zintish

vienmēr mans mīļākais gadalaiks ir vasara!
un nu jau viņa faktiksi ir klāt. zaļā zāle, pienenes, visss dzied, atmodies un dzīvs!! <3
mīlu būt no pirmajiem virs +15 līdz pēdējiem. agrie pavasari un drūmie rudeņi man nepavisam netīk. ziema ir laba tikai uz pastkartītēm, pa logu, vai uz kalna.

Un tagad mani kaitina visss!!
Izejot no mājām bija tāds oo vau, saule, pienenes, pavasaris!
Tagad mani besī jauniešu iedomīgā, stulbā, iedomātā pārgudrība (nejauši padzirdēti sarunu fragmenti), fakts, ka mugura joprojām sāp, satraukums par pasaules/ Latvijas miera iespējamību un jautājums par pasaules eksistenci kā tādu. Un citi, nesaistīti sīkumi

mani ir pārņēmis eksistenciālais tukšums
diemžēl, ne sencha
ja tikko pēc atbraukšanas viss bija saulaini un laimīgi, tad tagad tāds meh un bveh un kam tas ir izdevīgi
:(

sen atpakaļ tas bija

vēl senāk, kā pagājušajā piektdienā.


es nez, mosh gadus 5 atpakaļ..

lūdzu es darba IT atvieglot manu dzīvi, un vienu vecu, kreisu, baismu backend īpašību (sauksim to tā) uzlabot, un padarīt lietotājam draudzīgāku.
man IT vadonis toreiz jautāja- cik bieži tas bojā tavu dzīvi?
un atbildēju es viņam godīgi,- vismaz reizi ceturksnī, reizēm biežāk, atņem tās vēlamās fīčas trūkums man mosh stundu, mosh i vairāk, mana dzīves/darba laika.
un teica man IT vadonis- tas viss ir nieki! manu padoto darba laiks ir krietni vērtīgāks par šo! spēsi tu paciest un pacietīsi savu neērtību, nelabosim mēs šo.

un tā vismaz reizi ceturksnī, a to i biežāk, ir šādi drūmi vakari, kad jau krietni pāri krietno darbinieku krietnajam darba laikam, bet es pišos bļe nahuj ar backenda īpašību, kuru toreiz neviens negribēja labot.

lūdzupaldies, tagad es drīkstu beigt savu darba dienu
bļa

dziesmina pirmdienas pievakarei
David Bowie - Girl Loves Me (Audio)

ir, ir, pavasaris jau iegriezies
pa dienu silts
un tauriņi/skudras/vaboles ir modušās
pat saulriets jau ir tas, pareizais

man mājās ir maza kaudzīte ar dažādām mantām, uz kurām virsū burts z
zorro neesmu, putinistus neatbalstu
paņēma un izpurgāja manu burtiņu

un apziņa, ka salīdzinoši es esmu priviliģēta ar to, ka varu atrasties mājās, strādāt no mājam, mazgāt traukus, gatavot ēst, būt siltumā, ieslēgt gaismu...
mazā ikdiena, kuru havot ir tik nozīmīgi, tomēr

šis ir pārdzīvojumu gads.
vismaz, līdz šim.
janvāris bija sūds personīgo ģimenes pārdzīvojumu dēļ
februāris bija vnk tradicionāls februāris, gandrīz līdz tā beigām, kuras pienāca graujošas.
man ir sāpīgi un skumji
un es ļoti ļoti ceru, ka mani ukraiņu paziņas, kuri patriz postē savu realitāti, šos visus sūdus pārdzīvos.
vēl sāpīgāk man ir par tiem sūda (jeej 3x sūdos) troļļiem, kuri komentē un postē bezjēdzību. nu vai tiešām viņiem tas dod kaut kādu personīgo ego būstu!?

fak

sveiciens daudzo divnieku otrdienā ;)

par spīti visādiem **** ciba ir forša, un lieliska vieta
caur cibu esmu iepazinusi strēķīti superīgu cilvēku, kurus savādāk diez vai jebkad satiktu.
pēdējā laikā rakstu necik, bet vismaz reizi 2 dienās palasu gan. un ja nu tomēr TAS, man cibas ļoti pietrūks..
kaut ciba būtu vienmēr!

pēdējā mēneša laikā padaudz nāvju tuvumā..

trrakoti sagribējās uz Barselonu..

laimīgu tīģera gadu!

es nepavisam neesmu saldummīlis, bet Lindt Lindor sarkano konču sastāvā ir kaut kas maģisks.
supersalds, ar piena šokolādi (nekad nebūtu manis meklēti parametri), bet maģija

kas vāra buljonu, tas arī gatavo ramen