| Aug. 1st, 2025 @ 08:01 am (no subject) |
|---|
Naktī es sapņoju, ka es esmu pa pusei nāra, bet neviens to nenojauš, jo es izskatījos kā cilvēks, tikai savā būtībā biju nāra. Un man atkal bija jāiet skolā un jāmācās ķīmija. Dzīvoju es sākotnēji savas vecmāmiņas lauku mājā, bet sazin kāpēc mana gulta bija novietota ārā - pie neliela uzkalniņa, kura virsotni klāja sniegs, lai gan bija vasara. Es atceros to sajūtu, kad nedaudz pacēlu galvu virs gultas malas, man tieši aiz pagalvja bija sniegs, bet tālāk - tipiska seno laiku latviešu lauku ainava - lauku māja ar ziedošu puķu dobēm, ābelēm un pelēkām koka saimniecības ēkām.
Pēc mācību gada sākšanās es sāku dzīvot kojās. Tur bija dzīvojamā zona un trīs atsevišķas nišas, kuras bija atdalītas ar aizkariem. Tajās dzīvoju es, kaut kāda meitene un puisis - gejs.
Kad es izgāju laukā no savas istabas, gaitenī bija ļoti daudz ārzemnieku. Izrādījās, ka šajās kopmītnēs dzīvo arī visādu diplomātu palīgi un sekretāri. Vēl apkārt staigāja tāda pussalīkusi ķīniešu meitene. Viņa tā staigāja, lai visiem izrādītu savu cieņu. |
