šodien meistars gāzes katlam uzstādīja termoregulācijas dačiku. tāda figņa, kas stāv kaut kur dzīvoklī, mēra temp. un pie vajadzības palaiž apkures katlu.
attiecīgi es pārliecinājos, ka mēs savu komforta temperatūru esam uzdzinuši kaut kur uz 23-24-vai pat vairāk grādiem, ko man ļoti negribējās atzīt. jo tagad dačiks ir uzlikts uz 22 grādiem (dienas laikā un 19 pa nakti) un man ir tā neomulīgi. nav īsti auksti, bet zeķes prasās un plediņi prasās.
tomēr vairs nedzird katlu slēdzmies iekšā/ārā, kas nozīmē gāzes un elektroenerģijas ietaupījumu. samazināt rēķinu neizdosies, tas skaidrs, bet cerams, ka izdosies nobremzēt pieaugumu.