 personiskie iespaidi | 23. Feb 2025 @ 10:57  |
|---|
Tu tā runā it kā racionālisms nebūtu tava reliģija.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ctulhu |
|---|
| Date: |
23. Februāris 2025 - 22:25 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tik pat labi var teikt ka mana reliģija ir titrēšana vai skrūvgriezis vai oscilogrāfs vai spektroskopija. Tie visi ir rīki un/ vai paņēmieni. Tāpat kā racionālisms. To lieto, tas strādā, dod rezultātus.
OK, reliģijas arī var izmantot kā rīkus, kā jau es minēju. Bet man patīk pašam skrūvēt nevis kad mani skrūvē :)
Viens no ticības pamatnepieciešamībām ir akla uzticēšanās kaut kam.
No tevis rakstītā vēsturiski izskatās, ka tev tādas netrūkst.
Iespējams, tas nedavelk līdz reliģijai, tas jāatzīst.
|
| From: | ctulhu |
|---|
| Date: |
24. Februāris 2025 - 15:08 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Man šķiet ka akla uzticēšanās ir tad ja nevar izskaidrot kāpēc kaut kam piekrīt/ nepiekrīt. Es varu. Bez tam uzticēšanās vietā vienmēr ir evidences izvērtēšana.
Reliģijās/ ideoloģijās ir ticības patiesības, pašsaprotamas lietas. Man nav.
Protams vienmēr var ieiet rekursijā un pateikt ka priekš manis ticības patiesība ir ka nav ticības patiesību bet tad mēs pasākumu reducējam uz absurdu `` viss ir reliģija`` un vairs nevaram nodalīt lietas + atšķirība te ir tieši 2 lietās - spējā izskaidrot un spējā demonstrēt. Ja es varu parādīt kā tas strādā vai izskaidrot to tādā vaidā kas ļauj to uztaisīt vai kontrolēt tad es tam nevis ticu bet to saprotu.
Iespējams tas tad vairāk saistīts ar nekritisku pieeju savām evidencēm.
Atceros pirms kāda laika tu intensīvi proponēji tehnokrātiju -- tai izpratnē, ka pie valsts vadības vajadzētu tikt zinātniekiem un akadēmiskiem cilvēkiem (ja nepareizi pārstāstu, pakoriģē).
Bija diezgan grūti tev uzrādīt diezgan acīmredzamas lietas, -- piemēram, ka cilvēka spējas atsevišķā zinātnes nozarē nekādi nekorelē ar viņa spējām vadīt valsti. Nezinu pat, vai tu beigās tā arī nepaliki pie sava.
|
| From: | ctulhu |
|---|
| Date: |
25. Februāris 2025 - 16:39 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ar evidencēm vienmēr dara vienu un to pašu - tās pārbauda ar visp[ārzināmajām metodēm.
Par vadīšanu - jebkā vadīšana, vai tas ir zinātnisks pētījums vai valsts- prasa saprast izpētes/ vadīšanas priekšmeti, spēt plānot, koordinēt. Pētnieki parasti to prot, OK ne visi būs piemēroti, ir ļoti šauri specālisti piemēram kā Perelmans un tml bet visus jau arī nevajag, tur pietiek ar dažiem kurus var atlasīt.
Vot valsts vadītājs bez zinātniskas domāšanas- tas ir drusku sliktāk.
Otra lieta - jebkurš cilvēks ir speciālists kaut kādā vienā jomā, piemēram Zelenskis ir aktieris komediants, Tramps ir nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs - šie cilvēki vada valstis.
Abiem, jāpiezīmē, ir profesijas, kas cieši saistītas ar komunikāciju un sadarbību ar cilvēkiem.
|
| From: | ctulhu |
|---|
| Date: |
26. Februāris 2025 - 15:36 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā tāpat kā piemēram zinātnisku institūtu un pētniecisku projektu vadītājiem.
Vajadzētu būt drusku vairāk nekā tevis minētajiem, īpaši ņemot vērā, ka ZI un PP vadītāji parasti pēc bāzes profesijas ir zinātnieki.
|
| From: | ctulhu |
|---|
| Date: |
26. Februāris 2025 - 15:44 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā bāzes profesija + vadīšanas prasmes.
Bāzes profesija zinātnieks >> bāzes profesija jebkas cits, jo zinātnieks prot vākt datus, apkopot, izdarīt secinājumus, plānot. Neprastu - nebūtu ticis līdz vadīšanai. Zinātniekiem labāk attīstīta kritiskā domāšana, grūtāk manipulējami, retāk tic huiņai [nav ideāli 100%, es zinu ticīgus zinātniekus utt, bet runa ir par vidējo].
> Zinātniekiem labāk attīstīta kritiskā domāšana, grūtāk manipulējami, retāk tic huiņai [nav ideāli 100%, es zinu ticīgus zinātniekus utt, bet runa ir par vidējo]. Ir vesela kaudze ar zinātniskām huiņām, kam ticēt. Un kritiskā domāšana tādā līmenī, kādā tas vajadzīgs vadībai, ir gana attīstīta ļoti daudzos laukos -- medicīnā, inženerijā, datu analīze utt. Nav nekāda pamata te izdalīt zinātniekus. Drīzāk runa varētu būt par redzesloku, un te nu zinātniekiem ir visas iespējas, bet nav pamata uzskatīt, ka būtu plašāks redzesloks -- jo to nosaka personība un tās intereses. Tīri zinātniekam jau ir šitā: 
|
| From: | ctulhu |
|---|
| Date: |
26. Februāris 2025 - 23:08 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
/Ir vesela kaudze ar zinātniskām huiņām, kam ticēt./
Tas tā nestrādā. Tur nav tādas lietas "ticēt" Ir hipotēze, ir evidence, ja evidence klapē ar hipotēzi tad viņa kļūst par teoriju, ja teorija ļauj prognozēt, tā ir laba teorija, ja parādās evidence pret, teorija jāatmet vai jāpārveido.
/Un kritiskā domāšana tādā līmenī, kādā tas vajadzīgs vadībai, ir gana attīstīta ļoti daudzos laukos -- medicīnā, inženerijā, datu analīze utt. /
Jā taisnība, der jebkurš no zinātniskās un tehniskās inteliģences - pētnieki, inženieri, konstruktori, ārsti utt.
/bet nav pamata uzskatīt, ka būtu plašāks redzesloks -- jo to nosaka personība un tās intereses. /
Vispār veiksmīgiem zinātniekiem ir nojēga par citām nozarēm, tas palīdz.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: |
28. Februāris 2025 - 21:41 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
https://www.researchgate.net/publication/384119296_Effect_of_COVID-19_global_lockdown_on_our_Moon
> Vispār veiksmīgiem zinātniekiem ir nojēga par citām nozarēm, tas palīdz.
Ā, un neveiksmīgiem nav? :D
Domājams ka jo universālākas zināšanas [saglabājot augstu līmeni specialitātē] jo labāk var domāt par specialitāti
> Tas tā nestrādā. Tur nav tādas lietas "ticēt" Ir hipotēze, ir evidence, ja evidence klapē ar hipotēzi tad viņa kļūst par teoriju, ja teorija ļauj prognozēt, tā ir laba teorija, ja parādās evidence pret, teorija jāatmet vai jāpārveido.
Un tu taču saproti, ka tas ir ideāls, kuram gana bieži zinātnieku uzskati neatbilst viņu cilvēcisko vājību dēļ, kuras viņiem piemīt tieši tādā pat mērā, kā visiem citiem (*varbūt* ar zināmu nobīdi noteiktu vājību virzienā).
Ir metodes kā detektēt un likvidēt vājības. Vairāk vai mazāk. Dažiem izdodas vairāk, citiem mazāk. Kritiskā domāšana, skepticisms utt.
|
|
