[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
only after dark's LiveJournal:
| Sunday, April 21st, 2019 | |
| 10:46 pm | šodien bijām salīdzinoši jestrā hotai radu pasākumā par godu svaigi pievienotam jaunam nekustamajam īpašumam kādā no mātes Latvijas dzimtajiem novadiem. pasākums kā jau pasākums, radi, viņu bērni, viss lielā mudžeklī. viens no radu bērniņiem patrāpījās tāds tramīgs. ļoti naski skrēja prom no apzinīgās Lūcijas, kurai tika uzdots pacienāt brālēnu ar mežezeru. viņa kādu brīdi nēsājās viņam pakaļ pa pagalmu ar glāzi, līdz es konstatēju situāciju un teicu, lai liek viņu mierā. pēc tam jau tas abām mazajām negantniecēm kļuva par tādu sportiņu - puisītis, sajutis uz sevi vērstu uzmanību, uzreiz ņēma kājas pār pleciem un to tik viņām vajadzēja. saprotami, ka pēc laika puika bija piekusis un staigāja apkārt klaigādams, ka grib mājās. man uz brīdi izdevās novērst žēlabu ar kinderolu, bet tikai uz minūtēm piecām. Lūcija, to kādu brīdi pavērojusi, savā saimnieces atbildības un rūpju pilnajā balsī laipni teica: “Ja tu gribi mājās, tad durvis ir tur!” (es aiz sajūsmas slauku asaras un dagnijas balsī sēcu “mana meita, mana meita”) |
| Thursday, April 18th, 2019 | |
| 12:04 pm | man šodien bankomāts aprija karti. turklāt nevis dēļ manas tizlības bet vienkārši. ierija, mirkli padomāja un nolēma, ka ainunah es eju restartā. es mirkli ahujela, zvanīju supportam, pretī supports tikpat aukstasinīgi man saka, ka, nu, jājā, bloķējam un taisam jaunu, nekāda paskaidrojuma, nekā. es nolēmu vēl pagaidīt kamēr viņš tur priecīgi restartējas savus windows un beigās palika ar melnu ekrānu. zvanīju uz supportu vēlreiz un šoreiz man paveicās tikt pie THE DARBINIECES. kura ne tikai man paskaidroja, kādēļ tā varētu būt noticis, bet actually arī apstiprināja, ka ir iespēja, ka viņš pabeidz restartēties un atdod to karti. tā nu mēs katra no sava gala tur savas 15 minūtes viņu draudzīgi uzmundrinājām, bet restartējies draudziņš tomēr karti neatdeva. tā nu man nācās vien bloķēt un sūtīt jaunu. toties brīvdienas padzīvošu vīram uz kakla heeeeiiijjj! tāds luksuss šajā gadsimtā! :D |
| Tuesday, April 16th, 2019 | |
| 9:05 am | Lūcijas b/d biedrenei šodien ir dzimšanas dienas (tā pati sīkā, kas man besī) un viņas vecāki ir sadomājuši to nosvinēt manuprāt viscūciskākajā iespējamā veidā, kādu es līdz šim esmu sastapusi. no rīta atnācām uz b/d un kamēr garderobē posāmies šīsdienas fotosesijai, vērojām kā sīces tētis uzrunā atsevišķus vecākus, dod tiem parakstīt papīru un stāsta: “jā jā hehe es viņus izņemšu ap vieniem, pārējie paliks gulēt, mēs iesim uz parku drusku un tad uz muzeju, saņemt varēs ap pieciem hehe” bļaģ tu pimpi nevarēja jau uzsaukt animatoru visai grupai vai noorganizēt šo diskrēti, lai pārējiem nesāpētu sirds, ne? |
| Monday, April 8th, 2019 | |
| 9:43 am | Ja iesiet uz JRT uz Vēstures izpētes komisiju, tad neesiet kā mēs ar hotai. Sestdien bijām jaukā izbraucienā pa Kurzemi, atbraucām mājās, nolikāmies pačučēt, pamodāmies un TIKAI TAD paskatījāmies uz biļeti, lai secinātu, ka izrāde sāksies pēc apmēram 10 minūtēm. Tas ir 5os, nevis 6os, kā parastās izrādes. Par laimi JRT darbinieki bija jauki un ielaida mūs jau pirmajā cēlienā pie durvitiņām nosēsties. Savukārt pēc tam mūsu vietas izrādījās tieši blakus grūtniecei ar lielu vēderu un viņa nabags locījās kā tārps tās 5,3h. bet izturēja. |
| Friday, April 5th, 2019 | |
| 10:23 pm | a mēs rīt taisīsim speķmaizes un liesim termosā tēju. un iesim uz izrādi jrt. |
| 7:06 pm | nopirku sev skrituļslidas |
| Friday, March 29th, 2019 | |
| 8:54 am | vai latviski ir tulkota Baroness Orczy (Emma Orczy) grāmatas par The Scarlet Pimpernel? |
| Thursday, March 28th, 2019 | |
| 7:23 pm | Nupat nositu odu. |
| Wednesday, March 27th, 2019 | |
| 9:51 am | rīta cēlienu taisos ļoti strādāt no mājām. ļoti. strādāt. epasti. aha. jau saliku veļasmašīnu, saklāju gultu, nomazgāju traukus, saliku tīrās drēbes pa plauktiem. jāizsūc māja laikam :))) |
| Tuesday, March 26th, 2019 | |
| 9:53 am | Berlin Berlīne, protams, ir mana iecienītākā pilsēta so far. un tas pat galīgi nav vīra ietekmē, tā vienkārši ir. jau otro reizi pēc kārtas mēs braucām uz Ber svinēt Lūc dzimeni (mans nabaga bērniņš ir bijis pagaidām tikai Berlīnē, neskaitot tuvās ārzemes) sākotnējā ideja par Londonu nobira pie izmaksu saskaitīšanas, jo lētās biļetes un iespēja nakšņot pie priekšniecības/radniecības viņu lielajā dzīvoklī, tomēr darīja savu. un tad, tad mēs vēl atradām, ka netālu no Berlīnes pašas atrodas lielākais (zemjumta) akvaparks Eiropā. tāpēc brauciena mērķis bija vesela diena Tropical Island. Lūc mēs neko neteicām līdz pēdējam brīdim un viņa arī īpaši neuzstāja, jo viņai atšķirībā no pieaugušajiem izrādās patīk pārsteigumi :) tomēr bija diezgan smieklīgi viņu drusku pavilkt uz zoba ar dažādiem variantiem sakot, ka mēs brauksim uz lielu un garlaicīgu muzeju, uz ko viņa mums par prieku sparīgi oponēja "muzeji NAV garlaicigi!!!!!!" vai arī teikt, ka 40 min brauciens ar vilcienu arī ir viņas dzimšanas dienas dāvana. īsti tas wow variants kā youtube klipiņos arī nesanāca, jo ieejot iekšā mēs sapratām, ka Lūc nemaz nezina terminu - akvaparks un īsti neapzinās, ka viņai ir priekšā visa diena rotaļām un aktivitātēm ūdenī. bet pēc tam gan viņai iekikoja sajūsma, jo, nu, tas parks. tas bija wow! bet par visu pēc kārtas. uz Tropical Island nokļūšana ir visai interesanta, jo sevišķi tagad pavasarī. pirmkārt ir jāizbrauc krietns gabalas ārā no Berlīnes un tad jāizkāpj stacijā ar glītu, bet sen jau vairs neizmantotu stacijas ēku aizsistiem logiem. tad visi sakāpj shuttle bus, kurš savā koši zaļājā krāsā uz pelēkās apkārtnes fona izskatās īpaši psihodēliski un tad šis te pats buss jūs līgani vizina cauri bijušajai pad. armijas bāzes teritorijai. izbraucot cauri priežu mežiņam paveras liels lauks kura vidū ir milzīgs pelēks doms. ja buss nebūtu pilna ar cilvēkiem ar peldlietām, varētu uz brīdi iedomāties, ka ir pienācis pasaules gals un mēs dodamies uz domu, lai idzīvotu turpmākos 300 gadus. anyway ieejot iekšā nekas, protams, vairs neatgādina izdzivošanas nepieciešamību. tur ir karsti, cilvēki staigā peldkostīmos un peld-drēbēs, visur priecīgi bērni un omulīgi tēti ar aliņiem rokās (nu labi tik agri vēl nebija, bet pēc tam gan) kopumā piedāvājums ir iespaidīgs - ir lagūna ar divām diezgan pieklājīgi bailīgām, tomēr ne pārlieku trakām trubām, tur pārsvarā tusē ar mazākajiem. ir otrs baseins - southsea, turpat blakus ir trubas dažādās gradācijās, no kurām trakākā iet 45 grādu lenķī taisni uz leju. ir divi foodcourt, ir spēļu laukums, ir kafejnīca, ir "lietus mežs" - pastaigu taka, tur ir arī mājiņas un teltis, kurās palikt pa nakti par diezgan bargām naudām, ir pat maza estrāde un ir pat fakin gaisa balons, ar kuru izlidot un paskatīties uz to visu no augšas. jāatzīst, ka visu dienu dzīvoties pa turieni ir kapitāli nogurdinoši (pieaugušajiem, protams, ne jau bērnam) un pa nakti es tur negribētu palikt ne par kādu naudu. tomēr es loti priecājos, ka Lūcijai pirmā akvaparka pieredze ir bijusi šāda - normāla. (mani pašu apm. 10 gadu vecumā aizveda uz Somiju, šī bija tieši otrā reize, kad es esmu bijusi akvaparkā un šļūkusi pa trubu, kopš tās reizes, jo es nespēju uzticēties lv akvaparkiem) visiem iesaku! |
| Wednesday, March 13th, 2019 | |
| 8:03 pm | Dzint. no zāles skan mana mīļākā bērnu dziesmiņa Paukštello ar Dzeguzīti, ja nemaldos. Kaut kas ar Pasaku un Nesaku. |
| Friday, March 8th, 2019 | |
| 9:12 pm | jocīgās lietas, ko daram esot vieni mājās... es tikko bez īpašas aiztures un aizdomāšanās pavicinājos ar nazi pret kodi. un es pat neesmu dzērusi (vēl) lol |
| Thursday, February 28th, 2019 | |
| 9:07 pm | bērniņš joko es: man ir jauns darbiņš, mums būs vairāk naudiņas. L: tas nozīmē, ka mums vairs nebūs jātaupa ēdiens!!! |
| Monday, February 25th, 2019 | |
| 10:26 am | More cowbell cik daudzi no jums (neskatoties mana vīra cibu) zina atsauci no amerikāņu kultūras par More cowbell? tas ietver populāru 70-to dziesmu un nu jau hrestomātisku SNL skeču (mēs par šo uzzinājām tikai šajās brīvdienās) |
| Friday, February 22nd, 2019 | |
| 4:11 pm | interesanti, kurā brīdī dārziņā mantu diena pārvērtās par telefonu dienu? |
| 11:07 am | vakar tik tiešām fellow cibiņas nesaisiic pamudināta aizdevāmies uz zīmēšanas nodarbībām Nac. mākslas muzejā. tur lietas stāv pa visam vienkārši - līdzi jāņem pasteļkrītiņi un kasē jāsamaksā 2EUR. pēc tam tu nonāc pasniedzējas gādīgajās rokās, kura visu izrāda (izrādās, ka atjaunotajā muzejā ir iekārtota speciāla studija!!!), iedod papīru, molbertu un visu citu, ko vien varētu savajadzēties un aizved uz izstāžu zāli. mums kā jaunpienācējām nekāda īpašā uzdevuma nebija - tikai apsēsties un pārzīmēt sev iepatikušos portretu. ko arī abas veiksmīgi izdarījām, arī pasniedzēja ar mums bija apmierināta. un zāles uzraugs ik pa brīdim pieslīdēja no mugurpuses un teica "labi, labi, nu, pavisam labi, re, kā sanāk" sooo verdikts viens - tas bija tik jauki un pacilājoši, ka iesim vēl. jāteic, ka vienīgais mīnuss šīm nodarbībām ir laiki - ceturtdienas, no 3iem |
| Thursday, February 14th, 2019 | |
| 12:35 pm | par aktuālo no vīra Valentīndienā saņēmu dāvanā spilventiņu <3 un blenderi, jo tas esot nācis līdz kā bonuss... |
| 9:16 am | |
| Wednesday, February 13th, 2019 | |
| 8:56 am | ja jau lietām jānotiek, tad viņam jānotiek vienlaicigi, vaine, aukstumpumpa, projekts un darba intervija, jes jes jes. |
| Tuesday, February 5th, 2019 | |
| 4:55 pm | man,kā caurkritušai māksliniecei, ir savāda apsēstība ar kancelejas precēm un mākslas piederumiem. man ļoti gribās, lai man mājās būtu gan daudz dažādu krāsu, papīru un labi zīmulīši. es ar vislielāko prieku pērku visu to zem lozunga - Lūcijai! Lūcija arī priecīgi to visu izlieto (vislabāk viņai iet līme. vienalga cik līmes zīmuļus es nopērku, tas pazūd kā melnajā caurumā) kaut gan nav jau tā, ka es to visu pērku Lūcijai, vairāk gan tās ir tādas manu nepiepildītās ilgas pēc darbošanās ar jebkāda veida mākslu. Čehijā nopirku sev kasti ar skaistiem pasteļkrītiņiem. Arī ķipa Lūcijai... tikai es viņai jau kuro mēnesi neesmu saņēmusies viņus izsniegt. bet saņemties un mēģināt atsākt kaut ko zīmēt pašai arī nevaru. savulaik esmu gājusi lma sagatavošanas kursos un visādos citos kursos, bet tā arī paliku neveiklas viduvējības līmenī. pēdējo reizi mēģinot iestāties restauratoros tieši zīmēšana bija tā, kas mani atstāja aiz līnijas un es sapratu, ka nu reiz jābeidz sapņot zilais sapnis par sevi kā spējīgu kaut ko radīt. (tie bija trešie iestājeksāmeni, man jau sen vairs nebija 21 gads un vispār es tai brīdī jau biju stāvoklī, tikai vēl nezināju) bet skatoties ar kādu apsēstību es katru reizi siroju pa kanceles preču piederumiem un mākslinieku veikaliem, saprotu, ka tas caurums sirdī tā arī līdz galam nav aizvilcies ciet :) ehh, varbūt vecumdienās. |