zintish

šovakar mēs ar Spoku spēlējām spēli "uzmini nu, kas tas par vīnu"
atradām 4 nemarķētas dzirkstošā vīna pudeles, kuras stāvēja plauktā parastajā (kur saule ar tiek klāt, bet, vismaz pudeles no tumša stikla)
es balsoju, ka rabarberis
tāds neitrāls dzirkstošais, maazliet duļķains, drīzāk patīkams, kā jebkas cits. palika 3. pudeles

šoreiz sākumā cukuru nemaz nelikām
šodien ir faktiski izrūdzis viss sulas dabīgais cukurs, nolējām topošo vīnu no nogulsnēm un pielikām uz katriem 20 l aptuveni 1 kg cukura, izšķīdinātu ūdenī, 3:2

neticamos tempos izspiedām 100 l sulas vīnam
ābolu
kādas 6 stundās or so
tiesa, šoreiz bija 3-ais palīgs- ābolu mazgātājs un bija ļoti skaisti āboli, ar maz bojājumiem.
bik tulznas uz rokas ir enīvej :)
pielikām 2 veidu raugus: 1 paciņu vinoferm- bioferm killer uz 40 l un pa paciņai lalvin 71b-1122 (ar beigušos termiņu) uz katriem 20 l
cukuru tip liksim rīt. vai parīt, vai aizparīt...

ābolu vīns, 20 l. vienīgais šogad.
random cukura saturs vīnā (no iepr. sīrupa) ir izrūdzis.
pievienojām sīrupu, vārītu no 2 kg cukura + ~1.5l ūdens.
nokāsām vīnu no duļķēm (pārlējām ar šļauciņu, precīzāk).

ābolus salasījām tik, cik salasījām, attiecīgi šogad vīnam ielikta tikai 1 20-litreniece.
nolēmām, ka pārmaiņas pēc šogad taisīsim tīru ābolu vīnu.
negatīvs: vīna būs maz
pozitīvs: salīdzinoši ātri tikām galā

kopā mums bija mazliet mazāk par 2 maisiem ābolu, bez uzparikšu uzstādīšanas un novākšanas procesam patērējām mazliet zem 2 stundām un sulas sanāca mazliet vairāk, kā 20 litriem nepieciešams.
faktiski sanāk 1 lielais ābolu maiss = 10 litri = 1 stunda darba.
paskaitījām, ka visoptimālākais būtu vienā reizē likt 60 litrus, ne vairāk.

pievienojām 1 paciņu vīna rauga - lalvin 71b-1122
cukuru pagaidām nelikām

vēl saldētavā (jau kopš Jāņiem) tusē rabarberi, tos ar tā kā vajadzētu ievīnot.

visticamākais, tas šogad arī viss. maz.

tas dīvainais vīns, kuru nesapudeļojām pag.reizē, jo nebija īsti skaidrs, vai būs dzerams, ir atsācis rūgt. tad jau redzēs, kas sanāks.

viena no raudzējamām pudelēm sāk palikt lēnāka, līdz ar to ir pienācis laiks pievienot vēl cukuru.
Gan nogaršošana, gan šķidruma blīvuma mērīšana parādīja, ka viss līdzšinējais cukurs ir jau gandrīz izrūdzis.
šī būs pēdējā (ļoti iespējams ka) cukura pievienošanas reize.
vīnu nepārlējām, tikai pielējām sīrupu.
pēc nelielām domstarpībām un individuāliem aprēķiniem, nolēmām gluži vienkārši pievienot katriem 20 litriem vīna 1 kg cukura. (visi 3 kg tika izšķīdināti iekš 2 l ūdens).
( re kā izskatās vieni no aprēķiniem, nē, bet rezultātiem ^^ )

priecīgus!

Vīna rūgšanas process, kuru nedaduz uzbūstoja pirmāk pievienotā sula, jau bija praktiski apstājies, laiks cukura papildinājumam.

1. vīna pārliešana. ar šļauciņas palīdzību notecina vīnu, nesajaucot nogulsnes. pudeli izskalo un lej to vīnu atpakaļ.
pēc nelielas diskusijas par to, vai tieši tik vajag, katrā 20L pudelē tika pievienots šķīdums, kas sastāvēja no 2 kg cukura, 1 l ūdens un 1 l topošā vīna no tās pašas pudeles.
lich rēķina, ka tagad, kopā ar sulā sākotnēji bijušo cukuru, kopējais cukura daudzums veido ~ 11 % alko.

Tagad foršāks un aromātiskās šķiet tas, kurš tika raudzēts ar tvaicēto pīlādžu sulu. Tam, kurš tika noturēts uz ķeskām, savukārt ir spēcīgāka pīlādžu smarža.

pie no ķeskām nokāstā pīlādžu vīna tika pielieti vēl 3 litri tvaicētas ābolu sulas (tilpums pudelē bija visai zems), pie tā, kas rūga ar tvaicēto pīlādžu sulu, gandrīz litrs tvaicētās pīlādžu sulas papildus, jo pīlādžu garša tam nebija tik izteikta.

nokāsām vīnu no ķeskām.
tas, kams uz ķeskām bija stāvējis ir garšā daduz izteiktāki pīlaidžānāks un spēcīgāks, nekā tas, kam tvaicētā sula tika klāt lieta.

pilnu iepirkumu maisu standarta izmēra ar pīlādžiem attīra un iztvaicē. ķeskas saglabā. āboli- ne pārāk sulīgi, gandrīz vai pilns "kartupeļu" maiss.
Par cik šogad bija problēmas ar ābolu atrašanu, sulu ņēmēm, kādu varējām dabūt = tā bija tvaicēta ābolu sula, 19 l kopumā.

Pudele I: 2 l tvaicētas pīlādžu sulas + 5.7 l ūdens + 9.5 l tvaicētas ābolu sulas

Pudele II: 4,8 l ūdens + ķeskas no tvaicētajiem pīlādžiem (gandrīz visas, viegli pastampātas) + 9.5 l tvaicētas ābolu sulas

cukura saturs sulā = 52 gr/ litrs (5.2%)
= uz 20 l vīna 2 kg cukura + 1 l ūdens

uz 2 x 20 l pudelēm 1.5 paciņa fermivin pdm rauga (brūnganais, arī dzirkstošajiem)

nolējām rabarberu vīnu nost no nogulsnēm, piegāzām 1 litru ūdnes + 1 kg cukura + biovin barības vielas "pozywka kombi dla drozdzy winiarskich"

apraksts par to, kā 2. reizi tiek darīts rabarberu vīns. 1. solis.

Tad mēs ņemam 2 rimi maisus ar visām mizām sagrieztu, saldētu rabarberu (saldēti jamie jau ir no vasaras sākuma, tikai agrāk "rokas nedagāja"), kuru daudzums ikurāt aizpilda vienu 20l emaljēto katlu (note to self: mazākais no abiem), saberam kārtās ar 3 kg cukura un ļaujam jamiem lēnām atkust (diennaktis divas, tā sanāca).
Kad rabarberi ir atkusuši un atsulojušies (piedevām sakrītoties uz aptuveni pusi), tos nokāš un biezumus, atšķaidītus ar karstu ūdeni uzkarsē, bet neuzvāra, pielej sulu un aptuveni 20 minūtes karsē nedaudz virs 60 grādiem, lai atmirst visādas kultūras.
Nokāš un nospiež sietā.
Iegūtajai sulai pievieno vēl mazliet akas ūdens (kopumā visā procesā iesaistīti aptuveni 3 litri h2o) un, kad tas viss ir padzisis, 1/3 no paciņas ar sausā vīna raugu (kurš iepriekš pēc insturktāžas atdzīvināts).
Kopā iegūti 10 litri topoša vīna (ja vajadzēs, vēl vairāk pašķaidīs nākamreiz), kamiem nedaudz vēlāk taps iebarotas vīna barības vielas, bet pagaidām ir uzlikts raudzējamais korķis.

---
rabarberi no vietējā dārza, 2 rimi maisi (lolmērvienība) vai 20 l sagrieztā un sasaldētā veidā
~3 l akas ūdens
3 kg cukura
1/3 paciņa vīna rauga fermivin PDM (paciņā 7gr)
= 10 litri

--
pagājušā rudens ābols ir neeeeeenormāli salds un jamam nedaudz sitās cauri rauga garša. Pastāv spekulācija, ka tas no ļoti nomirušā rauga, nākamajos vīnos liksim arī barības vielas.

Šogad mēs tā pavisam pieticīgi.
40 litri kopumā. (bija 4 maisi ābolu no MaKo)
Sulai pievienoti 2.2 l h2o, 3 kg cukura un niknais Lallemand Lalvin EC-1118 raugs (1 paciņa uz abām pudelēm).

Pieneņu eksperiments tika pasludināts par neglābjamu feilu. Gan jau ka tomēr citroni.

Rabarberu vīns ne tikai uzdzirkstīja, bet pa ceļam izšāva 2 pudeles (jo kāds nolēma, ka drātiņas uz korķiem vēl likt nevajagot).
15-tajā 10. tika atvērta viena. bik pa ūdeņainu un ar rauga piegršu. krāsa arī izbalējusi. ir doma, ka šito vajdzētu taisīt un dzert kā jauno vīnu, atteicīgi piesaldinot, vasarā.

nevaru nekā saprast par to pagājušā gada (ne)dzirstošo ābolu vīnu.
atvēru divas pudeles. abas pildītas no vienas un tās pašas raudzējamās pudeles. vienlaicīgi. vienlaicīgi aizkorķētas ar vienādiem korķiem un glabātas vienādos apstākļos.
viena bija klusa un rāma kā ezers, otra teica "paukš" un viegli dzirkstīja.

mazliet vīna no 10litrenes tika noliets katliņā, uzsildīts, izšķīdināts 150gr cukura. kad atdzisīs, liesim atpakaļ, paskatīsimies, ka vēl joprojām rūgst (pāris h) un pildīsim dzirkstošā vīna pudelēs. cerēsim, ka uzgāzēs. :)

Lielākajā (20L) vīna pudelē rūgšana notika ļoti lēni, mazākajā (10) tā šķita esam apstājusies pavisam.
Tādēļ vīnu pārlējām un uz 30L pievienojām vēl 2.6kg cukura, izšķīdinātus 3L ūdens.
Šķiet, vīns būs jātaisa visai salds, lai pārsistu rabarberu skābumu. bet varētu būt labs.
Iespējams, ka kopumā piegāzām mazuliet par daudz ūdens, kopējā garša varētu būt bijusi stiprāka.
Apsveru ideju pievienot mazliet dzelteno rozīņu.
Ir doma citu gadu izmantot tikai rabarberus ar sarkano mizu, lai iegūtu intensīvāku krāsu. Un vispār kaut kādus saldās šķirnes rabarberus derētu atrast (tādi tak ir, ne?)

līdz pieneņu eksperimentam šovakar roķeles nedastiepās.

pīlādžu vīns ir iznācis rūgtens. bet ļoti labs arīdzan.
atšķaidot ar gāzētu minerālūdeni garšo kā viegli tonikveidīga limonāde.

vēl par šo gadu ir jāpiebilst, ka esam advancējušies- ir iepirkti koka korķi un speciāls aizkorķētājs. + vēl mums ir superpoļu ražojuma (viss no depo) vīna pudeļu korķu uzmaviņas. šie priekšmeti gan darbojas intersanti- jamie ir jākarsē, lai tie sarautos. Spoks to dara mērcot pudeles kaklu katliņā ar karstu ūdeni. pagaidām neviena vēl nav sasprāgusi. ^^
tās pudeles, kuras izdevies tā smukāk aizkorķēt gandrīz vai izskatās kā veikalā pirktas.

par dzirkstošo ābolnieku gan ziņas ir bēdīgas. nekas tur tā arī nav uzdzirkstījis. laikam raugs ne tāds šogad pielikās. tikai viena pudele viegli atgādināja kaut ko dzirkstošu, bet nu tas bija izcili mazliet.
pudeļu gādātāji droši drīkst iegūt nedzirkstošu ābolu vīnu kā paldies :) vai pēc vēlēšanās kādu pīlādzi :)

Tautas gudrības vēsta, ka pēc Jāņiem rabarberus ēst neesot labi.
Bet toties tos var mēģināt ieeksperimentēt vīnā.

pēc neliela researcha ar googles palīdzību, tika nolemts darīt šādi:
rabarberu kātus noskalo, bet nemizo.
sagriež.
liek saldētavā un sasaldē (apm diennakts).
pēcāk tādus sasaldētus krāmē katlā, kārtās ar cukuru, un ļauj viņam tur tusēt un atkust (apm 2 - 3 diennaktis). *(uz 12 kg rabarberu 5 kg cukura).
šinī brīdī daži avoti iesaka ar siltu ūdeni skalot radušos sīrupu nost un tālāk jamo izmantot raudzēšanai, bet pašus rabarberus neaiztikt. citi savukārt iesaka izspiest no rabarberiem visu, ko var. lich plāno pārliet rabarberiem un to radītajai sulai karstu ūdeni, pielikt raugu un tad ļaut tam visam tusēt kādu nedēļu, pirms nokāst un ievietot vīna raudzējamajā pudelē.
finālā tika darīts tā, ka rabarberiem nospiesta radusies sula, ķeskas noskalotas ar ūdeni un nospiestas vēlreiz, pēcāk pievienots ūdens, cukurs un raugs: 3 kg cukura
ec1118, pievieno ūdeni līdz 30 l koptilpumam.
proporcijas piefiksēšu, kad līdz tam tiksim. pagaidām vien piebildīšu, ka rabarberi esot visai bagātīgi jāšķaida ar ūdeni. un to, ka mums ir ielikti nosalt 12 kg sagrieztu rabarberu.

pie viena der piebilst, ka šodien plānojas pārliet pieneņu vīnu, kas vēl joprojām dzīvo raudzējamajā pudelē, kopā ar citronu. atstāsim to, lai rūgst tālāk, tikai nu jau bez citrona.

6 dienas pēc ielikšanas, kuru sākumā vīns burbuļoja kā traks, tas ir gandrīz vai apstājies.
tika atsūknētā daļa topošā vīna, uzkarsēta un tajā izšķīdināts mazliet virs 1 kg cukura.
kad padzisīs, cukurs tiks liets atpakaļ raudzējamajā pudelē un tiks likts virsū korķis, lai turpinātu rūgšanas procesu
upd. nākamajā rītā pēc cukura pielikšanas vīns ir atsācis visai jestri rūgt (pudeles korķis burbuļo it bieži)