Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

Priecīgua Līgo23. Jun 2022 @ 19:00

Asais nazis7. Jun 2022 @ 18:30
Atgādiniet man, lūdzu, kāpēc pēc "Ar cieņu" vēstules nobeigumā nav jāliek komats?

http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/darvest/atvad.htm

Arī es, Brut6. Jun 2022 @ 12:16
Sākumā tev EDSā uzrādās, ka jānomaksā 800€ IIN par aiziepriekšējo gadu.

Which is fine, tu ar aptuveni kaut ko tādu rēķinājies. Nomaksā. Vēl ar nelielu uzviju, jo EDS jau nemāk apturēt soda procentus un nekad tā summa, kas tev jāmaksā, nesakritīs ar to, ko viņi sarēķina, kamēr maksājums viņiem iekrīt.

Pēc kādas pusnedēļas tev pazvana, un klientu konsultante pastāsta, ka EDS nez kāpēc nav ņēmis vērā tavu statusu, un tu esi pārmaksājis. Bet, vajag arī iesniegt jaunos īres līgumus.

Ielogojies EDSā un paskaties, ka tiešām ir patīkami rādās, ka nu tev ir aptuveni €700 pārmaksa.

Fine. Kamēr tu atceries, kur esi sabāzis visus tos līgumus un kur kas, paiet mēnesis.

Ielgojies vēlreiz, lai uzuploadotu līgumus... un redzi, ka tev pēkšņi uzrādās vienlaikus €700 parāds un €50 pārmaksa. Un ka katru dienu tiek skaitīti nost no tās pārmaksas soda procenti.

WHAT? I mean, WHAT?!

Nu jūs tur vienreiz izdomājat varbūt, vai jūs man esat parādā vai es jums.

Nerunāsim nemaz par to sīkumu, ka atgādinājumi par to, ka parole jāmaina, uz epastu no VID gan nāk, bet jebkāda informācija par parādiem vai pārmaksām nenāk gan, lai arī visās iespējamās vietās viss ir atķeksēts.

UPD. Šis ir tas brīdis, kad tu kā privātpersona sāc apsvērt sev grāmatvedi.

Ferra und Gamo28. Maijs 2022 @ 16:42
Trešdien, ejot gar veco Ģertrūdi, piefiksēju, kā apstājas mašīna un no tās izkāpj pāris. Abi ģērbusies vismaz nedaudz virs Rīgas centra safrizētibas un spožuma ikdienas. Dāma izskatījās īpaši krāšņi, lai arī ne vulgāri. Ģērbs, ar kādu apmeklēt vēstniecības pasākumu vai svinīgas pusdienas pie prezidenta.

Pieķēru sevi pie domas, ka ir visai patīkami uz viņiem paraudzīties -- un kā patika ir tieši tāda paša veida, kā raugoties uz Bekingemas pils vai Vatikāna sardzi.

Citiem vārdiem sakot, kaut kāda eksotiski relikti, kam ikdienā nav nekādas nozīmes, bet ir tīkami acij.

80. gadu metaforas14. Maijs 2022 @ 10:30
Dzīve ir kā Tetris. Cilvēks visu laiku bīda lietas, un ik pa brīdim paliek kaut kas nesakārtots. Kad sakrājas pārāk daudz caurumu, game over.
Other entries
» FWIW
Cynics appear smart, but they're not -- they generally do worse on cognitive ability and academic competency tasks, finds Stavrova et al. A cynical worldview might be an adaptive strategy for low-competence people to avoid falling prey to others' cunning.
// https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/0146167218783195
» self-indulgence
Dažreiz ir tāda sajūta, ka atradīšu racionālu graudu da jebkur. Pat tur, kur ir acīmredzams vājprāts. Diezgan apnicīga sajūta.
» Sellers of hype
Par NFT (un sākumā arī drusku par bitkoiniem): https://www.youtube.com/watch?v=YQ_xWvX1n9g&t=3792s
» Pračets vietā kā vienmēr, jeb Dugins, as it is
Because Big Fido had a dream.

Big Fido was forging his band of strays into what the ignorant thought a wolf pack was. A kind of furry killing machine.

She looked around.

Big dogs, little dogs, fat dogs, skinny dogs. They were all watching, bright-eyed, as the poodle talked.

About Destiny.

About Discipline.

About the Natural Superiority of the Canine Race.

About Wolves. Only Big Fido's vision of wolves weren't wolves as Angua knew them. They were bigger, fiercer, wiser, the wolves of Big Fido's dream. They were Kings of the Forest, Terrors of the Night. They had names like Quickfang and Silverback. They were what every dog should aspire to.

Big Fido had approved of Angua. She looked very much like a wolf, he said.

They all listened, totally entranced, to a small dog who farted nervously while he talked and told them that the natural shape for a dog was a whole lot bigger. Angua would have laughed, were it not for the fact that she doubted very much if she'd get out of there alive.

And then she watched what happened to a small rat-like mongrel which was dragged into the centre of the circle by a couple of terriers and accused of fetching a stick. Not even wolves did that to other wolves. There was no code of wolf behaviour. There didn't need to be. Wolves didn't need rules about being wolves.

//Terry Pratchett, Men at Arms.

» The number you've reached has been disconnected
Trīs zvani no "Number withheld" pirms 9iem no rīta? Diena varēja iesākties arī labāk.
» feh
Kad tev sezonas laikā sāk tecēt apkures gāzes katls, un tu saproti, ka esi bijis naivs, domādams, ka tās vecās kapara trubas vēl turas. Un, ka reālais droši vien būs šobrīd mainīt katlu, kurš nākošā pusgada laikā būs atkal jāmaina -+ uz negāzi. Jo Krievija un cenas.
» 0.0002
Ar visām šīm šausmām gribēju tomēr palasīties apkārt un salikt kopā visu, vismaz pierakstīt sev.

Kā jau mēs zinām, Krievija turpina cītīgi realizēt plānu B -- kas, protams, neizskatās ne pēc kāda plāna, bet pēc vienīgā, ko viņi ir spējuši salikt kopā, kad neizdevās blickrīgs.

Tas ir, Krievija joprojām strādā pie tā, lai ieņemtu visas galvenās pilsētas un uzsauktu, ka "specoperācija" ir beigusies un Ukraina ir "atbrīvota", kad viņiem izdodas pagaidu valdība.

... tālāk ... )
» Cosa Vostra
Interesanti, ko Čomska fani šobrīd teiktu par viņa 2 mēnešus veco interviju attiecībā uz Krievijas/Ukrainas stāvokli.

https://truthout.org/articles/us-approach-to-ukraine-and-russia-has-left-the-domain-of-rational-discourse/

Principā nebija gadījies lasīt kaut ko tik līdzīgu Krievijas oficiālajai pozīcijai no cilvēkiem, kas ir uz rietumiem no Pleskavas (vai varbūt pat drīzāk - Brestas).
» Futurama: deciphered from crop circles
Nesen vēl aizdomājos par paaudžu atšķirībām.

Mani vecāki piedzima īsi pirms kara.
Kad tas sāka iet pāri, tēvam bija 9 un mātei 2. Uz kara beigām, tātad, attiecīgi 13 un 6.


Tēvs uzauga Alūksnes tuvumā pie pašas Igaunijas robežas. Tur arī acīmredzot kara laikā bija, jo uz kara beigām pabeidza turienes skolu; māte uzauga Rīgā, un vienīgās tā laika atmiņas, ko viņa piemin, ir, kā veda uz Ganību dambi govis ganīt.

Viņi nerunāja par to, ko pieredzējuši kara laikā, gan pēc tam. Bet acīmredzot tas bija daļa no tā, kas viņus izveidoja.

Vērtējot to šodien, jāsecina, ka tur ietilpst tādas īpašības kā sīkstums, neatlaidība, kārtīgums un pienākuma apziņa pret savējiem un savu darbu.

To es stipri mazāk redzu pie sevis, pie daudziem no savas paaudzes, un vēl mazāk pie nākošajām paaudzēm.

Diez kas notiks, ja parasts (ne 3PK) nonāks pie mums. Ciki no mūsu un patlabanējām nākošajām paaudzēm te izdzīvos, un kā tas viņus mainīs.
» belles-lettres
2020.g. 03 - no [info]barbala
2020.g. 04 - no [info]jan09
20??. ?? - no [info]penny_lane

šis ir trakāk par pastu, faktiski.
» (No Subject)
And to imagine that there is a kind of a secret, enclosed world where people behave one way, and there's a big overt world where people behave a different way, that's a mistake.

And for me, the secret world is simply a metaphor for the larger world in which we live, where we also deceive one another, we deceive ourselves, we make up little stories, we act life rather than live it, and so on.

So even within that seemingly estranged community there was a universality, which I believed I could exploit.

And it resonated with the public. People understood.

They wanted to have their lives translated in terms of conspiracy to quite some extent.

And that is still the relationship between man and the institutions he creates.

// John Le Carré, interview for TTSS release.

» pilnmēness
iepriekšējās divās naktis


» Iedvesmojoties no zirga zem ūdens
Being right is a state of mind.
» modus vivendi


Jaunākais Gelbreita darbs priecē ar nesteidzīgumu un rūpīgi iemiesotiem tēliem un darbību. Ne vien runa ir par 40 gadus senu mīklainu pazušanu, kuras pētīšana pati par sevi jau ir ekstra izaicinājums, bet arī šajā procesā iepazītie ir nosaucami un stāsta laikā izjūtami -- teju visi no viņiem saņem lielāku uzmanības daļu, nekā tipiski otrā plāna personāži.

Šī grāmata droši būtu nosaucama par kriminālromānu gan sava apjoma dēļ, gan tādēļ, ka izmeklēšanās laikā organiski iekļaujas varoņu attiecību risināšana: gan savstarpējo, gan ar katram saviem tuvākajiem. Lai arī klasiska whodunit fani varētu iebilst pret to, kas, iespējams, viņiem šķiet lieki, mani tas, tieši otrādi, priecēja, jo kaut kā ir kļuvis garlaicīgi lasīt grāmatas, kurās galvenie varoņi un attiecības starp tiem vispār nemainās.

Tāpat bija patīkami pārmaiņas pēc (it īpaši šai sērijai) saskarties ar vardarbību pārsvarā tikai ārpus kadra kontekstā -- vismaz tai ziņā, ka detektīviem pašiem neviens īsti neuzbrūk, nenolaupa, nesit un citādi nekavē viņu darbu.
» X oblige
Šovakar bija tik lielisks pilnmēness virs Vecrīgas, kad tikko pacēlies. Uz zilganlillīgām tumšajām debesīm koši oranžs un liels -- kā jau, kad zemu. Žēl tādus skatus skatīt pa mašīnas logu.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba