Septembris 19., 2018


22:19
psihostomatologs

(FSHK)

Septembris 16., 2018


12:31 - čīk
Otrdien Entebē ments mani sarāj par to, ka nepareizajā vietā pīpēju, ceturdien Smiltenē ņemos ar saimniecību, piektdien Rīgā reanimēju cirka skaņu sistēmu, sestdien Tallinā meklēju klusu kafejnīcu, svētdien 7os no rīta Lilastes autobusa pieturā meklēju savu zemē nokritušo telefonu, svētdien 11os no rīta minos ar velo no Upeslejām uz Salaspili. Par daudz vietu un lietu. Tādu dzīvi esmu izvēlējies.

(FSHK)

Septembris 12., 2018


20:20 - pēc atkārtoiem abonentu lūgumiem, lūk UG apraksts (ko īstenībā jau biju sācis rakstīt, bet apnika)
Lidojam, skatos filmas un torčīju. Ap 11iem vakarā esam galā. Ček zis - nav vispār nekādas laika starpības ar LV. Mums ar Dāvi nav vīzas, tiekam cauri 5 minūtēs, Jancim ir vīza, viņš tiek cauri 40 minūtēs - lesen lērnd. Kamēr gaidam Janci, mums piepišas ments ar automātu (vispār visi, kas valkā kkādas formas, valkā arī automātu). Izrādas, ka nevis piepišas, bet grib max daudz uzzināt no kurienes esam un izrādās, ka zin, kas ir lv un prasa kā mums tur ir un tā. Liekas, ka viņu vnk interesē pasaule, tas jauki. Mēs un vēl kkādi franču Shape cilvēki braucam uz Džindžu pārbāztā neērtā busā. Braucam 90 km apmēram 2,5h. Satiksme un ceļi, protams, drausmīgi. Pirmie kultūršoki utt. Gaiss ož pēc dīzeļa, deguma un putekļiem. Nokļūstot galā esam izdirsti. Bet kopumā pirmais iespaids baigi labs. Mūs sagaida festa cilvēki tā silti silti. Vispār tiklīdz kāds, kas saistīts ar orgiem uzzin kas mēs esam, saka "vaau riilii!?" un sajūta, ka visi gaida no mums ko īpašu. Paliekam kkādā vietējā luxus hotelī. Diezgan koloniāla sajūta.  

Nākamajā dienā paklīstam apkārt. Visur drausmīgs musars. Pati pilsēta arī. Vietējie, visu, kam viņu rokās vairs nav vērtības vnk met zemē - pudeles, maisiņus, čipšu pakas utt. Laikam normāli. Visur viss skaļš, visi kliedz, skrien, cep vistas un ko tik vēl nē. Aizejam uz kkādu Džindžas dabas taku, tur var redzēt pāris čūskas un kroko. Kroko guļ, ejam prom. Visi sabiedējuši, ka nevajag pirkt uz visos stūros pārdoto vietējo fāstfūdu (piem, cepto kukurūzu, kas esot tīrs a hepatīts) un es esmu sabijies. Atrodam kkādu balto ierīkotu restorāniņu, kur ir veg burgeri! Aprijam tos un izdomājam ka uz viesnīcu brauksim ar boda boda moču taxi. Tas ir tā - ir mocis un vadītājs (viņi ir absolūti visur), sarunā ceņiku, lec virsū un aiziet. Nenormāli forši, ātri un bīstami (bez ķiveres, protams), bet tāpat nenormāli forši. Ar boda boda pārvadā arī gultas, televizorus, milzīgus banānu un olu krāvumus utt. 

Next ir doma aizbraukt uz galvaspilsētu Kampalu. Pēc kartes izskatās, ka būs norm - kkādi 80 km - mhm - braucam 2h. Pa ceļam visādi ciemati, viss musarā. Totāli cita kultūra. Aizbraucam uz Kampalu - tā pilsēta izsauc momentālu trauksmi. Ja Džindža likās skaļa, tad Kampala ir x10. Satiksmes nav, ir vnk bezgalīga plūsma ar bodām, busiņu takšiem (jā, nākamais populārākais sab transports ir toyota mikriņi) un visādiem citādiem transporta līdzekļiem visos iespējamos virzienos. Luksoforu nav, ja gribi tikt pāri ielai, vnk ej un lavierē starp visu kas tev nesas virsū (tie arī puslīdz lavierē tev apkārt).Tas bija kkas diezgan traumatisks, pāris stundas paklīduši apkārt un dabūjuši norm elektrību pa nerviem (uz boda boda šķērsot perpendikulāri (un ne tikai) pārbāztu krustojumu, piemēram), braucam prom. Pie jebkuras iestādes, kuras iekšpuse ir daudzmaz tīra un drusku atgādina Eiropu stāv cilvēks formā ar automātu. Arī pie Sadolin krāsu veikala. Tirgus laukumā mēģinu nofilmēt kā vesels bars ar džekiem mazgā riepas (priekškam!?) - viens mani ierauga un sāk rādīt uz mani ar pirkstu un bļaut. Fiksi tinamies prom. Diezgan nepatīkama sajūta. Pēc tam tikai saprotu, ka visticamāk riepas ir pizģītas un tās tiek sagatavotas pārdošanai. Aptveru, ka nekur neviens nepīpē, nu vispār vispār neviens. Izrādās, viņiem ir aizliegts pīpēt publiskās vietās, jo kā vēlāk izrādās, pīpēšana tiek uztverta par privātuma violāciju (tas, nekas, ka šeit ir nāvessods par homoseksuālismu). Vakarā aizejam uz festu. Diezgan iespaidīgs, uz aci liekas neliels un kompakts, bet kopumā te ir ap 10 000 apmeklētāju. Beigu beigās fests notiek (ētikas ministrs (vat!?) sāka celt traci par to, ka fests ir jāaizliedz dēļ "festā izplatītās homoseksuālisma propagandas") caur kompromisu, ka pēc 18:00 festā drīkst atrasties tikai pilngadīgie. Ieeju apsargā armija un ir jāiet caur metāla detektoru, kurš pīkst neārtraukti un neviens neko nepārbauda. Visāds vietējais (un starptautiskais) hiphops, traps, techno, dub utt. Pamatā viss tāds uz dejošanu un narkošanos orientēts. Kopumā fests nereāli krāšņšs un skaists, laikam vizuāli skaistākais no festivāliem kādā esmu bijis. Paēdam mākslinieku ēdienu, iedzeram mākslinieku aliņu un ejam prom.

 Nākamajā rītā uzzinām, ka kādai spāņu dīdžejei (tā to raksta?) no mūsu viesnīcas ir uzbrukts un atņemta soma, apmēram, 100m no viesnīcas. Tas, kopā ar kkādu sajūtu, ka viņiem pašiem ir diezgan pohuj kādos apstākļos dzīvo, neliek vairs justies pārāk omulīgi. Šodien koncerta diena. No rīta aizlaižam tikai suvenīru šopingā. Visi viegli nervozi, jo drusku ir sajūta, ko mēs vispār šeit darām. Laicīgi aizgādājam savus pričendāļus uz festu, gatavojamies, klīstam apkārt, nervozējam. Uzstājas Hibotep - čiksa no Somālijas, kam par viņas underground dansflor akivitātēm Somālijā visticamāk pienāktos nāvessods, līdz ar to viņa dzīvo Ugandā. Mākslinieki ar līdzīgiem dzīvestāstiem te ir pa pilnam, tas arī kaut kā iedod tam visam festam kkādu papildus garšu. Vēl paralēli uz tribal skatuves diezgan iespaidīgs vienas ģimenes bungu priekšnesums un divi no viņiem dejo tās pusakrobatiskās āfrikāņu gurnu dejas. Tas liekas tā kā folks, bet tajā pat laikā pilnīgi šeit, šodien un tagad un nekas no tā nešķiet anahronisks. Diezgan iespaidīgi.
Īsi pirms koncerta vispār trīc rokas, man liekas, nevienam no laimīgajiem dejotājiem mēs šeit nafig neesam vajadzīgi. Mēs esam no citām pasaulēm, ne tikai ģeogrāfiski, bet arī kuturāli un muzikāli. Uzkrāmējamies, spēlējam, trīc kājas, bet tas pāriet, kad dzirdu kā smagajās vietās priekšas drebina visu skatuvi kkā nenormāli seismiski. Saprotu ka viss ir baigi kruta un arī pohuj, vnk jāmočī. Koncerta laikā pie skatuves kkādi vietējie vnk agonijā bļauj. Vispār visi bļauj. Cik tik tālu var redzēt, visur stāv cilvēki. Karoč nenormāli labs koncerts sanāca, patiesībā viens no tādiem top10 ever toč. Nenormāli labi skanēja. Mūs skatījušies ap 3000 cilv! Kreizīšit! Apstiprinās manas aizdomas, ka Nyege Nyege nākamgad grib taisīt metāla un vispār ekstrēmas mūzikas skatuvi un mēs esam izmēģinājums vai tas vispār var darboties. Izskatās, ka viņi visi ir traki uz smagu muzonu. 

Nākamajā dienā neko nedarām, mūs nointervē kkāds Kenijas tv raidījums, es netīšām pasaku fak. Vakarā aizejam uz festu paskatīties Etran De L`Air, kas izrādās garlaicīgāki kā likās. 
Populārākais fāstfūds ir kūpināta vista uz kociņa, tās te ir visās malās, festā arī. Vienu brīdi ēdināšanas zonā skan kautkāds baigi skarbs techno - baigi iespaidīgi - cepta gaļa un techno.
 Pašā vakarā dzirdam bļāvienus un kkādus stresus. Kkādam amerikānim uz ielas, blakus viesnīcai kāds boda izrāvis telefonu no rokas un aizlaidies. Galīgi vairs neliekas labi. Vēl vēlāk naktī atkal uz ielas kkāda bļaušana un cilvēki skrien no saviem numuriņiem uz ielas. Uzbrukts vienai franču meitenei, viņa kko mācējusi pašaizsargāties + viesnīcas cilv laicīgi atskrējuši, viss beidzies laimīgi. Vispār izrādās, ka izvarošana te ir populārākais noziegums. Nākamajā dienā uzzinu, ka patiesībā vairāki vietējie džeki vnk mēģinājuši viņu iebāzt mašīnā un nolaupīt. Baigā dirsā! 
Ne pārāk patīk arī kā viņi viens pret otru izturas. Izrādās, ka šeit pavisam reāls ir mīts - jo melnāka āda, jo sūdīgāks cilvēks. Redzu pats savām acīm, kā viesnīcas personāls bezmaz pratina kādu festa dalībnieku brokastīs un prasa kas viņš tāds ir un ko viņš te dara - viņam bija mākslinieka aproce uz rokas un festa bļemba pie sāniem. Vnk čalis bija ļoti apmulsis, jo visticamāk, pirmo reizi mūžā bija nonācis tādā viesnīcā un tādas viesnīcas tādās brokastīs. 
Visi brauc prom, mēs paliekam līdz rītdienai. 

Pa dienu gulšņājam. Pēcpusdienā dodamies 8km garā tripā ar bodām uz kautkādu balto Nīlas raftinga vietu. Aizlaižot galā esam visi tajos viņu sarkanajos putekļos, ekzotiski. Ājā, aizmirsu pieminēt, ka visa darbība notiek pie Nīlas iztekas no Viktorijas ezera. Pats ezers gan ir pie Entebes, to redzam tikai braucot uz lidostu. Karoč visur tā Nīla, tāda Nīla un šitāda Nīla. Fests arī Nīlas krastā.  Nujā, karoč, izbraucam ar kuģīti pa Nīlu. Baigi skaisti, var redzēt visādus mērkaķus un putnus un tā. Kroko un hipo neredzu, čūskas arī nē. Mūsu kapteinis, saka, ka no šitā reģiona visi kroko un hipo sen ir pārvesti uz vietām kur cilvēku nav. Nezinu gan vai viņi pārvesti uz citu vietu zem šīs vai citas saules. Čūskas arī neesot, viss diezgan seif. Atpakaļ braucam ar taxi taxi pirmo reizi. Tāds baigi inteliģenta paskata taxists. Vispār baigais bezdarbs visur, protams. Ir inženieri, grāmatveži un skolotāji, bet spiesti strādāt par taxistiem, bodām, zvejot utt

Nākamajā dienā vēl pēdējie šopingi un laižam uz lidostu. Nevarētu teikt, ka negribas prom. Kaut kā baigi bliež tā ļoti potenciālā vardarbība, ka tepat blakus pavisam reāli slepkavo un izvaro un vispār, ka cilvēka dzīvības vērtība kopumā šķiet diezgan zema. Tā vispār Uganda skaitoties viena no drošākajām Āfrikas valstīm.
Pa ceļam, no Kampalas līdz Entebei ķīnieši uztaisījuši baigo maksas bāni. Nu viss, lidojam projām.

(11 baksta | FSHK)

07:22
lēnām atgriežamies no kontrastu zemes Ugandas. gribēju rakstīt kkādu apskatu, bet tik daudz jāraksta, ka toč būs slinkums lasīt. cerams, uztaisīšu mazu filmu kaut kad ne pārāk tālā nākotnē.

(7 baksta | FSHK)

Septembris 4., 2018


22:57
ā bet citās ziņās - rīt braucam uz Ugandu uzspēlēt fesķikā. Cerams, ka fesķiks notiks un es ceru, ka mani neapēdīs kautkāds kroko vai čūska.

(5 baksta | FSHK)

Augusts 31., 2018


22:27
šodien pirmo reizi mūžā griezu stiklu un pirmo reizi mūžā tīrīju skursteni. pirmā pirmā reize sanāca ar mainīgiem panākumiem, otrā ar labiem.

(2 baksta | FSHK)

Augusts 23., 2018


23:42
rīt jāiet uz roger waters. tikko sapratu, ka viņam backvokālus dzied abas lucius meitenes! omgomgomgomg!!!

(1 baksta | FSHK)

Augusts 18., 2018


15:48
zeme, tavs dievs deg

(3 baksta | FSHK)

Augusts 8., 2018


22:59
tā vispār ir baigais anksis visu laiku nonstop. nevaru pieķerties darīt neko, kas nāk no manas iekšpuses - kaut kādas radošas vai saimniecības lietas. ar naudas darbiem ir citādāk, tur nāk impulss no ārpuses, to varu daudz. vispār jūtu saknes alkoholismam un vorkoholismam. festivālā diezgan uzskatāmi parādījās - kamēr ir tas nepārtrauktais pagalvupakaklu skrējiens, kurā es pa naudu risinu svešas problēmas, ir ok - zinu savu vietu, zinu, ko ar sevi iesākt. kā šīs problēmas beidzas, jūtos kā izspļauts, nespēju nekam pieķerties vai atrast sev pielietojumu un visu laiku ir trauksme. ar dzeršanu tas pats - kad tusēju, pārējā pasaule ir nopauzēta un zinu, ko es tajā mirklī daru, zinu savu vietu. šodien jūtu kaut ko līdzīgu neveselīgām ilgām pēc alkohola vai darba skrējiena pa galvu, pa kaklu. tā vietā skatos batman begins - arī nav jāmeklē sava vieta.

(1 baksta | FSHK)

Augusts 6., 2018


10:09
nēnu okej okej, beigās jau man patika. novākšanās arī bija fiksāka, kā paredzēju. vnk dažreiz darot kko jaunu ir baigais anxis, nu baigais baigais. atklāti sakot, man liekas es sastāvu tikai no anxša un melones lieluma reptiļa dvēseles kautkur pa vidu.
festivāls bārstīja komplimentus par mūsu tehnisko varēšanu, tā ka laikam pavisam slikti nebija.

(3 baksta | FSHK)

Augusts 3., 2018


10:05
lesson 1 - nekad nemēģiniet apvienot teātra trupas tehnisko koordinēšanu ar teātra trupas apskaņošanu, tas ir ļoti ļoti sarežģīti.

(FSHK)

Jūlijs 27., 2018


02:23
vvtf ir visgarlaicīgākais no visiem festivāliem everest

(4 baksta | FSHK)

Jūlijs 25., 2018


01:40
es: "man liekas, ka mūziķi ir lielākie kodēji"
jn: "nē nē, lielākie kodēji ir pūtēji"

(2 baksta | FSHK)

Jūlijs 20., 2018


01:16
pēdējās 2 nedēļas visur pamanu pieminam root beer

(FSHK)

Jūlijs 19., 2018


16:18
"...puikām nemiers vienmēr saujā"

(FSHK)

Jūlijs 15., 2018


13:58
paģiras mani konsumē. biju apvedceļa festivālā. tāda jau ir tā dzīve provincē

(1 baksta | FSHK)

Jūlijs 5., 2018


16:01
man patīk pamanīt Junga sinhronitātes, bet man nav ne jausmas, ko ar viņām lai dara. pēdējā laika jocīgākā - pāris dienas atpakaļ skatos raidījumu par max martin (čali, kurš atbildīgs par hit mī beibī vanmor taim un vēl neiedomājamu kaudzi visādu popmūzikas drazu) un vakar izrādās, ka pašlaik strādāju ar vienu teātra kolektīvu, kas grib koverēt to pašu hitmībeibīvanmortaim

(6 baksta | FSHK)

Jūnijs 29., 2018


12:18
26 stundu darba diena ček

(2 baksta | FSHK)

Jūnijs 24., 2018


00:31
tikko sapratu, ka mana dzīve dalās tagad jau 3 posmos. agrāk bija tikai pirms kobeina nāves un pēc, bet tagad ir pirms kobeina/pēc un pirms terapijas un pēc

(3 baksta | FSHK)

Jūnijs 21., 2018


13:52
vienmēr kad dzīvoju pa studiju vai esmu tūrē, man ir sajūta, ka tur ārā, paralēli, mana pārējā dzīve kolapsē un ka atgriezīšos pilnīgās drupās.

(1 baksta | FSHK)

K

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba