cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"

kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt

search: streetfood near Dramaten

Tokija pāriet uz 4 dienu darba nedēļu un ir attapusies, ka bērni nedzimst, jo sieviešu iespējas noturēties darba tirgū pēc bērna vai ar bērnu ir vnk nereālas (un kā būtu apsvērt ieviest alimentus, Japāna, lai viņas var aiziet no vardarbīgiem bērnu tēviem, automātiski neiekrītot nabadzības bedrē?)

"to review work styles flexibly to ensure that women do not have to sacrifice their careers due to life events such as childbirth or child-rearing"

Āgenskalna bietes

Pēc atgriešanās no došanās kosmosā astronauti nereti ir aprakstījuši unikālas smaržas.

Daži to ir aprakstījuši kā šaujampulveri, metināšanas dūmus, apceptu steiku vai "valriekstu un motocikla bremžu kluču maisījumu".

“Tas man atgādināja manas koledžas vasaras, kad es daudzas stundas strādāju ar metināšanas lodlampu, labojot smago aprīkojumu nelielam mežizstrādes aprīkojumam. Tas man atgādināja patīkami saldi smaržojošus metināšanas dūmus. Tā ir kosmosa smarža."

Simons: kas ir drazu podi?

Robots savvaļā brīžiem runāja tā, ka es pat iegooglēju, vai scenāriju nav rakstījusi sieviete;

Robots par būšanu mammai:

"And I will not leave until I have

completed this task,

which has delayed me, damaged me,

and violated my protocols, potentially

avoiding my warranty."

un

"I do not have the

programming to be a mother.

No one does.

We just make it up."

mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi

labākās zinas no Rigas:
Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā.

man liekas, ka augļus vajag turēt siltumā

šis ir mans templis, tam ir augsts slieksnis un aiz tā var redzēt citu tempļu vārtus

es apmeklēju vismaz 2-3 izrādes dienā, un ņemu līdzi vieglu pledu, kas palīdz pret kondicionieri vai citreiz var palikt zem dibena ērtākai sēdēšanai uz grīdas

reizēm no rīta vajag drusku atsperties, lai izvēlētos dzīvot šo dienu. reizēm ir vienkārši jāpasēž un jāpagaida, lai dienā ienāk kādas norādes zīmes.
šodien ienāca Krivades teksts: https://satori.lv/article/dazi-redzesanas-un-valodas-satiksanas-gadijumi
un man tad kļuva skaidrs, ka es nevis rakstīšu grantu, bet atšifrēšu interviju ar Plūdu māksliniekiem un tad braukšu uz templi.

Kad Nēgeli beidzot ir nokļuvis Japānā un pēc garā ceļojuma brauc vilcienā, viņš jūt, ka hierarhiski zemāk stāvošais japāņu pavadonis no viņa saspringti gaida sarunas pavedienu, bet Nēgeli galvā skan tikai "tō" – kamertonis, kam vajadzētu ievadīt sarunu, bet tā nenāk, rīklē ir tikai apēstās zivs, sojas un vasabi pēcgarša. Tipiski japāniskā garā šī gluži maznozīmīgā rindkopa, kas veltīta "tō", izsaka ļoti daudz uz romānā aprakstīto vēstures lielo pagriezienu fona. Precīzāk nekā jebkuras citas detaļas, varoņu biogrāfijas vai salīdzinājumi tā apraksta Rietumu un Austrumu kultūru satikšanos. Japāņu pieklājība, kas paredz neveiklo klusumu piepildīt ar bezjēdzīgu saviesīgu sarunu, sastopas ar eiropieša iekšupvērsto egocentrisko skatienu, kurš sevī neatrod neko vairāk par apēsto zivi.

iegremdējos ģermānija vannā ar vissvetākās franču zemes dubļiem, ar kuriem Marija veica brīnumus

solīts ka 20 min vanna = 20 min workouts
(sasodīti svilina)