personiskie iespaidi | 23. Feb 2025 @ 10:57  |
|---|
Šorīt gadījās dzirdēt pa radio īsu fragmentu no dievkalpojuma, brīdi, kur lūdzās dieva žēlastību un atbalstu.
Bija, protams, gadījies dzirdēt kādus fragmentus arī agrāk, bet šoreiz kaut kā baigi uzkrita nenormālais gaudulīgums.
Interesanti, vai citās zemēs, lūdzoties, rada tikpat lielu priekšstatu par dievkalpojuma dalībniekiem kā totālajiem mazajiem napaciņiem, kas paši nespēj pat puņķus noslaucīt.
Gribot negribot iedomājos, ka reliģija pie mums varbūt ir vēl viens no avotiem upura kompleksam, tā kā mums maz būtu.
Neesmu iedziļinājies, bet šķiet, ka dažviet citur cilvēki ar to visu nodarbojas kaut kā priecīgāk.
|
Nenoliedzami ir nacionālās un konfesionālās īpatnības :-) Un arī konkrētā mācītāja privātie uzstādijumi. Radio rīta dievkalpojumi un svētdienas vakara raidījumi ir īpaši "izmeklēti" gadījumi, no kā pieņemu ka producentiem šis ir vēlamais formāts. Reālajā dzīvē nav tik traki t.i. var atrast gluži sakarīgus traktējumus.
> Reālajā dzīvē nav tik traki t.i. var atrast gluži sakarīgus traktējumus.
Cerams!
Citādi iedomājies, aizej tu skaidrā svētdienas rītā uz baznīcu, pilns apņēmības un enerģijas piekopt labāku dzīvi, un tev tur zāģē par to, kāds tu pīslis un kā tev nevaid nekas bez prostrācijas un galvas sišanas pret zemi. Es, protams, pārfrāzēju un nedaudz pārspīlēju, bet nu iespaids bija gluži gļets.
Ne, ne šitas ir tikai pārprastā "klasisko vērtību" piekritēju lauciņā :-)
Tā kā darbs prasa izzināt lietas, esmu patīkami pārsteigta, ka ir vismaz daži veselīgi domājoši un sludinoši garīdznieki, lai gan reti.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
23. Februāris 2025 - 22:16 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Aha, paliksi tu tāds pilns apņēmības un enerģijas, kaut ko izdarīsi, tas sanāks, kļūsi vēl apņēmīgāks un enerģiskāks, vēl kaut kas sanāks, aizdomāsies līdz tam ka esi suverēna saprātīga būtne un vari darīt pats labas lietas bez jebkādas emmm žēlastības, piedošanas un pestīšanas, kā arī dieva vadības - un kas tad melnsvārci baros? Būs šim vēl strādāt jāiet, ko tad????
tu pagaidi, pagaidi, kad sāks stāstīt par uguni un zobenu. Kā īsteni conmeni, baznīctēvi piemeklē vajadzīgo draivu savai auditorijai pēc apstākļiem un noskaņojuma.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/139015/11375) |
| From: | de |
| Date: |
23. Februāris 2025 - 12:38 |
|
|
|
|
(Link) |
|
etiopu ortodoksie kristieši svētku dievkalpojumos dejo un sit bungas; kopti šķindina mazus metāla šķīvīšus. nedz vienu, nedz otru valodu nesaprotu, gaudulīgumu nedzirdēju.
Nevaru, protams, vispārināt bet manā draudzē nekāds gaudulīgums nevaid. Kādas pāris dziesmas no dziesmu grāmatas velk uz šo, bet kopumā aizeju priecīgāka un mundrāka kā atnācu.
| From: | (Anonymous) |
| Date: |
23. Februāris 2025 - 16:10 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Nevarēju neielikt Ķenča lūgšanu:
https://www.youtube.com/watch?v=-41RwJ9Cqno
ka tik tas nav arī saistīts ar Lieldienu un gavēņa tuvošanos.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
23. Februāris 2025 - 22:09 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Es domāju ka atkarīguma, kā arī vainas sajūtas spēlē nozīmīgu lomu praktiski visās reliģijās. Reliģijas ir instruments masu kontrolei. Atkarīgie, upuri, kalpi - t.i. cilvēki ar tādu mentālo saturu/ psiholoģiju ir kontrolējami. Sevišķi labi kontrolējami ir tie kuri jūtas vainīgi. Tāpēc ``grēcinieks`` kristietībā, tāpēc `` baltais apspiedējs`` pseidoliberālajās kreisajās ideoloģijās.
Tu tā runā it kā racionālisms nebūtu tava reliģija.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
23. Februāris 2025 - 22:25 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Tik pat labi var teikt ka mana reliģija ir titrēšana vai skrūvgriezis vai oscilogrāfs vai spektroskopija. Tie visi ir rīki un/ vai paņēmieni. Tāpat kā racionālisms. To lieto, tas strādā, dod rezultātus.
OK, reliģijas arī var izmantot kā rīkus, kā jau es minēju. Bet man patīk pašam skrūvēt nevis kad mani skrūvē :)
Viens no ticības pamatnepieciešamībām ir akla uzticēšanās kaut kam.
No tevis rakstītā vēsturiski izskatās, ka tev tādas netrūkst.
Iespējams, tas nedavelk līdz reliģijai, tas jāatzīst.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
24. Februāris 2025 - 15:08 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Man šķiet ka akla uzticēšanās ir tad ja nevar izskaidrot kāpēc kaut kam piekrīt/ nepiekrīt. Es varu. Bez tam uzticēšanās vietā vienmēr ir evidences izvērtēšana.
Reliģijās/ ideoloģijās ir ticības patiesības, pašsaprotamas lietas. Man nav.
Protams vienmēr var ieiet rekursijā un pateikt ka priekš manis ticības patiesība ir ka nav ticības patiesību bet tad mēs pasākumu reducējam uz absurdu `` viss ir reliģija`` un vairs nevaram nodalīt lietas + atšķirība te ir tieši 2 lietās - spējā izskaidrot un spējā demonstrēt. Ja es varu parādīt kā tas strādā vai izskaidrot to tādā vaidā kas ļauj to uztaisīt vai kontrolēt tad es tam nevis ticu bet to saprotu.
Iespējams tas tad vairāk saistīts ar nekritisku pieeju savām evidencēm.
Atceros pirms kāda laika tu intensīvi proponēji tehnokrātiju -- tai izpratnē, ka pie valsts vadības vajadzētu tikt zinātniekiem un akadēmiskiem cilvēkiem (ja nepareizi pārstāstu, pakoriģē).
Bija diezgan grūti tev uzrādīt diezgan acīmredzamas lietas, -- piemēram, ka cilvēka spējas atsevišķā zinātnes nozarē nekādi nekorelē ar viņa spējām vadīt valsti. Nezinu pat, vai tu beigās tā arī nepaliki pie sava.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
25. Februāris 2025 - 16:39 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Ar evidencēm vienmēr dara vienu un to pašu - tās pārbauda ar visp[ārzināmajām metodēm.
Par vadīšanu - jebkā vadīšana, vai tas ir zinātnisks pētījums vai valsts- prasa saprast izpētes/ vadīšanas priekšmeti, spēt plānot, koordinēt. Pētnieki parasti to prot, OK ne visi būs piemēroti, ir ļoti šauri specālisti piemēram kā Perelmans un tml bet visus jau arī nevajag, tur pietiek ar dažiem kurus var atlasīt.
Vot valsts vadītājs bez zinātniskas domāšanas- tas ir drusku sliktāk.
Otra lieta - jebkurš cilvēks ir speciālists kaut kādā vienā jomā, piemēram Zelenskis ir aktieris komediants, Tramps ir nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs - šie cilvēki vada valstis.
Abiem, jāpiezīmē, ir profesijas, kas cieši saistītas ar komunikāciju un sadarbību ar cilvēkiem.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
26. Februāris 2025 - 15:36 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā tāpat kā piemēram zinātnisku institūtu un pētniecisku projektu vadītājiem.
Vajadzētu būt drusku vairāk nekā tevis minētajiem, īpaši ņemot vērā, ka ZI un PP vadītāji parasti pēc bāzes profesijas ir zinātnieki.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
26. Februāris 2025 - 15:44 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā bāzes profesija + vadīšanas prasmes.
Bāzes profesija zinātnieks >> bāzes profesija jebkas cits, jo zinātnieks prot vākt datus, apkopot, izdarīt secinājumus, plānot. Neprastu - nebūtu ticis līdz vadīšanai. Zinātniekiem labāk attīstīta kritiskā domāšana, grūtāk manipulējami, retāk tic huiņai [nav ideāli 100%, es zinu ticīgus zinātniekus utt, bet runa ir par vidējo].
> Zinātniekiem labāk attīstīta kritiskā domāšana, grūtāk manipulējami, retāk tic huiņai [nav ideāli 100%, es zinu ticīgus zinātniekus utt, bet runa ir par vidējo]. Ir vesela kaudze ar zinātniskām huiņām, kam ticēt. Un kritiskā domāšana tādā līmenī, kādā tas vajadzīgs vadībai, ir gana attīstīta ļoti daudzos laukos -- medicīnā, inženerijā, datu analīze utt. Nav nekāda pamata te izdalīt zinātniekus. Drīzāk runa varētu būt par redzesloku, un te nu zinātniekiem ir visas iespējas, bet nav pamata uzskatīt, ka būtu plašāks redzesloks -- jo to nosaka personība un tās intereses. Tīri zinātniekam jau ir šitā: 
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
26. Februāris 2025 - 23:08 |
|
|
|
|
(Link) |
|
/Ir vesela kaudze ar zinātniskām huiņām, kam ticēt./
Tas tā nestrādā. Tur nav tādas lietas "ticēt" Ir hipotēze, ir evidence, ja evidence klapē ar hipotēzi tad viņa kļūst par teoriju, ja teorija ļauj prognozēt, tā ir laba teorija, ja parādās evidence pret, teorija jāatmet vai jāpārveido.
/Un kritiskā domāšana tādā līmenī, kādā tas vajadzīgs vadībai, ir gana attīstīta ļoti daudzos laukos -- medicīnā, inženerijā, datu analīze utt. /
Jā taisnība, der jebkurš no zinātniskās un tehniskās inteliģences - pētnieki, inženieri, konstruktori, ārsti utt.
/bet nav pamata uzskatīt, ka būtu plašāks redzesloks -- jo to nosaka personība un tās intereses. /
Vispār veiksmīgiem zinātniekiem ir nojēga par citām nozarēm, tas palīdz.
| From: | (Anonymous) |
| Date: |
28. Februāris 2025 - 21:41 |
|
|
|
|
(Link) |
|
https://www.researchgate.net/publication/384119296_Effect_of_COVID-19_global_lockdown_on_our_Moon
> Vispār veiksmīgiem zinātniekiem ir nojēga par citām nozarēm, tas palīdz.
Ā, un neveiksmīgiem nav? :D
Domājams ka jo universālākas zināšanas [saglabājot augstu līmeni specialitātē] jo labāk var domāt par specialitāti
> Tas tā nestrādā. Tur nav tādas lietas "ticēt" Ir hipotēze, ir evidence, ja evidence klapē ar hipotēzi tad viņa kļūst par teoriju, ja teorija ļauj prognozēt, tā ir laba teorija, ja parādās evidence pret, teorija jāatmet vai jāpārveido.
Un tu taču saproti, ka tas ir ideāls, kuram gana bieži zinātnieku uzskati neatbilst viņu cilvēcisko vājību dēļ, kuras viņiem piemīt tieši tādā pat mērā, kā visiem citiem (*varbūt* ar zināmu nobīdi noteiktu vājību virzienā).
Ir metodes kā detektēt un likvidēt vājības. Vairāk vai mazāk. Dažiem izdodas vairāk, citiem mazāk. Kritiskā domāšana, skepticisms utt.
Tu taču neesi ticīgs? Kādēļ komentē, ko nesaproti? :) Nē, nu var jau, protams.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/72028/9836) |
| From: | begemots |
| Date: |
25. Februāris 2025 - 16:21 |
|
|
Schism
|
(Link) |
|
Ja mēs aprobežotos ar tā komentēšanu, ko labi pārzinām, cibu un vispār teju visu sabiedrisko saziņu var taisīt ciet -- praktiski neviens neko nevarētu runāt. :)
Un apgalvot, ka ticīgie labāk saprot reliģiju nekā neticīgie, ir arī interesants pieņēmums.
Daļa reliģiju pētnieku un teologu, piemēram, mēdz nebūt ticīgi. Tai pat laikā viņi zina par, piemēram, tiem pašiem svētajiem rakstiem, uz kuriem vairākas ticības cieši paļaujas, bieži vien vairāk kā lielais vairums ticīgo.
Tad kurš saprot vairāk -- tas kurš tic, vai tas kurš redz, ka ticētājs tic kaut kam tādam, kas nemaz svētajos rakstos nav?
Spriedelēt var daudz, bet tieši spriedelēt. Es palieku pie sava.
Izrādās, komentāri nenāk uz e-pastu.
P.P.S. laikam palaidu garām, pastā tomēr komentārs pienācis.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ctulhu |
| Date: |
26. Februāris 2025 - 23:10 |
|
|
Re: Schism
|
(Link) |
|
Palikt pie sava arī var. Palekties un atkal palikt.
Ilūzija, ka zināt ir vairāk nekā saprast, nu, jā, protams.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/72028/9836) |
| From: | begemots |
| Date: |
26. Februāris 2025 - 15:34 |
|
|
Re: Schism
|
(Link) |
|
Hehe, nu, pēc šādas šnites spriežot, jebkura reliģijas izprašana no jebkura ticīgā puses ir vienlīdz derīga. Pat ja diviem ticīgajiem tās kardināli atšķiras. Saprašana bez zināšanas? Neizklausās lāga.
|
|