Z

nebiju kādu laiciņu vienai savai radiniecei zvanījusi, domāju, uzzvanīšu uz viņas dzimšanas dienu, 2. aprīlī.
vairs nesanāks..

izrādās, pērkot operas biļetes, ar peli pārbraucot pāri konkrētajai vietai zāles plānā, parādās neliels atēls ar to, kāds skats no šīs vietas sagaidāms. superburvīgs un ērts ieviesums.

reizēm, ne jau bez vielām, pie vielām pieskaitot arī alkoholu, rodas tā sajūta, ka viss ir labi un brīnišķīgi, un burvīgi.
ir gadījusies arī ok sajūta bez vielām.
vēl biežāk ir fiziski sajūtams stress un trisučka, un sajūta, ka galva tūlīt noreibs tik ļoti, ka pazaudēšu saikni ar realitāti.
nejauši piedalījos 2 citu muguras/sprandas mocītu darba kolēģu sarunā. iešu pie manuālā terapeita, kuru ieteica 1 no viņiem.
jo, masāža mani velk ārā, kopā ar staipīšanās vingrojumiem, bet tik ļoti lēnām, ka par dārgu un par maz.
no otras puses, atceroties to ķomku, kurā es biju pirms gada +, šī ir fakin paradīze.

nēnu, nesanāca tās grūbas jau slikti, bet.. 1.5 h virtuvē vs uzber sāli uz svaigas zivs filejas un lēnām murrā nost

un, rītdienas pusdienlaiks nobīdās

biju foršā "randiņā" šodien, autoostas kafūzī :)

pa ceļam mājup sagribēju lasi. iegāju veikalā, nolēmu būt taupīga un nopirku grūbas (tā bija otra lieta, kura sēdēja manā prātā zem uzraksta "gribu"). bet grūbas jau vienas nevar, tur vajag kādu dārzeni, kriksi maltas gaļas..
beigās kopsumma bija pat pāri tam, cik maksātu neliela foreles fileja (bija lētāka par lasi), un tagad tas viss vēl jāpagatavo!
morāle: ja gribas zivi, ir jāpērk zivs.

ps. cibtusiņi ir labi, arī mazformātā

bija man iphone se, vislabākās komplektācijas, vislabākās fiziskās formas un būtības telefons..
un tad viņš (sadly) sāka sadalīties...
and now im stuck with this. android. learnig to live again..
ja joprojām būtu pieejami vecie (se) izmēri, bet ar jaunu iekšiņu, es domātu un izdomātu kā piemaksāt jaunam.

dienas citāts :D

..the problem is that we don`t always know what the problem is..

pēc pavasara ar sniegpulksteņiem, lieliem ceriņu pumpuriem un līdz pat +10 grādiem pa dienu, ir atgriezusies mazā ziema. sola gan, ka uz neilgu. kupenas un sniegputenis. tikai -2 gan. esot.

esite modri.
iesaku turēt makā, blakus bankas kartēm, lapiņu ar dažiem bezjēdzīgiem 4zīmju skaiļiem. ;)

cik gan ļoti es šodien jūtos nogurusi!
un, galvenais plānotais dienas darbs nav pat iesākts..

es te kaut kad sludināju, ka, ja būs kur, bieži rīkošu ballītes.
kaut kā gluži tik iecerēti bieži nesanāk.
viens no atmazku iemesliem- ja švaki ar piķi, tad kaut kā negribas, jo, ja arī groziņu vakars, kaut kas sākumam uz tā galda jāuzliek. un, ja liek uz galda, tam jābūt uz galda likšanas vērtam.
bet, laikam jau vairāk tā nedarīšana ir par to, ka pirms un pēc māja jāsavāc. nedzīvoju es bardakā, bet tomēr, pirms jāpiekopj. un arī pēc- pat ja ciemiņi ir bijuši kārtīgi un apzinīgi, vismaz stunda + jāpavada savākšanā, nerunājot par situācijām, kad jāmazgā milzu trauku kalni, etc.
laiks laiks. laiks..
bet, no otras puses...

mosh derētu kādu cibtusiņu uzrīkot? ;)
vislabāk sestdienās, uz pēcpusdienas pusi.
vai svētdienu pirmspusdienās.
vai random vēlos darbadienu vakaros, bet ne pārāk vēlos, ja nākamajā dienā jāstrādā...
ping me!
zintish @ gmail vai te

tiešām nesaprotu, kapēc post factum nevar vnk izlikt populāros raidījumus internetos, kaut vai ar visādām reklāmām un produktu izvietošanām.
tb, saprotu, bet nu cammon, sen jau būtu laiks šo pieeju mainīt.

#nogulejuoskaru

nav prātīgi dzert vīnu, un tad pāriet uz rumu/viskiju, turpinot tos dzert vīna tempā.
šodien mazliet miru, bet tomēr līdz jūrjai tiku.
nelielas pārdomas par to, ko var un nevar dabūt, mazliet arī par dzīves vērtību un jēgu.
gribas vairāk naudas, laika un pārliecību, ka ar veselību viss kārtībā.
gadās, ka rodas vēlme kaut ko sadarīt, bet kaut kā tālāk par ideju tas viss netiek.
un, biežāk jātiekas ar sev tīkamiem cilvēkiem.
dzert gan derētu mazāk. kinda
vispār, ir plāns, pēc šampja tusa paņemt atkal mēnesi nonalco, līdz vārda dienai.
murr

and now for something completely different
The Treaty of Westphalia

biju uz Equus Dailē, patika.

P.S. viņiem vajadzētu pārfilmēt treileri. izrāde vairs nebūt nav tik "dramatiska"

vienu brīdi noķēru mazstresu par to, ka telefons varētu būt izbeidzies.
nodzīvoju visu vīkendu bez telefona.
pat tīri labi patika.
izrādijās, nobeidzies bija lādējamais vads :)

ja visi iepriekšējie atkušņi bija atkušņi, beidzot ir sajūta, ka saule patiešām pagriezusies uz pavasari.
vakar parkā pirmo reizi šogad dzirdēju putnu pavasarīgās dziesmas, šķita ļoti saderīgi ar tēmu, ka 14.feb un pārošanās un tā :D

par darba tēmu sajūta, ka šonedēl pietrūkst vēl 1 darba dienas, bet negribas sestdien strādāt, gribas kārtīgi atpūsties, neko par neko nedomāt, paklīst kaut kur var būt, var būt kādu spēli uzspēlēt, kādu filmu noskatīties, kaut ko par kulināro tēmu padarīt, vispār, pat kādu mini atvaļinājumu gribētos, ne tikai 2 oficiālās dienas.