and the riverbank talks of the Waters of March -

Es pērngada beigās gāju cauri lielai un sāpīgai tumsai saistībā ar kāda tuva cilvēka - alkoholiķa - rīcību. Tā kā alkoholisms ir manu pēdējo mēnešu pastiprinātas uzmanības centrā, arvien biežāk tuvās sarunās ar cilvēkiem apkārt redzu, ka sadzīvošana ar alkoholiķa figūru šajā pasaules nostūrī ir ļoti liela mūsu dzīves daļa un potenciāli vainojama pie daudzām kroplībām mūsu uzvedības modeļos un psihē. Man mazliet palīdzēja tas, ka tajā akūtajā fāzē daudz par šo tēmu lasīju. Dažus fragmentus no noderīgākajiem tekstiem par to, kā darbojas alkoholiķu psihe, pārtulkoju, lai ērtāk ik pa laikam pārlasīt. Iepostēšu šeit - varbūt tas vēl kādam noder.


***
Alkoholiķi izkopj upura identitāti. Alkoholiķis vairs neatrodas saskaņā ar "iekšējo" sevi jeb ar savu kādreizējo personību. Šādiem cilvēkiem par sevi rodas priekšstats kā par cietējiem; viņiem šķiet, ka apkārtējie ir noskaņoti pret viņiem, atšķiras no viņiem, ir labāki par viņiem. Pieaug nedrošība, dusmas, kauns, nomāktība, nemiers.

Upura identitāte rada egocentrisku perspektīvu. Viņi kļūst par ņēmējiem, kas neko nedod pretī. Viņu attieksme ir: "Man tūdaļ pat vajadzīgs tas, ko esmu sagribējis." Piemēram: "Man tagad katrā ziņā vajag iedzert," - neatkarīgi no citu cilvēku vajadzībām. Ja prasība netiek apmierināta, viņi iecērtas vēl vairāk. Slimībai progresējot, pieaug prasīgums.

Lai tiktu galā ar pašu radītās izolācijas sāpēm, alkoholiķi sāk dzert arvien vairāk. Pamazām pret savu patieso stāvokli tiek izstrādāta noliedzoša attieksme, kurai ar laiku viņi paši sāk ticēt.

Alkoholiķis dzer pieaugošos apmēros, jo izmainās smadzeņu ķīmija un vielmaiņa. Pārmaiņas šūnu līmenī un iekšējo orgānu bojājumi rada pastiprinātu vēlmi pēc alkohola. Arvien vairāk jādzer arī tādēļ, lai tiktu galā ar sekām, ko izraisa pārmaiņas viņu uztverē un rīcībā. Viņi dzer, lai justos "normāli".

Emocijas
No augstākminētā kļūst skaidrs, ka alkoholiķu emocionālais stāvoklis izkropļojas. Viņi kļūst atkarīgi no noliedzošas attieksmes pret realitāti gan savā, gan citu priekšā. Ja alkoholiķis izjūt atmaskošanas draudus vai arī tiek apdraudēta pieeja alkoholam, alkoholiķis aizstāvēsies ar tādiem ieročiem kā dusmas, blefs, pašžēlošana, manipulācija, depresija, aizbēgšana u.c.

Viņiem ir "sajūta", ka ieņemtā emocionālā un uztveres pozīcija jāsaglabā par katru cenu. Alkohols kļūst par šo cilvēku labāko draugu, un viņi tam ir lojāli.

***
Alkoholiķa personības iezīmes

Zems tolerances un frustrācijas slieksnis
Alkoholiķi var pārņemt frustrācija pat par visvienkāršākajām lietām. Notikums, kas mums šķistu pilnīgi nenozīmīgs, viņus var padarīt ārkārtīgi satrauktus un nomāktus. Frustrācijas apjoms pieaug, tādēļ alkoholiķis piedzīvo lielākus vai mazākus "uzsprāgšanas" brīžus, lai novadītu pieaugošo emocionālo spiedienu. "Divpadsmit soļu" programmā šo uzsprāgšanu sauc par brainstorm brīdi. Tipisks piemērs: kāds pie vakariņu galda izsaka nevainīgu piezīmi; alkoholiķis triec galdu pret sienu. To var salīdzināt ar vulkāna izvirdumu - iekšējais spiediens pastāvīgi pieaug, un ar vienu piezīmi pietiek, lai izvirdums izlauztos.

Alkoholiķis un trauksme
Alkoholiķis atrodas pastāvīgā apreibšanas un atskaidrošanās ciklā, uz neilgiem brīžiem panākot savu optimālo labsajūtas līmeni jeb buzz. Tā iznākums ir gandrīz nepārtraukts svārstību stāvoklis starp trauksmainu un depresīvu stāvokli. Trauksmes apjoms visbiežāk ir neliels līdz viduvējs, un to dažkārt dēvē par "plūstošo" trauksmi. Šis stāvoklis nav tik nopietns kā panikas lēkme. No panikas to atšķir arī tāda iezīme, ka šis stāvoklis parasti ilgst garāku laikposmu un to neizraisa kāds konkrēts notikums.

Uzsākot terapiju un iegūstot spējas racionāli runāt par šo pieredzi, daudzi alkoholiķi to salīdzina ar stāvokli, kad galvā lielā paātrinājumā visu laiku tiek atskaņota tā pati plate, vai arī ar skriešanu kāmja krātiņa ratā, netiekot ne soli uz priekšu. Prāts ir "saposies, bet tam nav kur doties". Šī sajūta nav patīkama. Alkohols tiek uzņemts ar mērķi mazināt trauksmi, un dažkārt tas palīdz. Taču, beidzoties tā iespaidam, iestājas pašpārmetumi un nomāktība, un cikls atsākas.

Alkoholiķis un garastāvokļa maiņas
Ik reizi, kad tiek ieņemtas "zāles" (alkohols), tas izraisa reakciju alkoholiķa sistēmā. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka, ja sistēma, kurā iedarbojas alkohols, vienmēr būtu tā pati jeb statiska, alkohols izraisītu visai paredzamu rīcību. Taču cilvēka ķemenis ne tuvu nav "statisks", gluži pretēji, tas ir ļoti dinamisks. Tas nozīmē, ka garastāvoklis vai rīcība, ko izraisīja astoņi dzērieni iepriekšējā vakarā, var izraisīt gluži pretēju omu un uzvedību nākamajā dienā. Tas pasvītro alkoholiķa neprognozējamību, jo nekad nav zināms, kā izvērtīsies katra dzeršanas epizode. Arī pašiem alkoholiķiem šī nekonsekvence izraisa apjukumu un samulsumu, radot neizpratni, kādēļ tāda pati "vielas" "deva" nerada tādu pašu rezultātu kā radīja dažas dienas iepriekš.
Tādējādi alkoholiķu straujās garastāvokļa maiņas nav izskaidrojamas tikai ar to, ko alkohols nodara - citkārt tās skaidrojamas ar to, ko alkoholam nav izdevies nodarīt.

Alkoholiķis un lielummānija
Alkoholiķis ir klasisks piemērs egomaniakam ar mazvērtības kompleksu. Šo acīmredzamo pretrunu izraisa fakts, ka alkoholiķiem ir zems pašapziņas līmenis, tādēļ viņiem nereti nepieciešams slēpties aiz pārākuma apziņas maskas. Viņi izliekas, ka ir labāki par citiem, taču sirds dziļumos jūtas pilnīgi bezvērtīgi. Īsāk sakot, "labākā aizsardzība ir uzbrukums".
Pats par sevi saprotams, ka citi to nedrīkst nojaust, tāpēc maska reti tiek noņemta. Tas alkoholiķus padara ārkārtīgi kritiskus pret jebko; viņi izturas tā, it kā viņi būtu pelnījuši vadīt visu izplatījumu. Šī lielummānija ir pirmais un lielākais šķērslis, kas jāpārvar, lai uzsāktu terapiju: alkoholiķim jāatzīst un jāpieņem fakts, ka viņš ir alkoholiķis un viņam nepieciešama palīdzība. Pirms tas noticis un alkoholiķis ieņēmis redzīgāku perspektīvu, atkarīgais visbiežāk palīdzības meklēšanu vienādo ar būšanu vājam.

Alkoholiķis un pastāvīga racionalizācija/sevis attaisnošana
Alkoholiķis spēj racionalizēt un attaisnot pilnīgi jebko. Ņemot vērā, ka viņu rīcība nereti ir visai ekscentriska, tas kļūst par pilna laika darbu. Ja priekšnieks izsaka rājienu darbā, tā ir kāda cita vaina. Ja viņi iesaistās strīdā vai kautiņā, tā ir otra cilvēka vaina. Lai kas notiktu, alkoholiķis vienmēr atradīs kādu, ko vainot savā vietā. Lai arī viņi pūlas pārliecināt apkārtējos, ka kāds cits ir vainīgs pie visa nepareizā viņu dzīvē, sirds dziļumos viņi zina patiesību un cieš no smagas vainas apziņas par to. Šī iemesla dēļ viņu zemais pašvērtējums turpina pastiprināties. Tas ir vēl viens apburtais loks, ko nav iespējams pārraut.

Svarīgākais, kas jāsaprot: alkoholiķis vienmēr savu problēmu cēloni meklē ārpus sevis. Tādēļ parasti, līdz nav sasniegts pats zemākais iespējamais punkts, alkoholiķis neaptver, ka problēma nav ārpus viņiem, bet gan viņos pašos. Vismaz puse no visa alkoholiķu pateiktā vienmēr ir vārdi, kas izvēlēti, lai racionalizētu, attaisnotu un aizstāvētu to, kas ir acīmredzama atkarība - redzama visiem, izņemot viņus pašus.

Alkoholiķis ir profesionāls "upuris"
Dzīvojot saskaņā ar uzskatu, ka viss ir apkārtējo cilvēku, nevis viņa paša vaina, alkoholiķis ieņem savu profesionālā upura lomu. Tā nu viss negatīvais, kas notiek alkoholiķa dzīvē, ir rezultāts nepārtrauktai viktimizācijai. Ja viņi nevar atrast darbu, tad tāpēc, ka neviens nenovērtē viņu prasmes. Ja viņi nespēj pabeigt mācību iestādi, tad tādēļ, ka pret viņiem netaisni izturējušies. Lai kāda būtu situācija, pret alkoholiķi sazvērējusies visa pasaule. Viņš ir traģisks visu ļaundarības upuris.

Alkoholiķi pielāgo dzīves apstākļus savai uzvedībai
Normāls veids, kā izturēties pret realitāti, ir pielāgot savu rīcību apkārtējiem apstākļiem. Piemēram, ja jūs esat cilvēks, kam patīk ilgi vakarā būt nomodā, taču tad jūs sākat strādāt darbā, kur jāceļas agri no rīta, jūs sāktu iet gulēt agrāk, lai pielāgotos darba vajadzībām. Ja jūs izlemtu, ka vēlaties nākamgad pirkt jaunu auto, jūs sāktu pārskatīt savus tēriņus, lai sakrātu nepieciešamo summu.
Taču alkoholiķu prāts šādi nestrādā, jo viņi akli nodevušies savai atkarībai, un tā vienmēr ir prioritāte. Viņi atsakās pieņemt darbu, kas varētu traucēt dzeršanas paradumiem; viņi nekrātu jaunam auto, ja tas nozīmētu mazāk līdzekļu dzeršanai. Līdz ar to viņi pielāgo visu sev apkārt esošo savas atkarības apkalpošanai. Jebkas un jebkurš, kas tai traucē, nepaliks alkoholiķa dzīvē uz ilgu laiku. Pēc zināma laika tas sāks attiekties arī uz fundamentālām lietām, tādām kā izskats un higiēna.

Alkoholiķis un perfekcionisms
Alkoholiķis cenšas pārspīlēti kompensēt savu zemo pašapziņu un pašvērtējumu caur perfekcionismu; viņš nereti pieprasīs perfekciju arī no apkārtējiem. Protams, šāds uzstādījums nav izpildāms, tādēļ alkoholiķis pastāvīgi kritizēs pārējos, jo tie nav perfekti. Bez šaubām, ka viņu pašu nespējai būt perfektiem vienmēr būs veikls attaisnojums. Ironiskā kārtā, uzsākot terapiju un atveseļošanās procesu, vairums alkoholiķu izrādās ļoti spējīgi sevis izvēlētajā profesionālajā jomā; tas skaidrojams gan ar iedzimto talantu, gan perfekcionisma īpašību viņu personībās.

Alkoholiķi ir diženie pasaules vadītāji
Alkoholiķu perspektīvu izraisa smadzeņu atkarība no depresanta (alkohola). Līdz ar to viņu skatījums uz pasauli nav rožains; viņi uztver visas pasaules problēmas ļoti personiski un izturas tā, it kā tā būtu viņu atbildība. Šis "darbs" nozīmē augstu neapmierinātības līmeni un izraisa regulārus monologus par to, kas vainas pasaulei. Šī kļūmīgā un nepareizā pasaules labošanas sajūta liek alkoholiķim izjust nožēlu par pasauli, kā arī izraisa izvairīšanos no fundamentālām lietām, kas ir viņu patiesā atbildība, piemēram, rēķinu apmaksa, ierašanās darbā laikā, sevis sakopšana u.c.
Daži alkoholiķi ātri aptver, ka Diženais Pasaules Vadītājs nekad nebūs īsts darbs, tādēļ viņi pievēršas citai aktivitātei, kas ļautu izvairīties no dzīves. Videospēles daudziem alkoholiķiem un atkarīgajiem izrādījies teicams ierocis šim nolūkam.

Alkoholiķi parasti ir patoloģiski meļi
Vēl ilgi pirms sākusies fiziskā atkarība, bieži vien ļoti agrīnā vecumā, vairums alkoholiķu pieņem lēmumu, ka melošana būs viņu galvenā aizsargstratēģija. Citiem vārdiem sakot, viņiem vieglāk šķiet izmeloties no situācijas, nekā sacīt patiesību un būt gataviem pieņemt sekas. Iestājoties atkarībai, viņiem nu ir bezgalīgi daudz iemeslu melot, jo pastāvīgi jāattaisno sava rīcība un pieļautās kļūdas.

Beigu beigās melošana kļūst par dzīvesveidu. Pašā pamatā ir meli, ka viņiem nav problēmu ar alkoholu un nav nepieciešama palīdzība. Tā kā viss pārējais ir uzbūvēts uz šī nolieguma pamatiem, arī pārējie dzīves aspekti kļūst par melu un nolieguma sajaukumu. Šī iemesla dēļ alkoholiķis var ar racionalizācijas palīdzību attaisnot dirnēšanu bārā un plātīšanos ar saviem bērniem, kaut patiesībā bērni ir pamesti novārtā un sen netiek maksāti alimenti. Īsāk sakot, alkoholiķis ir tik pārliecinošs un pastāvīgs melis un realitātes noliedzējs, ka pārliecina arī pats sevi.

***
Grūtības ar emociju regulēšanu

Atkarīgie uzrāda ego iztrūkumus. Šie ego iztrūkumi rada augsni atkarīgas personības attīstībai, pastāvīgi ietekmē uz to un ar pilnu jaudu manifestējas atturības periodā. Viens no šiem ego iztrūkumiem ir nespēja adekvāti izdzīvot un apstrādāt emocionālu pieredzi. Indivīds bieži vien jūtas emocionāli stings vai, tieši otrādi, emocijas plūst pāri malām. Iespējama iekšēja tukšuma sajūta, kā arī bailes no ārpasaules. Šo sajūtu iespaidā lietotājs meklē mierinājumu apreibinošā vielā. Atkarību izraisošā viela tiek izvēlēta ar noteiktu mērķi - nomierināt, saviļņot, izslēgt emocijas vai piešķirt enerģiju. Narkotikas izvēle nav nejauša vai gadījuma rakstura.

Emocionālā atkarība
Alkoholiķiem ir spēcīga vajadzība pēc atkarības (dependency). Tā parasti tiek izspēlēta caur ģimenes vai attiecību psihodrāmu. Atkarīgajiem bieži vien nav nepieciešamo psiholoģisko mehānismu, lai sevi nomierinātu. No emocionālajām sāpēm īsu atelpu sniedz dzeršana vai narkotiku lietošana. Paši to neapzinoties, viņi par jaunu izspēlē savas ģimenes drāmas, cenšoties izkarot bērnībā nesaņemto mīlestību un ar manipulāciju palīdzību panākot, ka apkārtesošie cilvēki par viņiem parūpējas. Viņi ir meistari puspatiesību, manipulāciju un melu teritorijā, patmīlīgi cenšoties izraisīt mākslīgu vainas sajūtu citos savu personīgo mērķu labad. Ģimenes locekļi un otrās pusītes nereti nomaksā īri, izpirkuma naudu policijas iecirknī, advokāta honorāru, kredītkaršu parādus u.c. Viņus vada kļūmīga motivācija pasargāt lietotāju no tā rīcības nelāgajām sekām. Tā kā atkarīgie nespēj uztvert savu tuvinieku vajadzības un vēlmes kā īstas, viņiem raksturīgs milzīgs narcisisms un lielummānija. Šī paša iemesla dēļ alkoholiķis nespēj pārdzīvot savas neveiksmes un panākumus kā pieaudzis cilvēks un viņam ir grūti izveidot patiesu un jēgpilnu saikni ar citiem cilvēkiem.

Maģiskā domāšana
Izvairoties uzņemties personisku atbildību par savu rīcību, atkarīgie un alkoholiķi pierāda ticību grandiozai fantāzijai - fantāzijai par dzīvi, kurā rīcībai nav seku. Lielākoties alkoholiķi ir praktiski nespējīgi paši par sevi parūpēties, tā vietā viņi ar manipulāciju palīdzību panāk, ka par viņiem rūpējas citi. Tiek uzskatīts, ka bērnībā izjustā atgrūšana, pārspīlēta aprūpe vai, tieši pretēji, pāragra atbildības uzņemšanās ved pie neapzinātās vēlmes pēc aprūpes. Pieaugušo cilvēku realitātē šī vēlme nav īstenojama. Tas savukārt noved pie pamestības sajūtas un trauksmes. Lai to nomāktu, tiek dzerts vēl vairāk.

Zems pašvērtējums un priekšstats par sevi
Alkoholiķiem ir nopietni iztrūkumi pašvērtējumā un priekšstatā par sevi. Visticamāk, zems pašvērtējums alkoholiķi pavadījis jau no agras bērnības, un to pastiprinājušas neveiksmes sabiedriskajā, izglītības un profesionālajā sfērā. Nereti kā kompensācijas mehānisms tiek izkopta narcisistiska plātība un pompoza lielummānija. Atkārtotās neveiksmes un sociālā atstumšana šādos cilvēkos rada spēcīgu atsvešinātību no pārējās sabiedrības. Rodas apburtais loks, kas padziļina izmisumu un naidu pret sevi. Atkarīgajam nepieciešams atzīt savu atkarību un stāties tai pretī, uzņemoties pieauguša cilvēka uzdevumu: būt skaidrā. Lepnums par šo neapšaubāmo panākumu var paaugstināt pašvērtējumu un uzlabot skatījumu pašam uz sevi.


Alkoholiķu un atkarīgo tipiskākie aizsargmehānismi

Alkoholiķa piekoptie primitīvie aizsargmehānismi nelaiž indivīdu laukā no attīstības deficītu radītā slazda. Atkarība var kļūt par autonomu procesu, kas attīstās pats no sevis. Neatkarīgi no ģimenes, draugu un rehabilitācijas centru darbinieku labajiem nodomiem vienā brīdī jebkuram atkarīgajam nepieciešams pašam izlauzties cauri savai aizsargstruktūrai, ja ir vēlme panākt progresu. Alkoholiķiem un atkarīgajiem raksturīgas tādas pašas aizsargstratēģijas kā citiem cilvēkiem, taču šie tiek uzskatīti par galvenajiem atkarīgo izmantotajiem mehānismiem.

•Noliegums. Noliegums tiek uzskatīts par visprimitīvāko no stratēģijām. Atkarīgais ir pārliecināts, ka viņa realitātes izkropļojumi ir patiesā realitāte un tieši pārējā pasaule kļūdās, sevišķi attiecībā uz viņu dzeršanu vai destruktīvo rīcību. Lai pārvarētu šo aizsargmehānismu, dažkārt nepieciešama tieša konfrontācija, jo ar faktiem vien nepietiek, lai izmainītu alkoholiķa psihes struktūru.

•Projekcija. Atkarīgais piedēvē citiem tās savas personības iezīmes, kas ir nevēlamas vai nepieņemamas. Piemērs - ārkārtīgs diskomforts anonīmo alkoholiķu tikšanās reizē, jo indivīds jūtas atšķirīgs no pārējiem tikšanās dalībniekiem, pārāks par viņiem.

•Racionalizācija. Atkarību var nosaukt par nodošanos acumirklīgai vēlmes apmierināšanai, atsakoties akceptēt negatīvās sekas. Atkarīgie ir spējīgi racionalizēt jebkuru savu darbību, lai nebūtu jāatzīst tās izraisītās sekas.


Alkoholiķu piekoptie nepareizie situācijas risinājumi

•Izolācija no citiem cilvēkiem. Atkarīgie savas slimības saasinājuma fāzē tiecas atrauties no sabiedrības, jo paaugstinās kauna, pašnaida un vainas sajūta.
•Melošana un manipulācija. Atkarīgie nereti dzīvo no rokas mutē. Viņi izmanto tādus izdzīvošanas paņēmienus kā zādzības, krāpšana un melošana, pavēršot tos gan pret svešiem cilvēkiem, gan tuviniekiem.
•Apsēstība. Alkoholiķi un narkomāni ir apsēsti ne vien ar savu narkotisko vielu, bet demonstrē arī narcisistisku apsēstību ar naudu, panākumiem un seksu. Nereti atmetušie alkoholiķi kļūst apsēsti ar būšanu skaidrā.
•Egocentriska domāšana. Atkarīgajiem un alkoholiķiem sagādā grūtības empātiski saprast citus cilvēkus. Viņi spēj atsaukties tikai uz savu pieredzi un fanātiski reaģē uz to, kā izmantot viņiem pieejamo informāciju. Viņi ietiepīgi pretojas viedoklim, kas kaut mazākajā mērā izklausās kritisks, un ignorē jebkāda tipa informāciju, kas nesaskan ar viņu izkropļoto priekšstatu pašiem par sevi. Šo fenomenu var aprakstīt arī citādi - viņi ir ļoti jūtīgi pret t.s. "narcisistisko ievainojumu", vienlaikus viņi cenšas pazemināt apkārtējo pašvērtējumu.
•Citu vainošana. Lai cik pašdestruktīvi viņi nebūtu rīkojušies, pie tā vienmēr vainojams kāds cits vai kādi īpaši apstākļi.
•Bīstama riskēšana. Atkarīgie un alkoholiķi daudz biežāk nekā citi izspēlē riskantas rīcības modeļus, piemēram, pastrādā noziegumus un neizsargājas seksa laikā.

***
Pazīmes, kas signalizē par alkoholiķim raksturīgo noliegšanas stratēģiju

Izvairīšanās (Avoidance)
Izvairīšanās nozīmē bailes atzīt, ka eksistē alkohola problēma. Alkoholiķis uzskata, ka viņa dzeršana nav citu darīšana. Tiešas konfrontācijas gadījumā alkoholiķis centīsies nomainīt sarunas tēmu. Izvairīšanās ir apzināta. Nepieciešams piepūlēties, lai panāktu sarunas tēmas maiņu.

Galējs noliegums (Absolute Denial)
Galējais noliegums nozīmē tiešu un izsmalcinātu melošanu par alkohola problēmu. Alkoholiķim jāpārliecina apkārtējie, ka problēma nepastāv. Jautājumu un apsūdzību atvairīšana alkoholiķim sniedz acumirklīgu atvieglojuma sajūtu.

Minimizēšana (Minimizing)
Alkohola problēmas minimizēšana izpaužas apkārtējo pārliecināšanā, ka viņa dzeršana jau nav nekas liels. Tiešas konfrontācijas gadījumā alkoholiķis parasti apgalvos, ka izdzēris mazāk nekā patiesībā, vai arī apgalvos, ka apkārtējie pārspīlē.

Racionalizēšana (Rationalization)
Racionalizēšana nozīmē, ka alkoholiķis savu dzeršanu attaisnos visdažādāko iemeslu dēļ. Racionalizēšana var izpausties arī situācijā, kad alkoholiķis šķietami iedziļinās sarunā par alkoholismu, radot mānīgu priekšstatu, ka viņš cīnās ar savu atkarību.

Citu vainošana un salīdzināšana (Blaming and Comparison)
Citu vainošana izpaužas kā alkoholiķa atteikšanās uzņemties atbildību par dzeršanas izraisītajām sekām; vaina tiek uzkrauta visiem pārējiem, nevis sev pašam. Salīdzināšana izpaužas kā alkoholiķa pārliecība, ka citiem cilvēkiem klājas daudz sliktāk nekā viņam. Sākot salīdzināt savus dzeršanas paradumus ar citu paradumiem, alkoholiķis nostiprina ieskatu, ka viņa stāvoklis nav tik smags kā tiem, kas dzeršanas dēļ ir zaudējuši darbu, mājvietu vai nonākuši pie nopietnām veselības problēmām.

Manipulācija (Manipulation)
Manipulācija izpaužas situācijās, kad alkoholiķis izmanto citus cilvēkus, lai risinātu paša dzeršanas dēļ izraisītās problēmas. Pēc tam alkoholiķis var sākt vainot šos pašus cilvēkus pie tā, ka viņš dzer.


Kā izpaužas alkoholiķu manipulācija
Alkoholiķi neapzinās, ka savtīgi manipulē ar apkārtējiem. Tā kā viņi melo paši sev, melot pārējiem ir pašsaprotami.

•Citu vainošana
Atkarīgie pūlas izraisīt vainas apziņu apkārtējos. Tie, kam ir problēmas ar alkoholu, nepārtraukti par savām problēmām vaino citus. Cilvēks, ko alkoholiķis vaino, centīsies alkoholiķim izdabāt, lai atgūtu tā labvēlību. Jo vairāk alkoholiķis rādīs uz kādu ar pirkstu, jo vairāk šis cilvēks centīsies alkoholiķi iepriecināt. Vairumā gadījumu jūs tiekat vainoti par kaut ko, kas nav jūsu vaina. Neļaujiet alkoholiķim darīt jūs nelaimīgu.

•Strīdēšanās
Atkarīgie pastāvīgi izmanto dusmas kā manipulatīvu paņēmienu. Mēs visiem spēkiem pūlamies salabt ar alkoholiķi, taču, lai kā mēs censtos, viņi nekad nav mierā. Neiesaistieties strīdā ar viņiem.

•Sevis žēlošana
Nabaga cilvēciņš, cik gan nelāgus nepārvaramus apstākļus viņam dzīve visu laiku piespēlē! Viņš nevar samaksāt īri, jo viņam nozagts maks. Viņam drusku jāaizņemas, lai nopirktu pārtiku. Darba devējs jau divas nedēļas viņam nav izmaksājis algu. Vai kāds varētu viņu aizvest uz darbu? Viņš nelaimīgā kārtā atkal aizgulējies. Ja viņš ies kājām, tad priekšnieks viņu atlaidīs par kavēšanu. Pārstāj iespējot (enable) alkoholiķi - ļauj viņam pašam izjust savas rīcības sekas. Viņš manipulatīvi mēģina panākt, lai viņu visu laiku kāds pažēlo.

•Neatliekamības sajūtas uzburšana
Vai es varētu dabūt avansu? Esmu parādā trīs mēnešu maksājumus par ūdeni, šodien to taisās atslēgt. Vai vari man tagad atbraukt pakaļ? Es nokavēju autobusu, jo skatījos nepareizajā sarakstā. Ja es laikā netikšu uz darba interviju, es nedabūšu darbu. Ja jūs atteiksieties, alkoholiķis var sadusmoties - tā ir parasta manipulācijas tehnika. Nejūtieties vainīgs, atsakoties risināt alkoholiķa neatliekamās problēmas.

•Alkoholiķu meli
Viņi nemitīgi sagroza patiesību vai melo acīs skatīdamies, lai panāktu, ka cilvēki apkalpo viņu vajadzības.

•Telefona necelšana

Tie ir tikai daži no neskaitāmiem paņēmieniem, kā alkoholiķi manipulē ar apkārtējiem. Ir būtiski neiekrist lamatās - pastāvīgā mēģinājumā iegūt alkoholiķa mīlestību un atzinību. Jo ļaunāk viņi izturas, jo vairāk mēs cenšamies viņus iepriecināt. Mēs nespējam viņus padarīt laimīgus, tāpēc pārtrauciet šos neauglīgos pūliņus. Mēģiniet strādāt paši pie savas laimes un izbaudīt savu dzīvi. Pieņemiet apzinātu lēmumu, ka neļausiet alkoholiķim jums likt justies vainīgam. Neļaujieties manipulācijai ar vainas apziņu. Mēģiniet saskatīt situāciju patiesā gaismā. Lielākoties tas, pie kā alkoholiķi mūs vaino, nekādi nav saistīts ar mūsu rīcību.

***
Jo vairāk alkoholiķim izdodas mūs iesaistīt strīdā, likt justies dusmīgiem un negatīvi atbildēt uz viņa sacīto, jo sekmīgāk tiek panākts viņa mērķis novērst uzmanību no viņa nelāgās rīcības uz mūsējo. Alkoholiķis šādi rīkojas, lai uzmanības centrā nebūtu viņa alkoholisma problēmas. Manipulatīva strīdēšanās ir ļoti ierasta atkarīgo uzvedība. Ja viņi var vainot visu pasauli pie savām problēmām, tas viņiem zināmā disfunkcionālā veidā ļauj sajusties labāk. Tā ir tipiska alkoholiķa izturēšanās.

***
Vēl viens padoms, kā nejusties vainīgam. Automātiski neattieciniet uz sevi visu, ko alkoholiķis par jums saka. Vairums no viņu teiktā tāpat ir meli. Ik reizi, kad alkoholiķis mēģina mums likt justies vainīgiem, pārtrauciet sarunu un pārskatiet, par ko tieši jūs tiekat apsūdzēts. Ja tas atbilst patiesībai, tad apsveriet, ko mainīt savā uzvedībā. Ja tas neatbilst patiesībai, nedariet neko. Jūs esat pelnījis normālu dzīvi neatkarīgi no tā, ko vēlas panākt alkoholiķis.

http://www.medicalnewstoday.com/opinions/11632
http://alcoholicsfriend.com/2013/05/alcoholics-manipulate/
http://alcoholicsfriend.com/2009/10/alcoholic-giving-me-the-guilt-trip/
http://alcoholicsfriend.com/2009/12/avoid-feeling-guilty-alcoholism/
http://www.jenniferdefrancisco.com/a-psychodynamic-understanding-of-alcoholism-part-i/
http://www.livestrong.com/article/202058-telltale-signs-of-alcoholic-denial/
http://www.dailystrength.org/c/Breakups_Divorce/forum/7544136-i-found-interesting/page-2