Ko sviesto citi?

Peldēt ir forši. Silti rekomendēju.

"(..) tas, ka skolas, orientējoties tikai uz kompetencēm, nevis zināšanām, tikai uz pielietojamību, nevis saprašanu, pārvēršas par [pusaudžu] pieskatīšanas vietu, ir acīmredzami. Šai tendencei atbilst arī plaši pieprasītā skolotāja pārvērtība - no augstskolā izglītota eksperta viņš ir kļuvis par sociālpedagoģiski skolotu mentoru un pavadoni.

Ticību tam, ka individuālo talantu un dotumu attīstīšana ne tikai palīdz uzplaukt atsevišķam indivīdam, paverot iespējas darba tirgū, bet arī veicina ekonomikas konkurētspēju, aktuālo norišu gaismā parādās kā bīstama ilūzija arī cita iemesla dēļ. Digitalizācijas aizsāktais automatizācijas vilnis skar galvenokārt tieši tās profesijas, kurām šķita nepieciešama tikai augstākā kvalifikācija, un nu tās, izrādās, varēs racionalizācijas procesā likvidēt. "Viedie roboti" aizstāj nevis nekvalificētus strādniekus, mediķus, juristus, tulkus, matemātiķus, programmlīdzekļu inženierus, skolotājus, zinātniekus, žurnālistus, māksliniekus. Tāpēc cerības, ka labāka terciāra izglītība ilglaicīgi nodrošinās darba vietas, labklājību un sociālo stabilitāti, ir ja ne maldīgas, tad vismaz krietni pārspīlētas. Tikai tur, kur ir zemas akadēmiķu kvotas, - Šveicē, Austrijā un Vācijā, - arī akadēmiskā bezdarba līmenis ir zems. Visur, kur augstākās izglītības programmas pārgājušas uz īsāku studiju laiku, aug akadēmiskais prekariāts. Vienlaikus atkal pieaug pieprasījums pēc lēta darbaspēka rūpniecības un apkalpojošajā nozarē.
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.

viena no galvenajām futbola kluba atbalstītāja privilēģijām - pirms sezonas iet un pafanot par bandas trešo kreklu

pēdējo traģisko notikumu sakarā domāju par lamatām ar saukli "svešu bērnu nav", un ka pie ūdeņiem visi bērni vienmēr jāuzpasē.
jā, ir vērts būs modriem, bet nav nekā trakāka par kolektīvo atbildību, jo tad īsti atbildīgs nav neviens.
jo "gan jau kāds cits pieskatīs",
"gan jau cits"

Viena no jautrākajām lietām nesen notikušajā Sankt-Pēterburgas bēdīgi slavenajā ekonomikas forumā bija tās spēcīgais video intro - ar galveno ideju "neskatieties, kas notiek apkārt, Krievija ir tilts starp austrumiem un rietumiem".

Tilts? Ķīnai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās? Japānai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās? Dienvidkorejai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās?
Emirātiem, Taivānai un Malaizijai ar ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir...

Respektīvi, Krievija cenšas sevi pozicionēt kā mediatoru starp divām pusēm. Tas ir lieliski, mēs arī vadājam nozāģētos kokus turp-šurp. Kas ir mediators (ne tas, kas ģitāras)? Subjekti A un B diršas savā starpā. Atnāk subjekts C, kas mēģina izvērtēt situāciju, atvēsināt iekarsušos prātus, un maksimāli pozitīvi atrisināt domstarpības.

Tad, nolādēts, šīs ir ģeniālākais kombo pasaulē. Kad A ar B nediršas, toties C iziet ārpus kontroles un hujārī visu sev apkārt. Tipa, it kā tiesnesis hokeja laukumā sāktu dedzināt skatītājus ar liesmu metēju. Tas ir vienkārši labākais priekšlikums, uz kuru, diemžēl, neparakstās Ķīna caur Tokajevu - "Kāds tilts? Mums viņu laikam nevajag? Visiem rokas asinīs? Par bipolāro pasauli? Psihiatrs pieņem no vieniem līdz astoņiem."

Šie skumji untermenšīgie wannabe elitāristi.

Gudrākie muļķi apspriež dumjas idejas, vidusmēra muļķi apspriež gadījumus, bet dumji muļķi apspriež cilvēkus, kuri viņus par muļķiem uzskata.
P.S.
Ienāca prātā, ka pēdējā laikā, šķiet apzināti, ir tendence nonivelēt cilvēku spriestspēju, atsakoties no kritērijiem, kas senāk ļāva klasificēt "gudrs" vai "dumjš". Abi šie vārdi pamazām zūd no valodas aprites, jo "visi līdzvērtīgi" un "visi pelnījuši cieņu".

"(..) Izglītības diplomi, kas sākotnēji pavēra iespējas tiem, kuri tādus varēja uzrādīt, apliecinot ievērojamus panākumus, zaudē savu funkciju, ja tādus saņem visi vai ļoti daudzi un rodas šaubas par šādi apzīmogoto panākumu un kvalifikāciju izcilību. Universitātes un augstskolas jau sen ir pārgājušas pie tā, ka formulē savas prasības un pārbauda studētgribētājus pēc. saviem kritērijiem - tātad vidējās izglītības diploms ir zaudējis savu vērtību: tas vairs nav garants, ka tā ieguvējs ir derīgs augstskolai. Šāda attīstība rāda, ka agrīnas specializācijas dēļ cieš vispārējās izglītības ideja; vēl vairāk - reālas akadēmiskās un profesionālās karjeras iespējas paveras tikai tiem, kuri var atauties sagatavošanas kursus iestājeksāmeniem un studiju maksu elitārās universitātēs. Visi pārējie nonāk akadēmiskā prekariātā. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 43.-44. lpp.

P.S.
Man no Somijas izglītības sistēmas tuvām aprindām stāstīja, ka pēdējos gados ne tikai strauji krītas Somijas rādītāji PISA reitingā, bet arī tikpat strauji pieaug pieprasījums pēc privātskolotājiem. Jo aizvien mazāk vidusskolu absolventu spēj bez papildus sagatavotības iestāties augstskolā. Mums gan tas nedraud, jo Latvijā augstskolās uzņem visus, kas spēj maksāt, pat tos, kurus armijā neņemtu.

O, šo es nezināju -- britu Pārstāvju palātas zālē visiem locekļiem nemaz nepietiekot vietas. Un Čerčils uzstājis, ka tā arī jāpaliek, kad pēc kara postījumiem bija doma to paplašināt un mainīt izkārtojumu. Jo uz tehniskajām ikdienas debatēm tāpat nenākot visi, un lielas zāles pustukšība tās tad darītu vēl nomācošākas, savukārt, pārbāzts kambaris, kad jāstrīdas par patiešām būtisko, vēl vairāk pasvītrojot situācijas svarīgumu.

un vēl. lauku mājas ir labākais karstā laika izgudrojums - guļamspārnā joprojām ir knapi pāri 20 grādiem un guļu ar segām. virtuves un dzīvojamā zonā ir pat vēl aukstāks! (flīžu grīda, logi uz ziemeļiem, jesssss)

Vakar pirms saulesrieta aizrullēju uz Kleistu zirgu dīķi papeldēt, ieraudzīju tādu jauki grantētu celiņu! Nez cik tālu tas jau ved? Nez kad tiks asfaltēts? Vai jau šovasar varēs ar velo tikt uz jūru peldēt? Tāds patīkams variants būtu - 10 km velo, stundiņa peldēšanas jūrā, 10 km velo, atsvaidzināšanās dīķī, un prom uz māju. Varbūt es pat kļūtu tieva!

šodien ārā ir izcili:
karsts, vējains, ēnains.

Bet toties kaķīša dzīvi mums ir izdevies drusku pastiept garumā un par to katru jaunu rītu prieks. Pie kam pietiekami kvalitatīvi, lai tās nebūtu nepamatotas ciešanas.
Lūk!

1772. gadā mežs klāja 46,7 % no Vidzemes guberņas, 1861. gadā - 40,5 %, 1887. gadā - 31,9 %. 1914. gadā ar mežu bija klāti vairs 26,8 % no Kurzemes un Vidzemes guberņu platības. 1923. gadā meži Latvijā bija 23% no valsts teritorijas. 1930. gadā - 27%, 2018. gadā - 52% no valsts teritorijas. Koksnes pieaugums šobrīd ir 16,5 milj. m3 gadā.

Tikko gandrīz bija nepiedodama drāma. Kaķītis ieracies gārsās zem rododendra, slēpjas no karstuma. Labi, ka neieslēdzu laistītāju...
Bet viņu tur neredz! Tik vien kā oranžais degungals nospīdēja. Ā!

"(..) Tas, ka skolu uzdevums reiz bijis radīt sociālu selekciju, ideālā gadījumā orientētu uz atsevišķa indivīda kognitīvo veikumu, tiek uzlūkots par tumšā laikmeta reliktu. Izglītības iniciatīvām piešķirtie nosaukumu "Izglītība bez robežām" vai "Katrs bērns" nav tikai programmatiski, tā ir tieša kritika sistēmai, kurā joprojām pieeja izglītībai nav neierobežota un kurā ne katram bērnam paver pienācīgas iespējas. Un šo ainu tikai paspilgtina tas, ka šajā sakarībā aizvien no jauna tiek runāts par "izglītības revolūcijas" nepieciešamību (..)

Princips, "katrs (mācās) pēc savām spējām, katram (tiek piedāvātas iespējas) pēc vajadzībām (atbilstoši konkrētām prasībām)", šķiet, darbojas šo nostādņu fonā, jā, tas apraksta tieši to, kas tagad tiek prasīts no iekļaujošās skolas. Orientācija uz skolēna individuālajām spējām, viņa īpašo talantu un dotību atklāšana un kopšana, ņemot vērā viņa ierobežojumus un antipātijas, aizvieto priekšstatu, ka mācību stundās galvenais varētu būt noteiktas zināšanu formas un saturs kā obligāti sasniedzams mērķis, uz kuru jātiecas neatkarīgi no personiskajām nosliecēm. Tāpēc mācību programmai jātiek personalizētai, zināšanu un prasmju apguve vairs neorientējas uz kādu lietu, priekšmetu, jomu, tēmu, tekstu vai problēmu, bet gan uz atsevišķa indivīda izjūtām un iespējām. Saglabājot domas konsekvenci līdz galam, tas nozīmētu, ka diploms, piemēram, vidusskolas beigšanas atestāts, apliecinās ne vairs to, ka sasniegts vispāratzīts standarts, bet gan to, ka jaunietis savu iespēju un interešu ietvaros varējis sevi nedaudz attīstīt.

No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām - šis sauklis, protams, nav parādījies tagadējās izglītības politikas diskusijās; tā autors ir Kārlis Markss (..) Šo iespēju Markss saskatīja tālā nākotnē, komunistiskās sabiedrības "augstākajā fāzē". (..) arī pēc 1989. gada vēl šis tas runā par labu komunismam, un atsevišķos reformpedagoģijas konceptos - apzināti, vai neapzināti - kreiso idejām vēl ir zināms svars, taču tas, ka šādu ideoloģiju [izglītības reformā] pārstāv arī liberālās partijas, (..), tas gan ir jaunums. Tāpēc vietā ir jautājums: kāpēc komunisma princips ir pasludināts par derīgu bērnudārzos, sākumskolās un pamatskolās un varbūt pat vēl vidusskolās, taču tad [pieaugušo dzīvē] to nomaina tirgus likumi un konkurence? (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 36.-38. lpp.

"If you treat yourself like you are your own child, you will treat yourself a lot better."

Mājām blakus ziedoša pļaviņa, vienīgā tuvējos kvadrātkilometros, cilvēki priecājas - būs krāšņi Jāņu vainagi.
Saimnieks nopļauj pļaviņu 20. jūnijā.
Jo neies jau maksāt sodu pašvaldības policijai par nepietiekami īsu zālienu.

Paskrēju pa dienas vidu 14.2K. Sastapu 3 skrējējus, viens no tiem sirms vīrs vismaz 6. gadu desmitā priecīgi uzsmaidīja un pamāja, atņēmu sveicienu un sajutos priecīgi.
Noteikti karstākais skrējiens šosezon. Tagad tikai jāsaņemas papeldēt.

DELFI. 'Pankūkas.lv' uzvar valsti strīdā par uzkodu komplektu piegādi asinsdonoriem