 |
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Aizvakar bijām aizdevušies uz vietējo ēstūzi tepat rajoniņā.
J bija pārlaimīgs beidzot atrodot kafejnīcu ar MANTĀM, jo, nu, citādi tās lietas nenotiek - kafejnīcās ir jābūt mantām! Un šajā to mantu bija izcili daudz, tāpēc laime bija vēl pilnīgāka, bet, ne par to šoreiz stāsts.
Spēlejas bērniņš ar mantām, tur kādai kas salūzis, un kopīgi secinām, ka kaut kādi mežoņi salauzuši, uz ko J pēc brīža grib noskaidrot, vai tie mežoņi pēc tam iet uz mežu?
Vispār ir ļoti interesanti runāties ar bērniņu šajā vecumā.
Vienu dienu viņš domāja visādus vārdus, kas beidzas ar -nīca, jo runājām par kajefnīcām, tējnīcām un tad šis iestarpināja arī rūpnīcu, un tā mums jāpapildina nīcu klāsts. :)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Un es laikam drīz aiziešu pie tā Mežaparka villu būvnieka un teikšu, lai izrubī reiz to elles mašīnu, kas man fonā no viņiem skan jau kādas nedēļas trīs gan pa dienām, gan naktīm.
Man vienalga, ka tur aukstums, ūdens pagrabā līdz ķūlim vai vēl kādas problēmas - nevajag bliezt apšaubāmas kvalitātes būves uz purvainas zemes rekordātrumos, tad nevajadzēs te ākstīties ar sūkņiem, sūknīšiem un ģeneratoriņiem, traucējot citu ļaužu mieru.
Es nevaru saprast, kā gan jūtas tie Ķempes ielas iemītnieki, viņi jau tam visam ir tuvāk.
Vienu brīdi man bija doma, ka tā skaņa nāk no kaut kādiem dzelzceļa rekonstrukcijas darbiem pa naktīm, abet nav gan tā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Tulkoju te vienu Eiropas standartu (apmēram 100 lapas par vides aizsardzības prasībām) un arvien vairāk saprotu, ka tie ļaudis, kas to visu cep augšā un raksta, nav vispār saistīti ar reālo pasauli, it kā viss skaisti un it kā sakarīgi uzrakstīts, bet tāpat nepamet sajūta, ka viņiem pašiem nav vispār nekādas sajēgas par to, kā to standartu uzņēmumi/organizācijas varētu ieviest reālajā ikdienā. Bet tā jau laikam notiek ar ikvienu standartu, likumu, noteikumiem. Tu, cilvēks, strādā un dari, acis pārgriezis centies ieviest to visu savā darbībā, bet labi saproti, ka tas, kas rakstīts uz tā papīra, lielākoties vispār nav normāli ieviešams realitātē, nesamežģot visu savu pasauli un nesapinoties savos un citos locekļos.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
Vakar sākām skatīties Staigājošo miroņu jaunāko sezonu. Viens jautājums, kas mani nodarbina jau visu laiku, kopš viens klaniņš uzsāka izdzīvošanas kašķi ar otru klaniņu (kas ir ļaunais klaniņš un visus pārējos apkārt esošos ekspluatē un pakļauj), ir tas, kāda vella pēc tas pirmais klaniņš vnk nepārceļas mitināties kādā pavisam citā viņu pasaules (Amurikas, ja) malā, nevis pie pilna (?) saprāta metas tiem otriem virsū, lai nīcinātu un paziņotu, ka pasaule (ha!!) esot viņu, tajā pašā laikā riskējot, ka šos noslaktēs kā tādus odus! Kur problēma sapakot visus automašīnās un laist kādus 1000 kilometrus uz kādu citu tā milzīgā kontinenta galu, malu vai viduci. Tā vietā viņi tur visi mīcās tāda Ogres rajona apmēru lielā teritorijā, klaigājot viens uz otru un mēroties ar krāniņiem.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iepriekšējās vētras
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
