Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

Oldskūl thingies9. Dec 2019 @ 13:33
Kādam nemētājas kaut kur nelielas vai lielas, bet pašam nevajadzīgas angļu-latviešu-angļu un/vai krievu-latviešu-krievu vārdnīcas par saprātīgām naudiņām, vīnu vai ko tamlīdzīgu atdodamas?

Puikam šai periodā noderētu, lai nav jālien visu laiku internetā.

Quite possibly the scariest job ad I've seen5. Nov 2019 @ 18:22

r.i.p.19. Okt 2019 @ 19:41


Vecākā bilde, kas man no viņas ir, tātad, ja 2006. gadā viņa izskatījās šādi, tad viņai varēja tobrīd būt kādi pāris gadi.

The uninitiated psychobabble18. Okt 2019 @ 12:14
Prokrastinācija nav nekas cits, kā mūsu organisma signāls, ka mēs taisāmies nodarboties ar kaut ko bezjēdzīgu un garlaicīgu.

zomg17. Okt 2019 @ 21:59
ko tik internetos neatrodi:



I mean, šis cilvēks pats to ir ieboldojis, ne jau es.
Other entries
» Fundamentally
I would certainly not rain
On other people's parade.
» All time favs

» Īkšķīšus te īsti nav par ko turēt, bet.
Bija tā, ka U. neēda teju neko un gulēja cauru dienu un nakti ierāvusies tumšākajos stūros. Šitā gāja kādu nedēļu, un vetārsts (pie kura, protams, aizvedām tikko kā bija skaidrs, ka tas nav vienas dienas pasākums, bet lielāka ķeza), detektēja, ka kaķim vienkārši sāp. No nierakmeņiem visticamākais. Pret kuriem īsti neko tur iesākt nevar.

Deva pretsāpjuzāles vienas, deva līdzi otras, jo tās pirmās ilgi nevar -- krīt uz aknām. Un ieteica mums no kaķīša atvadīties, ja viņš turpina neēst un kristies svarā. Devām uz aknām krītošās zāles, jo otras neko nelīdzēja, kādu nedēļu šitā mēģinājām saprast, kā viņai ko līdzēt, bet jau gatavojāmies neizbēgamajam. Tam mums iedeva līdzi arī vēl trešās -- morfijveidīgās pretsāpju, kad nu viņai parastās vairs nelīdz. Un tad arī vest iemidzināt.

Domājām uz beigām tad kaķi turēt nonstop bezsāpju stāvoklī ar tām pretaknu zālēm, un dot viņai, kas nu tāds garšīgāks -- varbūt vismaz ko ieēdīs un būs kāds prieciņš. Blakusesošajā zooveikalā mums iedeva tādu slapjo barību: "šitā točno visiem kaķiem garšo!".

Un, ziniet, garšo.

Garšo tā, ka kaķis atkal staigā, atkal iziet ārā ik pa brīdim, un vienā brīdī vnk pārstājām dot tos pretsāpju līdzekļus. Rij nemaņā. Tikai to konkrēto vienu slapjo paiku -- vienu vai divus paveidus no viņas, bet toties ēd. Pieņēmusies atkal drusku svarā (piesitam pie koka), guļ, protams, daudz, bet ne tikai.

Saprotam, ka gan jau jebkurā brīdī atkal var sākties s*di, bet pagaidām tāds prieks, ka izturēja vismaz to krīzi.


» as seen on fb
- В этом и состоит чудо искусства - художник может быть говном, а творить шедевры.
» In other news
Vai zinājāt, ka kaķiem neoperē nierakmeņus?

Un, jūsu konsiderācijai, dziesma, kas ir viena no < piecdesmit singliem pasaulē, kas pārdoti vairāk kā 10 miljonos fizisko eksemplāru:


Chirpy bloody cheep

Vienmēr bija likusies tāda galīgi baisa.
» (No Subject)
Šis bija lieliski, paldies:
- Pesimists ir tāds vīrs, kas tikai tad laimīgs, kad viņam drausmīgi slikta oma; pat tad vēl viņš nejūtas īsti labi.
» Luck is my middle name
Sir Lack, of Common Sense.
» We bear gifts
Es nevaru teikt, ka uzskatu to par kaut ko sliktu, bet nez kāpēc, ieraugot šo gleznu, es sāku skaļi smieties.



> [..]es satiku kādu Latvijā dzīvojošu ķīniešu diplomātu, kurš pastāstīja par Li Peng - Pekinas uzņēmēju. Viņš, aizejot pensijā, pievērsies jaunības dienu vaļaspriekam - gleznošanai. Pirms trim gadiem Li nejauši uzzinājis par Latviju un sācis par to pastiprināti interesēties. Mūsu valsts viņu uzrunājusi tik ļoti, ka tapusi glezna, kurā savijas Rīgai un Pekinai simboliski kultūras un urbānie motīvi, tostarp arī Gaismas pils. Tas viss būtu jauki un saprotami, ja neizrādītos, ka Li Latvijā nekad nav bijis.
» The Great Pretenders
How many of you are walking around right now saying, "She/he would love me if she/he only knew what an interesting person I am!" Really? How do all of your interesting thoughts and ideas manifest themselves in the world? What do they cause you to do? If your dream girl or guy had a hidden camera that followed you around for a month, would they be impressed with what they saw? Remember, they can't read your mind -- they can only observe. Would they want to be a part of that life?
» Mīlīgi
Oh, wait, did I forget to mention that part? Yeah, whatever you try to build or create -- be it a poem, or a new skill, or a new relationship -- you will find yourself immediately surrounded by non-creators who trash it. Maybe not to your face, but they'll do it. [..] Trashing other people's work is another excuse to do nothing. [..] As long as they never produce anything, their work will forever be perfect and beyond reproach. Or if they do produce something, they'll make sure they do it with detached irony. They'll make it intentionally bad to make it clear to everyone else that this isn't their real effort. Their real effort would have been amazing.
// Cracked's 6 harsh truths

» Éric Chahi wannabe

» As above so below
Esmu vienmēr stāvējis tālu no spektatoru sporta. Pat ja es ik pa brīdim spēlēju badmintonu, tas man neliek skatīties šī sporta veida pasaules sacīkstes vairāk par kādām 2-3 minūtēm (ar ko, starp citu, pietiek, lai saprastu, cik tieši tālu jebkurš no mums ir līdz tam).

Iepriekšējo reizi es biju uz sporta pasākumu laikam ap 1997. gadu, kad ar [info]capslock, [info]kosmonavtovich un kurš tur vēl bija, aizgājām uz kaut ko Sporta pilī. Man kaut kā šķiet, ka visiem tā bija teju pirmā reize, lai gan droši vien kļūdos. Neatceros, vai tas bija hokejs, bet, ja atmiņa neviļ, drīz pēc tam puse no attiecīgās kompānijas iemiesojās Hattrickā. Mani kaut kā nepārņēma kāre pēc sporta komandu menedžēšanas virtuālajā vidē. Toreiz es to skaidroju ar to, ka labprātāk spēlēs daru to, ko dzīvē izdarīt ir principiāli (nevis tikai praktiski) neiespējami.

Taču nule kā nelāgas sagadīšanās pēc mans paziņa no Izraēlas bija izdomājis, ka, kad viņš atbrauc ciemos uz Rīgu, mums par visām varītēm vienai no izklaidēm jābūt Latvijas fudbōla izlases sacīkstei pret Izraēlas valstsvienību. UEFA kvalifikācija, un tā joprojām.

Spēle man bija trieciens. Man kā sporta neinteresentam bija ļoti grūti saprast, pat nevis to, vai Izraēlas komanda ir tik laba, bet kāpēc mūsējie (man kā nespeciālistam) izskatās tik ļoti tizli. Sākot ar to, ka izraēļi varēja atņemt mūsējiem bumbu piecreiz biežāk, bet pats trakākais bija redzēt, kas notiek, kad mūsu spēlētājiem bumba tomēr tiek. Izkatījās, ka katrs no viņiem ir negaidīti apstulbis, un tādēļ no piecām reizēm četrās (es nepārspīlēju), nezinot, ko darīt, padod bumbu atpakaļ aizsargiem, kuri tad tai (lēnītēm!) ļauj iziet goda pusapli no viena aizsarga pie otra, līdz bumba nonāk pie otrās puses malējā aizsarga. Uz to brīdi izraēļi jau ir pārgrupējušies, un pēdējam aizsargam nekas cits neatliek, kā bumbu steidzami iemīcīt sazin kur pa vidu. Kāpēc viņi tā darīja, tiešām nesaprotu.

Tai brīdī šķita -- skaidrs jau, ka "Latvija ir maza valsts, jada, jada", bet vai tiešām tas ir viss, ko mūsējie var?

Un tad, vakar, braucot mājās, pa radio dzirdēju interviju ar, cik saprotu, Latvijas fudbōla federācijas prezidentu. Un man šķiet, man atausa gaisma. Tas ir, es, protams, nevaru cieši apgalvot, kā lietas ir, bet tas reāli izklausījās pēc tā, ka vīrs ir aizkavējies attīstībā 90ajos. Un tad ir bijis politiķis, kas nācis no padomju nomenklatūras. Uz katru intervētāja jautājumu sekoja labi nostādītā balsī sniegta apburbuļojoša atbilde, kura aiz pārliecinātā un mierīgā toņa neko īsti nepateica, bet no kuras bija skaidrs, ka nav īsti labi, bet viss tiek darīts, un ka ir tā kā ir, un ka skatīsimies. Izklausījās pēc tādas riktīgas sovjetu valsts iestādes uzstāšanās, kādas vēl šur tur var sadzirdēt arī šobrīd.

Un tas man lika domāt, ka droši vien tas viss saistīts ar naudu. Precīzāk, ar valsts naudu, un to, ka ļoti izskatās, ka tie, kuri pie šīs (droši vien necilās) naudiņas sēž -- vai nu tā būtu fudbōla izlase pati, vai federācija, vai visi -- ir tikuši robiņā, kur maksā lielā mērā par vietas aizpildīšanu. Ar visām no tā izrietošajām sekām, vienas no kurām, protams, ir tas, ka elkoņi jālieto, lai nelaistu pie šīs, iespējams, mazās, bet drošās silītes citus.

Lai vai kā, viens ļaunums no visa šī ir. Tagad, kad gadās kaut ko dzirdēt par futbolu, tas vairs automātiski nepaslīd garām apziņai. It kā man jau nepietiktu lietu, kuras nepaslīd garām.
» Humānā kondīcija
Kas dažkārt besī, tā ir cilvēku saprotamā, bet šad tad par tālu ejošā vēlme atbalstīt "savējos", pat, kad tie nes huiņu, ko diez vai tikpat dabiski uztvertu no citiem.

Bet tur neko nevar darīt, tas notiek gan starp korumpantiem, gan liberāļiem, gan konservatīvajiem, gan progresīvajiem; principā visur, vai ne?

//Es neapšaubu, ka arī es pats tā daru, es tikai cenšos to maksimāli apzināties un pēc iespējas nedarīt.
» Screws of the world, unité
in other news, viskijs ar apelsīnu sulu var būt ļoti pat jauks, proporcijā ne-Švarcnēgera 1:5.
» Svētdienas as they should be (sometimes, at least)

Top of Page Powered by Sviesta Ciba