|
|
|
November 18th, 2024
October 23rd, 2024
12:04 pm - Lasu Satori diskusiju
Būtisks Māras Lāces jautājums "Kādas izmaksas tiek prognozētas pārradītā objekta jaunās eksponēšanas vietas sagatavošanai un idejas realizācijai?" pret Kārļa Vērdiņa definēto pasākuma jēgu: Drulles projekta īstenošana sniegtu vismaz īslaicīgu dekoloniālu katarsi.
Vai viņai, nu tai katarsei, turklāt īslaicīgai, nepietiktu ar iešķeltu plaisu?
(Plaisa mākoņos, plaisa Upītī.)
|
September 24th, 2024
09:27 am - Look who's talking
Vai tiešām tēvs kā tāds monstrozs stāvs tieši tā izdalījās no pūļa un tieši tā skatījās. Bet caur šo ainu mūsos ļoti skaidri nostiprinās pārliecība, ka kontrolējošs, dominējošs, neiejūtīgs tēvs ir smaga nasta. Bet, tā kā mēs esam ar atšķirīgu izpratni, par to, kas ir un nav ētiski dokumentārajā kino, tad diskusijas nekad nebeidzas.
Ieva Ozoliņa, filmas «Turpinājums. Pieaugšana» recenzija
(Un komatus arī viņa nemāk.)
|
July 30th, 2024
08:38 am - Jau kuro reizi
sev atgādinu — mūsu lietā galvenais nezaudēt vidukli un prātu. (Viegli nav.)
|
May 1st, 2024
09:51 am - Šorīt
nepieciešams kaut kas salds un mierinošs. Ā, tepat jau ir: Valdis Ābols - Vakariņas ar idiotiem
Sāksim ar to, ka mēs visi esam idioti. Nav neviena, kas nebūtu idiots, it neviena. Protams, nav divu vienādu idiotu, taču, lai kāda arī katram no mums būtu sava rakstura īpatnība, savs paštēls, sava dzīves pieredze, savs mīļākais žurnāls – ja gribat, sava “idiosinkrētiskā identitāte”, vienīgā būtiskā atšķirība starp mums ir tāda, ka daži zina, ka viņi ir idioti, bet 99,9 procenti to nezina.
Current Music: Valdis Ābols - Es esmu brīvs
|
April 30th, 2024
08:58 pm - Dienas facepalm
Vai padomju laika kino var rādīt bez skaidrojuma? Saruna ar kinozinātnieci Ingu Pērkoni
Pērkonei bažas par "Emīla nedarbiem" (apmēram no 12. minūtes): Skatoties šo filmu, es pēkšņi ieraugu, ka tur ir vardarbīga, disfunkcionāla ģimene, bērns, kuru iesloga šķūnī, lai paglābtu no vardarbīga tēva...
Un tālāk viņa aizrunājas — āāā!!! — varbūt vispār nerādīt, un ja rādīt, tad kā komentēt... Jēziņ.
Astrīda Lindgrēna, Varis Brasla, ak, ko nu. Vāks, vienkārši vāks.
|
March 14th, 2024
09:26 am - Citādi stāsti
Pagājušajā gadā izlasīju gleznotājas Ērikas Romanes grāmatu "Mēs abi" (2002). Par Leo Svempu, par mākslu, par dzīvi. Fantastiski interesanta laikmeta liecība (20. gs. 40.–50. gadi), nemaz nerunājot par personālijām, kuras studējot iepazinu kā pasniedzējus. Savā ziņā man tas bija 2023. gada lielākais pārsteigums (lasot brīnījos, kā gan savulaik varēju nepamanīt grāmatas iznākšanu, bet tad atcerējos, kādā vāveres ritenī dzīvoju gadsimta sākumā, daudz kas paslīdējis garām).
Sens "Dienas" raksts ir vienīgais nopietnais grāmatas apskats (linkā pie autora norādes ir kļūda, šī ir cita Ieva Puķe) Viņa balles kurpes (Diena, 15.02.2003.)
Augstskolu profesori, kas rod inspirāciju studentēs, dzīvē un literatūrā nav oriģināla tēma. Arī Ērika ir pieminējusi gan Induļa Zariņa jauniņo draudzeni Guntu, gan Ugas Skulmes pēdējo mīlestību Kaivu. Šīs meitenes neziedojās tik akli kā Ērika. Nesagaidot attiecību piepildījumu tradicionālā izpratnē, viņas atrada to citur. Bet Ērika Romane arī nekad nav bijusi Svempa mīļākā tradicionālā izpratnē. Tad jau precīzāk teikt: viņa mīļākā bija māksla. Viss tika pakļauts tikai tai.
Arī grāmatas izdošanu Ērika Romane finansēja pati, tas ir poligrāfiski izšķērdīgs izdevums, auduma iesējums cietos vākos, ar supervāku un ielīmētām Leo Svempa gleznu reprodukcijām.
|
March 13th, 2024
12:16 pm - Šodien nedaudz
ielūkojos pieglabātajās cibas atmiņās. Re, ko teica Vita Matīsa pirms 15 gadiem par Latvijā valdošo vērtību sistēmu (Diena, 12.03.2009.).
Tādējādi nevienā nozarē kompetence, atbilstība vīzijai, reālās spējas un izcilība nav galvenie faktori, kuri nosaka, vai cilvēks un viņa darbs tiks novērtēts vai ne (izņēmums varētu būt klasiskās mūzikas joma, kur muldēšanas un izlikšanās iespējas ir ierobežotas, un vai tā ir tikai nejaušība, ka tieši šajā nozarē Latvijai ir vislielākie starptautiskie panākumi?). Ironiski, ka par klasiskās mūzikas jomu Matīsa ir bijusi pārāk labās domās.
|
February 29th, 2024
10:42 am - Aizvien biežāk...
sev šķietu veca Morla bez sirds. Redzēju tik ļoti apjūsmoto un nu jau arī lielkristapoto "Pastkarti no Romas" — daudz kaitinošu neprecizitāšu, kas neļauj stāstam noticēt: piemēram, nu kāda Alvīne? 1961. gadā dzimušajām lika Ritas, Vitas, Anitas un Daces. Rullīšos sapakota skaidrā nauda? Rīgā strādājošiem sešdesmitgadniekiem? Nu beidziet. Vīrs, kas nespēj pierunāt slimu sievu aiziet pie ārsta, riskēs doties uz Romu? Un tās apņurcītās drēbītes un cepurītes... Tad vēl tā rokas kameras izmantošana. Finālā — vilšanās un sareibusi galva. Jā, Jarāns. Jā, Burkovska. Bet kopumā — nē.
Ā, bet tikko man FB izleca epizode no "One Day" (2024) ar Leo Woodall... Wow.
(Tomēr esmu dzīva.)
|
February 5th, 2024
10:47 am - Kā man riebjas
vārds "skuķis". Bet vēl vairāk riebjas, ja to atļaujas lietot ļoti, ļoti sliktas filmas režisore savā uzrunā par galvenās lomas tēlotāju.
(Garlaicīga ceremonija, vietām aizmigu, bet pie šī "vispār tāds skuķis attriecās no Liepājas uz Rīgu" stāvus lēcu augšā.)
|
January 30th, 2024
11:04 am - Lielais Kristaps 2023
Piedzimt ģimenē, kurā uzskatīja par svētu pienākumu noskatīties ikvienu latviešu filmu (un īpaši nozīmīgos gadījumos — doties uz filmu pirmizrādēm ar radošās grupas piedalīšanos), un te nu esmu: no skatītāju balsojumam piedāvātajām filmām esmu redzējusi tikai divas: "Mana brīvība" (Ķuzule nominēta otrā plāna aktrises lomai — tas ir kāds joks?) un "Mātes piens" (man tā aukstā sirds, nenoticēju, neaizkustināja).
Bet nobalsošu. Par Elitas Kļaviņas "Iļģuciema māsām", lai gan redzēts tikai īss fragments.
|
November 29th, 2023
12:17 pm - Ziniet ko,
tas tomēr par traku.
1) Svaigākajā "Aizliegtajā paņēmienā" pētīti latviešu ģimenes ēšanas paradumi (ģimene: vecmāmiņa, mamma un sākumskolas vecuma meitiņa).
2) Skatos Pasažieru vilciena jaunā zīmola "Vivi" reklāmu galeriju — Vienā vilcienā:
- līdz randiņam
- līdz darbam
- līdz festivālam
- līdz Siguldai
- līdz mammai
- līdz teātrim
- līdz jūrai.
(Skatoties no valodnieciskā aspekta, no latīņu "vīvus" atvasinātais "vivi" nozīmē dzīvs. Zīmolotāji droši vien nezināja, ka ir arī ātro kredītu aizdevēji Vivus.lv.)
Kur, es prasu, kur ir tēvi?
|
November 1st, 2023
09:15 am - Ko es šorīt klausos
Vispirms Atšujieties ar jautājumiem par bērnu radīšanu!, (atcerējos savas izjūtas pirms 100 gadiem – lietas nemainās!).
Tagad klausos Agnesi Irbi Demos 1. sesijā: "Latviešiem dzimst pārāk maz bērnu! Mums vajadzētu būt vismaz 2,1 bērnam uz sievieti."
UZ SIEVIETI! NEVIS UZ ĢIMENI! Šitie konservatori man ir nepietiekoši konservatīvi.
|
September 1st, 2023
12:16 pm - Laikam
šo nedēļu pieskata Aizkaitinājuma dievība. (Tai piestāvētu vārds Besa.)
|
August 16th, 2023
09:42 am - Šorīt periodika.lv lasu...
1990. gada 24. aprīlī "Rīgas Balsī" publicēto Aijas Cālītes (1961-2022) absolūti iznīcinošo kritiku par filmu "Tapers" (1989). Tikai viens citāts: vairāk nekā divdesmit gadus pēc «Elpojiet dziļi» uzņemšanas, esam jau notikuša fakta priekšā: Rīgas kinostudijā uzņemta, manuprāt, sliktākā no līdz šim redzētajām mākslas filmām.
Filmu nebiju redzējusi, vakar vakarā noskatījos 1. sēriju replay.lv, otro tūlīt skatīšos redzidzirdilatviju.lv. Nez, man vienai īpatnēji šķiet tas, ka filma LTV bijusi skatāma svētdienas vakarā, noslēdzot nedēļu, kurā ikviens portāls uzskatīja par savu pienākumu ievietot Lanas piemiņas rakstus? Ja tās rādīšana tieši šobrīd iecerēta kā savdabīgs atbalsta vai cieņas žests Maestro ģimenei, tad programmu redaktors ir cirvis. Ja ne — nu tad vienkārši ārkārtīgi necieš R. Paulu.
Un tiešām šķiet neticami, ka režisors ir Rolands Kalniņš. Cik ļoti viss un visi tur briesmīgi.
|
May 20th, 2023
May 19th, 2023
06:45 am - Ziedonis un viņa cildināšana
Ah, Ziedonis, oh, Ziedonis. Ne mazākās vēlmes kaut ko pārlasīt. Jo.
Atceros vairākās Kantānes intervijās stāstīto, kā paņēmusi sev sunīti un cik ļoti trīs dienu laikā mīļā radībiņa bija ģēniju izbesījusi. Atdevusi prom. Tur esot bijis nepārprotami: vai nu viņš vai suns. Tāda, lūk, ziedošanās Ziedonim.
P.S. Es būtu izvēlējusies suni.
|
May 12th, 2023
06:13 am - Par būtisko
Rīgas Zoodārzā 27.aprīlī piedzimis Latvijas zilās govs teliņš Ferdinands, informēja Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Priecīgi.
|
April 7th, 2023
November 28th, 2022
06:34 am - Klusās balsis
Tulkotājas Intas Geiles apgāda "Omnia Mea" izdotās grāmatas. Un kā es tā palaidu garām interviju: Katram vajadzētu būt savai literārajai gaumei.
Ironiski, ka nevienā Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē nav atrodams 2022. gada Nobela prēmijas literatūrā laureātes Annijas Erno romāns "Sasalusī sieviete", joprojām vienīgā latviski tulkotā Erno grāmata (ārpus Rīgas — Cēsīs, Valmierā un citās mazpilsētu bibliotēkās ir.)
(Ja nu kas, Rozē nopērkama.)
|
|
|