zaļā buržuāzija [entries|archive|friends|userinfo]
judging the mice

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| freidfreidlenta pukstlenta marčlenta komentlenta pollkreators ]

[Jan. 21st, 2017|03:25 pm]
kas mani šodien darīja skumīgu
nācās sameklēt kaut ko tik svešu un nepazīstamu kā zeķes
pie kedu uzvilkšanas pēdas iesūtīja notu par nesadarbošanos

ūberists mašīnā klausās kaut kādu british council valodas mācību programmu
ko viņš šodien ir apguvis:
this is the most delicious thing i've ever eaten
un
goodness gracious
link8 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 19th, 2017|09:55 pm]
man te vjetnamā ir piesities viens neliels pizģecs
es esmu mijas personal shopper pret savu gribu
tas izpaužas tā – lai kurā šmotku vai tamlīdzīgu lietu bodē es ieietu, es atradīšu kaudzēm lietu, kuras ir kā uzlietas mijai un īsti viņas gaumē
pat tik tālu, ka varu vienkārši iebāzt roku drēbju čupā un kaut ko izvilkt uz aklo, un būs
bet pilnīgi nekā sev
un zinkas ir? pat tagad, kad mija jau miļōnsgadus ir atpakaļ latvijā, es joprojām veikalos atrodu šmotkas tieši viņai
bet neko, šodien es iespītējos un mijas iecienītajā bodē "šūts vjetnamā visādām rietumu ķēdēm, no zāras līdz nike, viss par 100 000" nopirku akurāt divus priekšmetus sev (iepriekš viņu tur nebija, pacietība ir lieta)
ja kas, rīgā varēšu atdot mijai, vismaz krekls viņai būs kā uzliets
link5 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 19th, 2017|09:14 pm]
par tiem gurķiem runājot
pateicos par īkšķiem, sanāca reāli mazsālīti gurķi!
pirmajā dienā, pēc kādām stundām sešām mazsālīšanās, bija vēl tikai viegli iesālījušies, bet nākamajā dienā bija īstāki par īstu, nevis "kaut kas līdzīgs", bet tiešām mazsālīti gurķi!
nu ok, es tur ieliku ne tikai citronzāli, bet arī citronkoka zariņu ar lapām, līdz ar to bija ievērojama citrusīga nots
omīte (kuru vispār grēka darbs ir saukt par omīti, viņa ir krustmāmiņa, tāda skaista krustmāmiņa, tikai rosās kā omīte un visus baro kā omīte, tāpēc grēkojam un saucam par omīti) bija apmierināta ar gurķiem, sauca mani par moloģec, kas ir patīkama pārmaiņa no tā, ka visu pārējo laiku par mani teica krasivaja (un vēl viņai ļ. patika mans vienā šmotkērijā savāktais dzeltenais džemperītis, ķiķināja, ka jāatdod viņai)
viņa tik superīgi runā krieviski – vārdos, ne teikumos, bet tik labi sanāk
man pats mīļākais bija "ģeņgi, smotreķ, huļigan" – "bērni, pieskatiet mantas, kad ejat uz bīču, lai nenosper"
link9 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 19th, 2017|03:53 pm]
nu jau tāda kā tradīcija – pirms ļotenes kaut ko svarīgu vēl izdarīt astoņos no rīta
viņnedēļ (tas bija viņnedēļ? pēc sajūtām – pirms miļōns gadiem!) mēs ar miju pirms lidošanas uz mekongas deltu no rīta vēl jozām uz bambusu dārzu
saigonā gājām mijas pēdējo rīta kafiju dzert
šorīt fukuokā ar bao plēsām uz tirgu, jo mēs bijām aizmirsuši apēst alū sutināto krabi, un to nu reiz pirms izlidošanas bija jāpaspēj brokastīs
bao, izbijušais lielpilsētas pleibojs, kā viņš pats sevi sauc, nebrauc vis ar skūteri, viņam ir reāls mocītis, riding fast and hard, visiem garām, ausis plīvotu vien, ja nebūtu lielā kaska galvā
mēs pat pa vecās lidostas skrejceļu izlaidām, kā tur var atvilkt!
bet vakar mēs paši ar kicīti arī beidzot pieradinājām skūteri, braucienam uz džungļiem pēc augiem dārzam un uz pastkartīgo jūraszvaigžņu bīču ar skatu uz kambodžu, pa šosejām, meža ceļiem un irdenām jūrmalas smiltīm, no tām man ir visvairāk bail
bet varu ziņot, ka mijas&dūras liktenīgo tiltiņu pārvarējām, un visus trīsdesmit pārējos arī
fukuokā laikam jebkurš laika posms paiet kā viens elpas vilciens
mēs gan bijām izlaistie pilsētnieki, kuri neceļas agrāk par septiņiem-astoņiem (tas ir kā latvijā gulēt līdz pusdienlaikam), bet ar visu to, tu no rīta piecelies, paspēj pastrādāt dārzā, pastrādāt savus izlaistā pilsētnieka darbus, sajusties nemērā akomplišēts, un tad atjēdzies, ka pulkstenis ir tikai vienpadsmit, un līdz saulrietam ir vēl septiņas stundas
vispār vjetnamiešu dzīves ritms un attieksme ļ. patīk, un viss liekas tik pašsaprotams
celties ar saullēktu, brokastīs ēst bļodu pho, lielāko dienas maltīti (es tā saprotu, ka pusciba ir jau bijusi vai vismaz pierakstījusies pie mana fizioterapeita, kurš aizliedz visu skaisto dzīvē un stingri iesaka 80% dienas pārtikas apēst brokastīs, lūk, īstena vjetnamiešu dzīves gudrība), vakariņot ap saulrietu un likties gulēt nu vēlākais desmitos
un vēl vjetnamieši raksta latīņu burtiem, nu kā lai viņus nemīl
link4 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 16th, 2017|01:31 pm]
nu tā, lūdzu tagad paturiet īkšķus par maniem fukuokā mazsālītajiem gurķiem
man taču jāatstāj iespaids uz omīti, izskatās, ka viņa liek uz maniem gurķiem lielas cerības
nošķinu mijas sūtītās dilles, par kurām omīte bija trakoti priecīga – lapas atliku omītei ēšanai, kātus savācu sev gurķiem
sašņakarēju dārzā, ko nu varēju, zariņu tādu, lapiņu šitādu, ceru, ka nekas no tā nav indīgs, salasīju virtuvē šādus tādus launaga gatavošanā pārpalikušus kātus
tā viņi man te izskatās )
(no tā, kas pa labi, gurķos gāja tikai ķiploks un čili)
starp citu, pie launaga, kad beidzot sēdējām ap galdu ar visiem permakultūristiem reizē – gan šejienes saimniekiem, gan voluntieriem no jaunzēlandes un japānas, pajautāju, ko viņi domā par to, ka šīs salas nosaukums gandrīz perfekti sakrīt ar sēklubumbu un permakultūras guru masanobu fukuokas vārdu, kaut kā neviens to nebija iedomājies, un tik klusais jaunzēlandiešu zēns ļoti skaļi un dobji smējās
link20 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 16th, 2017|12:38 am]
runājot par muzikālo tūrismu
šovakar vakariņās nokopām red snapperi
aizviņdien dūriņas dzd nosvinējām ar grouperi
ko vēl tādu muzikālu lai apēd?

red snapper

grouper
link8 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 11th, 2017|12:21 am]
nekad nebūtu iedomājusies, ka čolka ir kaut kas tik ievērojams, bet fakts uz sejas – vjetnamā manu čolku kom(plim)entē vienā laidā
puikas un meitenes, opīši un omītes, ar zīmēm un ar vārdiem, i gabalu, i pienāk klāt un pieplikšķina plecam un parāda un pasaka
hoianā tirgus zaķi, kuriem bija jāpiegādā mums uz mājām pirkumi, mūsu štābiņu nevarēja atrast (un arī nebija jāatrod, viņu nevar atrast, tikai piezvanīt, lai nākam ārā uz lielā ceļa) un apstaigāja rajona homestays, prasot tur pēc the girl with the hair
un tur tak zināja, par kuru girl with the hair ir runa, lai gan mani tajā homestay bija redzējuši akurāt vienu reizi uz piecām minūtēm!
link8 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 9th, 2017|03:33 pm]
vēl bez tā, ka visu par mūsu piedzīvojumiem varat izlasīt pie mijas, mēs esam jau atbēguši no vjetnamas viduča atpakaļ uz dienvidiem
viducī tātad ietrāpījām tai apšuciema aka anbangas bīčā, reāla baltijas jūra, ielekt, iekliegties un izlekt (ja laidīs, apakšstraume baigi nes atpakaļ), tur neejiet, lolnauverc
hoiana gan ir mīlīga, tāda pasaku pilsētiņa – kā teica ceļabiedrs, francija bez francūžiem
bet tur ir jābūt gatavam uz tiem viņu tirgiem
mēs bijām iepriekšēju viesu informēti, ka "hoianā tev uzšūs jebko", bet nebijām brīdināti par to, kā tas darbojas
tas ir vienkārši akacis, kurā tevi ierauj, un izspļauj ārā jau jaunā zīda kleitā (neaizmirstiet paprasīt, lai parāda, vai deg) un tikko pašūdinātās&salīmētās kurpēs
principā varu tikai piekrist tam, ka pilnīgi bezjēdzīga ir sistēma "iet uz veikalu un meklēt kaut ko nosacīti savā izmērā", ja var aiziet uz hoianas tirgu, un tev tur uztaisīs visu, ko gribi un kādu gribi un tieši uz taviem mēriem (deformētu pēdu īpašniekiem reāla paradīze, ja kas)
vot bij man jau gadiem ilgi sapnis par vienu kurpju modeli, pat ne modeli, bet papēža formu, tikai neviens tādas netaisīja
kā jau varat uzminēt, man tādas tagad ir, bezdievīgi mīkstas un glītas un protams zaļas
pēc hoianas pārvācāmies uz danangu, aplūkot pilsētu-stroiku un atrast bambusu senseju
jezusmarija kāda viņam ir bambusu kolekcija (garš stāsts īss – meklējām ilgi, atradām pēdējā brīdī)
danangas nomale vispār ir brīnišķīga, tur ir svaigs kalnu gaiss, lejā pie jūras ir zolīdi bīči, nu un mēs atvilkām pa kontrastiem, vispirms ievakariņojot vardes un citus zvērus pašā pašā tālākajā maliņā, kur vietējiem bija lieli brīnumi par tādiem viesiem, un pēc tam pa taisno uz vjetnamā augstāko skaibāru, kur viens (lētākais) alus maksā tik, cik nomalē visi četrpadsmit, ko mēs tur izdzērām, tas ir, 140 000 (uzziņai – miljons dongu ir 42 eiro)
neticami, bet mūs tur ielaida (saigonā neielaistu, tur nepietiek ar to, ka esi baltais dubļainās zandalēs, tur ir strikts dresskods, lai visādi tādi bomži kā mēs tur nestaigā)
ja saigona tumsā ir stipri tumša līmeņos, kas nav pirmais stāvs pie zemes (un mēs paskatījāmies no augšas), tad dananga ir ar miljoniem lampiņu priekšā pakaļā, ar nepārprotamu mērīšanos "te mums tas ir augstākais, šitais atkal ir otrs garākais", vispār pilnīga tāda rīga pēc fīlinga (tas nav gluži kompliments gan), tikai nomales čum foršākas
no turienes pārlēcām uz can tho, kas ir mekongas deltas centrālie vārti ar iebūvētu lidostu, taču nav nekāds ciems, kā varētu padomāt, bet gan apmēram rīgas izmēra pilsēta
uzrāvāmies uz deltas tūru mafiju (par kuru arī mums neviens nebija stāstījis, arī internets nē, varbūt jums kādreiz noder)
vārdsakot ceļabiedrs dikti gribēja dzīvot ar skatu uz hošiminu, galu galā ieperinājāmies viesnīcā pašā centrālajā promenādē principā ar skatu uz raiņa pieminekli
tur mums uzreiz piesitās viens tūru pārdevējs, bet mēs protams gribējām vispirms painteresēties apkārt, neies jau ķert to, ko pirmo piedāvā
un pirmajā līkumā pa pilsētu pēc alus un pārtikas un noiet gar laivām apklaušināties (tieši šādā secībā) jau pēc padsmit minūtēm ir skaidrs, ka mums ir aste, trīs mazi puišeļi
seko pa gabalu, no skatieniem griežas prom, no fočēšanas mūk (man gan ir dažs itin labi izdevies foto), mēs ēdam – šie sēž pāri ielai krūmos, mēs dzeram alu jumta terasē – tie pieskata visas izejas
sazin ko tāds baltais tūrists var par šito sadomāties, ne?
bet galu galā izrādās, ka tā ir tūru mafijas metode, kā iezīmēt cilvēkus un neļaut nevienam citam viņiem pārdot tūres
mēs gan to uzzinājām, pirms devāmies promenādēt ar nolūku, bet reāli iztērējām vairākas stundas, cenšoties no viņiem tikt vaļā (kas ir diezgan neiespējami)
un kā jūtas cilvēki, kuri par to tā arī neko neuzzina, vienkārši viņiem visu cauru dienu arvien krīpīgāk un krīpīgāk vazājas pakaļ trīs puišeļi ar izbiedētām acīm un ļoti netīrām kājām?
un tiešām, promenādē neviens ar mums nerunāja, pat ja paspējām pārmīt pirmos vārdus, tad tiklīdz uzzīmējās aste, cilvēki sāka no mums slēpties, reāli iebiedēti
arī sadalīšanās mazākās grupiņās neko nedeva, un mūs šā vai tā uzdzina mafijas bosam tieši virsū, tādas tūristu medības
bet tūre bija laba, laivas kapteine laba, nu kamdēļ bija šitā jāčakarējas? (bet ok, asā sižeta vakaram bangkokas illegak tirgū šis klāt nestāv, tāda mierīga izklaide salīdzinājumā)
tā nu, kad jūs rīgā pusnaktī vēl par gulētiešanu nedomājāt, mēs jau piecos cēlāmies vēl pirms saules, lai brauktu deltā
ūdens dzīve ir forša, ūdens tirgus dzīve ir arī forša, esam labi izklaidēti baltie cilvēki
mazie kanāli ar augļu saimniecībām ir pagalam brīnišķīgi – tu šļūc pa upīti, bet tev apkārt gatavojas banāni, kokosrieksti, mango (kuriem jau kokā ir uzvilkti brūni papīra maisiņi!), un aiz tiem sākas rīsa lauki
vispār visā šajā laikā mēs ik dienu pilnīgi nejauši esam pamanījušies izpildīt (mums) maksimālo tūrisma programmu, esam labi izklaidēti un arī labi apgaismoti baltie cilvēki
link8 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 6th, 2017|11:02 am]
mēs tātad tiešām paņēmām un aizlidojām nahui (uzziņai – imperiālās pilsētas huē lidostas kods ir hui)
tur lija kā pa jāņiem, un bija lijis divus mēnešus no vietas, un arī grādu par 10 mazāk nekā saigonā, bet mēs atvedām sauli
pats labākais bija ūdens atrakciju parka apmeklējums – tur ir viens tāds pamests, un mēs jau neesam nekādi vieglā ceļa gājējiņi, tāpēc bridām uz to caur mežu
tā kā viņš ir pamests pirms laikam kādiem gadiem desmit, tur vēl viss nav sabrucis (šeit viss noārdās baigajā ātrumā)
ložņā rets tūrists un fotografējas nereti jaunie pāri (vietējie)
kapenes ap pilsētu arī visnotaļ brīnišķīgas – ideālas vasarnīcas, ja vien tās jau nebūtu kapenes
vispār nav slikti – tu esi imperators, tev ir vasarnīca, un kad tu nomirsti, tava vasarnīca kļūst par tavām kapenēm
citadele ir pamācoša vieta – pārsvarā nobumbota (huē līdz 45. gadam bija vjetnamas galvaspilsēta), bet karalienes mātes paviljons rāma dīķīša vidū ir tāda saglabājusies miera saliņa, kur tagad var mierīgi iedzert alu
link6 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 2nd, 2017|04:41 pm]
[Tags|]

davai es arī izstāstīšu, par ko es šodien apraudājos
štābiņa bērnu literatūras nodaļā atradām grāmatu par runčuku
japāņu, no septiņdesmitajiem, tulkota vjetnamiski
stāstu var izlasīt arī tikai pēc bildēm katrā atvērumā
runčuks, tātad, viņam ir piedzīvojumi
un tad viņš satiek baltu kaķenīti, nu riktīgu ritu
viņi iemīlas
viņiem ir pulciņš kaķēnu
viņi guļ apskāvušies
un nākamajā lapā viņš tur viņu ķepās mirušu un no acīm gāžas asaras
tā es sēdēju pie rīta kafijas un raudāju
tagad man ir grāmata par runčuku un ritu vjetnamiešu valodā
ok, par ko es šodien apraudājos divreiz, arī rindā pie geita lidostā rakstot cibu
link7 leņķīši|piemetināt?

kā laiks iet apkārt pasaulei [Jan. 2nd, 2017|04:22 am]
kas man ļ. patīk jaungada sagaidīšanā austrumos – tu sagaidi jaungadu, tu sagaidi lv jaungadu piecos no rīta, tu guli līdz pēcpusdienai, pamosties, ielūri internetos, un tur draugi štatos ir tikko, tikko arī sagaidījuši jaungadu
link1 leņķītis|piemetināt?

[Jan. 2nd, 2017|04:15 am]
pirmajā janvārī brokastīs ejot, vienā kabatā ieliku telefonu, otrā miljonu
vienkārši tāpēc, lai izietu pastaigāties brokastīs ar miljonu kabatā
link5 leņķīši|piemetināt?

[Jan. 2nd, 2017|03:48 am]
saigonā esam kādu pusotru diennakti
kā mājās sajutos pāris minūtes pēc izbraukšanas no lidostas
pilsēta ir cilvēcīga mērogos un maiga visā visumā
ļ. patīk satiksme, lūk tā darbojas kritiskā masa dzīvē – viss vienkārši nesteidzīgi peld, mašīnas un mopēdi un gājēji organiski plūst, un plūsmas mierīgi krustojas un šķeļas, vispār ir arī daži luksofori, bet viņi neko daudz nenozīmē, visu nosaka konteksts, nevis noteikumi, visumā brīnišķīgs pašorganizējošs haoss (pirmais kreisais pagrieziens palielā ielā caur auto un moto plūsmu bija satraucošs, bet arī uzreiz iepravīja pareizajās sliedēs) (ir cibiņi, kuri te varētu ar sirdi aiziet, jūs viņus zināt)
sagaidīt jaungadu nobraucām uz ceturto distriktu, jaunatnes foodstreet (jā, nevis streetfood), kur pie gliemežiem un alus un jauniešiem un karaokes (o, kā viņi uz ielām dzied karaoki!) ātri vien apslinkām un negājām vairs nekur – ne skatīties salūtu un kaut kādu slavenu gaismu 3d šovu, ne skatīties futbolu, jo pēdējo galu galā rāda arī uz līdzpaņemtajiem devaisiem, nu un šodien uzzinājām, ka partija salūtu beigās bija aizliegusi izpildīt
sagaidījām arī lv jauno gadu piecos no rīta (tam par godu precīzi piecos nulle nulle sāka dziedāt gaiļi), štābiņa pagalmā dzerot balzamu – ka es jums saku, labākā rīgas balzama servēšanas temperatūra ir starp +25 un +35 grādiem, viņš ir tik viskozs un maigs
un štābiņš, štābiņš mums ir grāmatveikalā-kafejnīcā (vārdā kafka!) – atver istabas durvis no rīta un iznāc viss tāds pilnīgs bernards pie cilvēkiem, vakarā lavies mājās un klusiņām slēdz vaļā veikalu, lai neuzmodinātu saimnieku, kurš krāc virtuvē
pa dienām grāmatveikalā skan drīmpops, pa naktīm vombatējam apkārt mēs, jo visi kārtīgi vjetnamieši iet gulēt desmitos un ceļas piecos
kā man te patīk!
link2 leņķīši|piemetināt?

[Dec. 30th, 2016|06:05 pm]
zinkas ir smieklīgi?
stambulā snieg
link14 leņķīši|piemetināt?

[Dec. 29th, 2016|10:01 am]
izrādās, cosā var iegādāties elegantas velolampiņas
zinkā es to uzzināju? iegāju vīriešu nodaļā!
kāda vilšanās
link13 leņķīši|piemetināt?

[Dec. 28th, 2016|09:27 pm]
zināms jūdžakmens dzīvē ir sasniegts
man jau likās, ka dokumentus pie ahohola iegādes pārstāj prasīt ap to laiku, kad atbilde ir "man ir gandrīz 2x vairāk, nekā vajag", jo šogad vairs neviens neprasīja (man gan arī ir diezgan stipri mainījušies ahohola iegādes ieradumi)
bet nē, tomēr anlokoju ačīvmentu "man ir tieši 2x vairāk, nekā vajag"
turpmāk šo tēmu varētu arī slēgt forever, lūdzu paldies, es savu sakāmo esmu pateikusi
link39 leņķīši|piemetināt?

[Dec. 26th, 2016|07:08 pm]
šajā brīnumšķīgajā laikā, kad vairumu cilvēku interesē svētki, bet mani – tas, ka pūķim nocirstās galvas vietā izaug trīs un kā lai ar to cīnās, un tā visu decembri, un cilpa ap kaklu savelkas arvien ciešāk, ar mani tomēr ir notikušas šādas tādas ziemassvētku lietas
tātad, rasbainieka sezonas daidžests
biju korporatīvajā eglē, un tas tiešām bija ziemassvētcīgi, man bija frizūra ar pāva spalvu, un friziere puspajokam teica "jāuztaisa tā, lai turas līdz rīta gaismai", un tiešām, egļot beidzu deviņos no rīta, ko var darīt, ka tā rīta gaisma nāk tik vēlu (ja kas, frizūra tik ilgi jau nu neturēja)
pirmssvētku dienā man rīta vingrošanā (kādreiz kautskis bija šokā un krita trolejbusā par to, ka rasbainieks bez spaidiem un viltus iet uz jogu astoņos no rīta – varu iepriecināt, es to atkārtoju, kad vien varu) uzlika silent night šineidas izpildījumā, tas ir neganti skaisti, un varbūt pat pavisam loģiski tādas dienas beigās attapos ar jz. chaj lēkājot pie cara laika mūzikas™ rudaka diskotēkā – viņš uz to bija uzcirties salaveča cepurē UN krekliņā ar uzrakstu and the bells are ringing out for christmas day, aiz kam viņam nācās arī šo dziesmu uzlikt, reti laba ziemassvētku diskotēka, goda vārds
nu un ziemassvētku dienā nodarboties ar dārzkopību man vienmēr ir paticis
link12 leņķīši|piemetināt?

[Dec. 22nd, 2016|04:50 pm]
vot jā, par korporatīvajiem apsveikumiem runājot, man šogad tieši viens no saņemtajiem ir licies labs:

This year, instead of designing, printing and distributing Christmas Cards to our clients and business partners, we are donating to the Red Cross Syria Crisis Appeal. If you're interested in donating, you can do so at this link.
linkpiemetināt?

[Dec. 21st, 2016|12:20 pm]
zinkas ir smieklīgi?
augustā es teicu tā:
"laiks vispār aulekšo, un fabrikā ir tāda sajūta, ka es te nomirkšķināšu acis un būs jau ziemassvētki un es joprojām būšu te
bet nē, ņedažģoķes"
un zinkas ir?
ir ziemassvētki, un es esmu fabrikā
gan ne joprojām, bet atkal, taču kad tādi sīkumi mums ir traucējuši
linkpiemetināt?

[Dec. 20th, 2016|03:57 pm]
ko es šodien uzzināju_pēdējais
ka braiens īno ir producējis coldplay albumu
link3 leņķīši|piemetināt?

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]

hackers counter system