(subjectless)
« previous entry | next entry »
Jul. 8th, 2014 | 02:11 pm
par mīlestību
varu mīlēt arī no attāluma un klusējot. bez tēliem, vārdiem un darbībām. neredzamā, nedzirdamā un nejūtamā veidā. it kā es būtu kādā tukšā istabā nolicis uz plaukta tukšu vāzīti kaut kādu, istabu aizslēdzis, bet pats dzīvotu tālāk kaut kur citur ārpusē. es staigāju, guļu, ēdu, viskautko citu daru, ko nu cilvēki dzīvē dara, bet tukšā vāzīte pa to laiku visu laiku stāv tajā tukšajā istabā. nu varbūt ne gluži tukša tā vāzīte, vāzītē mana mīlestība iekšā. cits nekas gan ar to nenotiek, viņa tur vienkārši ir, un viss. un man ar to pilnīgi pietiek.
tikai viena sajūta man brīžiem - ka tā vāzīte uzsilst. tas māls vai porcelāns, vai stikls, no kā nu viņa tur veidota, vienalga. bet tas jau tikai manis paša ietvaros, jo pats es staigāju apkārt, it kā nekas nebūtu noticis, tikai no attāluma iekšēji jūtu, ka uzsilst, un viss. pēc tam atkal atdziest, bet ir. citi? ko citi? kas citiem par daļu? citiem gar to vispār nekādas daļas un nekādu traucējumu.
r.b.
varu mīlēt arī no attāluma un klusējot. bez tēliem, vārdiem un darbībām. neredzamā, nedzirdamā un nejūtamā veidā. it kā es būtu kādā tukšā istabā nolicis uz plaukta tukšu vāzīti kaut kādu, istabu aizslēdzis, bet pats dzīvotu tālāk kaut kur citur ārpusē. es staigāju, guļu, ēdu, viskautko citu daru, ko nu cilvēki dzīvē dara, bet tukšā vāzīte pa to laiku visu laiku stāv tajā tukšajā istabā. nu varbūt ne gluži tukša tā vāzīte, vāzītē mana mīlestība iekšā. cits nekas gan ar to nenotiek, viņa tur vienkārši ir, un viss. un man ar to pilnīgi pietiek.
tikai viena sajūta man brīžiem - ka tā vāzīte uzsilst. tas māls vai porcelāns, vai stikls, no kā nu viņa tur veidota, vienalga. bet tas jau tikai manis paša ietvaros, jo pats es staigāju apkārt, it kā nekas nebūtu noticis, tikai no attāluma iekšēji jūtu, ka uzsilst, un viss. pēc tam atkal atdziest, bet ir. citi? ko citi? kas citiem par daļu? citiem gar to vispār nekādas daļas un nekādu traucējumu.
r.b.