misene
 
8th-Dec-2017 12:11 am
26th-Oct-2017 10:51 pm
Reiz kāds apdalīts nūģis bija iemīlējies iedomīgā meitenē. Tā meitene viņu ignorēja, dievs vien zina kāpēc, jo viņš bija tāds izbužināts mīļš kaķītis, kas nevienam nevēlēja nekā ļauna. Un pie tam labi spēlēja šahu, kas ir diezgan seksīgi. Bet viņš pēdējā laikā nevarēja uzvarēt nevienu partiju! Labi, ja vēl izspiest neizšķirtu, un pat tad no vinnētas pozīcijas, kas agri vai vēlu nogāja greizi.

Viņam bija rūtiņu burtnīca, kurā viņš analizēja savas jūtas, jo baidījās, ka pa īstam nemaz to meiteni nemīl. Viņš mēģināja uzskaitīt iemeslus, kāpēc viņam viņa tik ļoti patika. 1. Viņa bija smuka. 2. Viņa bija gudra. 3. Viņa ... un tad viņš pārstāja rakstīt. Pēkšņi viņam likās, ka viņš patiešām viņu nemīl, jo gluži vienkārši nevarēja izdomāt neko citu. Pie tam tas, kas pierakstīts, nebija baigi specifiski. Kas vēl? - viņš grauza pildspalvu un sarauktu pieri skatījās griestos.

Klāt pienāca sarkanvaidzīgs tusnis ar plašu smaidu sejā. - Uzspēlējam šahu! - Ok. - Ohohoho - sarkanvaidzis berzēja rokas un atvēra grabošu koka šaha dēlīti. Sākās sparīga spēle, klakt, klakt, klakt, attīstījās un izkārtojās figūras, un jo vairāk sabiezēja pozicionālās komplikācijas, mūsu protagonists arvien lēnāk un piņķerīgāk apsvēra visādas taktiskās opcijas, vienlaikus domāja par uzbrukumu -un- aizsardzību, viņa smadzenes noslogojās kā lēns dators ar vāju procesoru, kurā atvērtas pārāk daudz programmas, viņš skatījās uz savu bandinieku izkārtojumu, izmocīti pabīdīja vienu uz priekšu, un tad - Blam! - oponents pēkšņi pamatīgi ieblieza zirdziņu tieši pa vidu viņa pretējā spārna bandinieku ķēdē un uzvaroši gailēja savas acis, un klukstēja aizrautīgos smieklos - Šahs! - viņš teica, jo tas bija zirdziņa upuris ar šahu. Galvenais varonis pikti nosita zirdziņu.. - Blam! - Šahs! - vēl citu bandinieku nosita tornis. Sviedrains tornis - no aizrautības oponenta rokas bija klātas sviedros. Galvenais varonis pikti pabīdīja karali - švīk! nošvīkstēja laidnis, kas pēkšņi apdraudēja gan karali, gan dāmu - aizsargāts laidnis - un dāma bija kritusi. Vispār ne no kurienes. -Laba spēle! - teica anonīmais šahists, kārtodams figūras atpakaļ dēlītī, un aizgāja prom.

(nē, es viņu nemīlu) domāja aizkaitinātais nūģēns (come on, ko vispār nozīmē mīlestība) viņš domāja, un sāka zīmēt daudzstāvu mājas pa rūtiņu kontūrām. Drūmas daudzstāvenes, megamasīvas cementa šausmu harpijas. Melnas švīkainas debesis, kliedzienus vējā.

Un tad pēkšņi viņa parādījās viņa acu priekšā, kārtīgiem smaržojošiem matiem, kas nedaudz cirtojās galos, savām dziļajām stilīgajām acīm, grāmatām rokā, austiņām ap kaklu, un teica - Čau! - un uzsmaidīja viņam, bet tad uzreiz bija prom, atstādama tikai saviļņotu laiktelpu aiz sevis.

B E I G A S (nelaimīgas)


Un tomēr, kā mēs visi zinām, pastāv alternatīvas realitātes. Vienā tu pēkšņi beidz sūkāt un dabū visu, ko gribi. Citā, nesaistītā, tu mūžīgi spēlē šahu parkā ar alkoholiķiem, kamēr pats kļūsti par bomzi - kas nebūt nav tik slikti.

21st-Sep-2017 12:20 am
9th-Sep-2017 08:33 pm
6th-Sep-2017 10:56 pm
3rd-Sep-2017 02:38 am
31st-Aug-2017 11:50 am
30th-Aug-2017 04:34 pm
26th-Aug-2017 09:32 pm
25th-Aug-2017 06:00 am
21st-Aug-2017 12:50 pm
19th-Aug-2017 11:52 am
18th-Aug-2017 10:39 pm
14th-Aug-2017 08:00 pm
14th-Aug-2017 06:49 pm
12th-Aug-2017 08:02 pm
12th-Aug-2017 03:04 pm
9th-Aug-2017 12:12 am
4th-Aug-2017 06:47 pm
This page was loaded Dec 17th 2017, 1:59 pm GMT.