|
Janvāris 14., 2026
teja
 | 13:40 - I don’t know who he is, don’t know anything about him
Q: The Premier of Greenland said today: We prefer to stay with Denmark. YOu see that as a…?
Trump: Who said that?
Q: The premiere of Greenland
Trump: Well, that’s their problem, that’s their problem, I disagree with them, I don’t know who he is, don’t know anything about him but that’s gonna be a big problem for him.
|
krii
 | 12:31
Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!
|
Janvāris 13., 2026
virginia_rabbit
 | 19:58
yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes
|
Janvāris 12., 2026
rugetta
 | 13:53
parīt braucu uz dublinu. šo ceļojumu nobukoju oktobrī un kopš tā brīža mainījies ir pilnīgi viss.
|
Janvāris 10., 2026
rkktzd
 | 12:53
"...dziesmā sāpes dzīst"
|
Janvāris 9., 2026
sramgni
 | 12:26 - kartupeļi
Ļoti slikti kartupeļi.
|
virginia_rabbit
| 12:20
mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"
|
Janvāris 8., 2026
inese_tk
 | 17:05 - 2025
beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.
2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.
( mazliet sīkāk )
|
rkktzd
| 13:59
man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils
|
zeme
 | 13:18
Tāks nu izskatās, ka tikai šodien tā cīņa ar jaunvecgada zaļo pūķi beigusies. Jaungadu sagaidīju uz akmens tilta. Panorāmas ratam nosteipuļoju garām bet tā ar neizbraucu aplīti, a bet vajadzēja. Vispār patīk kursēt no vefa uz āģi un dzīvoties pa diviem dzīvokļiem. Principā jā, man ir divistabu dzīvoklis, tik katra istaba savā upes krastā. tas ka nevar atcerēties kurā dzīvoklī ka atstāts , tas gan slikti. Un tad meklē kā dalbojobs tās mantas.
|
Janvāris 7., 2026
basta
 | 22:55
Pirmajā decembrī darbu sāka jauns kolēģis. Pāris dienas pirms tam viņam tika nodedzināta māja - kāds pa logu iemeta degmaisījumu.
Dažas dienas vēlāk degmaisījums tika iemests arī kolēģa kaimiņu mājā. Tā nenodega, jo iemītnieki paspēja degmaisījuma pudeli izmest. Vēlāk kolēģis uzzināja, ka viņa māja bija nodedzināta kļūdas dēļ - uzbrucēji bija sajaukuši adreses un patiesais mērķis bija kaimiņu māja.
Pagājušajā naktī tika nodedzināta šī kaimiņu māja.
|
malvine_truse
 | 21:49
❄️
Es atveru acis, un pilnīgā tumsā, man galvā pārņem skaņa. Un es vairs nesaprotu, tas liekas tik zināms, tas liekas tik pazīstams, bet nevaru nosaukt vārdā, es tās skaitu, bet ritma nav nekā. Tās ir kā matiņi milzīgam. Tās ir kā matiņi, kas pieskaras jūtīgai ādai. Tās skaņs nāk iekšā no ārpuses, no sienām. Tās līst pār mani no griestiem un paceļ mani no grīdas. Es esmu ieskauts un nespēju izmukt no tām. Bet atverot acis, es neredzu neko. Ir apkārt tikai tumsa, tik smaga un cieta, ka piecelties kājās ir pagrūti. Es nevaru un mēģinu, bet nokrītu uz ceļiem un skatos uz augšu, kā pēc palīdzības. Es paskatos uz logu un saprotu visu, jo vienīgais, kas redzams, ir tas baltais baltais spiets. Tās visas kā mušas pie loga ir pielipušas un skrāpējās ar saviem ledus nažiem un adatām. Tās visas grib iekšā, bet siltās gaismas un siltā stikla priekša. Tās izkūst un pazūd, un notek kā asars lejā un iekrīt zemē. Līdz ar to es skatos atpakaļ, bet nāk kā no cikla lai grieztu pa stiklu, un grieztu pa stiklu
|
|
|
|
