Z

turpinot par (ne)ēšanu.
ir gandrīz 3 un došos mizot burkānu. tā būs mana pirmā uzkoda šodien.
līdz šim ir izdzertas 3 lielas glāzes ūdens, 1 viegla kafija ar kanēli, 2 zaļas tējas un 1 kumelīšu-piparmētru.

šitas cirslītis savukārt šorīt acī iepilināka kliņģerīšu tinktūru.
acij viss ok, bet atkārtot to gan nevajadzētu...

ikrudens Japan sadness..
nākamgad noteikti!

nu jau kādu laiciņu piekopju tā saukto pārtraukto neēšanu/gavēšanu (intermittent fasting).
uzstādījums ļoti vienkāršs- neēst vismaz 16 stundas diennaktī, no vietas, (nelietot vispār neko, kas nebūtu ūdens/plika tēja/kafija bez nekā) un brīvi (vēlmju robežās), ēst pārējās 8 stundas.
pilnīgi brīva izvēle, kad to darīt- pa dienu, no rīta, vai vakarā. arī vitamīnus un visādas citas tabletes lietoju tikai ēšanas laikā.
atsevišķos gadījumos (ciemošanās, piemēram) ēšanas periodu esmu palielinājusi uz ~10 stundām.
šeit svarīgāks ir neēšanas ilgums. tam neesot jēgas būt īsākam par 12 stundām. 14 jau skaitās ok, bet 16 esot ieteicamais ilgums.
idejiski varētu šķist, ka tāpat jau mēs neēdam diži daudz ilgāku periodu par 8 -10 stunām dienā. tomēr, tā nav, ja tiek ieskaitīti arī sīkumi, kā medus tējā vai kāds auglis vakarā.
es tagad jūtos daudz enerģiskāka, kā iepriekš. atļaujos ēst dažas lietas, kuras agrāk centos ierobežot. spēcīgāk izjūtu ēdiena garšu. mazāk gribas dažādu džanku un nav vairs "ēst jo kaut kas taču ir jāapēd" tieksmes.
šķiet, mazliet svara arī ir zudis.
visgrūtāk pirmo ēdienreizi sagaidīt ir brīvdienās, ja sēžu mājās un nekur nedodos.

tās ir pretrunīgas sajūtas, nogaršot debešķīgu kūku un saprast, ka pašai nez vai jebkad izdotos ko tik labu radīt.

vakar, ar visiem turp-šurp rīga-liepāja, vienā brīdī tapa skaidrs, ka uz lāpu gājienu rīgā vairs nepaspēsim, lai gan doma bija.
kad jau, tad jau, jāatrod, kur uzēst.
un uzēst mēs kāreizi atradām vietā, no kuras pa logu varēja vērot ekvivalento gājienu Liepājā. izvēlējāmies iziet ārā un pasekot līdzi, tā vietā, lai skatītos kā tv.
svecītes pie (Rīgas) pils nolikām ar`

Liepājā nebiju bijusi gadiem.
pēdējās nedēļas laikā 2x
ciemoties.
turienes reģinoālā slimnīca ir burvīga ēka, cik nu burvīga var šķist slimnīca kā tāda. un vieta laba. pareiza. tikai tālu no Rīgas.

tā vietā, lai šovakar tusētu, vai ietu laicīgi gulēt (nogurums baiss), vai kaut vai pasēdētu pie datora, esmu visu vakaru pavadījusi virtuvē. un vēl tagad trauki jāmazgā.
reizēm šķiet, ka ne vienmēr atmaksājas to vai citu darīt pašam. kaut vai patērētā laika un iegūtā noguruma ziņā. nemaz nerunājot par to, ka atsevišķas vienības gatavas nopērkamas lētāk. ok, šeit puslīdz zinu, kas kur iekšā, bet arī garša ne vienmēr sanāk pareizā.
gatavot, protams, ir forši. tikai derētu saprātīgāk izvērtēt apjomus, laikus un konkrētu nepieciešamību.

dzīves- nāves pārdomas.
par to, kas ir cik vērts un vai vispār.

nevaru izdomāt, ka lai latviski viskorektāk pasaka "irritation", bet tas man ir. rudens irritation.

augšējais kaimiņš kaut ko ārdās
parasti viņš šķita visai mierīgs tips
iepriekš strīdus biju dzirdējusi tik no apakšējo kaimiņu puses
cerams, neārdīsies visu nakti..
dzīvokļdzīves prieciņi

es tiešām nezinu, kā es varētu dzīvot bez vannas
kgan zinu- visai nožēlojami..
guļot tajā es it kā atdodu savu nogurumu ūdenim
<3

šķiet, vecais cietnis beidzot nomiris varoņa nāvē.
labā ziņa- viņš to izdarīja aptuveni 1/2 h pēc tam, kad pārliecinājos, vai viss man (potenciāli) svarīgais ir nokopēts arī citur. daļēji sliktā- šādas tādas vāktās filmas un seriāli aizgāja pa pieskari. faktiski, viņš pateica čau, kamēr kopēju MKR. to nepaspēju.

šo der ielikt kaut vai nosaukuma dēļ:
Otaku - Barbarian Whores

ja man būtu kāds strēķītis brīvas naudas, es katru vīkendu rīkotu vismaz vienas pusdienas (nu lab, katru otro) un aicinātu ciemos viesus.
man patīk gatavot un eksperimentēt un vēl vairāk patīk, ja kāds to novērtē. arī- koriģē un komentē nākotnei.
kaut kā nejauši pēdējo dienu laikā sastopos ar dažādu ķīniešu stila mērču receptēm. nez, ko tas varētu nozīmēt? ;)

ļoti ilgojos pēc pekinas pīles, bet to es nu nekādi nespētu pagatavot. vai Rīgā kaut kur dod patiešām labu pekinas pīli?

starp citu, sen nav bijis "ēst".

savukārt, pirms 1/2 gada, šajā datumā, es pirmo reizi devos uzēst sushi ar 1 cilvēku, ar kuru ir plānots vakariņot arī šodien

es ciešu, ja salstu.
sēžu darbā, mēģinu strādāt, padomāt nevaru- ciešu.

bija manā rīcībā nonākusi neliela jērkājiņa.
iemasēju jamajā improvizētu mērcīti (aprakstīta lejāk), uz nakti atstāju ledusskapī un no rīta ieliku uz kādām stundām 5-6 cepeškrāsnī, iekš cepešmaisa, uz 130 °C
vish bija tik maigs, ka sajuka gabalos no pieskāriena vien
šis būtu jāatkārto.
rubs jēram:
eļļa
ķiploki
pesto
sinepes
himeli-suneli
granātābolu sīrups
sojas mēce
teryaki
laims
sāls

šodien atkrita masāža un jau jūtu vēlmi pēc aizlāpstiņas muskuļu probēšanas.
kas interesanti, pirms viņus sāk aiztikt, šķiet, ka viss ir daudzmaz ok.
vingrot vairāk vajag.