About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930
Apr. 2nd, 2024 @ 09:46 am (no subject)
Tags:

Bet vēl es nesen redzēju spocīgu sapni (bet man jau vienmēr tie sapņi spocīgi).

It kā es piedalītos tādā kā koru kopmēģinājumā, taču koru vietā ir politiskās partijas. Nu tad mēs visi sanākam tādā palielā telpā un sēžamies nevis pa balsīm, bet pa partijām. Priekšā iziet diriģēt kaut kāds deputāts ar gariem, tumšiem, cirtainiem matiem, kurš it kā esot no ZZS??? Un viņš saka - tūlīt sāksim dziedāt. Es tā kautrīgi pajautāju - no kuras vietas, uz ko viņš tā nicīgi uz mani paskatās, novelk bikses un parāda pliku dibenu, sakot - no vienas vietas. ???
Pēc tam es sapnī sašutusi ceļos kājās un saku kaismīgu runu par to, ka tāda necieņas izrādīšana ir galīgi nepieņemama. Visi apkārtējie arī sašūmējas un tā partija visa aiziet no zāles. Ar to sapnis beidzas.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Oct. 23rd, 2023 @ 07:25 am (no subject)
Tags:

Sapnis uz vakardienu bija tik spilgts, ka pat šodien vēl atceros. Es iekāpu autobusā - Rīgas autoostā, lai brauktu uz dzimto mazpilsētu. Bet tas autobuss bija milzīgs - ar plašām kāpnēm - it kā tas būtu autoostas turpinājums. Turklāt vēl izrādījās, ka tam - kā vilcieniem ir papildus vagoni. Nākošie vagoni gan bija gaužām maziņi - kā mazi būcenīši bez sēdvietām. Pirmajā būcenītī uz grīdas sēdēja trīs pensijas vecuma kundzītes un spēlēja kārtis. Bet nākošajā es nemaz neiegāju, jo tur atradās kaut kāds bomzis - noziedznieks - saslēgts ķēdēs, kuru pavadīja divi policisti. Bomzis smīnēja un aicināja mani iekšā, bet es pagriezos un gāju atpakaļ. Vēlāk izrādījās, ka pirmajā vagonā ir arī kaut kādi augstskolas mācību kursi. Un vēl bija viena vieta vagonā, kurā varēja ceļot laikā - nevis fiziski, bet ja izgāji caur kaut kādu noteiktu gaiteni, tad vienā vietā varēji būt tajā supermodernajā milzīgajā autobusā, bet ja atnāci atpakaļ - tad nonāci kaut kādā deviņdesmito gadu atmosfērā.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Oct. 17th, 2023 @ 04:30 pm (no subject)
Tags:

Vakar izdomāju aiziet laicīgāk gulēt, lai no rīta būtu svaiga un atpūtusies. Ka tik ne tā. Tādus murgus redzēju. :(

Sākās ar to, ka es kopā ar tēti un mammu mūsu vecajā oranžajā žigulī braucām uz Rēzekni - uz kaut kāda attāla radinieka bērēm. Kapi atradās ļoti stāvā kalnā - tik stāvā, ka bija jābaidās, ka zārks, braucot augšā, var izvelties no mašīnas.
Bet, braucot uz tiem kapiem, es sapratu, ka kaut kas nav lāga - jo gar ceļa malām mētājās zārki, daži no tiem bija atveerti un tajos varēja redzēt mirušos. Tāpat gar ceļa malām rēgojās skeleti - stāvoši , sēdoši - it kā viņi būtu pārvērtušies par skeletiem nomiršanas brīdī un tādā pozā arī palikuši. Es teicu vecākiem, ka mums jābrauc atpakaļ. Mēs devāmies atpakaļ un tad sazin kāpēc apstājāmies ļoti biezā un tumšā mežā. Kad tētis izdzēsa mašīnas ugunis, es pēdējā mirklī pamanīju kādu stāvu, kas mums tuvojas, tāpēc aizslēdzu durvis pasažieru pusē. Pie mums pienāca kaut kāds zombijveidīgs zaļgana paskata kalsns mošķveidīgs vīrietis. Tētis sazin kāpēc izkāpa laukā ar viņu aprunāties, bet tomēr pēc manim un mammas aicinājumiem iesēdās mašīnā atpakaļ un aizslēdza durvis. Es teicu, lai tētis brauc projām. Un viņš to arī darīju un tad es redzēju, ka tas mošķis sāk skriet un mums sekot. Un tad es pamodos. :( Nepatīk murgi. :( :( :( Droši vien notiekošais pasaulē arī ir atstājis zināmu iespaidu.
About this Entry
5 comments
Leave a comment
Permanent Link
Aug. 4th, 2023 @ 02:28 pm (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju, ka esmu aizbraukusi skatīties futbola maču arēnā, kurā vairākos līmeņos skatītājiem ir nevis sēdvietas, bet skrejceliņi. Un atbalstītāji nevis sēž, bet spēles laikā skraida pa tiem, sekojot līdzi spēs norisei. Un vēl skraidīšanas laikā garām skrien tetovētāji, kas iededzina tetovējumus, ja neesi pietiekoši uzmanīgs un viņus neaizdzen. Es tā sapnī tiku pie trīs tetovējumiem.
About this Entry
3 comments
Leave a comment
Permanent Link
Jul. 14th, 2023 @ 11:34 am (no subject)
Tags:

Bet naktī vēl joprojām es dzīvoju Dziesmu svētkos. Sapnī redzēju, ka mēs ar kori braucam uz Dziesmu svētkeim zaļā, divstāvīgā autobusā. Iekļūšana gan autobusā ir pa lūku otrajā stāvā. Tai blakus karājās tāds kā stienies, tāda kā liela atspere. Nu, lūk, es ar savu īso augumu iekļūt tur varēju tikai pieķeroties pie tā stieņa, tad ar pēdām pakāpjot mazliet uz augšu pa augobusa sienu un tikai tad aši ieķeroties lūkas malā un pārveļoties tai pāri. Iekļūšana autobusā man atgādināja rāpšanos tēva smagās mašīnas kravas kastē - es arī tur varēju ierāpties tikai līdzīgā veidā - sākumā pakāpties uz kādas mašīnas daļas, tad veikls roku manevrs, lai ieķertos kravas kastes malā ar rokām - un tad jau pēdējais posms ar tikšanu iekšā.

Cik sapratu, mums bija pardzēts uzstāties ģenerālmēģinājumā, jo visapkārt bija lērums cilvēku baltos kreklos. Es ar šausmām konstatēju, ka man ir jāizgludina tautiskais krekls, bet kāds ir paņēmis manu gludekli. Par laimi tas atradās, jo kāda meitene pateica, ka tas esot nolikts blakus tējkannai.

Vēl es biju apēdusi pilnīgi visus sava līdzi paņemtā ēdiena krājumus (šeit mēs varējām ņemt līdzi savas desu maizes), tāpēc vajadzēja iet un meklēt vietu, kur paēst.

Tāds frīkains sapnis.
About this Entry
2 comments
Leave a comment
Permanent Link
May. 19th, 2023 @ 07:47 am (no subject)
Tags:

Pēdējā laikā es sapņos bieži redzu tēti. Pagājušajā naktī arī. Mēs stāvējām mūsu virtuvē - līdz ceļiem tādā kā izlietnes ūdenī, kurā būtu bijuši mazgāti trauki. Tad es sameklēju, kur ir problēma, kāpēc tas ūdens netek projām un tad ūdens beidzot aizplūda. Un tad jau mēs bijām laukā. Un tad mēs sākām sarunas par atkritumu šķirošanu un tētis teica, ka mums vajadzētu tos konteinerus dažāda veida atkritumiem. Es dikti sapriecājos, jo nu tētis nekad nebija nasks uz vispār kaut kā mešanu laukā, jo nu "varbūt noderēs". Un jau nodomāju, ka apskatīšos IKEA tās atkritumu šķirošanas kastes, kad viņš teica, ka esot jau SSā. noskaitījis tās nopirkt.
Vispār sapnis bija tādās gaišās sajūtās. Tik es nezinu, kāpēc viņš pēkšņi sācis nākt manos sapņos. Vai grib mani par kaut ko brīdināt. Vai kaut ko ieteikt? No rīta noskaitīju lūgšanu par viņa dvēseli.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Feb. 3rd, 2023 @ 07:42 am (no subject)
Tags:

Šorīt pirms pamošanās sapņoju, ka es atkal esmu studente kādā mācību iestādē. Tur aktu zālē notika kaut kāds pasākums, pēc kura laikam bija paredzētas dejas. Pirms dejām es iegāj sieviešu ģērbtuvē, kurā meitenes posās pasākumam- tīrīja zobus, uzkrāsojās. Un es atcerējos, ka es vakar biju pakritusi un nobrāzusi sev vaigu un pieri, kā arī uz sejas man bija pamatīgs zilums. Un citas meitenes neticēja, ka es esmu pakritusi, bet domāja, ka mani ir piekāvis mans draugs. Tad es sazin kādā sakarā atjēdzos, ka nejauši esmu uzvilkusi citas meitenes krūšturi - jo tādu - ar tievu diedziņu lencīšu vietā - manā garderobē nav. Un tad mēs ar vienu meitenei, ar kuru mēs kādā citā sapnī bijām kopā dziedājušas kaut kādā ansamblī, kopā gājām uz Vecrīgu - jo bija piektdiena un mēs gribējām tikt uz kādu burziņu. Mums bija diskusija par mūziku un viņa visus manis nosauktos nosauca par baigo oldskūlu (arī Arianu Grandi un Dua Lipu). Un tad mēs nonācām pie kaut kādas sabiedriskā pieturas - Šķeteri - mana ceļabiedrene izlasīja tās nosaukumu. Un tad mēs konstatējām, ka kaut kādi jaunie aktieri veic performanci, kas vērsta uz to, lai sabiedrība vairāk domātu par to, ko runā. Un sākās performance ar to, ka kāds jauns aktieris nokrita ceļos pie pieturas stāvošo cilvēku priekšā un izteiksmīgi iesaucās "Twitteri, nepalielini limitu! ".
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Jan. 17th, 2022 @ 08:09 am (no subject)
Tags:

Bet brīvdienās es savukārt redzēju tādu sapni - izrādījās, ka brāļi ir pieteikuši mani Šlāgeraptaujā ar kaut kādu jestru dziesmu, kuru es knapi biju dzirdējusi. Un tad aizbraucu uz laukiem - un tur pēkšņi ir uzreiz jāiet uz skatuves un jāuzstājas (pēkšņas uzstāšanās ir viena no manām regulārākajām murgu tēmām). Un tur ir uzlikti mikrofoni - nevis īsti, bet no koka - tādi taisnstūrveida nolakoti koka gabali. Un mums sazin kāpēc vēl kā piedziedātājs ir pievienojies Zigfrīds Muktupāvels. Un tā nu mēs ritmiski lēkājam pa to skatuvi - un dziedam dziesmu ar šādu tekstu -
Jā, jā, jā, mums nav vairāk desmit, (šajā brīdī mēs ritmiski lecam uz vienu pusi),
jā, jā, jā, arī divdesmit (un te atpakaļ).
Jā, jā, jā, te nu kopā esam (atkal lecam uz pirmo pusi)
jā, jā, jā, līdz būs sešdesmit (un atkal atpakaļ).

Laikam šādi manas smadzenes pārstrādāja informāciju, ka man Feisbukā viens vietējais pasākumu organizators - ļoti foršs cilvēks - mani - kā dziesmu autori - uzaicināja piedalīties kaut kādā vietējo rajona dziesmu autoru saietā šogad maijā. Es, protams, piekritu.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Jan. 14th, 2022 @ 02:03 pm (no subject)
Tags:

Sapnī es ietērpos vecrozā kleitā un kopā ar kādu vecāka gadagājuma radinieci devos uz kaut kādām kāzām vecpilsētā. Bija vasaras diena un mēs bijām bruģētā pilsētas laukumā, kad pēkšņi pamanījām skrienošu melnās drēbēs tērptu vīrieti ar ieroci rokā. Viņš laikam kaut kur netālu bija izdarījis kaut kādu smagu noziegumu un tagad metās bēgt. Uz laukuma stāvēja uzstādīta skatuve, vīrietis metās uz to, uzkrēja pa tās priekšpusē esošajām kāpnēm un ienira tās dziļumā. Pēkšņi atskanēja dūkoņa un abas skatuves puses pēkšņi ātri sāka virzīties kopā - un kad abas puses sakļāvās, izrādījās, ka tas tagad izskatās kā konteinervedējs ar vilcēju. Transprotlīdzeklis ātri sāka braukt projām, bet mēs ar kaut kādiem apkārtējiem cilvēkiem paspējām piefiksēt tā numuru - DD99, zvanījām policijai, tie arī uzreiz iesaistījās meklēšanā un galu galā - kopīgiem spēkiem - mēs to slepkavu noķērām.
Sapnī bija tāda laba sajūta par to, ka daudzi cilvēki kopīgi darīja kaut ko jēgpilnu. Vienotības sajūta, darot ko jēgpilnu - ir viena no labākajām sajūtām šajā dzīvē.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Nov. 22nd, 2021 @ 01:48 pm (no subject)
Tags:

Vienu nakti sapņoju, ka kopā ar draudzeni slēpošanas kostīmos dodamies slēpot kaut kur tāltālā vietā - tur ir slikti iztīrīts piesniedzis asfaltēts ceļš, kaut kur tālumā - kalni, bet visapkārt - sniegs, sniegs, sniegs, kas žilbina, jo koši zilajās debesīs ar sauli nav neviena mākonīša.
Skats bija iespaidīgs. Un tik reāls. Es jutu auksto gaisu, savas sasprēgājušās lūpas. Pēdējā laikā vispār tāda sajūta, ka sapņu laikā es neatrodos savā ķermenī, bet klīstu kaut kādās paralēlajās realitātēs, kurās realitāte izskatās spilgtāka un reālāka nekā patiesā dzīve.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Nov. 10th, 2021 @ 09:01 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī redzēju, ka es esmu kaut kādā lielā slimnīcā, kurā ir daudz ārstu, kuri piedevām ir arī juristi - tādi bagāti, iedomīgi un ciniski - ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar citiem, ja vien konkrēti viņiem pašiem ir labi. Un kaut kādā sakarā man kaut kas uzprasīja manas domas par pasaulē notiekošo un teicu, ka pasaulē viss ir saisīts - ka mēs visi esam kā vienots organisms un - ja tiek postīta pasaule, tad agrāk vai vēlāk (viņu gadījumā, protams, vēlāk) ar negatīvajām sekām nāksies saskarties pilnīgi visiem.
Tajā mirklī es konstatēju, ka visi tie ārsti skatās uz mani ar stingām, vienaldzīgām acīm un sapratu, ka nu mani sāks vajāt specdienesti.
Es devos uz savu dzīvokli (kas bija mans bijušais dzīvoklis Āgenskalna priedēs). Tur es iegāju istabā, aiztaisīju žalūzijas, aizvilku aizkarus un neiededzu gaismu. Un zināju, ka kaut kur lejā kāpņu telpā mani jau gaida specdienestu veči, lai vai nu novāktu vai arī vestu uz kaut kādu bunkuru spīdzināt. Tāpēc es izdomāju viltību. Es saģērbos kā veca vecenīte, atvēru durvis un tādā vecišķā balsī teicu- nu labi, tad atā, Missalisīt. Un pēc tam normālā balsī - atā, atā, tante. Tad es aizvēru durvis un tādā vecišķā gaitā, ar spieķīti rokās steberēju pa kāpnēm lejā. Pāris stāvus zemāk es ieraudzīju pelēkos mēteļos tērptus vīrus ar hūtēm galvās, kuri skatījās laukā pa logu. Tad, kad es biju nogājusi kādu stāvu zemāk, es dzirdēju, kā viņi steidzas augšā pa kāpnēm uz manu dzīvokli. Tad nu es metos bēgt - ko kājas nes.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Sep. 10th, 2021 @ 11:49 am (no subject)
Tags:

Bet vispār es šonakt sapnī redzēju cilvēku, kuru komā ar trubiņām veda uz vai no lidmašīnas. :( Riebīgs sapnis. Izstāstu to šeit, lai nepiepildītos.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Sep. 9th, 2021 @ 10:24 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī es redzēju, ka es esmu kaut kādās neveselīgās attiecībās ar kaut kādu kretīnu, kas pret mani izturējās emocionāli sadistiski. Es ierados mūsu dzīvoklī, bet viņš kaut kur devās projām. Un es biju uz viņu tik ļoti aizvainota, ka teicu, ka es viņu pametīšu. Uz to viņš tikai sadistiski pasmīnēja un teica, ka es viņu nevarēšot pamest. 
Un tad es konstatēju, ka viņš vannasistabā ir noslēdzis kanalizāciju un vanna stāv kaut kur kaktā betona putekļu kaudzē. Un man rīt no rīta jāiet uz darbu. Es sakravāju savas mantas un devos uz blakus māju, kurā man bija dzīvoklis. Pēc tam viņš nāca un dauzījās gar šī dzīvokļa durvīm, bet es viņu nelaidu iekšā. Tā vietā es izdomāju iziet mājas pagalmā pa otru pusi. Bet kad es izgāju, izrādījās, ka tas ir nevis parasts mājas pagalms, bet gan brīnumskaista rudenīga kalnu ieskauta ieleja. Un tieši pie mājas atrodas milzīgs, rāms ezers. Apmēram tāds . 
Varbūt tas ir mājiens, ka tad, kad tu atsakies no kaut kā, kas tev nāk par sliktu, ir iespējams atvērt jaunas durvis uz kaut ko brīnišķīgu? 
 





About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Aug. 19th, 2021 @ 09:27 am (no subject)
Tags:

Kaut kādi murgi sapņos rādās. :( Šonakt sapņos rādījās, ka es dzīvoju un strādāju milzīgā, milzīgā ēkā, kurā ir gan lifts, gan tādas vītņveida kāpnes, kuras spirālveidīgi iet augšup. Un es nejauši no tām nogrūžu lejā kaut kādu milzīgu un smagu grāmatu, kurā krīt lejā. Un tad es šausmās skrienu lejā un pilnā kaklā kliedzu, lai cilvēki piesargās,jo no augšas krīt smagums.
About this Entry
2 comments
Leave a comment
Permanent Link
Jun. 14th, 2021 @ 04:02 pm (no subject)
Tags:

Šonakt es sapnī redzēju turpinājumu no kāda cita sapņa - sapnis turpinājās ar to, ka mēs ar divām draudzenēm bijām aizbraukušas uz Zviedriju, tad ar metro braucām uz kaut kādu nomaļu pieturu. Izrādījās, ka tur nekā apskates cienīga nav. Tikai tālumā uz kalna, miglā ieskauta, bija tāda kā liela, no sarkaniem ķieģeļiem celta pils ar daudziem masīviem apaļiem torņiem un mēreni smailiem torņiem, apjozta ar tādu pašu sarkaņu ķieģeļu mūri. Un pēkšņi tas viens tornis sāka gāzties. Un tajā mirkī es atcerējos, ka kaut kur ziņās lasīju, ka notiks kaut kāda vēsturiskā nacisma torņa spridzināšana. Tā nu sākumā gāzās tas viens tornis, bet tam pievienojās arī pārējie. Uz mūsu pusi sāka velties milzīgs putekļu mākonis, es parāvu draudzenes aiz rokas un mēs aizskrējām paslēpties aiz kādas ēkas. Es aizliku priekšā sejai sava kaut kādu lakatu, bet pēc mirkļa tomēr tāpat fiziski sajutu, ka kļūst grūtāk elpot un sīksīkas putekļu daļiņas tomēr nonāk manās plaušās.
Jocīgi sapnī kaut ko tik reāli sajust - es parasti sapņos kaut ko redzu, dzirdu un izjūtu emocijas. Bet garšas, smaržas vai taustes sajūtas līdz šim neatceros piedzīvojusi.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Apr. 28th, 2021 @ 11:01 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī es redzēju,ka es ar kaut kādu dīvainu kompāniju esmu aizbraukusi uz Vāciju, mēs iekārtojamies viesnīcā, kad pēkšņi pieklauvē pie durvīm, ienāk iekšā tāda dusmīga,apaļīga vācu tante uniformā un sāk noskaidrot, vai man gadējumā neesot līdzi kaut kādas stratēģiskas nozīmes preces. Izrādās, ka man līdzi ir nazis, ar kuru es gribu griezt maizi, bet man netic. Saka, ka es gribu kaut kādu teroraktu izveikt. Jo kaut kādās datu bāzēs esot uzgājuši, ka es jau reizi esmu pratināta saistībā ar stratēģiskās nozīmes precēm. Es sāku skaidrot, ka toreiz taču nekāds pārkāpums netika konstatēts (es patiešām atcerējos kaut kādu sapni, kurā tāds gadījums bija noticis), taču viņa nelikās mierā. Tad es saku, ka veselu lērumu preču taču var izmantot, lai izdarītu ko sliktu - piemēram, aizdedzināt papīru un izraisīt ugunsgrēku viesnīcā.
Bet mani tā arī nelika mierā, atnāca vēl viena blonda vācu kundze - ar čirkainiem matiem, smaidīgu ģīmi un gribēja vest mani kaut kur projām, bet mēs metāmies bēgt uz metro.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Jan. 11th, 2021 @ 08:37 am (no subject)
Tags:

Bet vispār - mākslas darbu skatīšanās pirms gulētiešanas veicina krāsainu sapņu redzēšanu.

Tātad - aizvakar naktī es redzēju sapnī, ka es braucu autobusā un pēkšņi apjaušu, ka pasaulē ir daudz vairāk dimensiju, nekā mēs domājam. Un tad es sāku redzēt šīs te dimensijas - es braucu autobusā un redzu, ka man garām apmēram acu augstumā peld zeltītas krāsas zivtiņas. Viena no tām piepeld pie autobusa jumta, tajā parādās atvere, zivtiņa izpeld laukā, bet es pilnīgi apstulbusi skatos, kā tā atvere jumtā pamazām aizveras ciet. Un tajā mirklī es pamanu, ka pasaulē ir daudz vairāk plakņu, nekā man ir šķitis. Dažādos augstumos virs zemes levitē plakanas neregulāras formas plaknes košās krāsās - zaļas, lillā, dzeltenas, uz kurām ir iespējams uzkāpt un lēkāt no vienas uz otru.

Tad es biju teātrī. Un man līdzi bija mazs, balts, tievs sunītis. Lai tas netraucētu skatīties izrādi, es ieliku viņu sava melnā mēteļa kabatā un atstāju garderobē.

Bet kad atnācu mājās, konstatēju, ka esmu sunīti aizmirsuis, tāpēc skrēju atpakaļ viņu meklēt. Un atradu viņu tādu novārgušu. Es viņu padzirdīju, pabaroju - un kad gribēju iet mājās, viņš bija atkopies un no tieva, tikko cirpta pūdelīša bija pārvērties par milzīgu, pelēku dogu.

Tad es izdomāju, ka vajadzētu pabraukāties ar skrituļdēli. Bija silta vasaras nakts un es izdomāju braukt uz Siguldas pusi pa Pleskavas šoseju. Abās pusēs bija meži, es tur nenormālā ātrumā braucu, bet man pretī ik pa pāris km nāca pūtēju orķestri, jo nākošajā dienā Rīgā notika kaut kāds pūtēju orķestru salidojums.
About this Entry
3 comments
Leave a comment
Permanent Link
Dec. 17th, 2020 @ 07:26 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī es biju aizbraukusi uz savu vidusskolu, kur notika kaut kāds Jaunā gada pasākums ar diskotēku pēc tam. Pasākumā bija trīs priekšnesumi - kaut kādi pavisam mazi bērniņi dejoja kaut kādu tautas deju (vienīgi nebija ģērbušies tautas tērpos), pēc tam kāds jauns cilvēks dziedāja kādu Paula dziesmu, bet trešais priekšnesums bija tāds, ka trīs džeki bija kopīgi ielīduši tādā kā lielā baltā lāča maskā un tas lācis mācēja breikot un pat mest salto neskatoties uz to, ka tajā maskā divi cilvēki tēloja rumpi un viens - galvu. Es pat izvilku telefonu, lai to nofotofrafētu, bet uzreiz viens izlīda no lāča maskas un nāca skaidroties - vai es nepārkāpjot personas datu aizsardzību un autortiesības.

Pēc tam es devos mājās unn kaut kādi tipi mēģināja mani sakoļīt, lai es eju viņiem līdzi turpināt tusiņu uz kaut kādu dzīvokli, bet es atteicos, mani tur gribēja aizvilkt ar varu, bet es kaut kā izgrozījos.

Tad es meklēju taksi, lai aizbrauktu mājās, bet galu galā mājās es nenonācu, bet nonācu savas draudzenes dārza mājā, kurā varēju pārnakšņot.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Sep. 25th, 2020 @ 08:47 am (no subject)
Tags:

Bet vismaz sapnis šonakt bija ok, ar erotisku noskaņu. :)

Bet vispār manā cibā šis būs 200 sapnis ar mirkļbirku "sapnis".
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Sep. 21st, 2020 @ 08:03 am (no subject)
Tags: ,

Pēdējā laikā kā nakts, tā murgi. :( Sākot ar to, ka ārsts paziņo par briesmīgas slimības klātesamību manā organismā, turpinot ar manis apmuļķošanu, sīknaudas vietā iedodot kaut kādas apšaubāmas stikliņu brošiņas un cieņas zaudēšanu savu kolēģu vidū, jo es esmu nolaidusi kaut kādu lažu darbā (paļāvusies, ka gan jau "proņesjot").

Mjā, no vienas puses - pārmaiņas, protams, ir laba lieta, bet... tas pats pārmaiņu process gan ir tāds - pabriesmīgs. Ar jauno priekšnieku sevišķi veiksmīga sadarbība neizdodas. Tad vēl mūzikas lietas arī ir visai stresainas un visu laiku rodas tāds jautājums - vai no manas puses tomēr nav nekaunīgi ierakstīt tās dziesmas un nest tās priekšā publikai? Bet ko lai es daru? Ja es tās dziesmas neierakstu, tad tās kā tāds neizdarīts darbs stāv man galvā un visu laiku dīc un nomāc. Kā tāds neatmaksāts parāds vai neizdarīts darbs.

Vismaz labi, ka šodien vairs nejūtu to drausmīgo nogurumu, ko visu pagājušo nedēļu. Un arī galva nesāp. Varbūt nostrādāja tā māmiņas ieteiktā ugunspuķu tēja - jo tieši pēc tās galvassāpes mitējās. Jeb varbūt nostrādāja tas, ka sestdien ieturēju atslodzes dienu - neko neēdu. Jeb varbūt tas, ka brīvdienās es kārtīgi izgulējos. Jeb arī viss kopā.

Nu, ko, jauna nedēļa. Lai tā mums visiem ir veiksmīga, mīļie!
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link