Piektdien ar pieci spriežam par Mārtiņdienas atzīmēšanu un tā - saku, ka varbūt jāpaaicina kāds draudziņš, jāsataisa kādi gardumi. Šis atbild, ka gribētos tā smuki eleganti kaut kur aiziet pasēdēt, nu, uz Hercogu, piemēram, vai Mangaļu šašlikiem...
Velns, es jūtu, ka esmu laikam tommēr nopietni kaut ko palaidusi garām, jo Mangaļu Šašlikus neesmu apmeklējusi. Tikai dzirdētas leģendu leģendas. Gan labas un kārdinošas, gan galīgi neizpratnes pilnas.
Šajā gadījumā nav runa par šašliku ēšanu ziemā, bet gan to mazliet baismo 70. gadu ēdnīcas stila iekārtojumu tajās telpās, ko vasarā atsver āra terases koka soli un galdi :)