zintish

2012 gada -+ pīlādzis ir superawesome!!!11one

pierakstos tagots kā Pīlādžu vīns2

žēl tik, vairs nezinu, kurš no abiem veidiem bija -+ - ar tvaicēto sulu, vai mērcētajiem pīlādžiem

šovakar mēs ar Spoku spēlējām spēli "uzmini nu, kas tas par vīnu"
atradām 4 nemarķētas dzirkstošā vīna pudeles, kuras stāvēja plauktā parastajā (kur saule ar tiek klāt, bet, vismaz pudeles no tumša stikla)
es balsoju, ka rabarberis
tāds neitrāls dzirkstošais, maazliet duļķains, drīzāk patīkams, kā jebkas cits. palika 3. pudeles

šoreiz sākumā cukuru nemaz nelikām
šodien ir faktiski izrūdzis viss sulas dabīgais cukurs, nolējām topošo vīnu no nogulsnēm un pielikām uz katriem 20 l aptuveni 1 kg cukura, izšķīdinātu ūdenī, 3:2

neticamos tempos izspiedām 100 l sulas vīnam
ābolu
kādas 6 stundās or so
tiesa, šoreiz bija 3-ais palīgs- ābolu mazgātājs un bija ļoti skaisti āboli, ar maz bojājumiem.
bik tulznas uz rokas ir enīvej :)
pielikām 2 veidu raugus: 1 paciņu vinoferm- bioferm killer uz 40 l un pa paciņai lalvin 71b-1122 (ar beigušos termiņu) uz katriem 20 l
cukuru tip liksim rīt. vai parīt, vai aizparīt...

ābolu vīns, 20 l. vienīgais šogad.
random cukura saturs vīnā (no iepr. sīrupa) ir izrūdzis.
pievienojām sīrupu, vārītu no 2 kg cukura + ~1.5l ūdens.
nokāsām vīnu no duļķēm (pārlējām ar šļauciņu, precīzāk).

cik nu cukura pašā sulā bija, uz šodienu ir izrūdzis.
pievienojām nezināma cukura satura sīrupu (1 - 1.5 kg?) no pagājušā gada

ābolus salasījām tik, cik salasījām, attiecīgi šogad vīnam ielikta tikai 1 20-litreniece.
nolēmām, ka pārmaiņas pēc šogad taisīsim tīru ābolu vīnu.
negatīvs: vīna būs maz
pozitīvs: salīdzinoši ātri tikām galā

kopā mums bija mazliet mazāk par 2 maisiem ābolu, bez uzparikšu uzstādīšanas un novākšanas procesam patērējām mazliet zem 2 stundām un sulas sanāca mazliet vairāk, kā 20 litriem nepieciešams.
faktiski sanāk 1 lielais ābolu maiss = 10 litri = 1 stunda darba.
paskaitījām, ka visoptimālākais būtu vienā reizē likt 60 litrus, ne vairāk.

pievienojām 1 paciņu vīna rauga - lalvin 71b-1122
cukuru pagaidām nelikām

vēl saldētavā (jau kopš Jāņiem) tusē rabarberi, tos ar tā kā vajadzētu ievīnot.

visticamākais, tas šogad arī viss. maz.

tas dīvainais vīns, kuru nesapudeļojām pag.reizē, jo nebija īsti skaidrs, vai būs dzerams, ir atsācis rūgt. tad jau redzēs, kas sanāks.

sestdienas pēcpusdiena pavadīta nogurdinošā pudeļu mazgāšanā (dooora, ak, cik ļoti Tev paldies par eļļas izmantošanas ideju), atslābinošā vīna degustēšanā un pueļošanā, pudeļošanā, pudeļošanā...
noguruma fonam jandāliņš Biķernieku trasē.
salējām pagājušā gada aronijas un pīlādžus pudelēs, bildes, skaits un etiķetes būs rīt.
pakļāvos lich un savienojām jau tā sladās aronijas ar vissaldākajiem pīlādžāboliem.
viens pīlādzis ir sanācis sauss, sauss, ar kraukšķi. tāds riktīgs sausu, mazliet rūgtenu vīnu mīlētāju dzēriens.
otrais pīlādzis ir ar potenciālu uzlaboties, rātni gatavojoties pudelēs un pagrabā. es ceru, viņam izdosies. gaidu vieglu heresa piesitienu, bet tad jau redzēs, kas no tā sanāks.
tieši tādi pīlādži, kādus ņēmu līdzi uz festivālu un dārziņtusiņu, nebūs. jo tas saldais vīns, ar ko jamos pāroju, aizgāja pie aronijām.
vienu, visšaubīgāko pīlādzi, nolējām no nogulsnēm un atstājām raudzējamajā pudelē apdomāties, kopā ar nenoteiktu daudzumu cukura (sīrupā).

kaut kad 21. vai 22.12. pagaršojām rūgstošo ābolu vīnu, vienu no 3 20mitlitriniecēm sadalījām uz pusēm un piegāzām viegli mīcītus, pirms tam sasaldētus, pēcāk atkausētus pīlādžus (apm 3 kg uz katru 20 litru pudeli) un ūdeni, līdz pudelē apm 18 litri.
29.12. nokāsām vīnu no pīlādžu ķeskām un pievienojām uz katru 20mitlitriniec pa 1 l ūdens + 1 kg cukura.

cukura pievienošana:
2x 1.6l ūdens x 5kg cukurs- vīnam = 1600 ml cukurūdens katrai no 4 pudelēm

ir izspiesta sula un ielikts raudzēties 3 20l pudeles ābolu vīnam

(raugu un cukuru aizmirsu pierakstīt)

komēs šodien darījām:

ir iepudeļots pagājušā gada pīlādžu vīns
25 pudeles sausā, 26 pussausā un 27 ejnusazinkāds būs, var būt pat dzirkstošais.
var būt dzirkstošajam ir pielikta klāt pa ēdamkarotei cukura uz litru. (4 cukurus aizstāju ar medu).

Un tad domājām, kā nez lai apzīmē sausos un saldos vīnus. jo sākas tie ar vienu burtiņu, beidzas ar vienu burtiņu, un otrais burtiņš arī jamiem ir tāds pats (vārdā).
bija ideja par binārā koda izmantošanu, tip 00 vissausākais 11 vissaldākais, un kombinācijas pa vidu. Finālā nolēmām izmantot + un - sistēmu: -- = vissausākais ++ = vissaldākais, -+ = pussauss.

Ir nokāsts un uz raudzēšanas pudeli pārvietots aroniju vīns, kams nedēļu dzīvoja ar ķeskām un ticis apmaisīts katru dienu, ja kāds to ir atcerējies.
uz aci sanāca viegli pāri 10 litriem.

Pilnīgi negaidot mums tika piegādāts spainītis ar aronijām un tekstu ka aroniju vīns taču esot baisi labs un lai mēs tik taisot augšā.
Tā nu šodien neatlika nekas cits, kā pievērsties aroniju vīnam.
Pēc nelielas interneta resursu aplūkošanas, nolēmām balstīties uz šo recepti. Protams, ir nelielas izmaiņas.
Ābolu sula, par cik tik mazā daudzumā nepieciešama, šoreiz tika spiesta ar kaut kādu padomjlaiku suluspiedi. Galaproduktu gan šis burvīgais izgudrojums piedāvāja ar nelielu biezeņa piedevu un āboliem nācās izgreizt serdes. lielākiem kvantumiem šis nebūtu izmantojams.

10 l aroniju
5 l ūdens
4.3 l ābolu sulas
3 kg cukura
240 gr rozīņu visparastāko
sauja ķiršu koka lapu
1 paciņa baltā un sarkanā vīna rauga, poļu ražojuma (biowin fermivin saccharomyces derevisiae, lillīgā paciņa)

Pārlasītas aronijas, bez kātiņiem un citām ķeskām, samīca. Uzvāra ūdeni ar ķiršu lapām. pārlej aronijas, pieber cukuru un rozīnes, apmaisa un mazliet pakarsē, bet neuzvāra.
Izspiež un pielej ābolu sulu, apmaisa, izslēdz uguni, lai dziest.
Kad tas viss ir gandrīz istabas temperatūrā, pievieno raugu, pēc instrukcijas.

Tagad tas viss tusēs lielā katlā un draudzēsies, pēc nedēļas vai 2 tiks nokāsts un pārvietots raudzējamā pudelē.

nākamajā vīkendā ir plānā pudeļot pagājušā gada pīlādžu vīnu. tad 2 wīkendus es tusēju ar gaisa baloniem (http://europeans2013.com/).
līdz ar to meklēt ābolus un pārvērst tos vīnā mēs varēsim ne agrāk kā 21./22.09. wīkendā
(es baisi ceru, ka tad vēl āboli būs)...

viena no raudzējamām pudelēm sāk palikt lēnāka, līdz ar to ir pienācis laiks pievienot vēl cukuru.
Gan nogaršošana, gan šķidruma blīvuma mērīšana parādīja, ka viss līdzšinējais cukurs ir jau gandrīz izrūdzis.
šī būs pēdējā (ļoti iespējams ka) cukura pievienošanas reize.
vīnu nepārlējām, tikai pielējām sīrupu.
pēc nelielām domstarpībām un individuāliem aprēķiniem, nolēmām gluži vienkārši pievienot katriem 20 litriem vīna 1 kg cukura. (visi 3 kg tika izšķīdināti iekš 2 l ūdens).
( re kā izskatās vieni no aprēķiniem, nē, bet rezultātiem ^^ )

Šim vīnam ierakstu veltīts visvairāk :)
Kā jau minēju iepriekš, mūsu pēdējais pīlādžu vīns pagaidām šķiet tāds pārlieku jau nu pīlādžains.
tad nu iepirkām industriālo ābolu sulu, ar ko jamo pašķaidīt (kok nedzidrināto).
viens no vīniem ir raudzēts ar tvaicētu pīlādžu sulu (s), otrs apm nedēļu noturēts uz pīlādžu ķeskām (ķ) un tad nokāsts.
s vīns bija ar asāku un izteiktāku pīlādžu garšu, tādēļ to šķaidījām vairāk.
sajaucot ķ vīnu (11 daļas) ar s vīnu (16 daļas) ieguvām 3. 20litreni ar jaukto (j) vīnu). (tas 11 un 16 ir attiecība: cm piepildītā 20 l pudelē, litros nosaukt nesanāks, jo ar mērtrauku nelaistījāmies :)
tātad mums ir 3 20 l pudeles ar ķ (~14 l), s (~12 l) un j (~13 l) vīnu.
ķ vīnam tika pielieti ~3 l ābolu sulas un ~1.8 l avota ūdens, s vīnam ~6 l sulas un ~1.8 l avota ūdens, j vīnam ~5 l sulas un ~1.8 l avota ūdens.
Kopumā mums ir gandrīz vai pilnas 20 l pudeles 3 gab.
Raudzējamie korķi virsū un lai rūgst. Cukuru papildus klāt nelikām, jo ābolu sula jau bija salda.

Spoks izdomāja degustēt šī (nē tak, pagājušā!) gada vīnu.
Man jams atkal šķiet par saldu!
ir labs, tik pīlādžu garša baisi spēcīga. Radās doma pašķaidīt ar industriālu ābolu sulu un ūdeni. Tik jāatrod kāda, kas šķiet mazāk ķīmiska.
bet pīlādžu garša ir forša un svaiga.

priecīgus!

Vīna rūgšanas process, kuru nedaduz uzbūstoja pirmāk pievienotā sula, jau bija praktiski apstājies, laiks cukura papildinājumam.

1. vīna pārliešana. ar šļauciņas palīdzību notecina vīnu, nesajaucot nogulsnes. pudeli izskalo un lej to vīnu atpakaļ.
pēc nelielas diskusijas par to, vai tieši tik vajag, katrā 20L pudelē tika pievienots šķīdums, kas sastāvēja no 2 kg cukura, 1 l ūdens un 1 l topošā vīna no tās pašas pudeles.
lich rēķina, ka tagad, kopā ar sulā sākotnēji bijušo cukuru, kopējais cukura daudzums veido ~ 11 % alko.

Tagad foršāks un aromātiskās šķiet tas, kurš tika raudzēts ar tvaicēto pīlādžu sulu. Tam, kurš tika noturēts uz ķeskām, savukārt ir spēcīgāka pīlādžu smarža.

pie no ķeskām nokāstā pīlādžu vīna tika pielieti vēl 3 litri tvaicētas ābolu sulas (tilpums pudelē bija visai zems), pie tā, kas rūga ar tvaicēto pīlādžu sulu, gandrīz litrs tvaicētās pīlādžu sulas papildus, jo pīlādžu garša tam nebija tik izteikta.

nokāsām vīnu no ķeskām.
tas, kams uz ķeskām bija stāvējis ir garšā daduz izteiktāki pīlaidžānāks un spēcīgāks, nekā tas, kam tvaicētā sula tika klāt lieta.