Aizvakar bijām aizdevušies uz vietējo ēstūzi tepat rajoniņā.
J bija pārlaimīgs beidzot atrodot kafejnīcu ar MANTĀM, jo, nu, citādi tās lietas nenotiek - kafejnīcās ir jābūt mantām! Un šajā to mantu bija izcili daudz, tāpēc laime bija vēl pilnīgāka, bet, ne par to šoreiz stāsts.

Spēlejas bērniņš ar mantām, tur kādai kas salūzis, un kopīgi secinām, ka kaut kādi mežoņi salauzuši, uz ko J pēc brīža grib noskaidrot, vai tie mežoņi pēc tam iet uz mežu?

Vispār ir ļoti interesanti runāties ar bērniņu šajā vecumā.
Vienu dienu viņš domāja visādus vārdus, kas beidzas ar -nīca, jo runājām par kajefnīcām, tējnīcām un tad šis iestarpināja arī rūpnīcu, un tā mums jāpapildina nīcu klāsts. :)