Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

Pierīga21. Nov 2014 @ 08:44

.17. Nov 2014 @ 12:06
Tags:

Salīdzinoši izskaidrojoši14. Nov 2014 @ 19:07
Депрессию часто описывают в духе "весь мир стал серым", но это вопиющая неточность. Мир остается цветным и многообразным, и ты это видишь, со зрением у тебя все в полном порядке.

Просто теперь весь цвет и многообразие - это просто информация, от которой тебе никак, ВООБЩЕ НИКАК. Не интересно. Не вкусно. Не радует. Непонятно, почему должно радовать. Непонятно, почему радуются другие, зачем они шебуршатся, что-то там читают, куда-то едут, собираются группами более и менее трех человек. "Не для меня придет весна, не для меня Дон разольется" - это про депрессию.

Не знаю, можно ли объяснить это человеку, который там, в депрессии, никогда не был: тебя не трогает как сам факт разлива Дона, так и его масштабы. Ручеек и океан не радуют совершенно одинаково. Бессмысленно копить деньги, чтобы уехать из этой гребаной гайморитной Москвы к морю - ты приедешь, уставишься на это море (синее, глубокое, теплое, бескрайнее, наполненное разноцветными рыбами) и подумаешь: "Ага, ну вот море. Цвет - синий. Глубина - столько-то метров. Температура - столько-то градусов. Протяженность - столько-то километров. Фауна - разнообразных форм и цветов. И?". Депрессия - это такая компактная персональная зима, которая всегда с тобой, как тот праздник.

// http://halemaumau.livejournal.com/102443.html
Tags:

Pieaugums13. Nov 2014 @ 10:24

Agata Kristi rekomendē12. Nov 2014 @ 22:49
Var jau būt, ka arī nerekomendē. Bet viņai ir tāda tongue-in-the-cheek detektīvsērija (kā parasti, mazo stāstu) par Tommy un Tuppence, vīrs un sieva, kas aiz lielas ziņkāres un vēl šā tā kļūst par detektīvu aģentūras tēlotājiem.

Nu, lūk, un šie, savukārt, vēloties izlikties par detektīviem, tad arī izmēģina patēlot citus tālaika krutos literāros detektīvus -- tur bija vesela kaudzīte, katrā stāstā pa vienam (tipiski pārim). No kurienes arī man radās info tai skaitā par Dr. Thorndyke, juristu-mediķi kā (acīmredzot tālaika populāru) fictional detektīvu.

Stāstu ir šausmīgi daudz, es lasu jau otro vai trešo megapaku. Literārā kvalitāte dažiem ir visai laba, dažiem drusku mazāk, daži ir tādi rinse-and-repeat, bet daži ir tiešām lieliski. Kas liek zināmā mērā aizdomāties, savukārt, ir tas, kādā līmenī pirms 100 gadiem Lielbritānijā jau bija zinātne, zinātniskā metode un tās izplatība, ja tā jau tiek demonstrēta ikdienas detektīvos.

I mean, es nesaku, ka, piemēram, pie mums nekā nebija, taču 20.gs. sākuma latviski tulkoto pieckapeiku detektīvu līmenis tomēr, šķiet, bija, labākajā gadījumā Volless, Niks Kārters un citi primitīvi. Kurpretī lasīt Torndaiku ir tāda puspopulārzinātniska bauda.

Recommended detektīvu cienītājiem. Jārēķniās tikai, ka tā kā stāstu tiešām ir kaudze, tāda zināma vienveidība dažbrīd būs; bet daži konkrēti stāsti savukārt būs visai oriģināli. Ak, jā, un lokālais Vatsons ir ūberidiots, rakstniekam tomēr vajadzēja viņu pataisīt druuusku sakarīgāku (pēdīgos stāstos tā arī izskatās).


Other entries
» Hmm
A cik jums komunālajos pakalpojumos maksā 1 kubs siltā ūdens?
» 2 pēdējā laika hobijista prieciņi



» Jauka sērija

» Adobe mūsu viss
Starp citu, ja nu kādam interesē, LNB 4. stāva audiovizuālajā lasītavā jau pirms kāda laika ir piegādāti diezgan jaudīgi datori ar jaunākajām oficiālajām grafikas, video (un, manuprāt, arī audio) apstrādes programmām, kas ir tātad bez maksas pieejami -- nāc un lieto.

Neatceros no galvas, bet tur vajadzētu būt kā minimums Photoshop, Premiere, Illustrator, CorelDraw, un droši vien vēl šis tas cits. Vairākiem datoriem ir duālie monitori, kas, cik saprotu, varētu būt noderīgi montāžai.

Pagaidām pieejami tikai PC datori, kkad nākošā gada sākumā būs arī Mac.
» Lost

» Hmm
Kāds neatcerās, kaut kad šogad forumcinemās bija kaut kāda filma a la crime/drama par 20. gs. sākuma, šķiet, Angliju (bet varbūt ASV/Franciju)?

Šķiet kaut kad pa vasaru. Neatceros kā saucās, nedz kādi aktieri bija, bet gribētos noskatīties; izskrēju cauri visām 2014. gada filmām, neatradu it kā neko līdzīgu.

Tik vien ka no postera palicis atmiņā, ka varētu būt kaut kāds pāris, kas atbrauc uz Angliju un kaut kas ar viņiem tur notiek.
» Brensons: "Let’s Fix It: End the War on Drugs"


Lūk, kas nāk caur linkedinu jau.
» Applicated maths
Tā kā jebkuram cilvēkam jebkurš cilvēks var vai nu (a) patikt, (b) nepatikt vai (c) būt vienaldzīgs, tad varbūtība, ka kādam kāds cits patiks, būs 1/3. Kas arī izskaidro visu, kas nav kārtībā ar šo pasauli.
» ***

» Mr. Livingstone, I presume?

» Puķītes un saulītes
Es varbūt kaut ko esmu palaidis garām, bet nesaprotu laikam īsti šausmināšanos.

Saskaņa vinnējusi vēlēšanās - jā, bet salīdzinoši ar iepriekšējām vēlēšanām zaudējusi, šķiet, aptuveni 8% atbalsta.

Vēlētāju zema aktivitāte? Nu, nezinu, skatieties paši:

Derīgo vēlētāju aplokšņu kopskaits:

11. Saeimas vēlēšanās 916469
12. Saeimas vēlēšanās 896327

Samazinājums par 20142? Bet toties iedzīvotāju samazinājums kopš 2011. gada ir 73000.

Respektīvi, vairāk vai mazāk tie paši vēlētāji izsaka to pašu savu gribu (vismaz SC vs everybody kontekstā). Varētu pat teikt, ka proporcionāli iedzīvotāju skaita samazinājumam ir drusku pakustējušies uz augšu tie rādītāji un procentuāli pret iedzīvotāju skaitu varētu būt tā aktivitāte neeedaudz lielāka.

Tie, kas neiet vēlēt, neiet nedz pirmsvēlēšanu histērijas veidā, nedz, acīmredzot, arī uzskata Saskaņu par draudu. Līdz ar ko es domāju, ir drīzāk pat labāk, ka viņi neiet vēlēt, jo ir lielāka ticamība, ka viņi varētu novēlēt PAR Saskaņu.
» Om alltings onödighet
Šķiet, pienācis laiks dibināt Cibas Bizamžurkas ordeni ar šādu devīzi.


» Bleh
Te daži, rādās, piedalās sociālo spēļu tajā paveidā, ko cilvēki pie mums tipiski spēlē reizi 4 gados, un kura ir mikslis no "Vai tas nav briesmīgi?" un "Pieķēru, tevi, nelieti!".

Ko lai saka. Partijas šmartijas.

Es personiski došos vēlēt vienkārši tāpēc, ka es jutīšos labāk no tā, ka zināšu, ka esmu novēlējis. Ja es nedošos vēlēt, man būs tāda iekšēja neapmierinātība ar sevi. Tas arī viss.

Mēs varam, protams, spekulēt ar tur nerakstītiem sabiedriskiem kontraktiem un dēmokrātijas principu ievērošanu, bet lielākajā mērā svarīgi, manuprāt, ir tas, kā mēs katrs jūtamies ar šo konkrēto izvēli (vēlēt/nevēlēt).

Un te man jāsaka, ka es druuuuusku brīnos par cilvēkiem, kas postē vairāk vai mazāk kaismīgus/atmaskojošus ierakstus par to, cik partijas stulbi izsakās, briesmīgi izdarās un "kā par kaut ko tādu vēlēt". Jo tas izskatās pēc nepieciešamības kaut kā attaisnot savu pozīciju, tātad, pēc iekšējas sajūtas, ka nevēlēt kaut kā nav labi, bet, "redz, kādi kropļi viņi visi tur!".
» Kas var būt vienkāršāks par to
Cepetis ne no kā, faktiski.

Bērnus, skaidrs, ka var vest, kur vien grib. Tā vienkārši tad ir vecāka atbildība, lai viņa bērns nesāk traucēt pārējiem, tas arī viss.

Kaut kāda drusciņ traucēšana, protams, var sanākt, bet, ja tā turpinās, tad vecākam ir jāveic loģiskais solis un situācija jāatrisina kolidolā vai attiecīgi citur ārpus pasākuma.

Līdzīgi kā, ja opras laikā uznāk klepus -- ok, bišķiņ noklepoties katram gadās, bet, ja sanāk kāsēt teju 5 min vai bieži, tad ir īstais laiks piesarkušam spraukties turp, kur visi tāpat vēlēsies nokļūt antraktā, un noregulēt savu ekspektorāciju cēlā vientulībā.
» Bērnību atceroties, II
-- Ej nu, ķīniešu bērnu taču nesauks par Pēteri.

-- Tieši to pašu teica arī viņa sieva. "Ķīniešu bērnu taču nevar saukt par Pēteri," viņa teica. Bet Hai Šangs bija briesmīgi stūrs un atteica, ka zēnu saukšot vai nu par Pēteri, vai arī nekā. Un viņš apsēdās kaktā, pārlika pāri galvai ausis un tikai kauca. Un tad viņa nabaga sievai vajadzēja piekāpties un zēns tika nosaukts par Pēteri.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba