Z

and here i am
searching for GOD
...
on my computer
at the middle of the night
...
jo neatrodu kur ir american gods serchiks!

reizēm gribas aizmest pelīti pa gaisu un aiziet pasēdēt kaktiņā...

bulciņas personai, kas nāca klajā ar Salaspils minifestivāla ideju. pasākums bija burvīgs visā, ko piedzīvoju.
šajā vīkendā es priecājos par vasaru, dabu, ziediem un cilvēkiem.
uz mājām paņemtais darbs skumji palika flašā, bet var būt reizēm tieši tā viņam arī vajag. rīt arī ir diena.

došos uz Salaspili. may ping me if your there ;)

piektdiena, 13. 13:13 (:

vakar vakarā sagribējās ceptu aknu, bija salāti.
ceptu aknu gribas joprojām
secinājums: ja ļoti gribas, tad vajag.

vīkenda plānā nav nekas vairāk par sēdēt mājās, burties darba ekseļos un tīrīt/ kārtot māju.
ja nu kaut kur kaut kas foršs notiek, drīkst padot ziņu. lai gan nezinu, vai plāni būs maināmi.

šodien ir diena, kad mani tracina visi blakus trokšņi un pārāk skaļas cilvēku sarunas (paģiru it kā nav)
un šodien ir diena, kad arī pie mums URBJ!

izklaidējos, reportiņiem izmēriņus liekot 666px

jaunie gorillaz = <3
jūtūbs

un, visas pašpietiekmības muļķības ir muļķības.
cilvēkam vajag to sajūtu, ka kāds viņu grib. un mīl. varbūt.

tu vari būt tikai tik stiprs, cik sanāk
un tad ir brīži, kad visas sīkās dzīves peripētijas kļūst bezjēdzīgas
es gribētu uzsaukt tostu par dzīvi pirms nāves

un tad iestājas tā, ka šausmīīgi gribas to vienu ēdamlietu, kurai ne tikai nosaukumu neatceries, lai atrastu internetos recepti, bet nav pat jēgas atcerēties, jo izejvielu mājās vienlga ta nav.

spoiler alert aka disclaimer: neskatīties tālāk, ja neesat paēdis.
nosaukumu atradu. Caneles De Bordeaux

lai vai kādas peripētijas nebūtu ar izmaksām, aukstā ūdens trūkumu vakaros un visu citu, ir tomēr sassodīti labi, ja var vakarā klausīties pērkonu pa visu dzīvokli, iedzert glāzi vīna un nedomāt par citu visu.
gribētu kaut kad šeit galda spēļu vakaru uzrīkot. man gan ir tikai base katana. vajag vēl spēles.

par galda spēlēm, pinjons, sorry, man šķiet, es atkal būšu ārpus Rīgas..

ir lietas, kuras gluži vienkārši nevajag..

man jau sen bija gribējies aizdoties kaut kur nekurienē, salasīt liepziedus
atceļā no līgošanas gandrīz vai izdevās.
ceļš gan bija diezgan tuvu blakus, toties tā bija liepu birstaliņa, redzams, ka ar nodomu stādīta, ziedi tikko plaukuši un kā tur sanēja bites! dobja, spēcīga un visu pārņemoša, dzīva skaņa.

gribu šašliku pusdienās, it kā tas jau nebūtu pārpārēm ēsts pēdējās 2 dienas.
šo līgo svētku aprakstā dominē relakss, ko arī vajadzēja iegūt.
Kurzemes jūrmala ir burvīga, ar visu to, ka es nesaņēmos iekāpt sālsūdenī tālāk par ceļgaliem.
milzīgs ugunskurs jūras krastā, patīkamu cilvēku kompānija, garšīgi dzērieni, cepumiņi un vainadziņš #2 otrajā dienā.

pagājušā gada sulgrieži bija burvīgi.
gribētos kaut ko līdzvērtīgi jauku un burvīgu sadomāt arī šogad, bez popsas un liekām ļaužu masām.
lai visiem iegriežas uz labu

ļoti vēlos atpūtu zaļā pļavā, kad nekas nav jādara, nekur nav jābūt, nav pārāk karsti, bet auksti arī nē, kur nav jādomā vai un kādu iespaidu uz jebkuru atstāšu, vai neatstāšu.

upd. faktiski, tieši tādu arī dabūju! :) ok, varēja būt mazliet siltāks..
<3