zināms, nevar; žonglē, padodot uzlaikošanai neskaitāmas spīdīgā diegā austus un zeltapogām izšūtus žaķetus, šķeltus vienreiz, divreiz vai nemaz ("jums vajag sašaurinātu, mēs varam sašaurināt. nu kāpēc nelaikojiet ar normālu kreklu? (/nosodošs skatiens uz T&G stilīgi burzīto brīvdienu kreklu un aizķērušos pļavas smilgu kedas šņorē un Viņai ielikta neapmierinoša atzīme sadaļā "Rūpes, Raizes un Aprūpe" .
"Es saku, ņemiet trīsdaļīgo, melns ar spīdīgu svītriņu. Tāds tagad modē. Un mēs iešūsim!" Stāviet stalti, kājas kopā, ievelciet muguru, iztaisnojiet vēderu, viņa izrīko ar majora nepielūdzamību un kaut kur pamalē dūc pērkons un šķiļas zibeņi.

Kaut kur starp septīto un devīto veikalu Viņa vien paspēja nodomāt, cik netaisni pret kungiem ir pasaule sakārtota- ar polsterētiem krūšturiem varam sataisīt sev pāris burtus kuplāku krūtežu tā tikai, taču polsterētas žaķetes solīdākam izskatam nav. Kur skatās cilvēktiesību sargsuņi?

Bez divām minūtēm veikala slēgšanas, Viņš tomēr atrada Īsto.
Svītrainu, pareizā leņķī krītošu un pareizā vietā piegulošu, komplimentāru, kā teiktu Viņas brāļasieva un darījums beidzās, viņiem un iepirkumu maisam izlienot caur nolaistajām marķīzēm.

Laimīgi tie iegādājās sarūgušu arbūzu, 29 sulas saldējumus, mazliet ķelmēnu rupjmaizes un cauri negaisiem nokrita mājoklī, lai nākamajā dienā Viņa atklātu, ka tavu negantu joku- pašai neštimmē krāsas kleitēm ar somiņām un kurpēm.
Ej nu un tagad atgaiņājies ar acīm baļķu pilnām no visas tās svītrainā uzvalka apmierinātās ironijas,
ej nu tagad uz uzķer un pieliecies katrai graciozajai ironijas bultai.
Tā jau viš i, kas uz citiem saka, tai jāiet pašai pliknī uz baznīcu, veķeķē. Tās zobgalības pie laba vakara nenoved, mani draugi, radi (jā, bračku) un pārējie.

Ir 25. jūlijs, pats pīķis, vasara ir dulli skaista, svilina acī un atspiežoties pret atzveltni, mazliet berž jūras smiltis uz muguras. Vienpadsmitos vakarā vairs nevar lasīt pagalmā, tirgussieva jau otro sestdienu teica, ka "šīs ir pēdējās zemenītes, pēdējās, meitiņ, divlatipiecdesmit, nu labi, atdošu pa divi", bet gailenes aug zem sūnām, jo tur vismaz ir kaut kāds mitrums.
Es negribu tevi, novembri, nemaz nenāc uz manu pusi, palikšu kaut kur te, ar silto auksto ūdeni, absolūto mitrumu un uzsliesim nojumi vasarai no saldējuma kociņiem, piesēdi.

Kā čaukst tviteris un rāda latvija.lv šodien, visvairāk bakalauru pieteikumi  joprojām ir komunikāciju zinātnē. Kaut kas ar to, manuprāt, pavisam nav labi un neuzrāda to, ka topošie studenti analizētu savas izvēles vai pārāk nodarbinātu sevi ar pārdomām par personīgajām, nozares, vides, valodas un citām perspektīvām.  

Ja būtu daudz brīva laika vai naudas, varētu izklaidei uzķīlēt kādu jauku, dokumentālu  kampaņu, piemēram, 
kā dauzie diplomētie LU juristi, ekonomisti un komunikāciju zinātnieki veiksmīgi atrod darbu savā profesijā 2009-2010. gada sezonā,
kā un cik ilgā laikā pieņem konformisma garu, sadejo ar "sistēmas iekārtojumu" vai liek lietā universitātē iegūtās zināšanas un satiekas NVA rindās. Nevajadzētu aprobežoties gan tikai jur.ekon.un kom; tieši tādu bezrožu ainu var arī nodokumentēt par visiem citiem "sociālo zinātņu" pārvaldniekiem. Ir  gan arī pozitīvais stāsts, kurš noteikti var iedvesmot jaunos studentus prātu reibinošai karjerai-  piemēram, reklāmas žurnāliste Gunita Ogriņa (zieds1, zieds2), kura tapusi par diena.lv redaktrisi, ir šāda nosaukuma maģistra darba autore - "Latvijas valsts pārvaldes komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu gatavība izstrādāt vienotu ētikas kodeksu visiem Latvijas valsts pārvaldē strādājošiem komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistiem." Rīga, LU SZF 2007.

Domājams, tas (g. reibinošā karjera) bija iespējams, pateicoties tieši prestižās studiju programmas absolvēšanai. Un rīt viņa ķersies pie blogu sakārtošanas.

Es noskatījos šo  un palika pavisam slikti.

Aiz tam, ka kamēr mēs klusējam un būvējam sapņu pilis un/vai sakņu pagrabus, pavisam klusi, bet nenovēršami, tāds kā astoņkājis, kurš neprognozē futbola rezultātus un visticamāk, nedod sūdu par tiem (do not give a shit, aut.tulk) ir ieriktējies pašā plāniņa vidū, izvietojis paklausīgus zaldātiņus,  ēnainos kabinetos sakačājis runātmākas,  sadzinis argumentus un nohipnotizējis rāmi padevīgi dziedošo zociumu.

Pa kuru laiku tas notika, tik smalki un nostrādāti, mēmi visam piekrītot, gan propogandai, gan plastmasas eglēm, gan astotajiem martiem, gan ģimenes dienām; runājošām galvām TV kastēs un "neuzspiestiem viedokļiem RL" - klusējošā padevība,  gluži kā zeltenes izmisušais "nim mani!" un skat, vārtiņi noslēdzas, atslēga ir nolauzta un guberņa ir tuvāk, kā gribētos domāt. Vērtību, kā vecu bremžu kluču maiņa no "spēlējam demokrātus" uz "meklējam vadoni" pāris semestros;  tikpat strauji kā dažas nedēļas TV šovā, intervijas primātu dzīvei un skat, esi zvaigzne un līzingā paņem range roberi,  vai klišejiskie sitmdesmit RSS feedi un buķete karstvārdiņu un esi "web 2.0" eksperts, vai vēl un vēl un vēl.

Zenītā atripinājis kolektīvais tālāku interešu un mērķu trūkums, skaudība savienojumā ar nespēju sadarboties, mazohisma un spītības izkoptā tradīciju. Rodas sāpīgas bažas, ka Vonnegūta aprakstītie sūdi ventilatorā tomēr ne tuvu nav galā un IKP augšupeja un "pārkārtošanās" ir tikpat dekoratīva, kā "esam sasniegušu Rietumu pārticības līmeni" hipotekārās reibsmes laikmetā. Ja kāds pirms brīža teiktu, ka nepilnu 3 gadu laikā tiks nodzerta, norīta un norauta renštelē vārā, bet tomēr, demokrātijas tradīcija Latvijas valstī, es sauktu to par traku un zaimotāju. Bet te nu tas ir, "meitenes, šito tēmu neaiztiekam", čeka, bumba un nekāda rokenrola.

UPD: tas, kas satrauc mani pa īstam ir tas, ka nav nekāda diskusija, trokšņa par šo. nav arī nekāda cepiena. kā cīsiņi gāzes paciņā klusē tie, kuriem citreiz tikai pamet tēmu, sākot no "a tavs kaimiņš lielāku sētu uzcēla", "negodīga konkurence" vai "atņemam mazākajiem" un sāktos masu plosīšanās, petīcijas, iesaistītos kultūras darbinieki, reģioni, trīs viena īpašnieka godīgi konkurējošas/karojošas PR aģentūras sliktākajā gadījumā.

Jocīgi, ka nezvana neviens "trauksmes zvans". Mēmā dziesma, gluži kā no Sopotas 76. Fook.

Starp Avotielas 3 kāzu saloniem dreifēja Viņas, pēc izloksnes nešaubīga Ludza.
Līgava, viņas Māte, Māsa un Draudzene.
Māsa un draudzene spurdza nopakaļus un dilemmā raudzījās ar cerību,
Līgava šķita mazliet vīlusies salona "Pērle" piedāvājumā,
bet Māte enerģiski un viszinoši rezumēja: "bEt tA tO plĪvUru mĒs ar mIrrrtĒm! un vicināja bēšu gabaliņsomu, no kuras spraucās ārā bloknots, kādu šur-tur dēvē par "arganaizer's."

Manuprāt, skaistākie ceļi un pastkartīgākās pastkartes dzintarzemē, ignorējot vispārējos pūliņus ceļu seguma normalizācijā (t.i. vienmērīgā izbedrošanā):

Alsunga-Jūrkalne, viltīgie līkloči mežā;
Talsi- Slītere- Lūžņa, "zviedru sarkanais" mājelēm, jūras priekšnojautas un sili, sili, sili;
Agros pavasaros, vajadzēšanā ātri pārmontēt galvu- Tukums- Engure-Roja- Kolka: ar vecajiem, zilajiem Mērsraga kuģīšiem; Pūrciema neko un Vietu, Kur Skrēja Stirna un Aizskrēja Tālāk;
Liepājas ceļš pirms Durbes, lielā ieplaka- pasaule ir apaļa un Durbes ezeram mālaina acs;
Gabaliņš pirms Priedaines, tās, kura ir pirms Kuldīgas- meži, meži, četrās kārtās, daudzstāvīgi meži;
Abavas senlejas augšpuse aiz Kandavas, Sabiles šaurie leņķīši: īpaši iecienīti ziemā ar aizturētu elpu;
Agrās un svaigās rīta stundās- Saulkrasti- Ainaži, ar klusi čabošo jūru caur koku stumbriem;
Limbaži- Bīriņi, agros pavasaros, ar rosību gan siltumnīcām un kārklu pelēki violeto;
Cēsis-Rauna-Cimze, nominācija- ainavas zelta fonds un dainu skapis,
Cēsis- (Raiskums-Ungurmuiža) Stalbe- "Te tavs tēvs govis ganīja, gundar āboliņ.
Valmiera- Aloja, Staicele: ar laivām uz jumta, augusta vidus un tradīcijas to labākajā nozīmē;
Bērzkrogs-Vecpiebalga: kalni, siena gubas, augsti jumti kuplām klētīm un rijām, gluda trase ziemā un visas teikas par lidojošiem ezeriem gaismā;
Veclaicenes šoseja aiz Launkalnes atpakaļskata spogulī- kā sidraba čūska aizlokās līkumi,
Madona-Cesvaine-Gulbene: mieži, rudzi, kvieši, auzas- labības lauki, vārpas līdz mašīnas jumtam un meži kaut kur tālu, tālu;
Ērgļu izolācija pie Kangariem, lietojama un baudāma tikai ziemā;
Tas skats, kad braucot pie Daugmales kalnā, paskaties atpakaļ, tur saule riet virs Rīgas un Daugavas;
Krāslava-Daugavpils-Subate- Viesīte jūlija tveicē;
Nirza-Šķaune, nominācijā līkumu un kalnu leņķu ar neizgaismotiem kombainiem,
Ceļš uz Rēzekni: Teiču purvs, garie līkumi pirms Rēzeknes, Atbrīvošanas aleja un augšups pie Latgales Māras;
Iecava-Jelgava un Bauska-Dobele: ko nozīmē līdzenums un garlaicīga garlaicība, cik garas ir vagas un no kurienes zemgaļu bagātības.
Zvirgzdes autobusa pietura, virzienā uz Rīgu, ar veco lapegli un kļavu un aplupušajām tiltiņa margām;
Vecās Ģertrūdes baznīcas tornis Brīvības ielas liepās pirms Teikas krustojuma, Zemitāna tilts vēlā naktī ar jūlija zilajām debesīm un Statoila eļļas logo un Vanšu vai Salu tilti, pa tiem pēc visiem ceļiem iekļūst mājās un laimīgi nokrīt.

Šaisdienās pārsteidzu pati sevi ar to, cik nīkulīgi jūtos sakarā ar to, ka dienas vadu labi asfaltētajā pilsētas centrā. Baložpelēkās krāsas svelme visapkārt, nočurātās vārtrūmes, dunoši deniņi un naudas-slavas-katram-sava-kokaīna izsalkušu reklāmas zpeciālistu tremors zāģē ausī kā nenoskaņota cītara. Gribas [bļe] meža zemenītes. To drošvien var saukt par Vecumu, attālums no iecienītākā kroga piekāpjas zaļai zālei zem pēdām un klusumam aiz loga. Ātri gan tas karuselis griežas, viens divi un skaties ss.lv sludinājumus, mēģinot samīt visas tās murdoņas lieliskās iespējas pret spirdzinošu pavēni ar vienu roku, bet ar otru, rūpīgi un stingrā gruntī būvē tiltus, lūkojot, lai laipas viens gals būtu pārnestajā sviestā/sierā, bet otrs- neierauj gaļasmašīnā par kotlešmasu.

Spriežot pēc tā, ka zobbirštu trauciņš atrodas virtuvē uz grīdas, tam blakus iekārtojies fēns un dzīvokļa otrā galā rosās kāds, kurš šādējādi ir leģimitizējis Svītrainās Trennnūzenes un Zeļonkas Kreklu, ir sācies tāds kā Mazais Remontiņš. Oh, do-it-yourself dieviņ, neatstāj mūs starp špakteļiem un neuzjauktiem pigmentiem, aizlūzušus, saplēsušos un bez spēkiem.

Pirms pāris gadiem, šinī pašā žurnālī ar  vedjmah  & unpy iranizējām par durkāto mediju nākotni un perspektīvu izdot žurnālu "Kapu Svētki".


Izdevniecība "Latvijas Avīze" 2010. gada vasarā laiž klajā žurnālu "In Memorian," veltītu šai pašai tematikai. Atpeldējām, Repina kungs.

Ziņa, ka 9.klases skolēni nejaudā nokārtot 9.klases matemātikas eksāmenu, ko tiem laipni sagatvojis IZM un zem tās, dažus pikseļus zemāk, aicinājums mīlēt un sūtīt bērnu speciālajā skolā
diezgan tā, skumdina.

Jums nav bail, ka pēc pāris gadiem šīsdienas piecpadsmitgadnieki būs pilngadīgi, kriminālatbildīgi, zinās savas tiesības, pajās pienākumus un būdami radio buttom un čekbox'u kultūrā skoloti, būs daļa no lēmumus pieņemošās "apkārtējās sabiedrības?"

Jums ir idejas, kā un kur skolot savas esošās un perspektīvā topošās atvases? Rādās, ka gaisma ir izslēgta un elektrolīnijas sazāģētas (kad es rakstīju šo, vēl nebija ziņas par notikumiem LEnergo kabinetos, aut.piez.) lielvārdes jostas (kā unikālais nacionālais kapitāls) sagraizītas grāmatzīmītēs priekš darba burtnīcām. Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks/vilks/zirgs/cirks.

и твоя голова всегда в ответе
за то куда сядет твой зад


visādas vecas romances ir atkauliņ cieņā un godā un galdā, aizviņdien sapnī klausījos nautilius pompilius un nevarēju sagaidīt, kad pamodīšos, lai to dzirdētu. Te dienas ir padevušās raibumā kā spāņu mozaīkflīzes, dažkārt melnbaltas un asiem stūriem, bet tad atkal iegadās maigākas pārejas jekurā nozīmē, taču ainu pavisam noteikti var saukt pat par interesantu. Mazliet bažī iespēja "iemīlēt" šo mazliet psiholdēliski destruktīvo formātu, i.e. nodoties Stockholmas sindromam un nadzīgi ciešot, pašnagloties, kaut gan, paldies fiziskajiem sociālajiem tīkliem, kuri liedz šo prieku, laipni un maigām rokām iesviezdami pavisam citā ezerā un saudzīgi ļaujot "atieties". Tie un sabiedrotie arī kādā ceļa posmā starp punktu, no kurienes izbraucu un to, uz kurieni devos, izkarinājuši caurspīdīgu PVC baneri ar luminiscējošu uzrakstu "viss notiek vienīgajā, pareizajā veidā" un mazliet tālāk, Augšlīgatnes augstākās liepas galā, piesēja sarkani brudierētu galdsedziņu kājceliņu, spodrrakstā "Tālāk gan tu pati" vai citvakar, rāmi smaidot, pagatavo pasaulē garšīgākos tomātu un gurķu salātus.

Turpmākai sadarbībai, dārgo providenc, ja drīkstētu izlūgties, iztiksim kādbrīd bez manifestēšanām un deklarēšanām, kreklu atstāsim nesaplēstu uz ambrazūrām un labu prātu tādos kā klusākos, dzidrākos un bezlozungu ūdeņos atspirgtu. Dari ar mani ko gribi, bet tikai galvā, galvā neaiztiec. Šušsšš, teica jūra, kad beidzot aizrāvās līdz Liepājas Metalurgam, šušss, velmētava un mertena krāsnis, tagad šušs. Tagad jūra un jūra daudz nerunā.


Automašiņā atradās (uzradās?) TheDoors diskis visā godībā un priekā; lepnības bastioni sadrupa, manā kosmētikas tārbiņā dominē a/s Dzintars, bet mūsu ledusskapī ir šis tas, nekas un sarkanie ikri. Bija tādas dienas, kad rikas bija plānas un tukšumā aizripoja pārējie krājumi, bet sarkanie kā Brigaderes soliņš Blaumaņa mežā stāvēja kraujas malā, līksmākai kāju kūļāšanai, veroties aizaugušajā džunglī, pie sevis nodungājot "...ir dzeivoušu meuižu laimeigi."

Sastrīdas dāmas

Motokluba “Spieķi vējā” organizētajā pasākumā “Motociklistu vasara 6” saķīvējās divas dāmas no Balviem un Rugājiem, kuras piedalījās tautas striptīzā. Kā stāsta aculiecinieki, strīda iemesls - cīņa par labāku vietu skatītāju priekšā.

'Vaduguns', 9.06.2010

Uzskatu par nepieciešamu padalīties kulinārajā,
izņemot no pūrapakšas sveci un atklājot, ka mazos, veselos cālīšus vislabāk var tomēr gatavot nevis uz pudeles, kā mēģināts agrāk, bet vispirms piepildot ar citroniem un āboliem un veselu stangu kanēļa, salauztu lauskās,
tad aizšujot vēderu (cālītim) [šujot, atcerējos dr. ZK stāstu par akurātas tetovējumu sašūšanas svarīgumu un pacientes nepateicīgumu]
un tad, ceptu krāsnī, vispirms maķenīt pienā, pēc tam citronsulā (loģiskās kripatiņas sanāk ļoti pareizas) un beigās apziežot ar medu.

Tas viss ar cālim blakus ceptiem dārzeņiem un- neapmaksātas rekāmas pauze- jauno, Aldara Dūmakaino alu. Metiet man, alus pūristi ar Brenguļa kanniņām, bet šis konkrētais veikums masu ražotājam ir sanācis zolīds, vismaz, kamēr piemājas veikalīnā Baušķītis ir izpirkts, šīm retajām vajadzēšanām.