|
Aprīlis 19., 2024
10:06
Es ilgu laiku heitoju Laiks paradīzei. Diezgan grūti gāja ar šo projektu, galvenokārt tāpēc, ka tēma visu laiku šķita neticami nepievilcīga un arī skaņas noformējuma forma kādu vēlējās režisore man kopumā arī nu tā. Un tad tur viss tas nac teātra vaibs utt. Es viņu jau biju ierindojis savu visbriesmīgāko mākslas notikumu topa 2. vietā aiz Gudrunas. Karoč kkādā brīdī sāku nožēlot, ka piekritu. Mazliet pa jokam un mazliet tomēr nē mēģināju atrunāt Inesi no nākšanas uz pirmizrādi, jo nekas labs tur negaida.
Vakar tad bija tā pirmizrāde un es tur tā sēdēju un skatījos un sapratu, ka esmu noslēdzis pamieru ar šo projektu. Jā, tēma joprojām neliekas superhot, bet skatoties nav paviršības sajūtas, kas, manuprāt, ir labi. Turklāt es tikai vakar aptvēru, ka tas ir teātris-teātris - tantēm un onkuļiem, nevis nvo teātra organizācijas radīts māksliniecisks trips kādā aizraujošā tēmā ar visādiem tehniskiem izaicinājumiem uz kuru nepērk biļetes (šis formāts, gan, mani valdzina vairāk joprojām). Man nav kauns. Izņēmu no ļaunā topa. Ļoti forša sajūta. Man ļoti pieauga respekts pret Endīni un man ļoti patīk Andra Kaļiņina scenogrāfijas un vispār patīk atrasties vienā projektā ar Andri. Un pēdējā brīdī nomainīt skatītāju muzonu bija right call. Vienīgais, kas man vakar nepatika, ka biju nepareizi kaut ko sakalkulējis ar pirmizrādes puķītēm un man pietrūka tieši vienai aktrisei, kura vakara gaitā izrādījās vienīgais cilvēks, kurš man pienāca klāt un tiešā tekstā pateica, ka viņai patīk kā tas viss skan.
|
Marts 11., 2024
23:23
esmu sajūsmā par gaja ričija ģentlmeņu seriku netflixā. reti elegants.
apdeits: pēdējā 3 sērijas likās kaut kādas sasteigtas un drusku pārmudrītas, bet līdz tām pure joy
|
Februāris 28., 2024
20:20
"geju un elektroauto laikmets"
|
16:02
šodiena sākās ar mēģi naciķī, turpinājās ar maketa pieņemšanu leļļu teātrī un beigsies ar ģenerāli kvadrifronā
|
Februāris 20., 2024
15:53
Es laikam pamazām sāku pa īstam satraukties par nākotni. Šis raksts ir diezgan loģiska summa pēdējo laiku vaibam. Krievijas taktika attiecībā uz NATO ir nevis uzbrukt ar spēku, bet tīri psiholoģiski atšķelt kādu konkrētu valsti no kopējā bara (skat. Ungāriju). Turklāt izskatās, ka viņi pašlaik pilnā ručkā šo taktiku mēģina iespiest katrā Eiropas spraugā (skatīt šodienas ziņu par Krievu specdienestu uzbrukumu Igaunijā, man slinkums meklēt, gan jau kaut kur parādīsies). Sekojot līdzi Ukrainas karam jau sen ir skaidrs, ka Eiropas militārā kapacitāte ir zema, gan ražošanā, gan izpildīšanā. Būtībā vienīgais Eiropas drošības garants ir ASV. Nu lūk un ja mēs visas pieminētās lietas saliekam kopā loģiskā ķēdē - un diemžēl bildē ir ienācis šīs ruso ķēdes nopietnākais posms Tramps - tad tā nākotnes perspektīva ir so so. Gan jau Puķiks jau tagad sūta mīlas vēstules Trampam, tad iebīdīs Trampu par prezi, Tramps pateiks man pohuj par Ukrainu un pohuj par Eiropu un tad Krievijas/Ķīnas apvienotais karaspēks mums visiem teiks čau. Rodas sajūta, ka Eiropas savienība JOPROJĀM netic, ka liela mēroga karš Eiropā ir pavisam reāla realitāte.
|
Janvāris 20., 2024
17:21
Pēdējā laikā man sāk rasties kaut kādas neviennozīmīgas emocijas par "neatkarīgās mūzikas" pulciņu, kurā mēs visi esam. Es nez, varbūt tā ir vnk pusmūža krīze. Bijām pie Lomika rakstīt dēmuci un es aptvēru, ka pirmo reizi Hodilā biju pirms 22 gadiem. Tas nozīmē, ka aktīvi praktizēju kādus 23 vai 24 gadus. Šo gadu laikā viskautkas ir noticis, bet tādās lielās (praktiskās) šaibās vispār nekas nav mainījies. Es domāju no tādas šķautnes, ka neviena no grupām, joprojām nav uz leibla, kas piem. apmaksātu ierakstu vai organizētu tūres vai reklamētu un distribūtētu ierakstus. Es te nerunāju par Metalikas iesildīšanu un Dāvja bildi uz Guitar World vāka, bet par tādām beisik praktiskām lietām un līmeņiem. Man vienmēr, vienmēr ir ļoti patikusi doma "ai pohuj, izdarīšu pats". Bet tā skumjā lieta ir tāda, ka tas var būt arī nenormāli nogurdinoši un vientulīgi un ar ļoti ļoti lielu neveiksmes potenciālu. Īpaši kad tu nonāc vecumā, kurā sāk rasties bērni un tavas darbības aktīvi sāk ietekmēt cilvēkus tev apkārt, tu, protams, sāc palikt domīgs...
Ar Tesu esam bijuši viskautkur. Esam spēlējuši 3 cilvēkiem un esam spēlējuši 3000 cilvēkiem, esam spēlējuši Parīzēs, Berlīnēs un Romās (nu labi, neesam spēlējuši Romā, bet Breščā, bet ideju saprotat), esam spēlējuši ar mazām grupām un esam spēlējuši ar milzīgām grupām, esam spēlējuši kooperatīvajā garāžā Baltkrievijā ziemā, kur mikrofona statīvs ir džeks, kurš tur miķi rokā un milzīgā brīvdabas estrādē Šveices kalnos ar peldbaseinu blakus un restorānu tikai māksliniekiem. Esam spēlējuši ar ļoti sūdīgām grupām, kas ir uz milzīgiem leibliem un ģeniālām one of a kind grupām, kuras nekad neviens neuzzinās (Revok - visi klausieties Revok) Es neatceros nevienu (NEVIENU) reizi savā dzīvē, kad pēc koncerta klausītāji būtu rēni izklīduši pat neaplaudējot, jo pohuj vai teikuši negatīvus komentārus, īpaši tas attiecas uz končiem ārzemēs - ir pilnīgi acīmredzami skaidrs, ka cilvēkiem patika tas ko viņi dzirdēja pat ja viņiem nebija ne jausmas kas mēs tādi esam, pat faking Āfrikā.
Un yet - mēs joprojām stiepjam savus aparātus uz savu fakino 3o stāvu 4os naktī vieni paši, joprojām ierakstus apmaksājam paši, joprojām tūres organizējam paši plus tagad vēl nāk visa tā straumēšanas servisu jebļa ar klausījumu medīšanu un visādām smalkām zinātnēm, kā to darīt veiksmīgāk, principā padarot mūziķi par marketinga speciālistu un šo avantūru par pilna laika darbu bez jebkādām garantijām uz atpelnīšanos (ja runājam par garantijām, tad drīzāk tur ir garantija, ka nē nekā jā). Mums pat bija leibls (nu tipa ir joprojām, laikam), bet JOPROJĀM savus ierakstus apmaksājam paši un tūres organizējam paši.
Tesu es izmantoju, kā savai dzīvei tuvāko piemēru, bet Rīgā ir vairākas grupas, kuras, manuprāt ir vērts zināt ikvienam pasaules iedzīvotājam un šī zināšana padarītu viņu dzīves objektīvi labākas.
Viskautkādas vietējās grupas ir spēlējušas viskautkur, visādos šovkeisos un amerikās un kur tik vēl ne. Pie mums ir spēlējušas milzīgas pasaules grupas un mūsu grupas ir tās iesildījušas un mūsu grupas ir dabūjušas daudz labu vārdu no milzīgajām grupām. Gan jau kādam ir bijis arī kaut kāds piedāvājums no kāda leibla (es to tikko izdomāju, bet es nebrīnītos). Ir tādi, kuri tiešām menedžē visu to instagram, tiktok un straumēšanas servisu marketingu un pat dara to labi. Mums ir labas ierakstu studijas, pasaules līmeņa skaņu inženieri, labi koncertu orgi. Visādi apstākļi liecina, ka gan saturs, gan infrastruktūras lietas ir objektīvi labas. Mums pat ir bijuši leibli ar mērķi uz ārzemēm.
yet - nothing
Igaunijā un Lietuvā ir tas pats. Nav nevienas leišu vai igauņu grupas, kura būtu nokļuvusi tajā pusē. Pat nevajag skatīties uz pagrīdi, varam skatīties arī uz mainstrīmu - Prāta Vētra mēģināja, Instrumenti mēģināja un viņiem ir tīms un cilvēki, kas dara lietas viņu vietā, tie ir faking uzņēmumi. Labākais ko PV un Instrumenti dabūja bija karjera bijušajās Padomju savienības teritorijās. Ak jā, PV spēlēja koncertu Glastonberijā uz kaut kādas mazās skatuvītes un auditorija bija vietējie latvieši (es pārspīlēju, protams).
Pēc Neurosis tūres vairāki cilvēki mums teica, ka mums ir jāraido šis vilnis, šī esot mūsu lielā iespēja un ko tik vēl ne. Diemžēl neviens neiedeva detalizētu plānu par to, kas tieši mums ar to būtu jādara, jāraksta Roadrunner Records epasts ka bijām tūrē ar Neurosis, dodiet mums naudu? Esam spēlējuši ar vairākām lielām amīšu grupām, kam ir reālas ietekmes procesos (tie paši Neurosis vai Storm of Light utt) un esam ar viņiem tusējuši un viņi ir tiešos tekstos teikuši - mums patīk jūsu grupa, mēs gribam ar jums spēlēt vēl. Kad tu pēc dažiem mēnešiem viņiem uzraksti - klusums. Runājām ar Stīvu, ka moš Neurots mūs varētu izdot amerikā, viņš neteica nē. Uzrakstam - klusums. Šie nav vienīgie gadījumi ar identisku iznākumu.
Kaut kā sāk rasties sajūta, ka pasaulei vienkārši vispār necik neinteresē kas notiek šī reģiona mūzikā. Nēnu it kā interesē, bet neinteresē tādā līmenī lai tajā ieguldītos enerģiski un finansiāli. Jā, es apzināti nepieminu Sky Forger, jo kopējā kontekstā es nesaprotu kā tas varēja notikt, bet redz ka notika. Nu kruti, bet neticami netipiski.
Šis nav čīkstēšanas ieraksts, šis ieraksts ir WTF?!?! ieraksts.
Es neko nepieprasu un neuzskatu, ka esmu pelnījis kaut kādu īpašu attieksmi, es arī neuzskatu sevi par ļoti talantīgu mākslinieku. Man vienkārši ļoti ļoti patīk to darīt un es esmu ļoti laimīgs, ka dzīve man ir sagādājusi iespēju ar to nodarboties tādā līmenī kādā es to daru. Tas, kas mani padara domīgu ir sajūta, ka tam ceļam ir gals, tas gals ir siena, es beidzot to redzu un kādu brīdi jau mēģinu ieiet tajā sienā līdzīgi kā datorspēlē, kad tikko esi sācis un vēl nesaproti kura poga ir uz priekšu, kura pa labi utt. es jūtos no tā noguris.
Un tā drusciņ atzūmojot - to labo grupu pasaulē jau īstenībā nav nemaz tik daudz. Man liekas pie mums proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu viņas ir superdaudz.
Nē ir Maarja Nut Igaunijā
|
Decembris 31., 2023
16:01
Gads bija kopumā smags (varētu lietot arī vārdu "mokošs"), bet tomēr, kā lai to labāk nodefinē - pedagoģisks. Notika lielas lietas, kas man iemācījas lielas mācības.
- Pirmkārt manas dzīves lielākais apdeits un gada prieks - Grab beidzot sāka manifestēties arī objektīvajā realitātē, ne tikai manā galvā un internetā. Esmu ļoti pateicīgs Artim, Sarmai un Jānim, ka parakstījās uz šo avantūru. Kad sākām mēģot, likās, ka tas nebūs iespējams (nu visa tā pāraranžēšana un pielāgošana), bet mēs to izdarījām un mēs pat koncertus nospēlējām un pat turpinām funkcionēt!
- Tajā pašā kontekstā satusēšana ar Buduāra džekiem, vnk kruta!
- Pusgadu nostrādāju Smilčas kultūras namā. visvisVISdrausmīgākā profesionālā pieredze manā dzīvē. Kopumā man patīk visādas kreizī situācijas un cenšos nenožēlot baigi neko, jo pohuj - dzīvojam vienreiz, BET man tiešām ir žēl tas laiks, ko esmu atdevis šai organizācijai un ka manī tagad dzīvo šīs pieredzes. Piemēram tās 60h, kuras pavadīju nonstopā darbā pilsētas svētkos pēc kurām man vēl nācās kautko paskaidrot un taisnoties vadībai. Ejiet vnk dirst! Detaļās negremdēšos, bet lielās šaibās sapratu, ka reģionālais šovbizness ir vesela scēna ar saviem noteikumiem un varoņiem un man tur nav jābūt. Septembrī aizgāju.
- Ar Tesu bijām 2 tūrēs. Wow! Abas neticami flawless un bez jebkādiem erroriem. un Tesa vispār. Man liekas nekad mūsu iekšējais mikrokosmoss nav bijis tik veselīgs kā pašlaik un man ļoti patīk mūsu jaunās dziesmas.
- Mājai nomainījās jumts. Tas gan paprasīja gandrīz 5 mēnešus, nevis 2 nedēļas kā jumta cilvēki solīja (iespējams, sīkākas detaļas būs pie Ineses), bet tas notika!
- Nopirku dzīvokli Smiltenē.
- Ļoti daudz muzona darbu. Nu ne ļoti ĻOTI, bet daudz. Pirmo reizi tā pa īstam saskāros ar tādu īstu burnoutu. Kopumā neatsaku nevienam un varētu teikt, ka darbs man pašlaik ir totāla prioritāte un man tas patīk. Man patīk kā jūtu ka aug skils, gan songwritingā, gan inženērijā. Pārgāju uz Mac un Logicu. Sāku just reālu nepieciešamību apgreidot savu baptistu studžu. Pašlaik šajā zonā viss plusmīnus notiek kā man gribas un es vnk maucu.
- Paralēli darbiem bija arī diezgan depresīvi brīži, kā jau minētais burnouts. Nebija enerģijas, vnk gribējās saļimt zemē un nebūt, jutos fiziski un garīgi tukšs, sauss, izkaltis, visu laiku gribējās būt kaut kādā, jebkādā reibumā. Vienā brīdī vnk izdomāju, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka nekad agrāk neesmu strādājis radošu darbu full time un nekad mans dzīvesveids nav bijis tik sēdošs kā tagad. Daudz pīpēju zaļo, ēdu sūdus, biju pārstājis lietot vitamīnus, meditēt un kustēties vispār. Atsāku terapeitu, sāku piebremzēt ar sliktajām lietām un centos uzbūstot labās. Bet pats galvenais - es kaut kā iemānīju sevī domu, ka visas radošās lietas nav jādara uz dzīvību un nāvi kā to darīju līdz šim. Kaut kā sanāca atslābināt to muskuli, kas visas problēmzonas hiperpiezūmo. Manliekas tas ir meditācijas nopelns. Šo pieredzi norakstu uz tādu kā pārejas posmu no viena dzīves veida, pavisam citā.
- Bija daudz migrēnas. Joprojām nav skaidrs paterns no kā. Tagad jaunākā teorija ir ka tam varētu būt saistība ar magnija trūkumu. Vienu brīdi likās, ka varbūt no tā, ka dzeru D vitamīnu (kautkāds internets teica, ka tā varot būt). Hujzin.
- Sadarbības ar Hodilu vnk nav. Esmu ierakstījis tur dažas grupas (2), bet tas ir piliens tur, kur gribēju jūru. Bet pohuj. Nu man ir sajūta, ka pohuj. Pirmoreizi mūžā profesionāli miksēju dziesmu (meaning - man par to iedeva naudu. skaņas ziņā gan jau, ka dirsā).
- Pēdējos 2 mēnešus katru dienu pavadu kādas 15 min ar franču valodas Duolingo. Man liekas tas ir drusciņ smieklīgi, bet tajā pat laikā man patīk un labāk tā nekā vnk bezjēdzīgi skrollēt vai spēlēt spēles. Es jau varu pateikt Nous avons un chat et il's appelle Rikardo!
- Viss minētais kopumā ir daudz, kas paņēmis daudz laika. Tāpēc maz laika esmu veltījis saimniecībai un neko prātīgu neesmu ne uzbūvējis, ne salabojis.
Nu karoč nākotnē grūtākais, kas šķiet, būs noturēt apmēram līdzīgu kursu, bet nu nākotne būs nākotnē hehe.
|
14:36
Fight, Flight, Freeze, Obese
|
Decembris 21., 2023
10:07
es nez, man liekas ir laiks Netflix seriālam par Judžu ģimenes konfliktu
|
Novembris 27., 2023
20:10
Nākamtrešdien Kultūras rondo būs Tesa lol
|
Novembris 25., 2023
08:37
Kad izaugšu liels, manliekas, uztaisīšu operu par migrēnu. Pagaidām rekords - sākās ap 1iem naktī un turpinās joprojām. Un tuliņ jābrauc uz Tesas Savvaļu. Jebal.
|
Novembris 21., 2023
13:02
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
|
Oktobris 23., 2023
11:45
kopš pēcGrab albuma burnouta un sajūtas, ka vajag atvaļinājumu ir pagājis apmēram gads. Gads un daudzi projekti un protams, nekāds atvaļinājums nav bijis. Nevienam piedāvājumam neatsaku, jo liekas, ka ir vnk jāmauc, kamēr vispār kāds kaut ko piedāvā. Un tātad, apmēram pirms kāda pusgada sāku just, ka ļoti ātri nogurstu, pamazām sāka pazust interese par lietām sev apkārt, pazust interese par seksu, ar vien biežāk bija sajūta, ka varētu vnk jebkurā random vietā apgulties un aizmigt, visu laiku gribas būt kaut kādā reibumā, ļoti (man jau tā negribas, bet tagad kaut kā histēriski negribas) negribas komunicēt ne ar vienu. Tas ir nokļuvis līdz stadijai, kurā mana psihoemocionālā response ir gandrīz blank uz visādiem kairinājumiem - citiem vārdiem, man viss ir vairāk vai mazāk vienalga, visu laiku jūtos noguris. Tikko bija Skrastiņa projekts, kuru kaut kā izbakstīju uz kaut kādas sabrukuma robežas.
Tad Inese ņēma un sadusmojās, ka wtf. Atsāku dzert visādus vitamīnus, atsāku terapeitu, atsāku meditēt un īstenībā, jau pēc dažām dienām paliek labāk. vēl kaut kādu sportu un auksto ūdeni vajadzētu.
tāds ir mans pēdējais laiks.
|
Septembris 16., 2023
07:25
Aizkustinošākais vakardienas koncertā bija tas, ka Lomika bērnu grupa Mentem pilnā sastāvā visu konci nostāvēja skatuves priekšā un headbangoja. Kkādā brīdī piefiksēju, ka spēlējam dziesmu, kuru rakstījām Hodilā brīdī, kad Mikam kaut kad drīz bija jādzimst
|
Augusts 26., 2023
17:33
Reģionālais šovbizness
|
Augusts 23., 2023
Jūlijs 23., 2023
15:29
man ļoti patika vakardienas Grab un Stabs koncerts. ļoti priecājos, ka par spīti lietum bija tika daudz cilvēku un ka uz šīm grupām atnākušie cilvēki ir tik forši. bija pat tādi, par kuriem nebiju iedomājies, ka viņus tas varētu interesēt. manliekas tas, ka tev patīk cilvēki, kuri izvēlas klausīties tavu muzonu, kautko pasaka par to muzonu un viss vakardienas pasākums bija viens liels liels kompliments <3
|
Jūlijs 17., 2023
10:47
60 stundu darba diena - ček
|
Jūnijs 29., 2023
10:03
ja man būtu blackmetal grupa, es viņu sauktu tāpat kā sauc mūsu milzīgo un skaisto rozi - FLAMMENTANZ. man liekas neprātīgi skaists nosaukums.
|
Maijs 21., 2023
02:29
Stāvu naktī, FOHā, Smiltenē, baznīcas laukumā, skaņoju Sesto jūdzi, pienāk iereibis čalis ar aliņu rokā un jautā "Tesa šovakar arī uzstāsies?"
|
|
|
|