klausīties un ļaut, pirms sarunāties un viedoklēt, ja
man patīk, ka mums vasarā ir dažādi vienlīdz nejēdzīgi pasākumi
kā piemēram,
festivāls Lampa,
basketbola kvalifikācijas spēles, hokeja čempionāti,
šlāgerfestivāli, zaļumballes, bānīša dienas, ķirbju svētki,
keramikas vai grafikas un citu mākslu simpoziji un arī turpat baltika, pulkāeimu,
arī dziesmusvētki vai to žagas Dikļos (te uzreiz jāpiemin arī Praids) vai Toronto;
ribocas un venēcijas, dzejasdienas un prozas lasījumi;
arī maratoni man patīk jebkura veida (izņemot tievēšanas (jo tievēšana- tas ir pārāk nopietni) (tiesa, es necienu jaunvārdu darināšanu un "maratona" idejas attiecināšanu uz sabiedrības uzvedības/ rīcības pārmaiņu programmām, piemēram, "šķiratlons", sēdies divi, šeit es tiešām džadžoju, paraksts)) ;
lai notiek masu sporta masu svētki, kūdrinieku un sakarnieku spartakiādes;
lai ir elites sporta elites pasākumi; golfa klubu svētdienas;
askota salienā un WRC;
vēl labi, ka ir kapusvētki, pilsētas svētki, novadu dienas un pagastu rīti,
cāļi, bērnības svētki un citi kanvās maketēti notikumi par mazām vai ne tik mazām naudiņām,
ceriņu, pujeņu, rožu un kartupeļu dienas,
jesaja berlina dienas un citi;
radošās nometnītes un bruņošanās kampaņas,
pozitivus, labadaba, zabadaks un trinstoks (rip) un kas nu vēl.
lai ir tēvu dēlu un vīru pārgājieni un sievu raudāšanas rīta rasā nometnītes (SaSodīts);
lai dievietes atraisās uz venēru un adītājas uz plenēru;
lai rīgas, saulkrastu un mirāžas džeza festivāli, lnso vasarnīca rēzeknē un kzāles ventspils Latvija jubilejas un tādā gadā,
nēģu, zvejnieku un lībiešu svētki un viss, kas nu ir ienācis prātā.
Galvenais, lai uz tiem pasākumiem, uz kuriem es nudien nevēlos būt
(piemēram, šoreiz man negribējās Lampu, jo es droši vien kādās 7 esmu bijusi un 6 līdztaisījusi saturu un konceptus dažādiem aktoriem)
es drīkstu bez nosodījuma teikt-
"paldies, šoreiz izlaidīšu" un doties kur nu vien vēlos un drīkstu arī teikt, ka Lampa- tas ir forši, bet ar to vien nebūs gana, taču labi, ka masiņu kustina . un tajā nav smīna, ne par vismaz, ne par masiņu, ne par kustina. tas ir labi, ka ir lampa un dzejasdienas un muzeju naktis.
un ja nekā citādi, tad vismaz labi, ka dēļ jebkā nosauktu vienu vīkendu aprīļa beigās- jūlijā- septembrī kāds jebkur saņemas nopļaut nātres un savākt pet atkritumus. jo svētki taču.
un kamēr lampa vai basketbols, varu piemēram, maģiski skaistajā mežā ienirt gailenītēs (starp citu, Sarmītes Pīkas mājsaimnieces padomiņš feisbukā par gaileņu tīrīšanu ir tiešām labs. Tātad, apkaisa gailenes ar miltiem (var arī glutenfrī), sapurina, un uzlej aukstu ūdeni. Pēc tam gailītes uzpeld dzeltenas un tīras un apakšā visi netīrumi ieķērušies miltu klīsterī) vai ienirt mellenēs, atkal satikt medņu māti zem egles un zalkti pie mašīnas,
izkustināt balsi, ap desmitiem iziet no meža, tur jaunaudzē ceļas migla, bet debesis koši sarkanas un jo tuvāk rīgai, jo vienradzīgākā gammā un mežs ir atslābinājis un iedevis vietu jaunai un maigai rīgas nedēļai un kur nu kurš lampā vai basī vai kapusvētkos bijis, visiem mieriņu un tiesības būt, būt nepaskaidrotiem un ar dalīties prieku, ne taisnoties pienākumu.
Un neviens pasākums atsevišķi ņemts neko nemainīs, vien par milimetru pacels citu ieraudzīšanu un citu tiesības būt, kazi.
be džast be.
(p.s. biju uz LV-Filipīnu grozbumbas spēli un biju izbrīnīta par to, ka uz šādu pasākumu bija pilna arēna R., turklāt, 83% klātesošo patriotiskos kreklos un simbolikas pilnām rokām, lielākoties. Negaidīti insaiti biezā slānī man, liberālajai sniegpārsliņai. turēju acis vaļā, žoklīti ciet un ausis, tās pierada un atrada troksni par paceļošu esam)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: