Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

marginālijas29. Nov 2016 @ 21:46
Brīvajos brīžos kindlēju detektīvu zelta laikmetu.

Pagaidām viens no labākajiem atradumiem ir (protams, britu) Dorothy L. Sayers (1893-1957), ne vien nevāja krimiķu, lugu, un viskautkā cita autore, bet arī kopīraitere 10 gadu garumā, kuras viens no detektīvstāstiem kāreiz notiek 20/30o gadu Londonas reklāmas aģentūrā.

Jāsaka, ekselenti; ne vien noziegumu shēmas, kuras ir gana loģiskas, kad tu viņas ieraugi pēc tam, bet kuras pirms tam izskatās pēc klusā vājprāta, bet arī lieliska pasausā britu humora izjūta, ko izkopj caur savu detektīvamatieri-lordu, gan arī interesantas ikdienas dzīves detaļas tādā līmenī, kādā tās nevarēja nojaust Kristi darbos.

Vispār, es secināju, ka viens no interesantākajiem aspektiem vecajos detektīvos man ir vide: kā cilvēki uzvedās, ģērbās, ko viņi ēda, kā, kad, kā pārvietojās, kur un kā dzīvoja, ko lietoja. Tā kā žanram ir parasti diezgan augstas prasības pret ticamību, tad labi detektīvautori vai nu ieskicē kaut ko pavisam kopīgu, ko tu mierīgi nolasi arī pēc 100 gadiem (kā Kristi), vai arī -- kā Seiersa -- rada pilnasinīgu ainu ar tādām detaļām, no kurām tu daudz vairāk uzzini par šo laika periodu.

Nu jā. Tā kā Lord Peter Wimsey sērija man beidzās, tad no Saiersas pārgāju uz Simenonu. Un ar izbrīnu secināju, ka pirmie stāsti arī notiek tais pašos 30ajos gados. Biju domājis, ka Simenons ir post-WW2 rakstnieks, bet, izrādās, nebūt nē.

Zinājāt, ka pirmais stāsts par Megrē ir "Pēteris latvietis"?

Atmiņas pašiedvesmai23. Nov 2016 @ 20:11
Tags: ,

Par skolām un skolām12. Nov 2016 @ 20:03
Šodien biju uz skolas vecāku sapulci slash skolas padomes pārvēlēšanu.

Jāsaka, kā ir. Esmu ļoti patīkami, neteiksim, pārsteigts, bet gandarīts. Nezinu, vai var būt nepatīkami gandarīts, bet es visādā ziņā biju patīkami.

T sāka mācīties šai vecāku organizētajā privātskolā šogad, kad bijām secinājuši, ka iepriekšējā nosacīti "krutā" privātskola ir pārāk nervoza un haotiska vieta, kura turklāt sanāk, ka pieder direktorei + viņas vietniecei.

Šīs iepriekšējās skolas direktore savukārt bija visādā ziņā ieinteresēta, lai viss ir ok, bet nespēja pietiekami deleģēt nedz citiem skolotājiem, nedz vecākiem, nedz arī vēl šo to citu, līdz ar to daudzas būtiskas lietas notika pēdējā brīdī vai par vēlu (piemēram, informācija par to, ka vecākiem jāsapiķo €XXXX par jaunajām telpām nāca tieši pirms vasaras brīvlaika vecāku sapulces laikā -- no sērijas -- ja gribat, lai jūsu bērns turpina še mācīties -- piķojiet. Tad, kad izvēlēties citu skolu daudziem jau bija par vēlu).

Jaunajā skolā, savukārt, skolas padome, kas ir 4* vecāki + 1 direktore ir noorganizējuši visu uz ūsiņu. Skolotājas stāstīja par savu nedēļu pārņemot Somijas pieredzi. Kas bija tiešām labi un pilnībā(!) bez bulšita. Ar konkrētiem piemēriem, ko viņi jau dara, un ko taisās vēl ieviest un kāpēc. Un arī ar plašāku skatījumu uz lietām.

Mācību process ir mierīgs, viss notiek laicīgi (vienīgais jautājums nule jāpaceļ par skolēnu zsv brīvlaiku, kurš ir garāks nekā vajadzētu). Un laikam izskatās, ka Somijas modelis ir ļoti veiksmīgs, ko pārņemt, jo T uzvedība un pašsajūta, cik var redzēt, jau pa šiem pāris mēnešiem ir ievērojami pārmainījusies uz labo pusi.

Mums teica, ka vienīgā problēma skolai ir, ka, lai nebūtu jāceļ mācību maksa, vajadzētu sākt komplektēt nākošo 1. klasi un arī 2. un 3. klasē aizpildīt pa pāris brīvajām vietām. Par cik skola ir jauna un ne īpaši zināma, tad pagaidām vēl nav tā, ka būtu konkursi uz skolēnu vietām, un ir interese piesaistīt nosacīti līdzīgi domājošus vecākus ar viņu bērniem.

Tā kā, ja kādam ir bērns, kurš taisās iet skolā nākošgad, vai arī ir sajūta, ka vajadzētu pamainīt skolu 2./3.klases skolēnam -- ir visas iespējas. Septembrī es vēl biju bažīgs, bet jau tagad novembrī jūtos gana drošs šo vietu rekomendēt.

UPD.
Lai nebūtu tā, ka cilvēki iedomājas, ka runa ir par kaut kādu nesasniedzami elitāru kosmosu:

- klasē paredzēts, ka mācās 12 skolēnu, 1.&2. klasē patlaban ir 9, trešajā -- 4.
- mācību maksa ir ~200eur/mēn.

Past is a foreign country *9. Nov 2016 @ 23:54
Pagadījās pa rokai manas agrāko dienu papīra cibas. Tā, sporādiski, daži blociņi circa 11-23g.v.

Palasījos un drusku apšķebinājos. Vienīgais, citāti bieži vien jauki. Citāti ir jauki.

Vispār neasociēju sevi ar sevi 12-18g.v. Sākot no kādiem 22+ var jau sākt runāt par (nosacīti) sevi, pirms tam tas bija kāds cits.

*They do things differently there.

Par nodokļiem4. Nov 2016 @ 21:56
Es, protams, neesmu speciālists, bet, cik saprotu, visi, kas ir mikrouzņēmumi un/vai pašnodarbinātie, kas maksā 9% no apgrozījuma, esot duriki.

Tas ir, to man stāstīja NVA kursos pasniedzēja. Tas ir, viņa nelietoja vārdu "duriki", protams, bet viņa pastāstīja, kāda ir shēma patlaban.

MU, tāpat kā mazkapitāla SIA, esot eksperiments, kuru izmēģina uz izmēģinājuma trusīšiem un skatās, kas strādā, kas nē, un tad pietvīko. Ja gribas būt par eksperimentālo trusīti, tad droši uz priekšu, ja nē, tad ir, kā viņa formulēja, "klasiskās uzņēmējdarbības formas": SIA un pašnodarbinātais.

NB. Saprotams, ka var būt apstākļi, pie kuriem nav iespējams būt par pašnodarbināto, bet obligāti vajadzīgs MU/SIA. Uz tiem pasniedzēja neattiecināja savu apzīmējumu. Pārējie lasa tālāk.

palags seko )
Other entries
» Buona festa di S. Giusto

» ***

» kursu laiks


bet kursi labi.
» Par augsto un zemo kultūru
Šodien te neliels pusceplis, ja.

Par valsts tērēšanos kultūrai.

1. Šausmīgi abstrakti.
Cik es saprotu, valsts tēriņi kultūrai pamatā notiek caur KM (pašvaldības šeit neskaitu, jo katra pašvaldība pati izdomā, ko un kam tērēt, bet valsts lielo (haha) pīrāgu dala drusku centralizētāk).

Tad lūdzu, man nav laika meklēt, bet, ja kādam ir, lūdzu, apgaismojiet, lai varam runāt par konkrētām lietām.

Es zinu, ka KM budžetē pāris mūzikas un mākslas skolas un tamlīdzīgas vietas. Iespējams arī Mākslas akadēmiju, neesmu pētījis, vai tā ir zem IZM vai KM. Droši vien arī LKA.
KM uztur neredzīgo bibliotēku tīklu.
KM budžetē LNB.
KM budžetē LNO un droši vien kaut kādus teātrus(?).
KM budžetē arhīvus.
KM budžetē kaut kādus muzejus noteikti. Nacionālās nozīmes, es pieņemu.
KM budžetē VKKF.

Varbūt ir vēl kaut kādi lieli citi valsts budžeta izdevumi kultūrai, bet neesmu manījis.

2.
Par izglītības iestādēm neredzu nekādu pretrunu un naudas kaisīšanu cūkām, jo, grozies kā gribi, ļauži var nopelnīt arī kultūras jomā, līdz ar to ir loģiski, ka valsts atbalsta izglītību šai jomā. Neredzu ar ko kultūras izglītība būtu sliktāka par arodskolu metinātājiem. Vai, teiksim, LU juridisko vai ekonomikas fakultāti, kuras beidzēji, šodienas kursu vadītājas vārdiem, ir visbiežākie Nodarbinātības Valsts aģentūras klienti.

Par pārējām lietām varam diskutēt. Kas tieši būtu jālikvidē, kāpēc un vai.

Citādi sanāk tukša runa, kultūras darbinieki tur, tipa, nekas nav vai ir, bet reāli jau neko īsti valsts, manuprāt, nemaksā kultūras profesionāļiem, atskaitot iespēju izglītoties šai jomā + radīto mākslas un kultūras darbu saglabāšanu. Nē, nu, ir vēl LNO un VKKF, taisnība. Dziesmusvētki, labi.
» Līdzības

» R-r-right
Es zināju, ka ir vēl viena Pračeta grāmata, ko kādreiz esmu lasījis, bet kuru nez kāpēc nevaru atrast. Un salīdzinoši nesena, pie tam, I mean, nav no 90iem.

Gribēju pārlasīt, man šķita, ka man ir uz Kindles... nav. Skatos, kā viņa precīzi varētu saukties Pračeta Discworld sērijā... Discworld sērijā pēc Unseen Academicals nekā tamlīdzīga nav!

Drusku nobijos, meklēju kopējā Pračeta bibliogrāfijā -- neieraudzīju neko līdzīgu.

Vāku, galvenais, atceros. Ka esmu lasījis, atceros. Par ko tur ir -- aptuveni atceros.

Bet atrast nevaru. Bet bija!

Pagūglējot tomēr atradu, bet paranoja jau bija paspējusi pavērt vāku.
» On certain aspects of unbearable lightness
The three states of being are alive, dead and Being Worried.

Being Worried as a separate state can be quite easily deduced both from the general descriptions of the state ("half-dead with worry", "worried to death", etc), as well as the demeanor of the people who are Truly Being Worried. In past, people Being Worried were sometimes classified as undead — nowadays, we can see that the so-called "undead" are simply people Being Too Worried to be able to die properly, thus occupying the Third State semi-permanently.
» Nedēļas novērojums
Liec Youtube kādu latviešu mūziku gribi, atstājot savā vaļā, Youtube agri vai vēlu uzliks Mārtiņu Freimani.
» We can do a bit of weird, too
Naktī vēroju, kā uzņem pornofilmu kaut kādā saulainā zālājā.
Režisore izmisusi skraidīja apkārt lielam tēvainim, kurš vispār neko nesaprata, kas viņam jādara un vienkārši stāvēja un raudzījās apkārt neizpratnē.
Tad atnāca un saliekamajā krēslā fonā apsēdās Deivids Linčs, izrādījās, ka scenārists. Gulēja atgāzies savā krēsliņā, tikai ik pa brīdim atverot acis, lai izliktos, ka seko līdzi notiekošajam.
Operatore bezcerīgi bija nolaidusi kameru, jo līdz filmēšanai tur netika, kur nu vēl līdz brīdim, kad kāds izģērbtos.
Dienas beigās režisore ar operatori apmainījās ar pārgurušiem vārdiem, no kuriem varēja saprast, ka pa dienu ir nofilmētas piecas sekundes.
Visi pakojās un brauca prom.
» Laid mūs tur laimē diet
Padomju laikiem stipri vairāk nekā tagad, šķiet, raksturīgs tas, ka bērnu bija ievērojami vairāk, nekā vēlēšanās pēc tiem.
» 1. septembris: LV valsts iestāžu diena
http://klab.lv/users/tante/1187585.html
http://klab.lv/users/penny_lane/1764567.html
http://klab.lv/users/jan09/341665.html
» RIP Gene Wilder
Viens no mīļākajiem aktieriem, ko iepazinu no Mela Brūksa The Producers, Blazing Saddles un, protams, lieliskā Young Frankenstein.

Arī, protams, sākotnējais Willy Wonka, ko tā arī vēl neesmu redzējis.


» A View from Montserrat

» Visu zemju solipsisti, izdomājiet savu bērnību!
The biggest mystery is not why we can’t remember our childhood – but whether we can believe any of our memories at all.

// BBC on why you can't remember being a baby
» Parc del Guinardó

Top of Page Powered by Sviesta Ciba