| laiks kaut kam jaunam | 15. Aug 2026 @ 05:29 |
|---|
|
esmu nomirusi un piedzimusi no jauna un līdz ar jaunās dzīvības pamošanos es jūtu, ka man nepieciešama jauna, tukša lapa. pārāk pieblīvēta šī dienasgrāmata ar to, kas vairs nav patiesība, ko vairs nepazīstu, ko negribu pārlasīt -- so to gribu bet -- vai nav savādi, it kā jau vienkārši burti uz balta fona, tāpat kā čatojot ar cilvēkiem -- it kā jau vienkārši burti, bet tu tomēr jūti, ka esi citā telpā, tās nav vienādas. šis lai ir kapakmens šim žurnālam, laiks jaunam. atā. |
|
Divu sienu principiāla trauksme pie Raipalu ezera 4:14 |
|
Cik nez lielas izredzes būtu Kristianam Brektem mākslinieciski izpausties islāma valstīs, ja viņš līdzīgi mēğinātu izmantot tur esošās, vietējās reliğijas simboliku. |
|
"Kāda, tavuprāt, ir būtiskā atšķirība starp islāmistiem un pašmāju krististiem? Vai tad tā beigās nav viena un tā pati tieksme?"
Pilnīgi nekādas atšķirības. Atceraties tos radikālos pašmāju kristiešus, kuri nogalināja 12 satīriskā žurnāla darbiniekus par to, ka viņi publicēja Jēzus karikatūras? Briesmīgi. |
|
"Kad pietrūkst, ko teikt, lūko pavadīt
Dienu, braukājot apkārt pa pussalu.
Kā virs skrejceļa debess tik augsta,
Zeme bez zīmēm, nekur tev nenonākt"
/ Šeimuss Hīnijs |
|
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
Pēdējās 2 dienas lasu Solāri, esmu gandrīz pabeigusi. Pirmo reizi to lasīju pirms kādiem 20 gadiem, pats grāmatas skelets tā miglaini, bet bija palicis atmiņā, taču daudz kas bija arī aizmirsts. Vakar vakarā lasot sajutos tik spocīgi, ka noraustījos bailēs mirklī, kad istabā ieslēdzās gaisa sausinātājs.
2 domas, kas man lika teikt hmmm:
"..tas [Solāris okeāns], lūk, bez nervu sistēmas un smadzenēm pratis aiztraukt garām visām Zemei raksturīgām attīstības pakāpēm - vienšūnas un daudzšūnu organismu izcelsmei, augu un dzīvnieku evolūcijai - un vienā rāvienā sasniedzis 'homeostatiskā okeāna' stadiju. Citiem vārdiem runājot, okeāns simtiem mijoniem gadu ritējumā nevis piemērojās apkārtējai videi kā Zemes organismi, lai tikai pēc milzīga laika posma dotu sākumu saprātīgai rasei, bet gan kļuva par savas vides saimnieku uzreiz."
"Mēs esam humāni un cēli, negribam paverdzināt citas rases, gribam vienīgi nodot tām mūsu vērtības un pretī saņemt viņu mantojumu. Mēs uzskatām sevi par svētā Kontakta bruņiniekiem. Tie ir otri meli. Nemeklējam neko, izņemot cilvēkus. Mums nav vajadzīgas citas pasaules. Vajadzīgi spoguļi. Nezinām, ko iesākt ar citām pasaulēm. Pietiek šīs vienas, un jau tā mūs nomāc. Gribam atrast savu idealizētu tēlu; tām jābūt planētām, kur civilizācija ir uz augstāka līmeņa nekā mūsējā, citur atkal ceram atrast mūsu primitīvās pagātnes atspulgu."
---
Vakar vērojām Saules aptumsumu no balkona, monumentāls skats kā debesīs lēnām notiek šī kustība, kura visu apmirdzēja ar neparastu gaismu, kaķis arī bija uz balkona, bet viņam daudz interesantāka šķita kaija uz pretējās mājas jumta un labi, ka tā, jo viņam nebija ne īpašo aptumsuma briļļu, ne arī kādas citas uzpariktes caur kuru to vērot. |
|
Vicemēra grēka apmērs, manuprāt, te atrodas teritorijā, ko varētu saukt par 'sliktu toni' - par ko viņu var droši kritizēt un, ja ļoti gribas, saukt par kretīnu un tādā garā, bet ierosināt, ka par sliktu toni katru kretīnu ir jāliek cietumā - tas ir ļoti totalitāri. |
|
Satori rakstā teikts, ka Rīgas vicemērs minējis vārdu 'mērkaķi' saistībā ar imigrantiem - šāds salīdzinājums ar dzīvniekiem dehumanizējot konkrēto cilvēku grupu un tāpēc par to ir pelnījis iesniegumu policijā. Fair enough.
Vēlos informēt, ka vietnē pride.lv joprojām atrodas Streipa raksts, kurā Tramps ir nosaukts par 'oranžo pērtiķi' - vai par šo dehumanizējošo apzīmējumu arī tika informēta policija? Ceru, ka jā, jo salīdzināt cilvēkus ar dzīvniekiem ir absolūti nepieļaujami.
[Kāpēc Trampu var saukt par pērtiķi/mērkaķi, bet imigrantus ne? Vai te ir implicēts, ka vienā gadījumā visiem ir skaidrs, ka īstas līdzības ar mērkaķiem te nav, bet otrā - ka ir, un tāpēc tas ir tik aizskaroši, ka pārkāpj likumu? Ja tā, tad tas ir ļoti rasistisks domu gājiens, jo vai nu visi šie cilvēki ir līdzīgi mērkaķiem vai arī nav neviens. Bet varbūt Trampu drīkst saukt par mērkaķi, jo viņš ir (varas pozīcijā esošs) baltais, bet imigrantus nē, jo viņi nav (ietekmīgi) baltie? Tad šajā gadījumā Tramps tiek diskriminēts viņa rases un statusa dēļ.] |
| Qué guapísima que eres | 13. Aug 2026 @ 08:39 |
|---|
|
Pie mana komentāra kādā citā cibā viens seksuāli norūpējies anonīmiķis atstājis man jautājumu: "Atradi sev spāņu pisaku?" Šoreiz linku nelikšu, kā parasti to daru, jo šis vīrišķības un drosmes iemiesojums, pats slēpdamies aiz anonimitātes, mani uzrunā irl vārdā. (Un attiecīgajā cibā, kā skatos, doksētāji ir mīļi gaidīti ciemiņi.)
Par savu personisko dzīvi varbūt pastāstīšu citreiz un zem atslēgas. Taču šis izmisušais jautājums man atgādināja par vienu lietu, ko esmu jau labu laiku pamanījusi. Es pazīstu vairākas latvietes, kuras ir vai nu precējušās, vai nopietnās attiecībās ar spāņiem. Arī Spānijas latviešu FB grupās esmu šo pamanījusi - daudzas latvietes ir nopietnās, ilgstošās attiecībās ar spāņiem. Nu, tas jau nekas tāds īpašs mūsdienās. Bet - kur ir visi tie latviešu vīrieši, kuriem ir attiecības ar spānietēm? Nezinu, neesmu nevienu manījusi. Nevienu pašu! Nešaubos, ka speciāli meklējot gan jau var atrast kādu piemēru. Taču pagaidām, cik var spriest pēc maniem paviršajiem novērojumiem, tendence ir graujoša. Jāsecina, ka latvietei "atrast spāņu pisaku" ir elementāri. Bet latvietim "atrast spāņu piseni"? Nez, varētu būt neiespējamā misija.
Bet tagad beidzot par būtisko: vakar vēroju pilnu saules aptumsumu. Satriecoša pieredze! |
| Par ko es runāju ar ChatGPT | 13. Aug 2026 @ 10:06 |
|---|
|
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
te ir darbs
pats Bergu Normunds iesaka:
https://www.linkedin.com/jobs/view/4449576170/
"Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) aicina darbā STARPTAUTISKO PROJEKTU VADĪTĀJU.
Meklējam kolēģi, kurš/-a pievienotos LETERA komandai starptautisku projektu īstenošanā, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, prasmju attīstību un sadarbību starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un starptautiskajiem partneriem.
augstākā izglītība (vēlams inženierzinībās, ekonomikā, vadības zinībās, projektu vadībā vai tiesību zinātnē);
konkurētspējīgu atalgojumu EUR 2 000 – 3 600 bruto mēnesī (atkarībā no pieredzes un kompetences."
/Latvija var! |
|
jautrība nebeidz beigties:
https://db.lv/zinas/tehnisko-profesiju-specialistu-deficits-apdraud-latvijas-rupniecibas-konkuretspeju
"Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, taču rūpniecībā un vides apsaimniekošanā šī problēma kļūst arvien izteiktāka. 2024. gadā ar dabaszinātnēm, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistīto programmu absolventi veidoja tikai aptuveni piekto daļu no visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu kopskaita.
Uzņēmumiem trūkst ķīmiķu, mehāniķu, inženieru, iekārtu operatoru un citu tehnisko un aroda speciālistu. Tie nav amati, kurus iespējams aizpildīt dažu nedēļu laikā. Darbam nepieciešamas profesionālas zināšanas, praktiska pieredze, precizitāte un ļoti augsta atbildības sajūta.
Uzņēmumi var ieguldīt modernās iekārtās, automatizācijā un ražošanas efektivitātē, taču arī vismodernākajām tehnoloģijām nepieciešami cilvēki, kuri spēj tās vadīt, uzraudzīt un pilnveidot. Automatizācija neatceļ vajadzību pēc tehnisko profesiju speciālistiem. Gluži pretēji, tā palielina prasības pret viņu zināšanām. Darbiniekam jāspēj analizēt procesus, pieņemt atbildīgus lēmumus un reaģēt nestandarta situācijās.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt aptuveni 45,7 tūkstošus, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Tas nozīmē, ka trūkums skars ne vien augstākās kvalifikācijas speciālistus, bet arī mehāniķus, iekārtu operatorus un citus aroda profesionāļus, bez kuriem rūpnieciskie procesi nevar darboties."
/ jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ, un dziesma par speciālistu trūkumu nebeidz beigties...
// savukārt algas nozarēs kā neceļas, tā neceļas (tb ceļas, bet zem inflācijas līmeņa)...
/// īpaši iepriecina teiktais par iekārtu operatoru trūkumu - mosh vnk vajag apmācīt? savulaik tā mēdza darīt, pie tam mēdza apmācīt ne tikai uz vietas, bet sūtīja ārpus LV, ja bija nepieciešams.
//// LV nav vientuļa savā dziesmā, es UK dzirdu to pašu dziesmu, tikai angliski, un tieši tāpat nejūtu algu pieaugumu virs inflācijas līmeņa. |
|
Salīdzinot ar telefona klātbūtnes biežumu ikdienā, sapņos tas parādās relatīvi reti (par to man nav nekādu iebildumu!), šonakt sapnī redzēju tel 2x un abas tādā pašā situācijā - tas iekrita traukā ar ūdeni un to es pamanīju tikai tad, kad ūdens bija sācis vārīties un domāju, redz kā, nemaz nezināju, ka tel ir tāda opcija - uzvārīt ūdeni.
Tad vēl - nezinu vai šis īsti ir vai nav cirslīšstāsts, bet vakar, kad jau bija izslēgtas gaismas un uz plaukta pie gultas dega svece, atnāca kaķis un ieritinājās uz manis un tad, protams, kustēties ir stingri aizliegts - bet vēl uz plaukta palikusi tā degošā svece. Es mēģināju, pēc iespējas mazāk kustoties, aizsniegt to ar roku, nocelt, nopūst un nolikt atpakaļ. Nocelt un nopūst izdevās, bet, kad liku atpakaļ, neuzmanīgi sasvēru to uz sāniem kā rezultātā man pār pieri un vienu uzaci pārlija vasks. |
|
What were the odds to say "us" by Odysseus? |
|
Šī man šķita diezgan interesanta intervija. Tiek intervēti puisis un meitene, meitene identificējas kā nebinārā un puisis kā sieviete. Tagad par iemesliem: meitene stāsta, ka aptuveni 14 gadu vecumā sapratusi, ka būt kāda meitai, sievai, mātei vai draudzenei nav tās lomas, ko viņa vēlas spēlēt, ka viņa nejūtas, ka varētu īstenot sabiedrības ekspektācijas šajās jomās. Savukārt puisis stāsta, ka viņu vairāk interesē un saista 'womanhood' un ar to viņš saprot sabiedrības priekšstatus ko tā piedēvē sievietēm un pats min piemērus ar kleitas valkāšanu un mātes palikšanu mājās ar bērniem. Tātad - meitene, kuru atgrūž stereotipi, kurus, viņasprāt, sabiedrība uzliek sievietēm un viņa no tiem atsakoties 'vairs nav sieviete'; kā arī puisis, kuram patīk sabiedrības uzliktie stereotipi sievietēm un viņš tos pārņemot 'kļūst par sievieti'. Vai jūs saskatāt problēmu? Es ļoti ceru, ka jā.
Te ir redzams, ka transaktīvisms/dzimšu ideol. ir sava veida konservatīvisma mutants, kurā konservatīvi sabiedrības stereotipi par sievieti tiek uzskatīti par sievietes esenci - pretstatā klasiskajam feminismam, jo tajā stereotipi tieši tie arī ir - stereotipi - un sieviete var vai nu tos pieņemt un justies tajos labi vai arī no tiem atsacīties un tas viņu necik nepadarīs mazāk par sievieti, bet transaktīvismā ir pilnīgi otrādi: ja tu pārņem šos stereotipus, tu esi sieviete, bet, ja ne - tad neesi, tad tu esi nebinārā or smth else entirely.
Tāpēc bieži izskanējusī doma, ka vīrieši, kas sevi uzskata par sievietēm kkādā veidā paplašina feminismu, laužot sieviešu dzimtes stereotipus - ir pilnīgi ačgārna, viņi precīzi dara pretējo, viņi šos stereotipus atdarina, tādējādi 'performējot sievieti'. Ja kāds lauž jebkādus sabiedrības sieviešu stereotipus, tad tās visdrīzāk ir lesbietes, nevis vīrieši brunčos.
Principā par to var būt vienalga, kamēr kāds stereotipos balstītas identitātes neieraksta likumā, pieškirot tām tādu pašu vai lielāku statusu kā dzimumam. UK patiesībā iet relatīvi labi, bet citās valstīs ir viens keiss pēc otra, kur sievietes tiek sūdzētas tiesā vienk par to, ka viņas norāda uz realitāti (jau rakstīju par Franciju http://klab.lv/users/black_robin/401633.html#cutid1), Austrālijā ir vairākas lietas, bet te gribu norādīt uz britu feministi Magdalēnu Bērnsu, kura par šo brīdināja jau pirms gadiem un pie tam par vienu konkrētu personu, par kuru viņa sacīja, ka tādi cilvēki ir 'out for your blood and won't settle for anything except total compliance' - šis cilvēks par kuru viņa brīdināja vēlāk pievienojās sieviešu futbola komandai un sievieti, kura norādīja, ka viņš ir vīrietis un nelietoja viņa izvēlētos vietniekvārdus, iesūdzēja tiesā un pērn uzvarēja, sievietei ir viņam jāatvainojas un jāmaksā $90 000.
Magdalēnai diemžēl ir pilnīgi taisnība, kad viņa sacīja you will lose your rights to name reality Kad vajag kādu skaidrības un sajēgas devu šajos jautājumos, Magdalēna ir atstājusi noderīgu mantojumu, lai viņai vieglas smiltis. |
|
dzīve valmieras festivālā ir tāda, ka uz kojām ved ar limuzīnu
(valmierā ir limuzīnu serviss, auksti rekomendējū) |
|
Pēc visa, ko viņš ir sacījis un darījis, klausīties Kasparu Dimiteru ir diezgan heavy metal, bet šis ir tik lielisks, ka es nevaru un lieku uz repeat. Gustava Frēdinga fantastiski spilgtā ainiņa ar tumšo slāni, Knuta Skujenieka atdzejojums (kaut vai tas moments, kur viņa tekstā dzejoļa varone ir nevis "trakā", bet "aplamā"), un lipīga melodija.
Un vēl man ir jādomā par to, ka dzejoļa varone droši vien ir saistīta ar kādu reālu personu, šīs personas jau sen vairs nav, bet ideja par šo personu ir nemirstīga. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}