Augusts 15., 2024


09:59
es tikai gribu lai mani liek mierā un neprasa naudu

(5 baksta | FSHK)

Augusts 2., 2024


11:25
vakar braucu mājās no koncerta un domāju, ka cik labi, ka aizgāju no jrt. pateicoties nebūšanai jrt esmu iepazinies ar tik daudz ļoti ļoti krutiem cilvēkiem, kurus citādāk diezvai būtu saticis. tas attiecas arī uz notikumiem - man ir bijusi laime piedalīties ļoti daudz neticami skaistos piedzīvojumos, ka sirds stājas. skaisti piedzīvojumi ar skaistiem cilvēkiem. tas ir tik kruta, ka man trūkst vārdu.

(3 baksta | FSHK)

Jūlijs 30., 2024


22:49
"Mīlestība ir cieta viela" (c) Inese

(2 baksta | FSHK)

Jūlijs 29., 2024


17:08
neticēju, ka kādreiz nonākšu tādā situācijā, bet tas notika - man tikko atnāca epasts ar nosaukumu "Copyright violation". Esmu bez atļaujas publicējis savā bandcampā mūziku, kuru veidoju darbam 2019. gadā (pieminot visus autorus), kuru redzēja daži cilvēki, kurš visiem bija diezgan vienaldzīgs tad un pašlaik kādam piš vēl mazāk, t.i. - literary nevienam. Ja cilvēks var būt tik mazs un tik apsēsts ar varu, ka viņš AIZLIEDZ pilnīgi neredzamam muzikantiņam no nezināmas valsts šārot savu mūziku nevienam nezināmam projektam, kurš notika pirms 5 gadiem un kuram jebkura publikācija ir reklāma, tad piedodiet, atvainojiet, esmu gatavs lietot šo apzīmējumu - BĻEĢ JOBANĀ KUCE!

(3 baksta | FSHK)

Jūlijs 28., 2024


10:51
Karoč kādu brīdi jau par to domāju, bet tagad ierakstīšu arī te

Man liekas ļoti ļoti jocīgi, ka tagadējie pusaudži, kuri izvēlas spēlēt rokmūziku (teiksim, 13 - 17 gadus jauni) mācās savus instrumentus spēlējot tās pašas lietas, kuras spēlēju es, kad biju viņu vecumā. It kā jau kāda starpība, vienīgi tas, ka es to darīju vairāk kā pirms 20 gadiem.
Tikko man bija kkas jāstāsta par basu Ernesta roka skolā un tur visi tie tīņi cenšas nospēlēt visādus come as you are, toxicity, sweet dreams un tādā garā. Lomika bērni ģībst par Panteru, veco Metallicu utt.
Kad to darīju es, tas bija tā laika aktuālais muzons. Bija tikai daži gadi kopš Kobeina nāves, Marilyn Manson un System of a Down tikai sākās utt. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka nekas (nu gan jau vārds "nekas" ir krietni pārspīlēti, bet jūs saprotat ideju) no mūsdienu roka pusaudžus neaizkustina tādā pakāpē lai viņi taptu iedvesmoti to replicēt paši. Vai arī tas roks ir tik obskūra parādība, ka tur ir tiešām nopietni jāiespringst lai atrastu kaut ko tiešām krutu, kas radīts salīdzinoši nesen.
Noteikti tur lomu spēlē tas, ka pašlaik visi muzonu klausās caur playlistēm, nevis albumiem un gan jau vēl ir visādi sociopolitiski tehnoloģiskie faktori, bet fakts ir tāds, ka tādu pusaudzi aizkustina 20 un 30 gadus vecs muzons, nevis vakar taisīts muzons un man tas liekas interesanti. Also visa tā Balčus melno pusaudžu ģērbšanās mode. Man tiešām liekas tie visi melnie pusaudži izskatās kā rēgi no tālas tālas pagātnes.

Nu lūk un ja man prasa kaut kādas prognozes (nu nav jau tā, ka kāds baigi prasītu lol) par nākotni, tur A.I. ietekmi uz muzonu un tādā garā, tad es ļoti atturos kaut ko prognozēt, jo ja tagad ir tā kā esmu augstāk uzrakstījis, tad ko tur vispār var prognozēt.

(9 baksta | FSHK)

Jūlijs 21., 2024


17:33
"Uz kloķiem nedusmojies, kloķi ir laba lieta" (E.Smiļģis)

(FSHK)

Jūnijs 26., 2024


14:23
citās ziņās - pēdējo mēnešu darba hārdkors man iemācīja jaunu lietu par sevi. laiks, kurā operēju visproduktīvāk ir...wait for it... 9:00 - 17:00 lol

(2 baksta | FSHK)

14:22
Smiltenē ir tāds zemeņu kiosks. Šodien tur zemenes tirgoja čalis Burzum kreklā. Pirku zemenes pa 6.60, man likās viņš nosauks cenu 6,66 hehe

(3 baksta | FSHK)

Jūnijs 22., 2024


08:58
oumaigād tas beidzās!!!
tas beidzās!!! tas beidzās!!!

šī sezona sanāca tāda, ka, dažādu iemeslu dēļ, trešdaļa no visas sezonas iekrita darīt posmā no aprīļa līdz šim brīdim. un tātad aprīļa, maija un jūnija laikā esmu izdarījis sekojošas lietas:

- "Laiks paradīzei" naciķī
- Samsara mēģi un 2 konči
- Tesas albuma ieraksts un mazliet arī mix, kopā kādas 7 sesijas Hodilā izmētātas pa visu periodu
- "Elpojot smaidus" leļļu t
- mix un final touch Uģa Oltes Savvaļas Tesas filmai
- Ļoti koncentrēts dzīvokļa remonts
- Grab 3 koncerti Rīgā, Viļņā, Varšavā
- "Oblicus. Arhitektoniskā šķībdeja" muzons Ievas un Kriša Santu horeogrāfijas darbam ar premjeru Aizputē, Horos rezidencē
- Līgas pH3 - Ne tā gaida Jāņu bērnus instrumentu ieraksts un albuma mix/master/release
- paralēli visi iespējamie koncerti un mēģi. ā un 2 pasākumu skaņošana arī.

HOLYMOTHERFUCKER!!!

- tam visam gandrīz piebiedrojās arī Reiņa S jaunā izrāde DDT, kurai piekritu veidot muzonu, bet tas, paldies dievam, pārcēlās uz augustu.
- arī Krāsas jaunā albuma mix, bet viņi saprata, ka negrib gaidīt uz mani un sarunāja Jāni Emīlu.

jebal

(2 baksta | FSHK)

Maijs 22., 2024


22:56
Šodien gandrīz netīšām skaņoju Helēnas koncertu. Pēc koncerta viņa tiešā tekstā pateica, ka Ivars B ir ļoti dīvains džeks :D

(2 baksta | FSHK)

Maijs 21., 2024


15:48
visu nesaprasto vārdu diena

(1 baksta | FSHK)

Maijs 14., 2024


15:21
man ļoti nepatīk balss ziņas. es tās akceptēju tikai no tuviem cilvēkiem un tikai ja nav citu variantu, piem. ziņa nepieciešama uz sitiena, bet ziņotājs ir pie stūres, teiksim

(6 baksta | FSHK)

Maijs 8., 2024


20:36
tā realitāte plaisā un irst. no sākuma nojauc tavu bērnudārzu vietā uzbūvējot maximu un tad nomirst Stīvs Albīnī :( šausmīgi šausmīgi bēdīgi :(

(3 baksta | FSHK)

Maijs 3., 2024


14:01
kad Inese mani baro ar saviem izsmalcinātajiem laba restorāna līmeņa ēdieniem man visu laiku skan galvā "i dont know what i've done to deserve you...".
Mūzika: Portishead - Nylon Smile

(FSHK)

Aprīlis 19., 2024


10:06
Es ilgu laiku heitoju Laiks paradīzei. Diezgan grūti gāja ar šo projektu, galvenokārt tāpēc, ka tēma visu laiku šķita neticami nepievilcīga un arī skaņas noformējuma forma kādu vēlējās režisore man kopumā arī nu tā. Un tad tur viss tas nac teātra vaibs utt. Es viņu jau biju ierindojis savu visbriesmīgāko mākslas notikumu topa 2. vietā aiz Gudrunas. Karoč kkādā brīdī sāku nožēlot, ka piekritu. Mazliet pa jokam un mazliet tomēr nē mēģināju atrunāt Inesi no nākšanas uz pirmizrādi, jo nekas labs tur negaida. Vakar tad bija tā pirmizrāde un es tur tā sēdēju un skatījos un sapratu, ka esmu noslēdzis pamieru ar šo projektu. Jā, tēma joprojām neliekas superhot, bet skatoties nav paviršības sajūtas, kas, manuprāt, ir labi. Turklāt es tikai vakar aptvēru, ka tas ir teātris-teātris - tantēm un onkuļiem, nevis nvo teātra organizācijas radīts māksliniecisks trips kādā aizraujošā tēmā ar visādiem tehniskiem izaicinājumiem uz kuru nepērk biļetes (šis formāts, gan, mani valdzina vairāk joprojām). Man nav kauns. Izņēmu no ļaunā topa. Ļoti forša sajūta. Man ļoti pieauga respekts pret Endīni un man ļoti patīk Andra Kaļiņina scenogrāfijas un vispār patīk atrasties vienā projektā ar Andri. Un pēdējā brīdī nomainīt skatītāju muzonu bija right call. Vienīgais, kas man vakar nepatika, ka biju nepareizi kaut ko sakalkulējis ar pirmizrādes puķītēm un man pietrūka tieši vienai aktrisei, kura vakara gaitā izrādījās vienīgais cilvēks, kurš man pienāca klāt un tiešā tekstā pateica, ka viņai patīk kā tas viss skan.

(FSHK)

Marts 11., 2024


23:23
esmu sajūsmā par gaja ričija ģentlmeņu seriku netflixā. reti elegants.

apdeits: pēdējā 3 sērijas likās kaut kādas sasteigtas un drusku pārmudrītas, bet līdz tām pure joy

(2 baksta | FSHK)

Februāris 28., 2024


20:20
"geju un elektroauto laikmets"

(4 baksta | FSHK)

16:02
šodiena sākās ar mēģi naciķī, turpinājās ar maketa pieņemšanu leļļu teātrī un beigsies ar ģenerāli kvadrifronā

(FSHK)

Februāris 20., 2024


15:53
Es laikam pamazām sāku pa īstam satraukties par nākotni. Šis raksts ir diezgan loģiska summa pēdējo laiku vaibam. Krievijas taktika attiecībā uz NATO ir nevis uzbrukt ar spēku, bet tīri psiholoģiski atšķelt kādu konkrētu valsti no kopējā bara (skat. Ungāriju). Turklāt izskatās, ka viņi pašlaik pilnā ručkā šo taktiku mēģina iespiest katrā Eiropas spraugā (skatīt šodienas ziņu par Krievu specdienestu uzbrukumu Igaunijā, man slinkums meklēt, gan jau kaut kur parādīsies). 
Sekojot līdzi Ukrainas karam jau sen ir skaidrs, ka Eiropas militārā kapacitāte ir zema, gan ražošanā, gan izpildīšanā. Būtībā vienīgais Eiropas drošības garants ir ASV. Nu lūk un ja mēs visas pieminētās lietas saliekam kopā loģiskā ķēdē - un diemžēl bildē ir ienācis šīs ruso ķēdes nopietnākais posms Tramps - tad tā nākotnes perspektīva ir so so. Gan jau Puķiks jau tagad sūta mīlas vēstules Trampam, tad iebīdīs Trampu par prezi, Tramps pateiks man pohuj par Ukrainu un pohuj par Eiropu un tad Krievijas/Ķīnas apvienotais karaspēks mums visiem teiks čau. 
Rodas sajūta, ka Eiropas savienība JOPROJĀM netic, ka liela mēroga karš Eiropā ir pavisam reāla realitāte. 

(18 baksta | FSHK)

Janvāris 20., 2024


17:21
Pēdējā laikā man sāk rasties kaut kādas neviennozīmīgas emocijas par "neatkarīgās mūzikas" pulciņu, kurā mēs visi esam. Es nez, varbūt tā ir vnk pusmūža krīze. Bijām pie Lomika rakstīt dēmuci un es aptvēru, ka pirmo reizi Hodilā biju pirms 22 gadiem. Tas nozīmē, ka aktīvi praktizēju kādus 23 vai 24 gadus. Šo gadu laikā viskautkas ir noticis, bet tādās lielās (praktiskās) šaibās vispār nekas nav mainījies. Es domāju no tādas šķautnes, ka neviena no grupām, joprojām nav uz leibla, kas piem. apmaksātu ierakstu vai organizētu tūres vai reklamētu un distribūtētu ierakstus. Es te nerunāju par Metalikas iesildīšanu un Dāvja bildi uz Guitar World vāka, bet par tādām beisik praktiskām lietām un līmeņiem. Man vienmēr, vienmēr ir ļoti patikusi doma "ai pohuj, izdarīšu pats". Bet tā skumjā lieta ir tāda, ka tas var būt arī nenormāli nogurdinoši un vientulīgi un ar ļoti ļoti lielu neveiksmes potenciālu. Īpaši kad tu nonāc vecumā, kurā sāk rasties bērni un tavas darbības aktīvi sāk ietekmēt cilvēkus tev apkārt, tu, protams, sāc palikt domīgs...
Ar Tesu esam bijuši viskautkur. Esam spēlējuši 3 cilvēkiem un esam spēlējuši 3000 cilvēkiem, esam spēlējuši Parīzēs, Berlīnēs un Romās (nu labi, neesam spēlējuši Romā, bet Breščā, bet ideju saprotat), esam spēlējuši ar mazām grupām un esam spēlējuši ar milzīgām grupām, esam spēlējuši kooperatīvajā garāžā Baltkrievijā ziemā, kur mikrofona statīvs ir džeks, kurš tur miķi rokā un milzīgā brīvdabas estrādē Šveices kalnos ar peldbaseinu blakus un restorānu tikai māksliniekiem. Esam spēlējuši ar ļoti sūdīgām grupām, kas ir uz milzīgiem leibliem un ģeniālām one of a kind grupām, kuras nekad neviens neuzzinās (Revok - visi klausieties Revok) Es neatceros nevienu (NEVIENU) reizi savā dzīvē, kad pēc koncerta klausītāji būtu rēni izklīduši pat neaplaudējot, jo pohuj vai teikuši negatīvus komentārus, īpaši tas attiecas uz končiem ārzemēs - ir pilnīgi acīmredzami skaidrs, ka cilvēkiem patika tas ko viņi dzirdēja pat ja viņiem nebija ne jausmas kas mēs tādi esam, pat faking Āfrikā.
Un yet - mēs joprojām stiepjam savus aparātus uz savu fakino 3o stāvu 4os naktī vieni paši, joprojām ierakstus apmaksājam paši, joprojām tūres organizējam paši plus tagad vēl nāk visa tā straumēšanas servisu jebļa ar klausījumu medīšanu un visādām smalkām zinātnēm, kā to darīt veiksmīgāk, principā padarot mūziķi par marketinga speciālistu un šo avantūru par pilna laika darbu bez jebkādām garantijām uz atpelnīšanos (ja runājam par garantijām, tad drīzāk tur ir garantija, ka nē nekā jā). Mums pat bija leibls (nu tipa ir joprojām, laikam), bet JOPROJĀM savus ierakstus apmaksājam paši un tūres organizējam paši.

Tesu es izmantoju, kā savai dzīvei tuvāko piemēru, bet Rīgā ir vairākas grupas, kuras, manuprāt ir vērts zināt ikvienam pasaules iedzīvotājam un šī zināšana padarītu viņu dzīves objektīvi labākas.

Viskautkādas vietējās grupas ir spēlējušas viskautkur, visādos šovkeisos un amerikās un kur tik vēl ne. Pie mums ir spēlējušas milzīgas pasaules grupas un mūsu grupas ir tās iesildījušas un mūsu grupas ir dabūjušas daudz labu vārdu no milzīgajām grupām. Gan jau kādam ir bijis arī kaut kāds piedāvājums no kāda leibla (es to tikko izdomāju, bet es nebrīnītos). Ir tādi, kuri tiešām menedžē visu to instagram, tiktok un straumēšanas servisu marketingu un pat dara to labi. Mums ir labas ierakstu studijas, pasaules līmeņa skaņu inženieri, labi koncertu orgi. Visādi apstākļi liecina, ka gan saturs, gan infrastruktūras lietas ir objektīvi labas. Mums pat ir bijuši leibli ar mērķi uz ārzemēm.

yet - nothing

Igaunijā un Lietuvā ir tas pats. Nav nevienas leišu vai igauņu grupas, kura būtu nokļuvusi tajā pusē. Pat nevajag skatīties uz pagrīdi, varam skatīties arī uz mainstrīmu - Prāta Vētra mēģināja, Instrumenti mēģināja un viņiem ir tīms un cilvēki, kas dara lietas viņu vietā, tie ir faking uzņēmumi. Labākais ko PV un Instrumenti dabūja bija karjera bijušajās Padomju savienības teritorijās. Ak jā, PV spēlēja koncertu Glastonberijā uz kaut kādas mazās skatuvītes un auditorija bija vietējie latvieši (es pārspīlēju, protams).
Pēc Neurosis tūres vairāki cilvēki mums teica, ka mums ir jāraido šis vilnis, šī esot mūsu lielā iespēja un ko tik vēl ne. Diemžēl neviens neiedeva detalizētu plānu par to, kas tieši mums ar to būtu jādara, jāraksta Roadrunner Records epasts ka bijām tūrē ar Neurosis, dodiet mums naudu? Esam spēlējuši ar vairākām lielām amīšu grupām, kam ir reālas ietekmes procesos (tie paši Neurosis vai Storm of Light utt) un esam ar viņiem tusējuši un viņi ir tiešos tekstos teikuši - mums patīk jūsu grupa, mēs gribam ar jums spēlēt vēl. Kad tu pēc dažiem mēnešiem viņiem uzraksti - klusums. Runājām ar Stīvu, ka moš Neurots mūs varētu izdot amerikā, viņš neteica nē. Uzrakstam - klusums. Šie nav vienīgie gadījumi ar identisku iznākumu.

Kaut kā sāk rasties sajūta, ka pasaulei vienkārši vispār necik neinteresē kas notiek šī reģiona mūzikā. Nēnu it kā interesē, bet neinteresē tādā līmenī lai tajā ieguldītos enerģiski un finansiāli. Jā, es apzināti nepieminu Sky Forger, jo kopējā kontekstā es nesaprotu kā tas varēja notikt, bet redz ka notika. Nu kruti, bet neticami netipiski.

Šis nav čīkstēšanas ieraksts, šis ieraksts ir WTF?!?! ieraksts.

Es neko nepieprasu un neuzskatu, ka esmu pelnījis kaut kādu īpašu attieksmi, es arī neuzskatu sevi par ļoti talantīgu mākslinieku. Man vienkārši ļoti ļoti patīk to darīt un es esmu ļoti laimīgs, ka dzīve man ir sagādājusi iespēju ar to nodarboties tādā līmenī kādā es to daru. Tas, kas mani padara domīgu ir sajūta, ka tam ceļam ir gals, tas gals ir siena, es beidzot to redzu un kādu brīdi jau mēģinu ieiet tajā sienā līdzīgi kā datorspēlē, kad tikko esi sācis un vēl nesaproti kura poga ir uz priekšu, kura pa labi utt. es jūtos no tā noguris.

Un tā drusciņ atzūmojot - to labo grupu pasaulē jau īstenībā nav nemaz tik daudz. Man liekas pie mums proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu viņas ir superdaudz.

Nē ir Maarja Nut Igaunijā

(13 baksta | FSHK)

K

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries
> next 20 entries

> previous 20 entries
> next 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba