|
tik garas pendeles laikam nekad nebiju redzējusi
es vispār pendeles skatīties nevaru, nervi netur
zambija simpotjagas un čempioni! visiem bulciņas!
|
|
Diez, Atēnu protestētāji saprot to, ka viņu degpudeļu postījumi būs jālabo no tiem pašiem samazinātajiem budžetiem?
|
| Darbi un dienas | 12. Feb 2012 @ 22:58 |
|---|
|
Pievakarā gandrīz tūliņ pēc Rītiņa receptes TV nosautējām asari + dažus kartupeļus kopā ar seleriju kātiem (tos pārpalikušā vistas buljonā), un vēl izvirtībai ķiploku un čili piparu sviestā uzcepu 4 jūras ķemmītes. Pēc tam aizdevāmies uz koncertuzveduma "Cantando y amando. Milonga. Pjacolla. Bagele" pirmizrādi. Pjacollas tango manā izpratnē jau ir kļuvuši par tādiem kā suši, kivi, Ozirisu vai tačskrīnu - pirmajā mirklī šķita nenormāli kruta, bet tad saprati, ka dzīve iet uz priekšu, tie tango (vai kivi) nemainās, un kaut kā drīz vien ir diezgan.
Taču bija izdevies lieliski - un to es nesaku tikai tāpēc, ka uzvedums lielā mērā balstās Katrīnas filmētajās ainās, kas pārsvarā rāda Somu aizrautību ar tango dejošanu (pat 30 grādu salā 3 stundas no vietas īpašā tango sniega festivālā). Sēdējām pirmajā rindā, un varēja labi redzēt visu mūziķu darbošanos, rūpīgi ieveidotās ondulācijas un poļu kontrabasistam uzzīmētās ūsas (nu, labi, tas pamanāmas bija tikai paklanīšanās brīdī). Ilona Bagele bija savā elementā, bet akordeoniste un Operas bibliotekāŗe Inita Āboliņa, šķiet, notīs visu laiku izlasīja kaut kādas atsauces no sarakstes ar Pjacollas aranžējumu autoru, Amerikā dzīvojošo Fernando Marzanu - tas, protams, ir tikai mans izskaidrojums tam, kā iespējams ik pa brīdim uzsmaidīt partitūrai.
|
|
Skolas un studiju gados kaut kā izspruku no Merķeļa "Latviešu" lasīšanas. Baisi, ja ņem vērā, ka Rietumeiropā dzimtbūšana uz to brīdi jau bija beigusies kādus 2 gadsimtus atpakaļ.
|
|
Tā stulbā sajūta pakrūtē.
Bezalkoholiska pēcpusdiena mīļajā matīsielā, kāpēc gan ne - jocīgi, bet es jūtos labi ar savu observatora lomu, omulīgi sēžot ar tējas krūzi un klusībā vērojot sanākušās sievietes, nejaucoties sarunās ar savu mūžīgo patiesību, ko vienmēr teju vai sāpīgi gribas visiem pierādīt un nelienot ne vienai pudelei par korķi, žēl, ka es tā nemācēju senāk, tas man būtu līdzšinējā dzīvē aiztaupījis ļoti daudz dažāda kalibra sūdu. Bet ne jau par to ir stāsts. Apsveru domu par pēdējo alu ledusskapī un apgūstu grāmatsiešanas priekus, rīt jāaizgādā savas slinkās, izlaidīgās miesas uz sirdsmīļo mācībiestādi un jānolauž vakara maiņu, turklāt šķiet, ka rīt arī pirmā algas diena, jūtos pelnījusi - 'such noble drinking there will be', droši vien Vazelīndienas vakara maiņa man būs ļoti krāsaina un over 9000 dimensijās. Dzīvojies, mans mazais, negausīgais patērētāj.Mūzika: Starfucker - Bury Us Alive |
| e-le-vation (mana dungādziesmiņa) | 12. Feb 2012 @ 21:32 |
|---|
|
Ura! Es noslēpoju Tartu maratona Open track, 31 km un pieveicu to 3:21:30. Finišā bija un vēl tagad ir tāda laimība, ka apskaut pasauli un bučoties, gavilēt un paslēpot vēl kādus desmit tikai tāpēc, lai atkal būtu finiša laimība. Šis bija mans pirmais maratoneksperiments mūžā, izdevās labāk, kā domāju (tas ir, es bij gk fokusējusies uz "beigt vispār un šampanieša vanna, ja zem 3:59."
Spīdēja saule, gurkstēja sniegs, slīdēja slēpes (dažos posmos slīdēja mazāk), starpfinišos gards melleņu ķīselis un tēja, špūres tik izcilas, tik izcilas, ka žēl, ka pēdējos 10 km bija mazāk izcilas, bet tas nekas. Iepatikās man tie slēpojumi, slēpošu vēl. Absolūts prieks, pašas kalts.
Zinātniekiem, mārketologiem, sportistiem un dizaineriem uzdevums atrisināt deguna šņaukšanas metodi on the go. Man ir versija: kaut kādas supergudrās šķiedras, kas uzsūc materiālu un nesasalst, nēzdodziņš. Tas ir plāns, uz gumijas piedurknē, kuru pie vajadzības izritināt. bet versijā ir nepilnības- ja plivinās, tad zūd dārgās sekundes :) un šķiedrai jābūt patiešām gudrai. Cimdu virskārtas neder- pirmkāt, latviešu tautas sakāmvārds par cimdā deguna likšanu, otrkārt, noberž padeguni. Papīra mutauti neder- tie nav pa rokai. Nūjas karbonā integrēt?
Vēl varēja starpfinišos sašņaukties antitecētāju "sausās zvaigznītes" izskatā, bet to atcerējos pašās beigās. Tātad, zinātnieki&co, gaidu pienesumu šādas problēmas risinājumam. |
| hiphip | 12. Feb 2012 @ 21:40 |
|---|
|
tas nu ir noticis. esmu sapratusi, ka manas mīļākās ballītes ir kulinārās ballītes. minimums alko un maksimums prieka, arī rezultāts parasti ir garšīgs un kunģi/dvēseli sildošs :)
bija ļoti jauki, visi pelmeņu veidi izdevās fanntastiski. kukurūzas nūjiņu/īrisu desa (paldies K.) bija brīnumbaršīga, bet tulpītes (paldies H.) ir iemājojušas zaļā podiņā un kādu laiku mūs priecēs :)
un liels paldies R. un R. gan par kompāniju, gan par atvesto un atkaliepildīto ūdeni. tas ir mūsu glābiņš uz kādu laiku :)
tagad, kad viesi aizgājuši, ienāca prātā, ka ļoti labprāt šeit būtu satikusi vēl dažus cilvēkus. bet reizēm vairs nepaliek spēka aicināt. n-tie atraidījumi vienkārši nogurdina. |
|
gatavošanas virsma man tik maziņa, ka nupat pārvācos gatavot uz grīdas. daudz ērtāk un lielāka platība.
|
|
Gribu, lai pulkstens ir deviņi un mierīgu sirdi var doties gulēt.
Ak, jā - es pārcentos ar gatavošanu.
Mums tagad ir pusspainis rosola, spinātu, gurķu, loku salāti, itāļu salāti, biezpiens ar krējumu, vakardienas turku lēcas ar malto gaļu, mežacūkas cepetis ar burkāniem un kāļiem un slikta dūša no tā visa.
Arī bērns ar bronhītu un apzīmētām kājām, ko nāksies berzt.
Mums nav - izgludināta veļa un uzklāts tīrs galdauts dzīvojamistabai. |
|
veikalā depo atkal paslīdēja rociņas
sezonāli: narcišu podiņš; nesezonāli: maziņš un smieklīgs dendrobijs
narcises varēs izstādīt dārziņā pie pārējām raibā kompānijā
dendrobijs tūliņ noziedēs un pievienosies pārējiem noziedējušiem
kas atliek gaišajai nākotnei? amariļļi?
upd: scratch the amarillis, klīvija dzen ziedkātu!
Mūzika: the pains of being pure at heart - the tenure itch |
| Vecā blēža lieta. | 12. Feb 2012 @ 16:50 |
|---|
|
"26.janvārī Jūrmalas pilsētas tiesā bija paredzēta pirmā tiesas sēde krimināllietā, kurā par kukuļdošanu ceļu policistiem apsūdzēts 75 gadus vecais Roberts Burkevičs, taču viņš uz to neieradās. Neatnāca arī liecinieki. Ņemot vērā minēto, tiesa lietas izskatīšanu atlika līdz 29.maija plkst.11, kad Burkeviču plānots atvest piespiedu kārtā, informēja Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Liepiņa.
Burkevičam tiesas sēde bija plānota par kukuļdošanas gadījumu pērnā gada martā, taču viņš analogā noziegumā tika pieķerts arī rudenī, turklāt kukuli piedāvājot tiem pašiem policistiem, kuri jau no tā atteicās martā. Vīrieša vadītajai automašīnas piekabei nebija izieta tehniskā apskate. Taču 75 gadus vecais automašīnas vadītājs gribēja izvairīties no administratīvā soda, tādēļ likuma sargiem deva kukuli."
(c)diena.lv
Poll #18826 Vecā blēža lieta
Open to: All, results viewable to: AllVecais blēdis būtu pelnījis Tā visa par maz, vajedzētu vēl |
|
Fransuāza Sagāna "Esiet sveicinātas, iesnas!" |
| komunālās nedienas II | 12. Feb 2012 @ 16:15 |
|---|
|
beļģiem laikam tomēr ir humora izjūta, tikai varen ciniska. mūsu mājas apkures katla epopejā ir sasniegts jauns līmenis– ir atrasts variants, kā apsildīt vannas istabu, turklāt tik jaudīgi, ka sajūta ir tāda, kā ieejot pirtī, nu varbūt tikai pāris grādu zemāk. BET. siltā ūdens joprojām nav! tad nu tu ienāc tāds cerību pilns pārkurinātajā vannas istabā (beidzot, beidzot būs iespējams normāli nomazgāties!!), taču nē– no krāna tekošais ūdens ir ledaini auksts. es nezinu, varbūt arī tas ir kaut kāds īpatnējs beļģu saunas variants, tomēr es šito štelli tā īsti novērtēt nespēju.Garastāvoklis::  confused |
|
Tehnoloģijas attīstās un mainās, bet TV kaste kā neslēdzas iekšā momentā, tā neslēdzas - tik, ja agrāk vajadzēja gaidīt uz kineskopa "uzsilšanu", tad tagad uz opsistēmas uzbūtošanos :)
Atgādina nedienas ar interneta pieslēguma ātrumiem un weblapām - pēdējo pieaugošie izmēri lielā mērā ir "noēduši" tās priekšrocības, ko devis pirmo pieaugums, un lēnākus pieslēgumus lietojošo user experience ir (gandrīz) tāds pats kā pirms 10 gadiem uz iezvanpieejas.
|
|
Atpakaļceļa busā, redzu jau pa logu pieturā,nebūs labi, kupla memme velk iekšā pa durvi siekalas šķiedošu, puņķi laidošu, visu uz visām pusēm mētājošu un spalgi kliedzošu maļčiku zilā kombinzonā kā balonu tādu iepakotu, mazām, strupām, uz visām pusēm spirīgām kājiņām (Saša, kā vēlāk noskaidrojās),kam seko tāda rozā un bikla meitenīte (Maša, kā vēlāk noskaidrojās). Un tas balons ķērc nejēgā un spirinās un spalgi, un pilnā balsī un aizelsdamies, un visā tajā kliegšanā var izšķirt divus žēlabainus vārdus :"Ķooooķķķāāāā Ļēēēnāāāā!" (kas viņus pavadījusi un pametusi pieturā, pēc tam,kad bijusi-tapusi aizvedusi viņus uz cirku un nopirkusi sulu. Kā vēlāk noskaidrojās). Nulūg, viss kā parasti, šofers pārmetoši atskatās, dažs klakšķina mēli, dažs- ko (dažs domā pie sevis- a ievilkt?! Neteikšu kurš),nu, un tā kādu pieturu. No sākuma šofers neizturēja un, pametis posteni, gāja noskaidrot, kurš te grib izsēdināties un policiju, tas kaukā ne maļčikam, ne vienam neko neizteica un Saša tik vēderu izgāzis šļūk tai mātei no ceļiem nost, laiž puņķi un pilnā galvā brēc pēc tās velna Ļenas, visiem bungādiņas uz robežas, tākā aizkauta kaija,ziniet, unlūg,šajā mirklī, beņķī, kaukur man aiz muguras, ierunājas saprātīga, labi nostādīta teicējtantiņas balss, un sāk viskādīgi dūdināt, ne tā salkani, bet tā paidagoģiski, no sākuma viņa noskaidroja, ar ko tā ķoķa Ļena tik laba bijusi,ka pēc viņas tā vajag kliegt, mātei klēpī sēdot (par to cirku un sulu. "Tik vien?" tapa teicējtantiņās konstatēts), tad sāka aicināt Sašu pie sevis apskatīt grāmatiņu, - re,kāda smuka grāmatiņa, viņa saka, nākšurp, parādīšu, bildītes, redzi,kādas te visādas, nācnāc, parādīšu tev grāmatiņu, vai tad ķoķa Ļena rādīja tev grāmatiņu? Tāda laba grāmatiņa, nāc paskaties, parādīšu, saucas -----"Zdorovoe pitanie"! (es, piemēram, spurdzu) - tam pro markovku i kapustku, ti kušaješ kapustku? (Saša tākā bišku pieraujas, bet Maša bikli atzīstas, ka vakar tieši kapustku esot ēduši), teicējtantiņa turpina- Idji kkkomne, ja tebe konfetku dam... un tad, tākā publikai domātu, klusāku repliku- Katoroi u menja net... No v drugoi sumke jestj! Ta vēl kauko viņa tur meta laukā pa jokiem,neatminos vairs, bet, fakts faktom, ka palēnām, palēnām viņa šitā aizrunāja tam Sašam muti ciet un visi pārējie arī tādi smaidīgi šito klausoties tapa. Kāpjot ārā, novērtēju autobusa varoni, sasmaidījāmies aš, neko tāda stalta kundze, glītu degunu un copi un rudā kažokā, patīkams tāds cilvēks.
|
|
man ir problēmas ar režīmu un regularitāti. Atlika tikai iedomāties, ka varbūt, naudas taupīšanas nolūkos, varētu paņemt baseina abonementu, nevis maksāt par katru vienu nācienu atsevišķi, jo kopējais mēneša apmeklējums pa reizēm bija pietiekami liels, lai abonem. 'atmaksātos', ka uzreiz baseiniešanas vēlme atslēdzas uz mēnesi.
Peldot jūtams, ka ilgi nav būts; ja līdz tam biju pamanījusies tikt pie stabila 1h10min peldējuma bez pīppauzēm celiņa galos un izkrišanas no ritma pie apdzīšanām, tā, ka atliktu vien uzaudzēt ātrumu un pārcelties uz "ātrs temps" celiņu, kur nekadnekad nav nekādu dreifētēju, bābeles torņu un apstāšanās, tad tagad nebija slikti, bet 'ātrs temps' rādās vēl tikai kaut kad nākotnē. No otras puses, āķis lūpā un diena sākas ar domu, vai šodien sanāks kāds brīvāks brīdis, lai notītos uz peldēšanu, vai nesanāks.. |
|
esmu atklājusi sev plānos frotē dvieļus. Kā gan es par tiem agrāk nezināju? Lai gan zināju gan, vnk līdz šim tie bija asociējušies ar lētu ķīniešu sūdu, ko lietot tad, kad nav normālu dvieļu. Abet izrādās, ka ir otrādāk, kamēr normālie frotē dvieļi sūt un žūst un pagūst sabojāties pirms izžūšanas, kā arī ir smagi, tad plānie ir viss tieši pretējs - mati žūst forši, miesu susina arī labi, paši izžūst ātri un beigās var peldsomā iekrāmēt 2 un tie neaizņem daudz vietas un svara. Tagad jāizbrauc uz bodi noskatīt, vai var arī iegādāties vai arī nāksies braukt uz ķīnu pēc viņu sūdiem pakaļ :)
|
| A critic is someone who leaves no turn unstoned. | 12. Feb 2012 @ 11:41 |
|---|
|
visžēlāk man ir par to, ka ļaudis pārprot. Nevis pat nesaprot, bet daļu paņem un daļu ne un tad zīmē atpakaļ greizu bildi. Un otrs, man nepatīk, ka ļaudis, emm, kā to nosaukt, ēēē, pārlec pie zināšanas pirms vēl inputs ir beidzies. Tā ir tā spēja, kas ļauj mums lasīt vārdus, kam trūkst vai ir samainīti vietām burti, kas ir uzrakstīti vispār ar cipariem, bet komunikācijā mani ļoti apbēdina, ja tiek "atpazītas zināmās formas" un uzreiz automātiski pārlekts pie it kā noslēguma zināšanas, lai gan noslēgums tāds nebūt nav.
No otras puses, protams, ir jāmācās izteikties skaidrāk, precīzāk, ne tik primitīvi. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
3 (7.3%)