Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

Sapnuss pieps*16. Feb 2017 @ 10:13
I. Esmu nopircis māju.

Aptuveni šādu, tikai no akmens, bet arī nolietotu no iekšas un no āras, vēl ar veciem velveta aizkariem un visādiem tādām figņām. Milzīgi logi, piecmetrīgi griesti, viss tāds nošņurcis, pāris logi izsisti, bet olde worlde un šarmant. Un tad esmu iekšā koridorā un cīnos ar tikko uzlikto apkuras katlu, beigās viss strādā un es secinu, ka tagad var likt klāt arī radiatorus.

Pēc tam tas viss nez kāpēc transformējas, ka šī māja ir zaļa mauriņa vidū -- zemes gabals līdz ceļam vismaz pārsimt metru un īstenībā ir gandrīz savienota ar otru līdzīgu, pa vidu esot pagalmiņam. Un tagad ir mājas kopīpašnieku sapulce (tai pusē kaudzēm dzīvokļu) par pagalmiņa lietošanu mašīnām, kas ir idiotiski, jo apkārt uz tukšā zemes gabala ir vieta vēl 10 tādām mājām, kā mūsējā.
A tikmēr pa manu māju sāk šiverēt visādi antikvariāta meklētāji, jo līdz šim brīdim māja ir bijusi bez saimnieka un nepieskatīta.


II. Šorīt sapratu, ka šo sapni jau agrāk esmu sapņojis vairākkārt:

Kaut kāds ceļš, kaut kādas mājas, mani ir noķēris kāds padrūms, bet flegmatisks spiegs/policists/bandīts un ved pie saviem šefiem uz nopratināšanu.
Es ik pa brīdim no viņa mašīnas izlecu un aizbēgu, bet viņš vienmēr mani panāk un atrod, bieži vien tad, kad šķiet, ka nu jau gan aizies garām un nepamanīs.
Laikam tāds sapnis par nenovēršamību. Bet varētu būt saistīts ar bērnības atmiņām un kariņa spēlēm pa Garciema mežiem. Man reti kad izdevās kārtīgi noslēpties no ~+10 gadus vecākajiem brāļiem.









*-šis viennozīmīgi ir citāts. Bet no kurienes, sasper viņu jods?

Piezīmes no dīvāna15. Feb 2017 @ 20:29
par konsultantiem un ekonomisko situāciju.

Anecdotal evidence.

Gadi ap 2000o vidu, precīzāk nepateikšu, bet LTK vada somi.
LTK ieradušies savu naudiņu nopelnīt (pieņemu, kārtējie) biznesa konsultanti no Somijas, kurus šeit pieskata tai skaitā mana paziņa Z.
Rit pagurušas diskusijas par cipariem, konsultanti savā starpā strīdās, Z pieskata.
Vienā brīdī viens no konsultantam prasa otram:
- A no kurienes mums šitie cipari??!
Otrs padomā, paskatās un saka:
- Ā, šis ir IPD.
- Ā, ok.
Redzot Z izbrīnu, viņi smīkņādami paskaidro, ka IPD translējas universālākajā no konsultantu avotiem: Iegrūda Pirkstu Debesīs.


Par ekonomisko situāciju runājot, savukārt, varu vienīgi piezīmēt, ka (a) pēdējā gada laikā auto skaits Rīgā, šķiet, ir vismaz divkāršojies.
(b) cilvēki pie kasēm, rādās stipri biežāk maksā naļikā. Pie kam bieži var redzēt, ka velk no žūksnīša, kurā kopā rādās vismaz kādi pāris simti.

?13. Feb 2017 @ 16:26
last.fm vai spotify? kāda atšķirība?

Pārformulējumi26. Jan 2017 @ 00:05
RL: Tātad tas, kas tu esi kā cilvēks, atklāsies tikai pēc tam, kad būsi atrisinājis zināmas konflikta situācijas. Pirms tam tu īsti nevari zināt, kas esi.
Linskis: Līdz brīdim, kad divas tev svarīgas lietas nonāk konfliktā. Kā citādi vari zināt, kas tev svarīgs?! Citādi tas vienkārši ir stāsts, ko tu sev stāsti, lai justos labi!

// no RL intervijas ar Mārtinu Linski.
Tags:

Circenses et panem17. Jan 2017 @ 12:47
Kas zināmā mērā izbrīna, lasot sarunas par jauno ASV prezidentu ir tas, cik bieži cilvēki ir par viņu izbrīnīti -- nu tā, it kā nekad nekas tāds nebūtu redzēts.

Es, atceros, savulaik arī vēroju un brīnījos, Feisbukā pat šēroju pāris rakstus, par kuru precizitāti diemžēl man nav un diez vai jelkad būs skaidrības. Tā gadās.

Bet pamatā jau jāsecina, ka Tramps nav nekas jauns, nedz arī kas īpašs. Kā šur tur norāda, vienīgais, kas ir cik necik jauns, bet tomēr precīzāk -- retro -- tātad, atpakaļ modē nācis kas senāks -- ir politiskās cīņas un retorikas stils. Līmenis ar apvainojumiem, ar kuriem svaidās cilvēki, publiskotās netīrās veļas apjoms un veids.

Cik atminu, 90ajos, un pat vēl 200x-ajos -- un domāju, ka arī 70/80os tās kampaņas un paši prezidenti (runājam šobrīd par ASV) bija tādi ... nogludinātāki, vai ne? Informācijas un ziņu monopols vēl bija pārsvarā drukāto mēdiju pārziņā, kuri -- iespējams neviļus, iespējams piespiedu kārtā -- filtrēja gan ko par prezidentu saka publiski, gan ko no viņa teiktā atreferē. Gan arī, iespējams, prezidenti paši bija pieklusinātāki.

Bet tagad, interneta ērā, ja tu kā mēdijs nepublicēsi kādu ziņu, ko atroc internetā, to izdarīs tavi konkurenti. Kas, manuprāt, zināmā mērā paskaidro pēdējo vēlēšanu publisko stilu.

Lai vai kā, domājot par Trampu, man nāk prātā tikai Bušs juniors. Kura pamatatšķirība no Trampa bija stipri mazāks enerģijas (un asociēti, pieņemsim, arī bezkaunības) un darīšanas līmenis. Citādi viņa, teiksim, tā -- runas un spriestspējas līmenis -- neizskatās, ka īpaši atšķirās no Trampa.

Tramps ir tāds Bušs juniors hyped-up.
Other entries
» 640K should be enough for anyone.
Tā diena, kad tu mēģini pieslēgt Raspberry lokālajam tīklam, un saproti, ka vairs nav kur.
» Bogs, Mires & Swamps, Inc.


Pēc šodienas atkalredzēšanās ar Cenas tīreli no atmiņas izvilkās arī vārdi: "lāma" un "rāva".

Lāmas, jāpiezīmē, Cenas tīrelī ir no 0,5 līdz 5m dziļas.
» Modus operandi
Tiešām dīvaini, ka cilvēki sūta elektroniskus apsveikumus Ziemassvētkos.

Nu labi, tur, teiksim, privāts 1:1 es saprotu: brālis ārzemēs, uzraksta vai nu īsziņu vai fb/epastu, ok.
Lai arī, protams, mūsdienās tipiski nav tā, ka nevar piezvanīt.

Bet biznesi saviem klientiem?

Ko tieši viņi vēlas ar to pateikt?

Jūs mums esat svarīgi, bet ne tik ļoti, lai aizsūtītu kaut ko taustāmu (kaut vai kartiņu), bet tieši tik svarīgi, lai uzrakstītu bezpersonisku visiem derošu h*ņu vislētākajā iespējamajā veidā?

Manā jaunajā darbā arī pāris kolēģēm ir šī doma: pagājšgad sūtījām kartiņas, davai šogad sūtām gaumīgus(haha) epastus.

Tai pat laikā, vai tiek pieminēts kāds no elektroniskajiem apsveikumiem, ko mūsu kantoris ir saņēmis? Ņih*ja. Tiek pieminēta torte, ko uz ZSV atsūta banka, konfekšu kaste, ko cits kantoris, dāvanu kartes, ko kas vēl nekas... neviens pat neiedomājas pieminēt elektronisku apsveikumu, jo lielākā daļa, tāpat kā es, viņus dzēš nelasot.

Un kāda ir atšķirība? Skaidrs, ka banka ne tikai mums sūta torti. Skaidrs, ka kartiņas arī ir masveidā šancētas. Bet tomēr tas ir kas taustāms, kas liek domāt, ka dāvinātājs ir vismaz par kaut ko mēģinājis padomāt nedaudz vairāk un ieguldījis šai procesā kaut ko.

Mans personiskais ieteikums darbā bija -- ja nesūtam vismaz papīra kartiņas, tad elektroniski jau nu točno nē.
» grüne erbsen
Visiem garšo zaļo zirnīšu šķidrums.
» marginālijas
Brīvajos brīžos kindlēju detektīvu zelta laikmetu.

Pagaidām viens no labākajiem atradumiem ir (protams, britu) Dorothy L. Sayers (1893-1957), ne vien nevāja krimiķu, lugu, un viskautkā cita autore, bet arī kopīraitere 10 gadu garumā, kuras viens no detektīvstāstiem kāreiz notiek 20/30o gadu Londonas reklāmas aģentūrā.

Jāsaka, ekselenti; ne vien noziegumu shēmas, kuras ir gana loģiskas, kad tu viņas ieraugi pēc tam, bet kuras pirms tam izskatās pēc klusā vājprāta, bet arī lieliska pasausā britu humora izjūta, ko izkopj caur savu detektīvamatieri-lordu, gan arī interesantas ikdienas dzīves detaļas tādā līmenī, kādā tās nevarēja nojaust Kristi darbos.

Vispār, es secināju, ka viens no interesantākajiem aspektiem vecajos detektīvos man ir vide: kā cilvēki uzvedās, ģērbās, ko viņi ēda, kā, kad, kā pārvietojās, kur un kā dzīvoja, ko lietoja. Tā kā žanram ir parasti diezgan augstas prasības pret ticamību, tad labi detektīvautori vai nu ieskicē kaut ko pavisam kopīgu, ko tu mierīgi nolasi arī pēc 100 gadiem (kā Kristi), vai arī -- kā Seiersa -- rada pilnasinīgu ainu ar tādām detaļām, no kurām tu daudz vairāk uzzini par šo laika periodu.

Nu jā. Tā kā Lord Peter Wimsey sērija man beidzās, tad no Saiersas pārgāju uz Simenonu. Un ar izbrīnu secināju, ka pirmie stāsti arī notiek tais pašos 30ajos gados. Biju domājis, ka Simenons ir post-WW2 rakstnieks, bet, izrādās, nebūt nē.

Zinājāt, ka pirmais stāsts par Megrē ir "Pēteris latvietis"?
» Atmiņas pašiedvesmai

» Par skolām un skolām
Šodien biju uz skolas vecāku sapulci slash skolas padomes pārvēlēšanu.

Jāsaka, kā ir. Esmu ļoti patīkami, neteiksim, pārsteigts, bet gandarīts. Nezinu, vai var būt nepatīkami gandarīts, bet es visādā ziņā biju patīkami.

T sāka mācīties šai vecāku organizētajā privātskolā šogad, kad bijām secinājuši, ka iepriekšējā nosacīti "krutā" privātskola ir pārāk nervoza un haotiska vieta, kura turklāt sanāk, ka pieder direktorei + viņas vietniecei.

Šīs iepriekšējās skolas direktore savukārt bija visādā ziņā ieinteresēta, lai viss ir ok, bet nespēja pietiekami deleģēt nedz citiem skolotājiem, nedz vecākiem, nedz arī vēl šo to citu, līdz ar to daudzas būtiskas lietas notika pēdējā brīdī vai par vēlu (piemēram, informācija par to, ka vecākiem jāsapiķo €XXXX par jaunajām telpām nāca tieši pirms vasaras brīvlaika vecāku sapulces laikā -- no sērijas -- ja gribat, lai jūsu bērns turpina še mācīties -- piķojiet. Tad, kad izvēlēties citu skolu daudziem jau bija par vēlu).

Jaunajā skolā, savukārt, skolas padome, kas ir 4* vecāki + 1 direktore ir noorganizējuši visu uz ūsiņu. Skolotājas stāstīja par savu nedēļu pārņemot Somijas pieredzi. Kas bija tiešām labi un pilnībā(!) bez bulšita. Ar konkrētiem piemēriem, ko viņi jau dara, un ko taisās vēl ieviest un kāpēc. Un arī ar plašāku skatījumu uz lietām.

Mācību process ir mierīgs, viss notiek laicīgi (vienīgais jautājums nule jāpaceļ par skolēnu zsv brīvlaiku, kurš ir garāks nekā vajadzētu). Un laikam izskatās, ka Somijas modelis ir ļoti veiksmīgs, ko pārņemt, jo T uzvedība un pašsajūta, cik var redzēt, jau pa šiem pāris mēnešiem ir ievērojami pārmainījusies uz labo pusi.

Mums teica, ka vienīgā problēma skolai ir, ka, lai nebūtu jāceļ mācību maksa, vajadzētu sākt komplektēt nākošo 1. klasi un arī 2. un 3. klasē aizpildīt pa pāris brīvajām vietām. Par cik skola ir jauna un ne īpaši zināma, tad pagaidām vēl nav tā, ka būtu konkursi uz skolēnu vietām, un ir interese piesaistīt nosacīti līdzīgi domājošus vecākus ar viņu bērniem.

Tā kā, ja kādam ir bērns, kurš taisās iet skolā nākošgad, vai arī ir sajūta, ka vajadzētu pamainīt skolu 2./3.klases skolēnam -- ir visas iespējas. Septembrī es vēl biju bažīgs, bet jau tagad novembrī jūtos gana drošs šo vietu rekomendēt.

UPD.
Lai nebūtu tā, ka cilvēki iedomājas, ka runa ir par kaut kādu nesasniedzami elitāru kosmosu:

- klasē paredzēts, ka mācās 12 skolēnu, 1.&2. klasē patlaban ir 9, trešajā -- 4.
- mācību maksa ir ~200eur/mēn.
» Past is a foreign country *
Pagadījās pa rokai manas agrāko dienu papīra cibas. Tā, sporādiski, daži blociņi circa 11-23g.v.

Palasījos un drusku apšķebinājos. Vienīgais, citāti bieži vien jauki. Citāti ir jauki.

Vispār neasociēju sevi ar sevi 12-18g.v. Sākot no kādiem 22+ var jau sākt runāt par (nosacīti) sevi, pirms tam tas bija kāds cits.

*They do things differently there.
» Par nodokļiem
Es, protams, neesmu speciālists, bet, cik saprotu, visi, kas ir mikrouzņēmumi un/vai pašnodarbinātie, kas maksā 9% no apgrozījuma, esot duriki.

Tas ir, to man stāstīja NVA kursos pasniedzēja. Tas ir, viņa nelietoja vārdu "duriki", protams, bet viņa pastāstīja, kāda ir shēma patlaban.

MU, tāpat kā mazkapitāla SIA, esot eksperiments, kuru izmēģina uz izmēģinājuma trusīšiem un skatās, kas strādā, kas nē, un tad pietvīko. Ja gribas būt par eksperimentālo trusīti, tad droši uz priekšu, ja nē, tad ir, kā viņa formulēja, "klasiskās uzņēmējdarbības formas": SIA un pašnodarbinātais.

NB. Saprotams, ka var būt apstākļi, pie kuriem nav iespējams būt par pašnodarbināto, bet obligāti vajadzīgs MU/SIA. Uz tiem pasniedzēja neattiecināja savu apzīmējumu. Pārējie lasa tālāk.

palags seko )
» Buona festa di S. Giusto

» ***

» kursu laiks


bet kursi labi.
» Par augsto un zemo kultūru
Šodien te neliels pusceplis, ja.

Par valsts tērēšanos kultūrai.

1. Šausmīgi abstrakti.
Cik es saprotu, valsts tēriņi kultūrai pamatā notiek caur KM (pašvaldības šeit neskaitu, jo katra pašvaldība pati izdomā, ko un kam tērēt, bet valsts lielo (haha) pīrāgu dala drusku centralizētāk).

Tad lūdzu, man nav laika meklēt, bet, ja kādam ir, lūdzu, apgaismojiet, lai varam runāt par konkrētām lietām.

Es zinu, ka KM budžetē pāris mūzikas un mākslas skolas un tamlīdzīgas vietas. Iespējams arī Mākslas akadēmiju, neesmu pētījis, vai tā ir zem IZM vai KM. Droši vien arī LKA.
KM uztur neredzīgo bibliotēku tīklu.
KM budžetē LNB.
KM budžetē LNO un droši vien kaut kādus teātrus(?).
KM budžetē arhīvus.
KM budžetē kaut kādus muzejus noteikti. Nacionālās nozīmes, es pieņemu.
KM budžetē VKKF.

Varbūt ir vēl kaut kādi lieli citi valsts budžeta izdevumi kultūrai, bet neesmu manījis.

2.
Par izglītības iestādēm neredzu nekādu pretrunu un naudas kaisīšanu cūkām, jo, grozies kā gribi, ļauži var nopelnīt arī kultūras jomā, līdz ar to ir loģiski, ka valsts atbalsta izglītību šai jomā. Neredzu ar ko kultūras izglītība būtu sliktāka par arodskolu metinātājiem. Vai, teiksim, LU juridisko vai ekonomikas fakultāti, kuras beidzēji, šodienas kursu vadītājas vārdiem, ir visbiežākie Nodarbinātības Valsts aģentūras klienti.

Par pārējām lietām varam diskutēt. Kas tieši būtu jālikvidē, kāpēc un vai.

Citādi sanāk tukša runa, kultūras darbinieki tur, tipa, nekas nav vai ir, bet reāli jau neko īsti valsts, manuprāt, nemaksā kultūras profesionāļiem, atskaitot iespēju izglītoties šai jomā + radīto mākslas un kultūras darbu saglabāšanu. Nē, nu, ir vēl LNO un VKKF, taisnība. Dziesmusvētki, labi.
» Līdzības

» R-r-right
Es zināju, ka ir vēl viena Pračeta grāmata, ko kādreiz esmu lasījis, bet kuru nez kāpēc nevaru atrast. Un salīdzinoši nesena, pie tam, I mean, nav no 90iem.

Gribēju pārlasīt, man šķita, ka man ir uz Kindles... nav. Skatos, kā viņa precīzi varētu saukties Pračeta Discworld sērijā... Discworld sērijā pēc Unseen Academicals nekā tamlīdzīga nav!

Drusku nobijos, meklēju kopējā Pračeta bibliogrāfijā -- neieraudzīju neko līdzīgu.

Vāku, galvenais, atceros. Ka esmu lasījis, atceros. Par ko tur ir -- aptuveni atceros.

Bet atrast nevaru. Bet bija!

Pagūglējot tomēr atradu, bet paranoja jau bija paspējusi pavērt vāku.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba