Pilnmēness nogurdinātie

About Jaunākais

HPMOR23. Aug 2017 @ 14:15
"What people really believe doesn't feel like a belief, it feels like the way the world is."

Novērojumi19. Aug 2017 @ 01:55
Viss ko es varētu tagad pateikt, būtu bloody klišeja.
Kas pats par sevi nebūtu slikti, jo tās vienkārši ir jāizvemj, līdz var pateikt ko citu.

Neesat ievērojuši? Dzīvojot/strādājot/tusējot noteiktā vidē, pieņem taču tās leksiku un gnomōnus (apskatiet gnomon vikipēdijā, vismaz es biju pārsteigts). Tas viss ir kaut kā jāizdabū no sevis, pirms var izteikt ko citu.

Un, jā, gnōmoni te ņe pri čom. It kā.

Total chillout13. Aug 2017 @ 20:11
Tags: ,

Parlez-vous?10. Aug 2017 @ 22:17
Brālim pusgadu jāpastrādā Parīzē (sep-mar).

Varbūt kādam ir paziņas, kuri izīrē dzīvokli vai kāds cits variants kā nedaudz ietaupīt uz starpnieku rēķina?

Viš ir visādi veselīgs un pozitīvs tēls, kas gan nezinu, vai kaut ko maina; nepīpē, dzer nedaudz un paretam, sportisks, pieklājīgs un komunikabls, un tā tālāk.


Gudra padoma prasot2. Aug 2017 @ 21:57
Parasti bija problēma, ka mājā pārāk maz mitruma -- īpaši ziemā.

Šeit problēma ir pārāk daudz mitruma, neskatoties uz pastāvīgu vēdināšanu -- it īpaši, izskatās, šībrīža vasarā.
Bet nopietni, ko lai dara? Slēgt iekšā apkuri? Augustā?? Temperatūra jau ir optimāla -- ap 22, ieslēgs apkuri nebūs tropu māja?
Bet drēbes neizžūst, palagi uz gultas valgi, virtuvē zem izlietnes sāk augt sēnes.

Starp citu, ko lai dara ar sēnēm? DEPO ņemt jebkādu fungicīdu, jeb tomēr mēģināt papriekš noskaidrot konkrēto pasugu?
... tālāk ... )

Pamatproblēma ir drusku vēdināts, bet slapjš pagrabs, kur gruntsūdeņi pavasaros ir virs potītēm. Bet pagrabam varēs nopietni ķerties klāt tikai pēc būvatļaujas saņemšanas.
Protams, tas, ka ziemā plīsa apkures katls un puse pirmā stāva bija ūdenī nekādi nepalīdzēja.

Bet kāda pieredze ar šādām situācijām? Padalieties lūdzu.
Other entries
» Aww, offiser
Atceroties nesen apkārtstaigājošo ziņu par napaciņu, kurš norāvās 800 eur sodu Vācijā par filmu lejuplādi, ienāca prātā. Cik atceros, ja tu iegādājies mūziku vai jebkādu citu ar autortiesībām aizsargātu darbu, tev taču ir tiesības veidot un turēt tam vienu rezerves kopiju.

Likums nekur nenosaka, kā tu šo rezerves kopiju iegūsti.

Atnāk tev pasaknis par jaunākā Holivudas garadarba "nelikumīgu lejuplādi", hops, uz veikalu pēc oriģinālā Bluray un rādām -- rekur, man ir. Pašam nebija sajēgas kā rezerves kopiju veidot, nu, savācu no tīkla, jā. Ietaupi 770 eur kā minimums.
» Laif fantastic
Noraut vasarā plaušu karsoni, tas ir jāprot.
» Italiano atipico
Mnogaja Leta Quartet. Sixteen tons
Skatīt no 1:01.
» What price medicine
Rīgā, cik saprotu, ir viena vieta, kur var brīvdienās tikt galā ar sastrutojušām vietām (furunkuli, un tā tālāk) -- traumpunkts Mežciemā pie bij. Dzelzceļnieku slimnīcas. Saucas acu traumpunkts, bet ir arī ķirurga kabinets. Duntes ielas traumpunkts ar strutām nestrādā. Pirms pāris gadiem palīdzību vajadzēja man, un atcerējos šo kā ļoti sakarīgu vietu, kur visu izdarīja ātri, kompetenti un mierīgi.

Meklējot tur palīdzību šodien, ar zināmu izbrīnu uzinājām, ka no 1. jūlija cenrādis par šo pakalpojumu ir ne vairāk ne mazāk kā 100 eiro.

A ko padarīsi, ja cilvēkam acis sprāgst no pieres ārā?


Reģistratores pirmie vārdi bija: "ja varat pagaidīt līdz rītdienai, ejiet uz poliklīniku". Viņa bija sašutusi par to, ka viņa ir tā, kurai pacientam jāsaka šī ziņa, viņa gribēja, "lai tad arī cenrādi uzliek lieliem burtiem un brīdina".

Fonā bija ar ātrajiem atvests bomzis ar tārpiem saaugušiem kājās, viņu tā arī apkalpoja ārā pie ieejas invalīda krēslā -- iedeva bļodu un šķiet, lika visu nomazgāt, kamēr viņš gaidīja. Diez, viņš arī maksāja pēc jaunajiem tarifiem?
» Savējie sapratīs
Viena no atbildēm uz jautājumu:

Why do people work in niche fields like operating systems?
I have a friend, who is very talented and he is interested in Operating Systems and says nothing gives the satisfaction like coding in C, but why cant these people choose better professions like web development, java script work, AI etc?

-----
Almost all UI code is, by definition, a matter of style. That is, in fact, what the second ‘S’ in ‘CSS’ is. And styles change. Style is fickle.

Guess what? You’re going to have to write that code again, as soon as marketing gets a bug up their butt. And then again. And again. And again.

Which is great, if the reason you are in the job in the first place is that it’s a “Paycheck Continuation Program”. If you are just in it for the money, having to solve the same problems over and over and over again is a way to ensure that the money flow happens.

Of course it doesn’t take a lot of brains to do this. So you are going to get paid less than an OS level person gets paid.

Because you are writing “throw away code”. It’s not going to matter in 10 years if you wrote that code. It’s probably not going to matter in 3 months.

OS level work, as long as it’s a problem I haven’t solved before, is inherently very, very satisfying.

Getting tendonitis typing in a job that doesn’t require thinking, and can be done by a 16 year old who has gone to a “Code Academy” or a “Software Bootcamp” is not.

It’s cute when the programmer larvae think they are software engineers.


// Quora
» Дом, который построил Жук

» Professional ethics
It should be noted that no ethically-trained software engineer would ever consent to write a NukeChicago procedure. Basic professional ethics would instead require him to write a NukeCity procedure, to which Chicago could be given as a parameter.
// "Computational Mail as Network Infrastructure for Computer-Supported Cooperative Work", Nathaniel S. Borenstein, Bell Communications Research

» *

» it's all greek!


Vai ir kāds cibā, kurš var uz sitiena divus teikumus iztulkot grieķiski?
» deutchland, baby, ūber alles
braucam ar ātrvilcienu uz Ķelni. Pāri ailei jaunkundze lasa Kafku.
» (No Subject)
saviļņoto trauku princips
» Ngaio Marsh
Nākošais Golden Age britu pārstāvis. Nu, strikti runājot, Jaunzēlandes (kā arī aprakstīta Wikipēdijā), bet viņas dzimšanas laikā tā vēl tomēr bija domīnija.

Rakstīja pārsvarā par Lielbritāniju, lai arī laba daļa stāstu notiek NZ vai AU. Vairāk stāstu, kas saistīti ar teātra pasauli, ar kuru pati Ngaio aizrāvās un kurā darbojās kā teātra direktore.

Raksturīgais paņēmienis, kas rada kontrastē ar lielu daļu citu detektīvu: vispirms tiekam kārtīgi iedzīvināti vidē un galvenajos varoņos, noziegums (vienmēr tikai un vienīgi slepkavība) parasti notiek kaut kur starp grāmatas pirmo trešdaļu un pusi. Dīvainā kārtā tas netraucē. Bet viena no lielākajām vērtībām ir ticami ieskicētie un dzīvie galveno un pusgalveno varoņu tēli.

Roman policier pārstāvis, kur galvenais varonis ir zilasiņu Skotlendjarda superintendants Roderiks Aleins, kurš kārtējo reizi sapludina detektīvu un aristokrātu, pēdējais gan tiek uzsvērts tikai pirmajās grāmatās.

Tracinošākais: galvenais detektīvvaronis jau 2/3ceļā deklarē atklātā tekstā, ka nu jau labi nojauš, kurš ir slepkava, un piedevām vēl klāsta savus apsvērumus saidkikam inspektoram Foksam. Kurš stāstījiens tiek vienkārši brutāli nogriezts. "- Redz, kādi mani apsvērumi, Foks. - Noklausījies superintendantu Fokss viegli nogrozīja galvu: - Jā, kaut kas tur ir, Mr. Alein, kaut kas tur ir. Ja vēl viss būtu tik vienkārši...'. Pilnīgi traks var palikt.

Tipiskais kvirks: aizdomās turamo loks parasti līdz pat beigām tiek turēts pietiekami plašs, lai (vismaz es) varētu līdz pēdējam brīdim minēt, kurš tad īsti būs vainīgais. Pagaidām ne reizi neesmu uzminējis.

Quite highly recommended.

// Along with Dorothy L. Sayers, Margery Allingham and Agatha Christie, she has been classed as one of the four original "Queens of Crime"—female writers who dominated the crime fiction genre in the Golden Age of the 1920s and 1930s. (Wikipēdija)
» Another time, another place
Bērnībā (~9) mani nokaunināja un es sajutos traki tramīgi, kad nejauši ieskrēju pie savas +15g māsīcas, kad tā baroja ar krūti. Galvenokārt, cik atceros, no tā, ka citi bija satramdījušies.

Tagad man ir pilnīgi vienalga.

Un, jo vairāk lasu un redzu, jo nepārprotamāk kļūst skaidrs, ka to, kas ir privāts/intīms un kas publisks, mēs iemācāmies no saviem vecākiem un apkārtējiem.
Katrs, kuram ir bērni, var redzēt, ka līdz zināmam vecumam nav nekāda "dabiskā" kauna. Šai ziņā tiešām bērni ir kā Bībeles pirms-grēkā-krišanas pirmais pārītis.

Un es kaut kā nejūtos, ka man būtu visu mūžu jādzīvo ar to morāles, ētikas un estētikas kodeksu, ko es bērnībā esmu iesūcis ar mātes pienu. Es varu izvēlēties, kuras daļas man patīk un kuras es pats atzīstu pēc kaut kādiem saviem (ne vienmēr, protams, racionāliem) kritērijiem, un par kurām nu jau varu paraustīt plecus.

It īpaši ņemot vērā to, cik ļoti šīs intimitātes normas mainās pat vienas paaudzes laikā.

C'mon. RL bija viens no viņu insetiem par to, kā amerikāņu dāma uzturas, šķiet, Madridē vai Barselonā ne ta tieši pirms, ne ta tieši pēc pasaules kara. Un ka tur bērnu zīda kafejnīcā pie galda un turpat arī viņš blakus čurā. No konteksta bija saprotams, ka amerikāņu dāmai tas licies pieminēšanas vērts, bet pārējiem kafejnīcas visiem gan ne.

Tad vēl antropoloģiskie novērojumi par ciltīm kur tur nekur, kur staigā praktiski pliki, bet ir šausmīgi nepieklājīgi dzirdēt, kā otrs ēd. Ja esi otram blakus, kad viņš ēd, novērsies un taisi skaļu troksni, lai nedzirdētu.
» Maskačka 2017. Klosteris.

» On smash shots
Badmintonam ir vēl tā labā īpašibā, ka man ir pielecis (un man ekstra lēni pielec lietas par savu ķermeni, uz to jau man sen aizrādīja Cibas kušetes provaidere D), ka es spēlēju piecreiz labāk (un atbilstoši arī pats jūtos lielākā sajūsmā), ja esmu normālos cukura līmeņos, kad uz viņu eju.

Tad nu tajās dienās, kad es eju, es īpaši pasekoju tam līdzi. Un rodas pozitīvs fīdbeks, pirmkārt, no labās spēles un lieliski pavadītā laika (1,5h praktisks nonstops vairs nav GLUŽI sisīšiem), un otrkārt no fiziskās labsajūtas nākošajās 2-3 dienās. Līdz ar to būtu labi ekstendēt sekošanu līdzi uz ne-badmintona dienām.

Kurās, teiksim tā, ir tā kā ir.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba