zintish

field testi ir pierādījuši, ka minētā dzēriena lietošana neizraisa galvassāpes vai kādas citas nelāgas sajūtas nākamajā dienā.

lieldienas ir labs iemesls, lai nogaršotu pagājušā rudens ražojumu.
ir! par spīti visām bažām, ir! dzirkstošais vīns dzirkstī un garšo pat ļoti labi!
šinī brīdī ir tikai 1 nožēla- ka toreiz aizmirsām savākt visas jaungada gaidīšanas procesā iztukšotās šampja pudeles, tādejādi iegūstot vairāk šī dzēriena pildījumu.
bet nu- šis bija pirmais gads un pirmais mēģinājums. well do more and even better :)

(par saldumu- šķiet, finālā tā ir kripatu par daudz. bet then again- rūgšanas process vēl tā kā gluži nav apstājies. guess, bik mazāk cukura nākmareiz)

tā kā tagad cukurs tiks likts klāt tikai, ja vajadzēs saldumu, podvedom itogi.
uz 70 l kopējā tilpuma (visai saldu ābolu) tika pievienots kopā apm 15- 20 l avota ūdens un 13 kg cukura (attiecīgi katrā reizē 5, 4 un 4)
vai pēdējais cukurs izrūgs līdz galam, to redzēsim vēlāk

kaut kad ap ziemassvētkiem vīns bija izrūdzis tik tālu, ka vairs īpaši neburbuļoja.
tad mēs izvērsām degustāciju un pie viena piegāzām pēdējo rūgstamā cukura tūri- 4 kg uz 70 litriem (sīrupa paskatā).
problēma bija uzminēt, cik tieši daudz alko iekš vīna jau ir sanācis.
ar cukura mērāmo agregātu noskaitdrojām tik vien to, ka cukurs esot uz 0 :)
viena no 20litrīgajām man patika vislabāk. ne par skābu, ne par rūgtu. īstenībā ideāls materiāls sausajam vīniņam (tik tagad atliek cerēt, ka pēdējā piegāzuma cukurs tomēr nav bijis par daudz- aka vēl izrūgs viss, nevis paliks, padarot to par saldo vīniņu).
otra 20litrīgā gan sanāca mazuliet feils. slikts viņš nav, bet tā garša ir ar tādu kā sīvumu un nedaudz šķietami ūdeņaina. pašās beigās mums neznokurienes bija ienākušies tādi mazi zaļi nekādi ābolīši. ar domu- lai vīns nesanāk pliekani saldens piegāzām arī tos zaļos mežeņus (vai kas nu tur jamie bija). laikam tomēr citu reizi ar to jābūt uzmanīgākiem.
30litrīgajai tika likts klāt tā saucamais "shampanieša" raugs (tas īstenībā nebija speciāli- vnk mūsu lietošanā atradās arī tāds). un jā, jams ar šķiet materiāls dzirkstošam vīniņam.
nolēmām ļaut viņam mazliet "ieskrieties" pēc pēdējās cukura pievienošanas un tad pamēģināt, kas sanāks, ja to salies pa shampanieša pudelēm un ļaus pēdējo reizi izrūgt jau pudelē, zem korķa (idejiski jāsanāk dzirkstošam vīnam).
tad nu šovakar salējām vīniņu no 30litrenes pa 12 pudelēm. vairāk šampja pudeļu pa perimetru vnk neatradās. nedaduz iepīkums, ka neiedomājamies savākt tukšās šampja pudeles, dodoties mājup no jaungada svinībām. bet no otras puses- šis tomēr ir eksperiments, nevar nemaz zināt, kas sanāks.
pudelēs atstāts nedaudz brīvas vietas. uzlikti padomjlaika stila plastmasas šampanieša korķi. no drātiņām uzpīts drošinātājs.
liksim pagaidām tanī pašā iztabā, kur lielās pudeles rūgst (apm 20 grādi pēc celsija).
pēcāk jau skatīsies, kas tur sanāks.
kas mani nedaudz uztrauc, ir, ka process pēc pēdējā cukura ir aizgājis nemērā lēns. es gan vīna raudzēšanā piedalos pirmo reizi, bet šķiet, ka nu jau pārāk lēns. un ka no tā dzirkstošā nekas daudz vairs neuzdzirkstīs.
var būt citu reizi jāpilda pudelēs nedaudz agrāk

es klāt pie nākamā procesa soļa (tā, kas iestājas, kad pirmais cukurs izrūdzis, ij pudeles vairs gaisa burbulīšus caur speciālo korķi nedzen) nebiju, tādēļ vēsturei piefiksējam aprakstu, kas šeit: http://klab.lv/users/lich/12927.html?

11 stundas no vietas (izņemot 2x foodpauzes) chakarēties ar āboļiem - mjaa...

mumsamējais process tapa automatizeets ar es nez cik seniem un nez kā lai jamos nosauc agregrātiem.
abolus šķaidīja tāds motorizēts cilindrs, ar tip itkā izbīdītām naglu galviņām uz apakšējās, griezošās ripas. un šķirbu starp šo ripu un cilindra sienu- kas saskaidots pietiekami smalki, izbirst cauri.
to, kas saēvelējies, iepilda stingra auduma maisā un presē speciālā sulas presē, ar vītni uz leju griežams pasākums.
mans pirmais viedoklis par tēmu bija: heij, tie āboli tak nav sašķērēti pietiekami- ja grieztu smalkāk, notieikti varētu vairāk sulas iegūt!
bet pēcāk secināju, ka laikam tomēr tas viss ir labi pārdomāts. tamējā sula sanāca smukā daudzumā.
un vēl, kas ne mazsvarīgi, tas aparāts nešķaidīja ābolu sēkliņas. līdz ar to jamos tikai vajadzēja sagriezt x 4 ij puvumus izgriezt, un tad jau varēja skaidot.
(ar šito gan mums bik feils sanāca. jo kādas pirmās 3 porcijas mēs cītīgi griezām arī serdītes ārā. tik tad iedomājāmies, ka jāmēģina laist ar visām sēklām. labi, ka tā. savādāk mēs līdz rītam ķēpātos.)
ar visu to, pasākims, ieslaitot cukura sīrupa un rauga pievienošanu, aizņēma visu dienu līdz vēlai naktij.
un nē, es vairāk negribu neko dzirdēt par ābolu griešanu kādu laiciņu.
redzēs, kas sanāks.
bija 4 ne līdz ūkai pilni maisi ar āboliem, ko ievācām pag. nedēļ (noturot jamos nedēļu, bija labs birums iepuvusho, man domāt kritušos šitik ilgi turēt tomēr nav labi), + vēl vairākas kastes da spaiņi papildražas no citiem avotiem. finālā ir ietaisītas 2x 20 un 1x 30 L pudeles rūgšanai.
aptuveni 1/5 (jeb pat sestā?) katrai klāt ir ūdens. uz visām līdzīgi izdalīti 5 litri cukura. un klāt vekalā pirkts poļu ražojuma vīna raugs (sausais, no paciņas).

(ir ar 1 3litrene sulas parastās, kamējā gaida braucienu pie mako un putnelis`a kādā no tuvējām nedēļas nogalēm)

un vēl ir nogurums. bezgalīgs un neizmērojams..

5dienas vakarā (or- naktī) savācām 4 maisus ābolu no mako un putnelisa.
šodien (jo vakar bija interesantākas lietas, ko darīt), jamie ir nomazgāti un sabērti uz grīdas apžūt.
ņemot vērā darba nedēļas aizpildījumu, sulu plānojas spiest ne ātrāk kā 6dien pa dienu.
tik nav ne jausmas, cik sulas šis ābolu daudzums izdos. vai ir jāievāc vēl āboli? vai vnk jāskatās, kas sanāks sestdien?
jūtu, ka būs briesmīgi, kad tas kvantums būs jāgriež un jāspiež...