zintish

Amerikā gadās atrast interneta pakalpojumu piedāvātājus, kuru mājaslapa izkatās pēc 2000-o sākuma Netscape bāzes produkta

mja..
patumši istabā, ar atvērtiem aizkariem.
skumj, bet pusdienlaikā jau jāsledzas vakara apgaismojuma režīmā.

vēl tik mēnesītis un maziņš + līdz saulgriežiem <3

ja vien jums nav kāds iemesls, kapēc vēlaties ēst daudz cepumiņu, bez apstājas, nepērciet Salas konditorejas ražotos, ar ķirbju sēklām

labi zvanīt sapulci bez kameras. var rādīt mēli un fakučus!

tad nu šodien es arī darīšu to
došos "mēra dzīrēs".
mans iemesls gan drīzāk pragmatisks.
ir dāvanu karte uz 1 konkrētu restorānu. ar derīguma termiņu šī gada beigās. un, ej nau sazini, kas būs ar restorāniem, pie tam vēl konkrētiem restorāniem, pēc 6.dec. un, vispār, kas būs pēc 6.dec.
es liktu uz to, ka tusiņvietas šovakar būs īpaši apdzīvotas. redzēs.

tas brīdis, kurā ir 5:53 piektdienas vakarā, un outboxā nekarājas steidzamo darbu drafti, un tu savā galvā skaļi nobļaujies: yesss!

:D

(tas gan neonozīmē, ka šonedēļ būtu sanācis laiks vienam gari, ilgi vilktam, bet noteikti obligāti visai drīz izdarāmam darbiņam. cerēsim, ka nākamā darba nedēļa būs mazāk saspringta par šo).
((un var jau būt, ka es kaut ko esmu aizmirsusi))

superīga sajūta, sēdēt poliklīnikā un dzirdēt, kā blakus (2m gan ir) krēslā persona atbild uz telefona zvanu: mājās no Somijas esmu, bet sēžu dzīvoklī.. nekas traks, tik sāku svīst pie slodzes..
#kovidbailes

kur pzūd laiks?
kā var būt jau novembris?
aiz loga gan arī gadalaiks šķiet mazliet aizkavējies sevī..

izlasīju virsrakstu:
publiski villojas Rīgas baļļu karalienes
un uzreiz iedomājos par pirtsbaļļām

kaķītis bērnībā audzis privātmājā, kaķītim patīk ārā, bet mēs viņu ārā nelaižam (3.stāvs, dzīvsatiksmes iela, etc).
daļēji TAS ir sēdēt lodžijā (logota).
bet, negribas jau kaķīti tur ieslodzīt, vaļā jāatstāj, aiz kam dzīvoklī vēss..
vēl 10 min un iešu tomēr nogriezt šo prieku.

un rezultātā, neviens analīžu rezultāts nevar būt uzskatāms par ticamu
https://www.delfi.lv/news/national/politics/viena-diena-sanem-pretejus-covid-19-analizu-rezultatus-parbaudi-jagaida-karantina-zino-ltv.d?id=52565543

soctīkli itkā laba lieta, bet ļoti nepatīk, kā tajos pēdējā laikā tiek tiražēts naids.
pie tam, es parasti neprātīgus balamutes atsekoju.

joprojām cīnos ar klepu.
ja visu dienu pavadu mājās, pārsvarā gultiņā, lietojot zāļu un nezāļu tējas, klepus sīrupu, ķērpi, u taml., naktī var gandrīz pagulēt.
ja gadās, ka jādodas ārā (dakteriene izdomāja izrakstīt c vitamīna un kalcija injekcijas), atkal viss ir slikti. klepus lēkmes, kad uznāk, ir visai nepatīkamas.
+ baisms, absolūts nogurums.
piens ar kokosriekstu eļļu (tradiconālā sviesta vietā), mazliet medus un vaniļas ir baismi grašīgs.

mans klepus nepāriet un pašsajūta šodien ir jo īpaši slikta.
gan jau blandīšanās pa mežu par labu nenāca, lai arī diena bija silta un jauka, un pārsvarā bridām pa sausām sūnām.
apsveru domu ņemt slimības lapu, lai arī strādāju no mājām, jo patreiz gluži vienkārši koncentrācijas spēju nekādu + spēka ar nav

esmu noobs sēņotājs.
lasu tikai bekas un gailenes, pārsvarā. vēl es nekļūdīgi atpazīstu vilnīšus, bet nevēlos ar tiem ķēpāties.
vakar nopūdelēju un neuzlasīju rudzupuķu smilšubeku pudurīti. nobijos, jo šķita pārāk dīvainas. tagad izlasu, ka esot garšīga un laba sēne. ar visu to, ka traumas vietā krāsojas tumši lillā.
nu, neko, citkad, varbūt.
šis ir viens no tiem gadījumiem, kad žēl, ka, kamēr varēju, neuzņēmu senču pieredzi. mani vecvecāki bija ļoti aktīvi sēņotāji, arī mani ņēma līdiz, bet ne vella vairs neatceros. viņi lasīja prasktiski visu, un pagatavoja n-tos dažādos veidos.

Borščs tomēr ir superzupa.
Ja man kāds jautātu, vai esmu zupu fans, laikam pirmā atbilde būtu- ne ļoti.
bet, ja tā padomā, ir daudz lielisku zupu, kuras es vnk mīlu.
tām, protams, jābūt pagatavotām tā, kā man šķiet pareizi un superkarstām (ja vien tā nav aukstā zupa).
boršču vāru ar svaigām bietēm, skābētiem kāpostiem, mazliet tomātu pastas un svaigu chili. ķiploks is a must, tā pat kā kaltētu zaļumu mix. iekš jamā man patīk izmantot liellopa gaļu, ar kaulu, cīpslām un, vēlams, kaulu smadzenēm.
mana krustmāmiņa, Latgales brauciena laikā (par šo tā ar vēl nav uzrakstīts) minēja, ka viņa pievieno arī kabaci. pieliku, nav ne vainas.
fun fact- Polijā, zem nosaukuma borščs, esmu sastapusi tikai dzidru biešu buljonu. pareizā garšā, bet bez biezumiem. nez, ku viņi tos liek.

kaķītim ir skumju mantiņa.
tāda bumbiņa, apļa konstrukcijā, kura ripo uz apli, kad pagrūž ar ķepu, bet to nevar dabūt ārā.
kad neviens ar kaķīti nespēlējas, viņa sēž un skumji griež bumbiņu.
man savukārt ir asinsdesa. labi iet kopā ar bugas chili- granātābolu mērci.

kaut kāds žēlabu stūrītis te pēdējā laikā..
ir aŗi labas lietas, bet par tām gar jāraksta.
pagājušajā kwīkendā biju Latgalē un tur bija ļoti ļoti forši.
to be continued