|
Novembris 27., 2024
dienasgramata
 | 19:55
Ir divi dokumentēti gadījumi, kad haizivij ir notikusi pašapaugļošanās. Zinātniekiem šobrīd nav zināmas šī proces detaļas, bet ģenētiskie pētījumi liecina, ka pašapaugļotais mazulis ir mātes klons, kuram nepiemīt jaunas, individuālas īpašības.
|
az
 | 19:31
izrādās, "ēlona raķete" ir tik emocionāli sensitīvs vārdu salikums, ka spēj satraukt pat visneemocionālākos personāžus
|
Novembris 26., 2024
basta
 | 22:55
Laimīgais kaķis.
|
rkktzd
 | 18:12
vajadzēja stundiņu nosist, iegāju Aleponijā drusciņ pastrādāt un tur ienāk KP pats personīgi. Omg! Kā tā var būt!?
|
pajautaa
[ulvs]
 | 11:12
Lokalhaus ir ciet. Vai Rīgā kaut kur citur notiek publiskās jam sessions?
|
zvaigznjustari
 | 10:57
jāsāk sevi pieskatīt. piebēru kaķim pilnu diršamkasti ar barību.
|
Novembris 25., 2024
dienasgramata
| 21:40
tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā
|
zeme
 | 19:55
Visu dienu gumijniekos. Rītdien ar.
|
malvine_truse
 | 18:10
ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē
|
ulvs
| 10:34
For easy listening purposes iemīlējos Sundog Sounds kompilācijās. Tur salasīts tik daudz, kas man mīļš psihodēliskajā rokmūzikā un ne tikai.
Pagaidām esmu noklausījies 2. un 4. kompilāciju. Silti iesaku - gan burvīga mūzika, gan ļoti labi ieraksti.
|
az
| 10:33
kopš sāku domāt par ēdienu ārpus "ko tagad gribētos", bet kas būtu vērtīgākais un labākais, ko dot kādam, ko mīli, jūtos daudz labāk ķermenī, domās un vispār sevī. papildus bonuss, veikalos gandrīz vairs neeju.
|
Novembris 24., 2024
basta
| 22:55
Lasīju, ka 15 partizāni 1941.gada jūnija beigās Bilskā uzbrukuši miličiem un nakamajās dienās atbrīvojuši Smilteni.
Un tad, pāris minūtes vēlāk, uzgāju šo tekstu (kas ir vienigais ko varēju atrast par Smiltenes ebrejiem, kas bija >7% no tā laika pilsētas iedzīvotājiem, 1941 gadā):
"Līdz ar nacistiskā karaspēka ienākšanu Smiltenē 1941. g. jūlija sākumā sākās pret ebrejiem vērstās akcijas – tika nodedzināts lūgšanu nams, grupa Smiltenes ebreju tika izmantota spaidu darbos, pārējie tika ieslodzīti cietumā. Ebreju masveida slepkavības akcija notika 1941. g. augusta sākumā, kad vietējie pašaizsardzībnieki viņus aizveda pie Drangas upes un vācu SD vienības vadībā nošāva (kopumā ap 200 ebreju)."
Kā ar Inesi izdomājām, upes nosaukums visticamāk ir drukas kļūda. Pie Smiltenes ir DranDa.
200 cilvēki, 2 Amerikā (Ezergailis) rakstīti teikumi.
|
malvine_truse
| 21:12
Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties
|
dienasgramata
| 19:29
atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:
|
az
| 15:19
pirms kāda laika runājos ar sen nesatiktu draugu par to, cik grūti šādiem sen nesatiktiem draugiem atbildēt uz un kā tev iet un ko tu dari jautājumiem, būtu jāsāk ar vienu vien vārdu. man sanāca trying
tāds nogurdinošs un neproduktīvs trying
šodien piepeši sajutu being
|
Novembris 23., 2024
ulvs
| 15:03
Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.
***
Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu
|
ulvs
| 14:56
Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!
Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.
Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.
Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).
|
|
|
|