zintish

īss (un sauss) pārskats par lieldienu brīvdienām
( ... tālāk ... )

Šodien lielāko daļu dienas brutāli nogulēju gultā.
te nu bija lieldienas Barselonā..
crai

Barselona ir tik forša, ka liek man gavilēt.
bet ir bēda
es esmu totāli apslimusi
vakardien funkcionēju tikai pusi dienas.
šodienai jau iepirktas biļetes uz Sagrada Familia. vajadzētu saņemties un aiziet. sekojošajā perspektīvā gan atkal ir gulta..
bēdīgi, bet pašsajūta ir par traku, lai lēkātu apkārt. lai vai kā negribētos.
shit :(

izmirušas ielas = futbols
itkā viss baisi vēlu notiek, bet terases veras ciet agri un parki arī

nepārtraukta sēra smaka gaisā= līgo


ķiploki, pētersīlis, sāls, pipari, citrona sula, cep eļļā un visa māksla


veikalu darbalaiks-neiedomājams
pohujisms- visaptverošs
un kā viņi parkojas!


ķīniešu veikali ir visur

sveicieni no vardes ceļotājas* (hehe)


*Šādi mani reiz nosauca mazais enģelītis demoniņš

un vēl man ir bildīte ar foršajām brokastīm Barselonā.

Kad mēs braucām šurp, pirms gandrīz 3 mēnešiem, lidmašīnas reklāmžurnālā kā reiz bija raksts par Barselonu. Cik te viss foršs un kā visi grib pārvākties šeit uz dzīvi.
Mēs paņirdzām par tēmu, ka nez kas gan te tāds varētu būt, kā ar medu apsmērēts.

...
Šodien gāju pa ielu, elpoju jūras gaisu, ķēru sauli un domāju, cik gan tomēr sasodīti forši te ir.
Un man kļuva mazliet žēl, ka nevaru palikt ilgāk.

Lai arī no sākuma mani tracināja vietējo lēnīgums un pofigisms (sevišķi, ja tu gribi nopirkt, piemēram, internetu), tagad es uz visu šo viņu attieksmi pret dzīvi raugos savādāk.
Cilvēki šeit māk nesteigties un baudīt, viņi ir daudz mierīgāki un pieklājīgāki, nekā mūsu platuma grādos.
Ar visu vietējo krīzi, svētdienu vakaros ģimenes dodas kopējās vakariņās ārpus mājām, pasākumam ievelkoties pāri pusnaktij. Uz katras ielas ir vairāki mazi barčiki (vismaz pa vienam uz kvartālu), ar āra galdiņiem ielas malā. Pa dienu tiek dzerta kafija, vakaros alus, nesteidzīgi socializējoties. Un šādi krodziņi-kafejnīcas ir arī rajonos, ne tikai pilsētas centrā.

Jūra ir burvīga, ja vien nedodas peldēties pašā pilsētas centrā (ko arī ir iespējams darīt). Saule ir burvīga (un to pavisam traki karsto dienas daļu var pavadīt arī iekštelpās). Kalnu virsotnes pilsētas fonā arī ir burvīgas (nu bet jāieliek taču vēl vienas iekavas!).

Un protams, te ir burvīga pārtika, visos tās izpildījumos.

Viss dzīves ritms šeit ir citādāks.
( ... tālāk ... )

jādodas ķert pēdējā Barselonas pludmales saule un pēdējie tapu jūraszvēri.
par paiku rinājot, starp citu, viņiem ir arī traki garšīga asinsdesa. tikai bez putraimiem un to ēd ar saceptiem sīpoliem, nevis ievārījumu.
kaut kad drīz šeit rubīs nost internetus, mājās būšu pirmdien vakarā.

atradu tīri sakarīgu brendiju pa 7 eur litra pudelē. pirku pilnīgi uz dullo, nu ok, nav tas lētākais variants, bet no tādiem baidījos. it kā jau vīnu zeme, bet mums abām sāp kakls (ma tā pa pusei, druzkai nežēlīgi), tāpēc ja jālok tad brendiju. + vēl brendijs esot vajadzīgs sangrijas taisīšanai.

Jūlija sākumā Barselonā sākas cita veida sporta spēles: massshopings

un vēl, kas nav mazsvarīgi, man ir jāpiezīmē, ka šeit nav odu. vispār. neviena. vai arī viņi tik ļoti maskējas, ka es jamos ne redzu, ne dzirdu ne jūtu.
burvīgi!

Rekur, es te vēlos novēlēt jums bildīti ar tradicionālām katalāņu piealus uzkodām.


Līgo! (tas nekas, ka jau bija)

Mans sapnis ieraudzīt daudzos lielos ugunskurus jūras krastā tā arī ir saglabājies par sapni. Barselonā to nedarot. Jūras krastā bija tikai bardaks, troksnis, kuru daži uzskata par mūziku, petardes, raķetes, dzēruši tūkstoši un dažādu ranku zaglēni. Nav ko darīt Barslonās pludmalē līgo naktī.
Petardes un salūti tika šauti visur un visu nakti. Gaiss burtiski smirdēja pēc sēra jau sākot no pēcpusdienas.
Bet vakars tika atklāts ļoti jauki, ar no vietējiem, pāris austrāļiem un 1 zviedru sastāvošu kompāniju, uzkodām, kavu (kas te ir dzirkstošais vīns, nevis kafija), gandrīz vai zemeņu daikiri, blendētu arbūzu ar šņabi (tas jau bija pašās beigās, pirms došanās ielās), burvīgu skatu no terases un diseni pagalmā.
No šī pasākuma jāpieglabā vienkārša bet burvīga recepte: uz pannas eļļā apcep lobītas tīģergarneles, ķiploku, kapātu sarkano papriku un čili= laime.
Pasākumu turpinājām (pēc pilnīgi debīlā izgājiena uz pludmali, vēl pie tam, es pati uzprasījos, ka vajag. Klāt pie visa 1 no austrāļu meitukiem apzaga, pilnīgs sviests.) 1 bārā Ramblas rajončikā (kas skaitās tāda kā nedrošā centra daļa, tip Maskačka Vecrīgā, bet nekā briesmīga tur nav (kā man patīk iekavas!)), kur saimnieko 1 amerikānis un viņa kaķis. Un jamie abi (gan jau ka saimnieks vairāk, kā kaķis) ir iegādājuši traki labu alutiņu, amīšu, bet neticami dzeramu un ar dažādiem aromātiem, kuri garšu nebojā ne mazlietiņ. Nekad nebūtu domājusi, ka man kas tāds varētu tik ļoti patikt. Klāt pie visa minētā, alus tur ir vismaz 10 šķirnes, visas izlejamas.
Bāram jau sen bija jābūt slēgtam, bet saimnieks nolaida žalūzijas, izvilka pelnutrauku un dzirdīja būs vēl labu laiku.

Vobšem, ja gribat smukus skatus un ugunskurus pludmalē, braucat svinēt līgo ārpus Barselonas, bet vispār līgo viņiem ir un neticami traki.
( ... tālāk ... )

jāiet ielās, baidīties no visādām hlapuškām.
redzēs, kur ceļš aizvedīs, bet gara acīm redzu ugunskuru jūras krastā

Es šad un tad mēdzu čortoties, ka vietējais alus nekam neder.
Populārākie brendi, patiešām, nav labāki par aldari vai cēsu.
Bet tad es vienu dienu, staigājot pa MontJuic kalnu (kas ir buvīga pastaigu vieta, pilnīgi noteikti iesaku!!), atradu 1 mazu āra barčiku ar vienu traki labu Katalānijā darītu alu iekš tā.

vakar biju absinta bārā
tas esot sens un tur savulaik esot tusējuši visi, kas Pikaso un co

paies šis vīkends, un tad būs palikšas vēl tikai 2 nedēļas!

kā jau minēju, vietējiem patīk tusēt un uztusēt un doties vakariņot ārpus mājām.
viens no tādiem nacionāliem uzkožamo veidiem ir "tapa". gluži uzkoda mūsu izpratnē tā nav, tapas sevī ietver ļoti plašu ēdienu klāstu, sākot ar ceptiem kartupeļiem un beidzot ar sautētu gaļu, tsk dažādi jūraszvēri un uzkodu maizītes, ēdiens var būt gan auksts, gan karsts. faktiski- jebkas var būt tapa, pasniegts uz neliela šķīvīša ar tik dakšiņām, cik ēdāju.
par cik kādā citā apmeklējuma reizē vienā no āra kafejnīcām mūs painformēja, ka jūraszvēru pievedums ienākas svētdienās un arī Palašu ģimene te viesojās, svētdienas pievakarē izgājām uzēst gliemežus un astoņkājus.
Jāsaka uzreiz, ka piedāvājums rajonā nevar līdznāties tam, ko iespējams atrast centrā vai kādā kūrortmiestā.
Pirmkārt- cenas ir krietni zemākas. otrkārt, kvalitāte bija izcili laba.
protams lieki piebilst, ka visi galdiņi bija aizņemti un apkārt valdīja skaļš vakariņotāju sarunu un bērnu spiegšanas troksnis.
Vēl novērojām, ka praktiski visi vietējie dzer aliņus (man vietējais alus vispār tā ne visai), lai arī šķiet, ka Spānijai būtu jābūt vīnu zemei. Visdrīzākais tas tāpēc, ka Spānija ir arī karsta zeme.
tālāk bildēs
( ... tālāk ... )

Vakar izgājām ielās rajonā. 3 baltiešu zaķi, 2 balināti, viens ruds.
Protams, katrs otrais veču baiņš uzskatīja par savu pienākumu pavēstīt mums, cik esam smukas, piedāvāt uzsaukt dzērienu vai vienkārši pašmaukstināt lūpas. 1 pavecs indietis sāka vilkties pakaļ un neatsējās pat pēc tam, kad palūdzām viņam to darīt, turpinot tik miegt ar aci un šmaukstināt. Situāciju palīdzēja atrisināt koncerta vērošana, stāvot blakus mentu mašīnai.
Šeit ir vietējie svētki, ielas vidū bija uzslieta skatuve, uz kuras uzstājās dziesmu kolektīvs 11 personu sastāvā (4 dziedoņi, no kuriem 2 beibes tērpušās mākslīgās ādas biksēs un korsetēs, cita starpā tika izpildīts (protamska) ABBAs repertuārs, + pūšamo instrumentu pavadījums), vietējie klausījās, dejoja un dzēra mohitos no plastmasas glāzēm ar metrīgiem salmiņiem.
Protams, bija arī sīkumu un pārtikas tirdziņš pārējās ielas garumā, karuseļi blakus skatuvei un pārpildītas terases kafejnīcas.
Karuseļus slēdza ap 2iem naktī, bet vēl ilgi pēc tam laukums bija pilns ar maziem bērniem.
Viņiem vispār šeit, krīze vai ne krīze, ir ļoti populāri vakaros doties uzēst ārpus mājas, pilnā ģimenes sastāvā, sēžot pie galda vēl pēc pusnakts, neatkarīgi no bērnu vecuma un daudzuma.
Mēs gan vietējo onkuļu kvēlos uzmanības apliecinājumus pasūtījām tālāk un patusējām 3jatā, dzerot tinto verano (sarkans vasaras vīniņš ar citrona šķēli un ledu) un parunājot par svarīgo, sievišķo.
( ... tālāk ... )

bet vispār es izpildīju plānu- nopirkt kurpes Barselonā, uz papēža un tādas, kuras es klasiski diezin vai pirktu.
Ir. 4 krāsās, uz platformas un vietējā rajončika bodē maksāja 15 eur.

vot:
( ... tālāk ... )

un šādi mēs svinējām Zintishu dzishindindienu Barselonā.



http://gatavot.blogspot.com/2012/06/latvian-paella.html

Barselonā ir viens trakoti foršs un bērniem draudzīgs zinātnes muzejs zem nosaukuma Cosmo Caixa.
Arī pieaugušajiem tur būs interesanti. Var visu ko paspaidīt, pastumdīt un pabakstīt. Papildus visam citam tur var redzēt meteorīta fragmentu un gabaliņu tropu meža.
noteikti iesaku.
(tik kaut kā man nav gadījies safotografēt visus tos interaktīvos eksponātus, ohh well, laikam biju pārāk aizņemta ar spēlēšanos)
( ... tālāk ... )