un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt.
bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē.
ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni.

"es zinu vienu random stranger.
man nebija, ko darīt, un es nolēmu, ka atcerešos kaut kādu random čali"

laiks ēst Latvijas sieru

kas par skaistu oktobra dienu. 10/10

izskatās, ka man patīk arī Tallinā

resurss vīriešiem, kas cieš no maskulinitātes krīzes: https://futuremen.org/

man tā patīk Viļņā

men are 'broken things breaking things'.

Eiženam ļoti patīk izrāde.
apgaismojiet arī savus bērnus, liberasti:
https://homonovus.lv/lv/event/pinokio-radisana-digitala-versija/

"kai īsaisteit veirīšus kulturys dzeivē? Santa vys smaida, ka ar pādejū vaicuojumu Ludzā problema asūt bejuse, īspiejams, pat mozuoka nakai Reigā voi cytur"

es latgaliski skanu labāk

Kimči uz trotuāra

RESNESANSE

Biju teja ieteiktajā Kipras dabīgo parfīmu veikaliņā. Palūdzu kaut ko vietējo, man iedeva pamēģināt tīru šipru.

mans mīļākais priekšmets ir sviesta trauks.
es to biju redzējusi bērnībā, ilustrētā grāmatā, un tas atgādināja caurspīdīgu pudiņu, kupoliņu, visas labās lietas, un tajā iekšā bija kūstošs sviesta taisnstūris.
Mums virtuvē sviests stāvēja ķērnītē, ko vectēvs visu laiku mīcīja, lai izspiestu no tā pēdējās ūdens paliekas, bet stikla sviesta trauciņa man nebija līdz 2025. gadam.
Un es to aktīvi lietoju - tas stāv ārpus ledusskapja un ir vienmēr mīksts kvadrātiņš.

kas ir labāks par beļģu šokolādi?
organiskā beļģu šokolāde.

not losing to the rain
not losing to the wind
not losing to the snow nor to summer's heat
with a strong body
not fettered by desire
by no means offending anyone
always quietly smiling
every day four bowls of brown rice
miso and some vegetables to eat
in everything
count yourself last and put others before you
watching and listening, and understanding
and never forgetting
in the shade of the woods of the pines of the fields
being in a little thatched hut
if there is a sick child to the east
going and nursing over them
if there is a tired mother to the west
going and shouldering her sheaf of rice
if there is someone near death to the south
going and saying there's no need to be afraid
if there is a quarrel or a lawsuit to the north
telling them to leave off with such waste
when there's drought, shedding tears of sympathy
when the summer's cold, wandering upset
called a nobody by everyone
without being praised
without being blamed
such a person
I want to be

Hate is like a typhoon. It begins as a breeze at the sea that is swallowed by darkness. Then deepens. Energizes and grows ever stronger

man tā patīk braukt pa Rīgu, varētu viņu laizīt kā kaķēnu

šī ir mana enderpērle

loin d'etre originelles, nos racines sont devant nous