zaļā buržuāzija [entries|archive|friends|userinfo]
judging the mice

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| freidfreidlenta pukstlenta marčlenta komentlenta pollkreators ]

[Oct. 20th, 2017|06:18 pm]
demokrātija ir infekcija, kas ir daudz postošāka par kodolieročiem

uzminiet autoru
link29 leņķīši|piemetināt?

[Oct. 18th, 2017|02:10 am]
iknedēļas daidžests, kurā nebūs par metoo (jo man nav spēka, tam diemžēl vajag spēku, bet metoo, protams, da pat mūsu cibas anti-metoo ir tehniski metoo)
tātad biju pārskrējienā londona – seda – skaņumežs
londonā bens frosts iztīrīja, principā ja jūs vēlaties normālu tādu dvēseles ķīmisko tīrīšanu, vienkārši ejiet uz bena frosta koncertiem
no londonas (ar četriem kilo vjetnamiešu robustas somā, ja) praktiski pa taisno uz purvakazām sedā
kazas ta kazas, bet visu pērkonu nozaga viesiem sarūpētā izklaide garajā starpbrīdī – šaušana mērķī
nekad nebūtu iedomājusies, ka tas mani tā pavilks un patiks un pat sanāks (acumērs vienmēr bijis švaks un attieksme arī tāda kā novusā, no precision, aizmiedz acs un pis)
kāds pie kazu galda komentēja "ā, varējāt izšaudīties, izgāzt visu, kas sakrājies"
a vot nē, gluži pretēji, šaušana mērķi ir faktiski joga – paškontrole, (atvainojiet) apzinātība, precizitāte visā ķermenī, nu un vēl derētu arī tupa neelpot un sirdij nesisties, bet nu tam ir šādi tādi vorkaraundi
un tad, hops, skaņumežs, kur es ātri un eleganti piektdienas vakarā pazaudēju balsi
starp citu, pēdējā saruna pirms balss zuduma man bija ar gadus divdesmit nesatikto štangista brāli (štangistam likšot piemineklīti 1. novembrī, ja kādam ir interese)
turpmākajā festivāla gaitā vairums cilvēku, ar kuriem komunicēju, pat nenojauta, ka man nav balss
(un vai zināt, par skaņumeža saturu man šogad praktiski nav ko teikt, ja nu vienīgi tik daudz, ka uz merzbowa bundzinieku jau nu bočkas kaķīt nevajag)
visā pārējā laikā i've been fun at parties – dizainīgi sēdēt stūrī un viltīgi smaidīt un ļaut sevi saukt par sfinksu, ok – un arī fun at meetings, jo arī dzīve kantorī bez balss ir jautra un interesanta, apsveru iespēju neatzīties, ka balss atgriežas
bet vispār rodas spēcīga vēlme pamācīties zīmju valodu (un vēl es nesen un ļoti gribu ķīniešu, tas tā)
jo ārpus mājām var visādīgi, bet mājās tomēr kaut kā ir jāsazinās – starp citu, visas četras dienas nosacītās vipassanas godīgi izturēju bez sakāmā rakstīšanas uz lapiņām vai telefonā jebkādos kontekstos – un pirmās grūtības ir ar netveramajiem konceptiem "rīt", "vakar" utml, un pilnīgi neiespējami ir uzdot jautājumu
pirmajās mēmuma dienās piezogas domas "a ja nu tagad tā arī paliks", kas nav sevišķi omulīgi, jo dzīve tomēr zolīdi mainās, kad tava gaļa (flapping your meat) nespēj iekustināt gaisu, tas viss ir tik trausls
link19 leņķīši|piemetināt?

[Oct. 11th, 2017|01:34 pm]
akdies kā man patīk būt londonā brīvdienās
tas nekas, ka nav gulēts un ka ir temperatūra, te ir silti un labi un brīvdienās būt ir brīnišķīgi
ir viena lieta, kas man nemaņā patīk lidošanā uz londonu ar vizieri, kas pats par sevi nav nekas īpaši patīkams – pilsētā tu iebrauc nekur citur kā blackfriars stacijā
viņa ir uz tilta, tu izkāp reāli virs temzas, un momentā esi visam pa vidu – pa labi tate modern, pa kreisi st pauls un aiz viņa sitijas stikli, nav skaistāka veida kā iekāpt pilsētas dzīvē
un tad astoņos no rīta tu iejūc darbaļaužu straumē, pārmaiņas pēc nevis tieši tādā pašā ceļā uz cehu, bet brīvdienās, tas arī ir patīkami
starp citu, ar tikpat bezdievīgi agru rīta reisu kā mūsējais no rīgas izlidoja arī pulciņš zēnu andoras futbola federācijas jakās (es nočekoju) – tā tak nevarēja būt pieaugušo izlase, ne? lidostā knapi 4 stundas pēc spēles?
link6 leņķīši|piemetināt?

[Oct. 10th, 2017|10:27 pm]
rasbainieka iknedēļas daidžests
rasbainieka ikpārnedēļas daidžests
rasbainieka ikmēneša daidžests beidzot ir studijā, tārkie trauki
(labi, vēl nav ikgada, ir, kur augt)
bet vispār es līgani esmu nonākusi līdz "uzrakstīt par x, pirms iestājas nākamais x"
šādā shēmā dedlains vjetnamas bilžu izlikšanai internetos ir apmēram ziemassvētki, pirms izbrauc uz nākamo āzijas tripu, tā ka uzgaidiet vēl mazdrusku un būs
un nupat vairs nevar atlikt uzrakstīšanu par londonu septembrī, jo nupat jau jābrauc uz londonu atkal (pirmoreiz pa miļōns gadiem privātās darīšanās, kvī!)
sīkums, bet patīkami – pie vienām pusdienām nejauši sākām spēlēt spēli "sarunātiet tikai jautājumos" un vairs nevarējām apstāties, lai gan viegli nav, pamēģiniet, prātam reizē noslodze un atslodze (šitais man ir aktuāli)
tad vienvakar uz adwardu frakas ļipām iešļūcām šōrdičhausā, kas ir radošo profesiju privātais klubs – tur var iekļūt tikai komplektā ar memberi, stipri nav vēlams filmēt un bildēt, vakaros netiek atbalstīta pat bakstīšanās telefonos, toties ir n stāvi visa kā, bārs un deju zāle un sporta zāle un jumta baseins un vēl miļōns tā un šitā un tad arī pats galvenais – pingponga zāle, kur spraigā un ilgā spēlē latvia vs the world mēs tomēr beigās zaudējām pasaulei
baigā jau nu šķiru sabiedrības štelle, liek padomāt, bet patiešām, patīkamā atmosfērā un bez šausmīgas drūzmas huj tu londonā saviesīgi pavadīsi piektdienas vakaru
un lai cik man nekam londonā nebija laika, es taču pamanījos aiziet uz jogu pie tā paša zaķa, kurš mums rīgā jūlijā pasniedza aštangu – sanāca ļoti stereotipiski londoniski, jo apmēram skapja izmēra telpā, un vēl arī visstādslepns, jo pie viņas tagad iet jau arī citi londonas cibiņi, vai tas nav jauki
un pa šo pašu līniju, strauji zaudējot jūsu interesi, varu reportēt, ka tie laiki, kad lululemon sporta šmotkas man likās vipendrjož par neadekvātu ciparu, ir beigušies, esmu konvertēts, viņiem ir ģeniāli materiāli un ģeniālas praktiskas detaļas, pat ja nav ģeniālu rakstu, would you kindly shut up and take my money, tagad par rītrīta pirmo gājienu "nopirkt sūdu" (c) anonymous dabū cīnīties orla un lulūlemōns, tad ta laiki pienākuši
un tagad lūdzu visi nāciet rīt uz benu frostu londonā (lai nu kam, bet benam frostam es nevarēju atteikt, un viņš vēl pārcēla uzstāšanos akurāt tā, ka es varu tikt arī uz visām kāzām, vai nav jaukumiņš)
link5 leņķīši|piemetināt?

[Oct. 6th, 2017|02:15 am]
jebaaaaķ cik labs ir jaunais blade runner
link14 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 29th, 2017|11:32 am]
atvainojiet, bet te es ļoti smējos


link3 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 20th, 2017|10:49 am]
labrīt, studijā jūsu jaunais ceļšuzdarbu blogeris
tur, kur vakar velosipēdistus godināja arvelouzdarbu arka, šodien, kāda aronija, būvē skatuvi no maliņas līdz maliņai, izbraukt nevarēs trīs dienas
citās ziņās – uz jaunajiem kaleidoskopiskajiem watchfeisiem var skatīties visu cauru dienu
tematiski uzliku ceļšuzdarbu foto, saulaino uzvaras parku, nekā jau tur tāda nav, staba ēna, asfalts, biš zaļš, un tiiik glīti, sašņorējiet mani, te tak var pazust uz mūžiem
link10 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 19th, 2017|11:16 am]
šorīt braucot uz lokālo fabriku darbu, izbraucu caur arku ar uzrakstu, waitforit, ar velo uz darbu
link5 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 18th, 2017|06:54 pm]
vakar pārbraucu no londonas, šodien (gribas teikt, ka nopirku biļetes uz londonu, bet nē) stipri meklēju iemeslu kaut kad drīzumā aizbraukt vēl un ne strādāšanas nolūkos
nāvīgi gribētos uz benu frostu, jo mēs ar benu frostu neesam tikušies nepiedodami sen, jau laikam divi gadi apkārt, bet tai laikā jābūt rīgā uz kāzām
ko es vēl tādu esmu atradusi, šķirstot koncertu listi – nu, kristinai orbakaitei ir koncerts
bet tiešām, uz ko lai tādu aizbrauc?
link19 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 15th, 2017|06:43 pm]
pēc sprādziena parsons green stacijā man šodien atrakstīja un apjautājās vai viss labi tieši viens cilvēks
mana grāmatvede
link14 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 13th, 2017|05:23 pm]
londonā es vienmēr esmu jutusies biš kā lauķis, tīri ģērbšanās ziņā – dari ko gribi, vienalga izskaties pēc lauķa
bet šoreiz kaut kā nejauši nopirku mārtenu kurpes un, hops, pēkšņi izskatos pēc londonietes, ar visām savām lauķu drēbēm
ko-lo-sā-li
link15 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 11th, 2017|06:50 pm]
[Tags|]

te nu reiz bij gadījums, kad man bija riktīgi žēl, ka ričukam nav dashcama, nu vai ka es nebraukāju apkārt ar gopro pogcaurumā
iegriežos es vienā no mazajām āgenskalna ieliņām, kur ir pusotra josla satiksmei plus parkings, un segums tāds, ka visi tāpat turas tikai vienā joslā, bet parasti izmainās draudzīgi, jo satiksme tomēr divvirzienu (varat minēt, kura tā ir)
un pirmoreiz mūžā ieraugu, ka pretimbraucošs auto nevis aizvirzās savā joslā, lai mēs varētu izmainīties, pat nevis turpina braukt taisni, jo tad man tāpat sanāktu vietas, pašauri, bet sanāktu, bet padod pa kreisi un mauc stabili man pretī
neko, apstājos, gaidu, kad kungs sapratīs, ka šī nav vienvirziena iela
a ko kungs?
kaut ko bļauj pie sevis salonā, bet logs ir ciet, es nedzirdu, uzgāzē un dod man taisni virsū
tik daudz saprāta jau viņam pietika, lai draudu manevru apturētu pēdējā brīdī, bet nu nopietni?
neko, stāvu, gaidu, kad kungam labpatiks pārkārtoties uz savu joslu un aizbraukt savās darīšanās, i got all day, un īsti kur palikt jau arī nav, šķērsām priekšā es viņam nelīdīšu, un uz trotuāra svempties arī nelon
pēc spriedzes pilna brīža kungs tomēr saņemas padot atpakaļ un mani apbraukt, garāmbraucot atver logu, lai mēs beidzot arī aprunātos
– šī ir divvirzienu iela.
– ko nebrauc pa trotuāru?!
– es braucu pēc ceļu satiksmes noteikumiem, pa brauktuvi.
– kādiem vēl noteikumiem?!
– tiem pēc kuriem jūs tiesības likāt. ja jums gadījumā ir tiesības.
– ej ārstēties, ja gribi dzīvot!
un ar šiem laipnajiem vārdiem kungs sparīgi dodas savās gaitās
dzīvot es patiešām gribu, un arī gribu, lai ne man, ne kādam citam nebūtu jāārstējas tāpēc, ka lūk kādam mudakam pie stūres liekas, ka velosipēdistiem var vienkārši braukt virsū
un vēl rodas pāris jautājumi
a) vai šādā pašā situācijā ar auto pretī viņš uzvestos tāpat
b) vai viņš ir no tiem, kuri apļos brauc pretējā virzienā

vispār es jau kādu brīdi gribēju atkal vienreiz pāris gados ierakstīt pārspriedumu par to, ka pie mums joprojām nav sevišķi pieņemts atzīt savu kļūdu un atvainoties (šajā ziņā ļ. pietrūkst londonas)
ar bērnu pie rokas izlekt uz brauktuves priekšā velo, nepaskatoties apkārt? ko tas velo te brauc! (auto priekšā nez kāpēc tik ļoti nelec, bet taisnību sakot pie āgenskalna tirgus gan lec visiem vienādi priekšā kā lemingi bezdibenī)
apstāties uz tramvaja sliedēm un atraut auto pasažiera durvis tieši priekšā velosipēdistam, kuram tu tikko pabrauci garām? ko tas velo te brauc, tev bija jābrauc apkārt pa pretējām sliedēm! (trū stōrī, es pirms kāda laika šitā tiešām arī saskāros ar durvīm, bet nu ļoti maigi, bet nu saskāros, bet nu pieprasīt, lai velo brauktu pa pretējām sliedēm, karl, tiešām?)

nu un pie pēdējā punkta es jums reku lieku reizi iemetīšu linku par to, kam holandē vārda nav, bet štatos iedots vārds dutch reach – veriet durvis ar pretējo roku, trenējieties paši un, galvenais, māciet bērnus:
http://99percentinvisible.org/article/dutch-reach-clever-workaround-keep-cyclists-getting-doored/
link17 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 10th, 2017|10:25 pm]
[Tags|]

pūces pirmais izgājiens dārzā beidzās ar lapsenēna dzēlienu ķepā
link4 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 6th, 2017|11:04 pm]
[Tags|, ]

mana dzīve plūst kā rāma un mierīga upe, bet tai upei ir tāds neliels trūkums, ka praktiski viss laiks viņā paiet ar galvu zem ūdens, domīgi košļājot sliedi, un tikai brīžam gadās izcelties un ievilkt plaušās gaisu
nu un kad velk, tad stipri un no sirds
piemēram bija viena tāda diena aizviņnedēļ, kad izcēlos no upes
tā bija sestdiena pēc adwardiem, kurus mēs atzīmējām visnotaļ dūšīgi, bet vislabākā atzīmēšana vienmēr ir dienā pēc, es gan apzinīgi lecu augšā agrā rītā, lai ietu vingrot jogu vegānfestā, kurš bija stipri jauks pasākums, lai gan cilvēki tur arī sačukstējās "lūk, skatieties, mēs redzam vegānus viņu dabiskajā vidē", bet cilvēki, uz jums citi tādi paši arī skatās un sačukstas tieši to pašu, un galu galā neliels izskrējiens līdz festivālam izvērtās par vombatēšanu visas dienas garumā, parādīt žūrijai sadzīvi, parādīt žūrijai mākslu, parādīt žūrijai boļševičku, parādīt žūrijai, kur mēs iedzersim naktsmici, un nejauši atlokot ačīvmentu "tas duraks, kurš visu dienu vazājas apkārt ar jogas paklāju plecā"
tad jau vienā citā nedēļa bija vesels garais kvīkends, kuru izraut upei no zobiem, šitik daudz es neatceros, kad pēdējo reizi būtu izrāvusi
aizmukām no pirmā septembra, hohoho kā mēs grezni uzmetām to jūsu pirmo septembri, augustā izbraucām no rīgas un septembrī iebraucām pļaviņā
starp citu, pļaviņai šogad desmit, un tik vēlu mēs laikam vēl nekad nebijām viņā bijuši, un tik aukstā laikā arī točno nekad, un tik plašā sastāvā arī riktīgi sen
bet pļaviņa ir pļaviņa, tur ir vienalga, ka ir desmit grādi un diennakti no vietas līst – kamēr gāž, tikmēr guļ, kamēr vienkārši līst, tikmēr pofig, vombatē apkārt, es pat visas siltās drēbes neiztērēju (starp citu, telts ir malacis, palūgsim aplausus teltij)
pļaviņa ir ideāls retrīts, viņa veldzē dvēseli, bet varbūt ne pārāk veldzē miesu, taču tas arī nav svarīgi
un vēl es tieši vienu reizi pa šajā daidžestā apskatītajām divarpus nedēļām biju mājās pirms tumsas, kas ir pamatīga veiksme, tas bija šodien, un es varēju nokopt visu, kas izziedējis puķdobē, kungamāt, cik man šogad ir kolosāla puķdobe, kosmejas jau līdz padusei, un tās tumšās pildītās margrietas, kurām īstā vārda nezinu, ir no visa spēka, un spēka viņām ir daudz, izpletušās kā sūds uz šķipeles (ko es saku ar mīlestību, ja kas)
šis ir tas laiks, kad jums jāaicina mani uz savām dzimšanas dienām un visādiem citādiem žūrfiksiem, lai varu nākt ciemos ar puķu pušķiem no savas dobes
ā, pareizi, man taču nav laika iet pie jums ciemos
fabriku sezona ir iestājusies kārtu kārtām, no vienas fabrikas uz nākamo un tad atkal atpakaļ (londona, kā jums iet? ciemos gaidāt? puķes nevedīšu)
apstieties uz manām kosmejām, un paldies par uzmanību

ko smejies (tā es viņas bērnībā saucu) )
link14 leņķīši|piemetināt?

[Sep. 4th, 2017|10:31 pm]
[Tags|]

kā salauzt rasbainieka sirdi, 2017 edition
padarīt galu psihopātu abonementam vingrotuvē
esmu šaušalīgi nelaimīgs
link1 leņķītis|piemetināt?

[Aug. 30th, 2017|04:58 pm]
vakar saimniecībā uzradās pirmais devaiss ar usb-c portu
(skaicka ne jau tas, kuru jūs padomājāt)
varat uzminēt, kas tas par devaisu?
link44 leņķīši|piemetināt?

[Aug. 22nd, 2017|11:50 pm]
[Tags|]

tas notika no vienas puses pēkšņi, bet no otras pilnīgi paredzami un likumsakarīgi
šodien uzrakstīju lucavsalas dārziņa atteikumu
end of an era, tārkie trauki
link9 leņķīši|piemetināt?

[Aug. 22nd, 2017|12:30 am]
šis ir rēcīgi
poldi uzmetis lūpu uz breitbārtu, un ir par ko
http://www.bbc.com/sport/football/41003699
link3 leņķīši|piemetināt?

[Aug. 21st, 2017|10:18 am]
[Tags|]

te dienās tāda hohma gadījās
es jau biju veiksmīgi aizmirsusi, ka kopš pēdējās mana žurnāla izvazāšanas pa cehu/delfiem te stāv atslēgti anončiku komentāri
(dārgie anončiki, paldies sakiet tik ļoti zolīdajiem kungiem no ceha)
bet ir cilvēki, kurus tas neattur, un viņi ar mani parunāties dodas mana dzīvesbiedra cibā, un nevis vienkārši mana dzīvesbiedra cibā, bet pie gadu pusotru veciem ierakstiem
[šeit ievietojam castle.gif]
jāteic, dzīve bez anončikiem ir patīkama un plūst kā rāma upe
un kā jums šķiet? vai būtu laiks anončikiem atkal te nākt un diet?

Poll #21056
Open to: All, results viewable to: All

anončikiem būt?

View Answers

būt
6 (23.1%)

nebūt
20 (76.9%)

link19 leņķīši|piemetināt?

[Aug. 20th, 2017|11:27 pm]
[Tags|, ]

kaķu ziņās te iet tā, ka vakar notika tas – pūce uzkāpa uz virtuves palodzes
ilgi sēdēja un saspringti skatījās, saņemšanās bija acīmredzama, tad izdvesa tiešām garu un tiešām apņēmīgu kaujas saucienu un augšā bija
nebūs vairs boldrikam iecienītās gulēšanas uz palodzes pie atvērta loga ar izkārtu elkonīti come here often
un arī virsmu skaits, kur viņš var mierīgi pagulēt tā, lai mazais bandīts viņam liktu svētu mieru, strauji sarūk
pūce vairs neizskatās pēc kaķēna, nu jau izskatās pēc kaķa, tikai maziņa
linkpiemetināt?

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]

hackers counter system