zintish

pilnu iepirkumu maisu standarta izmēra ar pīlādžiem attīra un iztvaicē. ķeskas saglabā. āboli- ne pārāk sulīgi, gandrīz vai pilns "kartupeļu" maiss.
Par cik šogad bija problēmas ar ābolu atrašanu, sulu ņēmēm, kādu varējām dabūt = tā bija tvaicēta ābolu sula, 19 l kopumā.

Pudele I: 2 l tvaicētas pīlādžu sulas + 5.7 l ūdens + 9.5 l tvaicētas ābolu sulas

Pudele II: 4,8 l ūdens + ķeskas no tvaicētajiem pīlādžiem (gandrīz visas, viegli pastampātas) + 9.5 l tvaicētas ābolu sulas

cukura saturs sulā = 52 gr/ litrs (5.2%)
= uz 20 l vīna 2 kg cukura + 1 l ūdens

uz 2 x 20 l pudelēm 1.5 paciņa fermivin pdm rauga (brūnganais, arī dzirkstošajiem)

nolējām rabarberu vīnu nost no nogulsnēm, piegāzām 1 litru ūdnes + 1 kg cukura + biovin barības vielas "pozywka kombi dla drozdzy winiarskich"

apraksts par to, kā 2. reizi tiek darīts rabarberu vīns. 1. solis.

Tad mēs ņemam 2 rimi maisus ar visām mizām sagrieztu, saldētu rabarberu (saldēti jamie jau ir no vasaras sākuma, tikai agrāk "rokas nedagāja"), kuru daudzums ikurāt aizpilda vienu 20l emaljēto katlu (note to self: mazākais no abiem), saberam kārtās ar 3 kg cukura un ļaujam jamiem lēnām atkust (diennaktis divas, tā sanāca).
Kad rabarberi ir atkusuši un atsulojušies (piedevām sakrītoties uz aptuveni pusi), tos nokāš un biezumus, atšķaidītus ar karstu ūdeni uzkarsē, bet neuzvāra, pielej sulu un aptuveni 20 minūtes karsē nedaudz virs 60 grādiem, lai atmirst visādas kultūras.
Nokāš un nospiež sietā.
Iegūtajai sulai pievieno vēl mazliet akas ūdens (kopumā visā procesā iesaistīti aptuveni 3 litri h2o) un, kad tas viss ir padzisis, 1/3 no paciņas ar sausā vīna raugu (kurš iepriekš pēc insturktāžas atdzīvināts).
Kopā iegūti 10 litri topoša vīna (ja vajadzēs, vēl vairāk pašķaidīs nākamreiz), kamiem nedaudz vēlāk taps iebarotas vīna barības vielas, bet pagaidām ir uzlikts raudzējamais korķis.

---
rabarberi no vietējā dārza, 2 rimi maisi (lolmērvienība) vai 20 l sagrieztā un sasaldētā veidā
~3 l akas ūdens
3 kg cukura
1/3 paciņa vīna rauga fermivin PDM (paciņā 7gr)
= 10 litri

--
pagājušā rudens ābols ir neeeeeenormāli salds un jamam nedaudz sitās cauri rauga garša. Pastāv spekulācija, ka tas no ļoti nomirušā rauga, nākamajos vīnos liksim arī barības vielas.

sarīvē 350gr siera, tipa kreivijas.
sajauc ar paciņu (250gr) majonēzes.
iesit 2 olas.
visu labi sajauc.
garšvielas pēc vēlēšanās (tējkarote adžikas, 1/2 tējk karija, 1/2 tējk maltu melno piparu, bik kajenas piparu)
krāmē uz baltmaizes un cep cepeškrāsnī, līdz patīk kā izskatās.

UPD: vairāk asuma!

PS. vino tags = dēļ comenta

Šogad mēs tā pavisam pieticīgi.
40 litri kopumā. (bija 4 maisi ābolu no MaKo)
Sulai pievienoti 2.2 l h2o, 3 kg cukura un niknais Lallemand Lalvin EC-1118 raugs (1 paciņa uz abām pudelēm).

Pieneņu eksperiments tika pasludināts par neglābjamu feilu. Gan jau ka tomēr citroni.

Rabarberu vīns ne tikai uzdzirkstīja, bet pa ceļam izšāva 2 pudeles (jo kāds nolēma, ka drātiņas uz korķiem vēl likt nevajagot).
15-tajā 10. tika atvērta viena. bik pa ūdeņainu un ar rauga piegršu. krāsa arī izbalējusi. ir doma, ka šito vajdzētu taisīt un dzert kā jauno vīnu, atteicīgi piesaldinot, vasarā.

nevaru nekā saprast par to pagājušā gada (ne)dzirstošo ābolu vīnu.
atvēru divas pudeles. abas pildītas no vienas un tās pašas raudzējamās pudeles. vienlaicīgi. vienlaicīgi aizkorķētas ar vienādiem korķiem un glabātas vienādos apstākļos.
viena bija klusa un rāma kā ezers, otra teica "paukš" un viegli dzirkstīja.

mazliet vīna no 10litrenes tika noliets katliņā, uzsildīts, izšķīdināts 150gr cukura. kad atdzisīs, liesim atpakaļ, paskatīsimies, ka vēl joprojām rūgst (pāris h) un pildīsim dzirkstošā vīna pudelēs. cerēsim, ka uzgāzēs. :)

Lielākajā (20L) vīna pudelē rūgšana notika ļoti lēni, mazākajā (10) tā šķita esam apstājusies pavisam.
Tādēļ vīnu pārlējām un uz 30L pievienojām vēl 2.6kg cukura, izšķīdinātus 3L ūdens.
Šķiet, vīns būs jātaisa visai salds, lai pārsistu rabarberu skābumu. bet varētu būt labs.
Iespējams, ka kopumā piegāzām mazuliet par daudz ūdens, kopējā garša varētu būt bijusi stiprāka.
Apsveru ideju pievienot mazliet dzelteno rozīņu.
Ir doma citu gadu izmantot tikai rabarberus ar sarkano mizu, lai iegūtu intensīvāku krāsu. Un vispār kaut kādus saldās šķirnes rabarberus derētu atrast (tādi tak ir, ne?)

līdz pieneņu eksperimentam šovakar roķeles nedastiepās.

pīlādžu vīns ir iznācis rūgtens. bet ļoti labs arīdzan.
atšķaidot ar gāzētu minerālūdeni garšo kā viegli tonikveidīga limonāde.

vēl par šo gadu ir jāpiebilst, ka esam advancējušies- ir iepirkti koka korķi un speciāls aizkorķētājs. + vēl mums ir superpoļu ražojuma (viss no depo) vīna pudeļu korķu uzmaviņas. šie priekšmeti gan darbojas intersanti- jamie ir jākarsē, lai tie sarautos. Spoks to dara mērcot pudeles kaklu katliņā ar karstu ūdeni. pagaidām neviena vēl nav sasprāgusi. ^^
tās pudeles, kuras izdevies tā smukāk aizkorķēt gandrīz vai izskatās kā veikalā pirktas.

par dzirkstošo ābolnieku gan ziņas ir bēdīgas. nekas tur tā arī nav uzdzirkstījis. laikam raugs ne tāds šogad pielikās. tikai viena pudele viegli atgādināja kaut ko dzirkstošu, bet nu tas bija izcili mazliet.
pudeļu gādātāji droši drīkst iegūt nedzirkstošu ābolu vīnu kā paldies :) vai pēc vēlēšanās kādu pīlādzi :)

Tautas gudrības vēsta, ka pēc Jāņiem rabarberus ēst neesot labi.
Bet toties tos var mēģināt ieeksperimentēt vīnā.

pēc neliela researcha ar googles palīdzību, tika nolemts darīt šādi:
rabarberu kātus noskalo, bet nemizo.
sagriež.
liek saldētavā un sasaldē (apm diennakts).
pēcāk tādus sasaldētus krāmē katlā, kārtās ar cukuru, un ļauj viņam tur tusēt un atkust (apm 2 - 3 diennaktis). *(uz 12 kg rabarberu 5 kg cukura).
šinī brīdī daži avoti iesaka ar siltu ūdeni skalot radušos sīrupu nost un tālāk jamo izmantot raudzēšanai, bet pašus rabarberus neaiztikt. citi savukārt iesaka izspiest no rabarberiem visu, ko var. lich plāno pārliet rabarberiem un to radītajai sulai karstu ūdeni, pielikt raugu un tad ļaut tam visam tusēt kādu nedēļu, pirms nokāst un ievietot vīna raudzējamajā pudelē.
finālā tika darīts tā, ka rabarberiem nospiesta radusies sula, ķeskas noskalotas ar ūdeni un nospiestas vēlreiz, pēcāk pievienots ūdens, cukurs un raugs: 3 kg cukura
ec1118, pievieno ūdeni līdz 30 l koptilpumam.
proporcijas piefiksēšu, kad līdz tam tiksim. pagaidām vien piebildīšu, ka rabarberi esot visai bagātīgi jāšķaida ar ūdeni. un to, ka mums ir ielikti nosalt 12 kg sagrieztu rabarberu.

pie viena der piebilst, ka šodien plānojas pārliet pieneņu vīnu, kas vēl joprojām dzīvo raudzējamajā pudelē, kopā ar citronu. atstāsim to, lai rūgst tālāk, tikai nu jau bez citrona.

6 dienas pēc ielikšanas, kuru sākumā vīns burbuļoja kā traks, tas ir gandrīz vai apstājies.
tika atsūknētā daļa topošā vīna, uzkarsēta un tajā izšķīdināts mazliet virs 1 kg cukura.
kad padzisīs, cukurs tiks liets atpakaļ raudzējamajā pudelē un tiks likts virsū korķis, lai turpinātu rūgšanas procesu
upd. nākamajā rītā pēc cukura pielikšanas vīns ir atsācis visai jestri rūgt (pudeles korķis burbuļo it bieži)

pieneņu susla, kad nokāsta pēc aptuveni diennakts noturēšanas, esot vairāk smirdējusi, nekā smaržojusi ^^
tai tika pievienoti 7.5 citroni, sagraizīti un bez mizām, paciņa sausā vīna rauga un vīna barības vielu, poļu ražojuma, iepirkti depo, kāds litrs ūdens, pāris kg cukura un pāris karotes medus.
tam visam būs rūgt vīna raudzējamajā pudelē ar speciālo korķi kādus mēnešus 3.

Šodien tika veikta pirmā darbība ciklā "eksperiments ar pieneņu vīnu".
Ir salasīti aptuveni 3 kg pieneņu ziedu.
Tie tiks iemērkti 10 litros verdoša ūdens
un noturēti kādu laiku. (teorētiski diennakti).
apraksts sekos.
Ideja no šejienes

Kaut kā vienā brīdī šķita, ka to dzirkstošā vīna pudeļu būs nemērā daudz.
tad, kad jamās tika izmazgātas un sakrāmētas 1 rindā, nemaz tik daduz nesanāca.
ohh well, tagad tik saliet un aizkorķēt.
bik žēl, ka lielā raudzējamā pudele, kura man garšoja vislabāk (lepni dēvēsim to par bin #4) vēl nav tā īsti ieskrējusies.
un vēl 1 piezīme ir par raugu: pagājušajā gadā mēs daļai likām šampanieša raugu, šajā gadā visām ir "vīna raugs". es jau domāju, ka uzgāzēs vienalga.

+ raugs un cukurs ir jāliek uzreiz. šogad to atstājām uz nākamo dienu, un man šķiet, ka 1 no lielajām pudelēm ir saaudzējusi sevī ko citu ar. mok kādam ir gadījies saskarties?: tādas bālgani puscaurspīdīgas figņas peld pa pudeles virsu, ne ar ko citu kā ar mākoņiem tā īsti salīdzināt pēc izskata nesanāk, ar tendenci pēc laika nosēsties. kad pēdējā reizē tā figņa tika līdz ar duļķēm nolieta (gan jau ka nolejot arī nosēdušos raugu, ja tur tāds vēl dzīvoja), minētā pudele vairs nav atsākusi rūgt vispār.

vīns tiek pērliets 2. reizi. un pielikts cukurs.
0.6kg cukura uz katriem 10 litriem vīna.

pēc kādas nedēļas liksim pudelēs dzirkstošo. ja kāds ir dzirkstošā vīna pudeles savācis, drīkst pieteikties. bet ja nav, ar nav traki. :)

vīns jau kādu laiciņu bija pārstājis rūgt (sākot no 2 līdz 1 nedēļu atpakaļ, kā kura pudele). bet nesanāca laika tam pieķerties.
tagad tas ir pārliets (faktiski, notecināts caur plastmasas šļauciņu no pamatpudeles citā traukā, atstājot nogulsnes, tad nogulsnes izlej, pamatpudeli izmazgā (bet bez jebkādiem mazgāšanas līdzekļiem, tie nogalina baktērijas) un vīnu salej atpakaļ raudzējamā traukā.
tiek vārīts cukura sīrups attiecībā 4.5 kg cukurs : 3.2 l ūdens (ar šo sanāk pilns katliņš :) = 6 l cukurūdens)
kad tas atdzisis, cukuru lej klāt topošajam vīnam, 0.8 l cukurūdens uz 10 l vīna.
vīnu atkal aiztaisa ar spaciālajiem raudzējamajiem korķiem, kas nostiprināti ar plastilīnu.
tusē viņš istabas temperatūrā, gaismā parastajā.
Spoks uzskata, ka rūgšana atsāksies, tiklīdz būs pielikts kārtējais cukurs un ka papildus raugu tam nevajag.

P.S. plastmasas korķi un drātis dzirkstošajam vīnam tika iepirkti www.majasvins.lv

Šodien savukārt tika iegādāts vīna raugs (pirkts iekš http://www.mansdarzs.com/ , ne gluži tas lētākais variants, bet tur tok bija zināms, ka viņu var atrast).
Ir nolemts uz 130L + 20L pīlāžu eksperimenta ar ābolu sulas piejaukumu likt 3 paciņas rauga (kas gan kopumā esot max 75 litriem paredzēts daudzums), ja nerūgs, būs jāpievieno vēl. nezinu kāpēc tā. nopirkās 3 paciņas :)
Cukurs tiek izšķīdināts ūdenī: 8kg cukura : 5.4 l ūdens. tas tiks līdzīgi izdalīts uz 130 litriem (bez pīlādžiem).
Tā pat šogad tiek mērīts sulas saldums un rēķināts, cik grādīgs vīns sanāks no pašas sulas salduma + pieliktā cukura daudzuma.
vidējais blīvuma rādītājs bez cukura bija 1040.
pēcāk pudeles tiks aizkorķētas, ķorķī iestiprinot speciālu caurulīti, pa kuru gaiss tiek ārā, bet netiek iekšā. korķi tiks noblīvēti ar plastilīnu.
vīns rūgs istabā parastajā- attiecīgi bik virs 20 grādu siltumā.
plānots cukuru pievienot vēl 2 reizes.

pīlādžu eksperiments:
20l pudele:
1/4 ābolu, 1/4 pīlādžu, 2kg cukura, pārējais ūdens

ko gan tādu jautru varētu sadarīt burvīgā svētdienas dienā?
griezt ābolus, ne tikai līdz "baltajām pelītēm", bet gan līdz koši oranžām, kuras finālā vēl uzdejo džigu.
ne tikai mana naža turamā (labā) roka nejauki sāp un velkas krampjos- uz jamās ir arī izveidojies zilums (!)
pagājšgad bija tulznas.

kopā mums bija ~ 7 1/2 lielie maisi ar āboliem. būs 130l vīna + pīlādžu eksperiments (iekš 20litrenes).
āboli tika lasīti ar domu- ne vairāk kā 1/3 bojāti. bet bojāti bija.
griezām tos un spiedām sulu nākamajā dienā pēc lasīšanas. to vajadzētu ievērot arī citus gadus. jo atkritumu bija ievērojami mazāk, kā pagājušajā gadā, kad ābolus griezām un sulu spiedām nedēļu vēlāk.
ja pagājušā gada ābolu apstrādes laiks bija 11 stundas, tad šā gada laiks ir 10
tikai- pagājšgad tie bija 70 litri topošā vīna. šogad 130 +20
jāsaka, šāds ābolu daudzums tomēr ir visai killeris. + vēl ir skaidrs, ka jācenšas šīs atrakcijas izvērst sestdienā lai sekotu kaut cik brīva nākamā diena.
vai jāiegūst palīgā vēl kāds trešais. vai vēl vēlamāk- kādi divi cilvēki. lai vai kā, izpriecu ir maz un darbs sanāk grūts, + tā sekas jūtamas dažādās sāpošās maliņās vēl nākamajā dienā (es piemēram neesmu spējīga nazi paņemt rokā pat lai sieru nogrieztu, lol).

Bildes

30. oktobris tomēr laikam ir mazuliet par vēlu ābolu lasīšanai.
lai gan, atkarīgs no šķirnes, protams.
zem dažiem kokiem bija vairāk puvušo, nekā vēl lietojamu.
bet riktīgie rudens āboli, lai arī krituši, praktiski nebija sākuši bojāties.
šoreiz hip hip urā iet tantei pat atļauju aplasīt viņas ābeles.
kopējais daudzums: 6 kartupeļu maisi (mūsdienīgie) + 6 rimi maisi. (protams, tas viss tik pilns, ka var to maisu panest ar, ne gluži līdz ūkai).
domājams, mēs iztiksim bez svara noteikšanas.
šķirošana, mazgāšana un sulas spiešana rīt.
šodien ir pilnīgs enerģijas izsīkums

P.S.tomēr braukt tālāk kā 100km no rīgas pēc āboliem nav prātīgi.

hmm.. ja būtu saulains laiks, rīt varētu doties meklēt pieneņu pļavu un paeksperimentēt...
google ir tavs draugs un var iegūt plašu stāstveida aprakstu- kā to dara
http://www.darzsundrava.lv/?article=7680
jeb pavisam īsu un kodolīgu tekstu
http://www.receptes.lv/receptes/pienenu-vins/
kā arī variācijas par tēmu
http://virtuve.calis.lv/receptes/dzerieni/alkoholiskie/likieri-vini/pienenu-vins-i/

var būt kādam ir pieredze ar pieneņu vīnu?

tiko vēl nozvejojās ideja par medus pievienošanu. tas gan izklausās drusk kreizi.. hmm..