Ko sviesto citi?

Starp citu, šobrīd var dabūt tidal uz diviem mēnešiem par 2$. Protams, jāņem hi-fi nevis standarta. Ja salīdzina ar spotify... Nu, paši saprotat.

Kad tu zini krievu valodu tikai izteicienu līmenī (un attiecīgi smīdini taksistus)

- dovegiķe meņa da Maksimi, požalusta
- ?
- ja otčohnulasj čto ješčo ņe večer

Kā jau minēju, mūs ar Samurajčiku saista abpusēja pieķeršanās par spīti abu pušu acīmredzamiem trūkumiem.
Samurajčika melnumiņš citādi kristāltīrajā dvēselītē ir apņemšanās (un šķietami arī spēja) aprīt visa rajončega pārtiku.
Milzīgs klucis speķa, kas kā nebūt patrāpījies trotuāra malā zālītē? Samurajam tas nieks? Beigts sabraukts putns? Dodiet, lūdzu, divus.
Bet citādi brīnumjauks sunītis.
Aizvakar, tātad, sagaidām krēsliņu, jo abi ciešam no karstuma. Ejam uz mūsu mežiņu. Esam visjaukākajā noskaņojumā. Ieejot mežā, pie pašas slimnīcas laižu Samuraju vaļā. Nav neviena suņa, ne cilvēka.
Aleja bija tukša, neviens nebija atnācis apsēsties zem liepām, klasiķa vārdiem runājot.
Nolemju iet pa stigu, domāju, uz ezeriņu šodien ne. Pēc metriem piecdesmit Samurajčiks metas pa labi. Tieši krūmos iekšā.
Nu nekas, domāju, dažreiz viņš ķer peles, tūlīt atnāks.
Neviens nenāk.
Saucu, saucu.
Neviena nav.
Lamādamies lienu iekšā krūmājā, zāle līdz acīm, katrā pudurī desmittūkstoš ērču klakšķina, ko jau ērce var klakšķināt. Saucu, saucu. Suņa nav.
Esmu diezgan izmisusi, jo nāk tumsa. Pazudis mans mazais mīļais sunītis. Pēkšņi, kas tad tas. Vai tā nav ruda astīte? Eju tuvāk un redzu....
(Reklāmas pauze!)
Tātad, redzu milzīgu kaudzi ar izmestu pārtiku. Kādas normālas ķerras lielumā. Saskatīju tur Brī sierus, žāvētu vistu šķiņkus, pa vidu kaut kāda putra vai risoto, mizas, sēnes.
Un pie visas šīs nepārprotami pūstošās pārpilnības stāv mazs rižs krancis un vakara klusumā rij cik spēka. No visas sirds, aknām un aizkuņģa.
Klusumā vakara debesīs kāpj manas lamas.
Uzlieku Samurajam siksniņu un velku ārā no krūmiem. Nez kur gadījušās, kur ne, garām paiet divas pārsteigtas vidusskolnieces. Noskatās, kā jocīga tante velk aiz siksnas mazu nabaga sunīti un lamājas.
Riet saule. Dzied strazds.

Gan jau akordeons, tomēr mans šīs dienas prieks.

...video_nav...

Maģistra diploms
Borisa Vipera goda stipendija
Un cita diplomande (tehniski ne no mana kursa, t.i., pabeigusi pēc akadēmiskā), kas pienāk un saka "es izlasīju tavu darbu un man pilnīgi zosāda uzmetās, ka tā var to darīt"
Pēdējais ir attiecīgi labākais un priecīgākais; ka cilvēki, kam tas galīgi nav jādara, ņem un lasa un kaut ko iegūst

/Pirmo reizi pa ilgiem gadiem gribas piezvanīt vecākiem un teikt, I maded it

šodien biju uz tirgu - mazas mazas zemenes, visur mazas mazas zemenes. nav lijis. drusku papļāpāju ar saimniecēm - cer uz lietu, bet arī negrib, jo būšot krusa un visu sasitīšot.

man ļoti patīk šādas nelielas sarunas tirgū. tās uzreiz - uzreiz! - izrauj mani līdz galam laukā no rīgas un ieliek mazpilsētā uz palikšanu.

bija vērts max and angela sērijas ceturto grāmatu gadu taupīt, lai atkal svaigi ienirtu tajā melnā humora un neaprakstāma wtf ūdenskritumā. bruens ar starru lieliski izklaidējās! 

هر ذره که در خاکً زمین بوده است
خورشیدرخی زهره جبینی بوده است
گرد از رخ نازنین بآزرم فشان
کان هم رخج خوب نازنین بوده است

Parindenis:
Ik puteklis ikvienā zemes malā
Reiz saulei līdzīga daiļava bija.
Esi maigs, notraušot gruzi no mīļotās vaiga -
Arī šis gruzis reiz bija daiļš vaigs.

"What was ir about scholarship and learning, he wondered, that seemed to wither the hearts of University men, leaving them incapable of loving anything as imperfect and fallible as an actual human being?"

Ellen Kushner, Delia Sherman. The Fall of The Kings.

Akdies ierakos internetos un atcerējos savu bērnības crushu un dzīves ideālu: Robin of Sherwood

Man pat bail domāt, cik liela daļa no maniem priekšstatiem par trū eksistenci nāk no šī (un no lupatās nolasītās grāmatiņas par Robinu Hudu)

laukos.

divas stundas sēdējām ezerā. māja ir veca un lieliska, iekšā tādi patīkami plus22, laikam pat gulēsim ar segām.

no rīta rīgā jutos draņķīgi, likās, ka karstums un, tātad, visa pasaule uzbrūk, slikta dūša un emocionāla bedre. atbraucu te, sasitos dundurus, bet štrunts!
jūtos burvīgi, bērni guļ, lasu Darelu.

27. martā, kad izrādās esam rezervējuši apartamentus šim Liepājas braucienam, mums noteikti klāt ir stāvējis Sv. Rezervācijs - visu bukinga ņēmēju aizstāvis un svētais. Pirmkārt, mēs (nezinot un nenojaušot, ka tā būs) uz pašu trakāko laiku esam tikuši Liepājā, kur arī ir karsti, bet ne Tik Ļoti. Proti, te ir slavenais Liepājas vējš, kurš piedzimst un tūdaļ pat veldzē.
Otrkārt, mēs esam norezervējuši apartamentus mūra mājā ar gandrīz metru biezām sienām. tur iekšā nav kondiškas, bet actually ir ko elpot, amazing!
Nu, un sīki bonusi - tuvu parks, tuvu jūra, tuvu tirgus un Čakstes laukums ar strūklakām, par kurām šobrīd skraida pilnīgi slapji bērni.
Un Lūcijas hailaits pilnīgi noteikti ir duškabīne ar iebūvētu radio.

to build a home slowed

un šodien, redziet, ir tā diena, kad man sanāk uzdot jautājumu, kā rīkoties, kad nākas nedaudz pārvietot gurķa augu, bet tā, lai viņš var palikt pieķēries savai lupatiņai, kura viņam tik ļ patīk acīmredzot, bet negribas arī to gurķi tomēr tā atklāti kokā iebīdīt.

kā angliski pateikt (muzikālā) apdare? piemēram, tautasdziesmu apdares korim?

Kādu gadu nebija ēsta aukstā zupa, šobrīdējais izcilais laiciņš ļauj šo ēdienu izbaudīt īpaši.

Rekreācijas skrējienu? Jā, labprāt, laiciņš joprojām izcils.

Tikai bez straujām kustībām, lūdzu. Labāk vispār bez tām. Vienkārši guļat ēniņā, malkojat daikiri un izbaudat beidzot tādus civilizācijas labumus kā e-pastā uz ASAP atbildēt ar: "siesta" un "mañana". 🙂

Pieskrēju pie loga, jo pēc skaņas šķita, ka tur taču kādu galē nost!
...vārna mazgā todlerus...