zintish

pieneņu susla, kad nokāsta pēc aptuveni diennakts noturēšanas, esot vairāk smirdējusi, nekā smaržojusi ^^
tai tika pievienoti 7.5 citroni, sagraizīti un bez mizām, paciņa sausā vīna rauga un vīna barības vielu, poļu ražojuma, iepirkti depo, kāds litrs ūdens, pāris kg cukura un pāris karotes medus.
tam visam būs rūgt vīna raudzējamajā pudelē ar speciālo korķi kādus mēnešus 3.

Šodien tika veikta pirmā darbība ciklā "eksperiments ar pieneņu vīnu".
Ir salasīti aptuveni 3 kg pieneņu ziedu.
Tie tiks iemērkti 10 litros verdoša ūdens
un noturēti kādu laiku. (teorētiski diennakti).
apraksts sekos.
Ideja no šejienes

Kaut kā vienā brīdī šķita, ka to dzirkstošā vīna pudeļu būs nemērā daudz.
tad, kad jamās tika izmazgātas un sakrāmētas 1 rindā, nemaz tik daduz nesanāca.
ohh well, tagad tik saliet un aizkorķēt.
bik žēl, ka lielā raudzējamā pudele, kura man garšoja vislabāk (lepni dēvēsim to par bin #4) vēl nav tā īsti ieskrējusies.
un vēl 1 piezīme ir par raugu: pagājušajā gadā mēs daļai likām šampanieša raugu, šajā gadā visām ir "vīna raugs". es jau domāju, ka uzgāzēs vienalga.

+ raugs un cukurs ir jāliek uzreiz. šogad to atstājām uz nākamo dienu, un man šķiet, ka 1 no lielajām pudelēm ir saaudzējusi sevī ko citu ar. mok kādam ir gadījies saskarties?: tādas bālgani puscaurspīdīgas figņas peld pa pudeles virsu, ne ar ko citu kā ar mākoņiem tā īsti salīdzināt pēc izskata nesanāk, ar tendenci pēc laika nosēsties. kad pēdējā reizē tā figņa tika līdz ar duļķēm nolieta (gan jau ka nolejot arī nosēdušos raugu, ja tur tāds vēl dzīvoja), minētā pudele vairs nav atsākusi rūgt vispār.

vīns tiek pērliets 2. reizi. un pielikts cukurs.
0.6kg cukura uz katriem 10 litriem vīna.

pēc kādas nedēļas liksim pudelēs dzirkstošo. ja kāds ir dzirkstošā vīna pudeles savācis, drīkst pieteikties. bet ja nav, ar nav traki. :)

vīns jau kādu laiciņu bija pārstājis rūgt (sākot no 2 līdz 1 nedēļu atpakaļ, kā kura pudele). bet nesanāca laika tam pieķerties.
tagad tas ir pārliets (faktiski, notecināts caur plastmasas šļauciņu no pamatpudeles citā traukā, atstājot nogulsnes, tad nogulsnes izlej, pamatpudeli izmazgā (bet bez jebkādiem mazgāšanas līdzekļiem, tie nogalina baktērijas) un vīnu salej atpakaļ raudzējamā traukā.
tiek vārīts cukura sīrups attiecībā 4.5 kg cukurs : 3.2 l ūdens (ar šo sanāk pilns katliņš :) = 6 l cukurūdens)
kad tas atdzisis, cukuru lej klāt topošajam vīnam, 0.8 l cukurūdens uz 10 l vīna.
vīnu atkal aiztaisa ar spaciālajiem raudzējamajiem korķiem, kas nostiprināti ar plastilīnu.
tusē viņš istabas temperatūrā, gaismā parastajā.
Spoks uzskata, ka rūgšana atsāksies, tiklīdz būs pielikts kārtējais cukurs un ka papildus raugu tam nevajag.

P.S. plastmasas korķi un drātis dzirkstošajam vīnam tika iepirkti www.majasvins.lv

Šodien savukārt tika iegādāts vīna raugs (pirkts iekš http://www.mansdarzs.com/ , ne gluži tas lētākais variants, bet tur tok bija zināms, ka viņu var atrast).
Ir nolemts uz 130L + 20L pīlāžu eksperimenta ar ābolu sulas piejaukumu likt 3 paciņas rauga (kas gan kopumā esot max 75 litriem paredzēts daudzums), ja nerūgs, būs jāpievieno vēl. nezinu kāpēc tā. nopirkās 3 paciņas :)
Cukurs tiek izšķīdināts ūdenī: 8kg cukura : 5.4 l ūdens. tas tiks līdzīgi izdalīts uz 130 litriem (bez pīlādžiem).
Tā pat šogad tiek mērīts sulas saldums un rēķināts, cik grādīgs vīns sanāks no pašas sulas salduma + pieliktā cukura daudzuma.
vidējais blīvuma rādītājs bez cukura bija 1040.
pēcāk pudeles tiks aizkorķētas, ķorķī iestiprinot speciālu caurulīti, pa kuru gaiss tiek ārā, bet netiek iekšā. korķi tiks noblīvēti ar plastilīnu.
vīns rūgs istabā parastajā- attiecīgi bik virs 20 grādu siltumā.
plānots cukuru pievienot vēl 2 reizes.

pīlādžu eksperiments:
20l pudele:
1/4 ābolu, 1/4 pīlādžu, 2kg cukura, pārējais ūdens

ko gan tādu jautru varētu sadarīt burvīgā svētdienas dienā?
griezt ābolus, ne tikai līdz "baltajām pelītēm", bet gan līdz koši oranžām, kuras finālā vēl uzdejo džigu.
ne tikai mana naža turamā (labā) roka nejauki sāp un velkas krampjos- uz jamās ir arī izveidojies zilums (!)
pagājšgad bija tulznas.

kopā mums bija ~ 7 1/2 lielie maisi ar āboliem. būs 130l vīna + pīlādžu eksperiments (iekš 20litrenes).
āboli tika lasīti ar domu- ne vairāk kā 1/3 bojāti. bet bojāti bija.
griezām tos un spiedām sulu nākamajā dienā pēc lasīšanas. to vajadzētu ievērot arī citus gadus. jo atkritumu bija ievērojami mazāk, kā pagājušajā gadā, kad ābolus griezām un sulu spiedām nedēļu vēlāk.
ja pagājušā gada ābolu apstrādes laiks bija 11 stundas, tad šā gada laiks ir 10
tikai- pagājšgad tie bija 70 litri topošā vīna. šogad 130 +20
jāsaka, šāds ābolu daudzums tomēr ir visai killeris. + vēl ir skaidrs, ka jācenšas šīs atrakcijas izvērst sestdienā lai sekotu kaut cik brīva nākamā diena.
vai jāiegūst palīgā vēl kāds trešais. vai vēl vēlamāk- kādi divi cilvēki. lai vai kā, izpriecu ir maz un darbs sanāk grūts, + tā sekas jūtamas dažādās sāpošās maliņās vēl nākamajā dienā (es piemēram neesmu spējīga nazi paņemt rokā pat lai sieru nogrieztu, lol).

Bildes

30. oktobris tomēr laikam ir mazuliet par vēlu ābolu lasīšanai.
lai gan, atkarīgs no šķirnes, protams.
zem dažiem kokiem bija vairāk puvušo, nekā vēl lietojamu.
bet riktīgie rudens āboli, lai arī krituši, praktiski nebija sākuši bojāties.
šoreiz hip hip urā iet tantei pat atļauju aplasīt viņas ābeles.
kopējais daudzums: 6 kartupeļu maisi (mūsdienīgie) + 6 rimi maisi. (protams, tas viss tik pilns, ka var to maisu panest ar, ne gluži līdz ūkai).
domājams, mēs iztiksim bez svara noteikšanas.
šķirošana, mazgāšana un sulas spiešana rīt.
šodien ir pilnīgs enerģijas izsīkums

P.S.tomēr braukt tālāk kā 100km no rīgas pēc āboliem nav prātīgi.

hmm.. ja būtu saulains laiks, rīt varētu doties meklēt pieneņu pļavu un paeksperimentēt...
google ir tavs draugs un var iegūt plašu stāstveida aprakstu- kā to dara
http://www.darzsundrava.lv/?article=7680
jeb pavisam īsu un kodolīgu tekstu
http://www.receptes.lv/receptes/pienenu-vins/
kā arī variācijas par tēmu
http://virtuve.calis.lv/receptes/dzerieni/alkoholiskie/likieri-vini/pienenu-vins-i/

var būt kādam ir pieredze ar pieneņu vīnu?

tiko vēl nozvejojās ideja par medus pievienošanu. tas gan izklausās drusk kreizi.. hmm..

field testi ir pierādījuši, ka minētā dzēriena lietošana neizraisa galvassāpes vai kādas citas nelāgas sajūtas nākamajā dienā.

lieldienas ir labs iemesls, lai nogaršotu pagājušā rudens ražojumu.
ir! par spīti visām bažām, ir! dzirkstošais vīns dzirkstī un garšo pat ļoti labi!
šinī brīdī ir tikai 1 nožēla- ka toreiz aizmirsām savākt visas jaungada gaidīšanas procesā iztukšotās šampja pudeles, tādejādi iegūstot vairāk šī dzēriena pildījumu.
bet nu- šis bija pirmais gads un pirmais mēģinājums. well do more and even better :)

(par saldumu- šķiet, finālā tā ir kripatu par daudz. bet then again- rūgšanas process vēl tā kā gluži nav apstājies. guess, bik mazāk cukura nākmareiz)

tā kā tagad cukurs tiks likts klāt tikai, ja vajadzēs saldumu, podvedom itogi.
uz 70 l kopējā tilpuma (visai saldu ābolu) tika pievienots kopā apm 15- 20 l avota ūdens un 13 kg cukura (attiecīgi katrā reizē 5, 4 un 4)
vai pēdējais cukurs izrūgs līdz galam, to redzēsim vēlāk

kaut kad ap ziemassvētkiem vīns bija izrūdzis tik tālu, ka vairs īpaši neburbuļoja.
tad mēs izvērsām degustāciju un pie viena piegāzām pēdējo rūgstamā cukura tūri- 4 kg uz 70 litriem (sīrupa paskatā).
problēma bija uzminēt, cik tieši daudz alko iekš vīna jau ir sanācis.
ar cukura mērāmo agregātu noskaitdrojām tik vien to, ka cukurs esot uz 0 :)
viena no 20litrīgajām man patika vislabāk. ne par skābu, ne par rūgtu. īstenībā ideāls materiāls sausajam vīniņam (tik tagad atliek cerēt, ka pēdējā piegāzuma cukurs tomēr nav bijis par daudz- aka vēl izrūgs viss, nevis paliks, padarot to par saldo vīniņu).
otra 20litrīgā gan sanāca mazuliet feils. slikts viņš nav, bet tā garša ir ar tādu kā sīvumu un nedaudz šķietami ūdeņaina. pašās beigās mums neznokurienes bija ienākušies tādi mazi zaļi nekādi ābolīši. ar domu- lai vīns nesanāk pliekani saldens piegāzām arī tos zaļos mežeņus (vai kas nu tur jamie bija). laikam tomēr citu reizi ar to jābūt uzmanīgākiem.
30litrīgajai tika likts klāt tā saucamais "shampanieša" raugs (tas īstenībā nebija speciāli- vnk mūsu lietošanā atradās arī tāds). un jā, jams ar šķiet materiāls dzirkstošam vīniņam.
nolēmām ļaut viņam mazliet "ieskrieties" pēc pēdējās cukura pievienošanas un tad pamēģināt, kas sanāks, ja to salies pa shampanieša pudelēm un ļaus pēdējo reizi izrūgt jau pudelē, zem korķa (idejiski jāsanāk dzirkstošam vīnam).
tad nu šovakar salējām vīniņu no 30litrenes pa 12 pudelēm. vairāk šampja pudeļu pa perimetru vnk neatradās. nedaduz iepīkums, ka neiedomājamies savākt tukšās šampja pudeles, dodoties mājup no jaungada svinībām. bet no otras puses- šis tomēr ir eksperiments, nevar nemaz zināt, kas sanāks.
pudelēs atstāts nedaudz brīvas vietas. uzlikti padomjlaika stila plastmasas šampanieša korķi. no drātiņām uzpīts drošinātājs.
liksim pagaidām tanī pašā iztabā, kur lielās pudeles rūgst (apm 20 grādi pēc celsija).
pēcāk jau skatīsies, kas tur sanāks.
kas mani nedaudz uztrauc, ir, ka process pēc pēdējā cukura ir aizgājis nemērā lēns. es gan vīna raudzēšanā piedalos pirmo reizi, bet šķiet, ka nu jau pārāk lēns. un ka no tā dzirkstošā nekas daudz vairs neuzdzirkstīs.
var būt citu reizi jāpilda pudelēs nedaudz agrāk

es klāt pie nākamā procesa soļa (tā, kas iestājas, kad pirmais cukurs izrūdzis, ij pudeles vairs gaisa burbulīšus caur speciālo korķi nedzen) nebiju, tādēļ vēsturei piefiksējam aprakstu, kas šeit: http://klab.lv/users/lich/12927.html?

11 stundas no vietas (izņemot 2x foodpauzes) chakarēties ar āboļiem - mjaa...

mumsamējais process tapa automatizeets ar es nez cik seniem un nez kā lai jamos nosauc agregrātiem.
abolus šķaidīja tāds motorizēts cilindrs, ar tip itkā izbīdītām naglu galviņām uz apakšējās, griezošās ripas. un šķirbu starp šo ripu un cilindra sienu- kas saskaidots pietiekami smalki, izbirst cauri.
to, kas saēvelējies, iepilda stingra auduma maisā un presē speciālā sulas presē, ar vītni uz leju griežams pasākums.
mans pirmais viedoklis par tēmu bija: heij, tie āboli tak nav sašķērēti pietiekami- ja grieztu smalkāk, notieikti varētu vairāk sulas iegūt!
bet pēcāk secināju, ka laikam tomēr tas viss ir labi pārdomāts. tamējā sula sanāca smukā daudzumā.
un vēl, kas ne mazsvarīgi, tas aparāts nešķaidīja ābolu sēkliņas. līdz ar to jamos tikai vajadzēja sagriezt x 4 ij puvumus izgriezt, un tad jau varēja skaidot.
(ar šito gan mums bik feils sanāca. jo kādas pirmās 3 porcijas mēs cītīgi griezām arī serdītes ārā. tik tad iedomājāmies, ka jāmēģina laist ar visām sēklām. labi, ka tā. savādāk mēs līdz rītam ķēpātos.)
ar visu to, pasākims, ieslaitot cukura sīrupa un rauga pievienošanu, aizņēma visu dienu līdz vēlai naktij.
un nē, es vairāk negribu neko dzirdēt par ābolu griešanu kādu laiciņu.
redzēs, kas sanāks.
bija 4 ne līdz ūkai pilni maisi ar āboliem, ko ievācām pag. nedēļ (noturot jamos nedēļu, bija labs birums iepuvusho, man domāt kritušos šitik ilgi turēt tomēr nav labi), + vēl vairākas kastes da spaiņi papildražas no citiem avotiem. finālā ir ietaisītas 2x 20 un 1x 30 L pudeles rūgšanai.
aptuveni 1/5 (jeb pat sestā?) katrai klāt ir ūdens. uz visām līdzīgi izdalīti 5 litri cukura. un klāt vekalā pirkts poļu ražojuma vīna raugs (sausais, no paciņas).

(ir ar 1 3litrene sulas parastās, kamējā gaida braucienu pie mako un putnelis`a kādā no tuvējām nedēļas nogalēm)

un vēl ir nogurums. bezgalīgs un neizmērojams..

5dienas vakarā (or- naktī) savācām 4 maisus ābolu no mako un putnelisa.
šodien (jo vakar bija interesantākas lietas, ko darīt), jamie ir nomazgāti un sabērti uz grīdas apžūt.
ņemot vērā darba nedēļas aizpildījumu, sulu plānojas spiest ne ātrāk kā 6dien pa dienu.
tik nav ne jausmas, cik sulas šis ābolu daudzums izdos. vai ir jāievāc vēl āboli? vai vnk jāskatās, kas sanāks sestdien?
jūtu, ka būs briesmīgi, kad tas kvantums būs jāgriež un jāspiež...