vai mums un jums nav draudziņš kopengāgenā, kurš varētu norādīt, vai nav kāds inčīgs mākslas notikums šajā nedēļas nogalē? izstādes atklāšana, performances, utt. Nemāku sagūglēt.

biju vakar uz kapiem. es nebiju bijusi gadiem, man liekas, ka tikai pirmo māmiņdienu pēc mammas nāves un viss.
man likās, ka arī šoreiz nevarēšu, bet bērni gāja pa priekšu, kopā ar viņiem var visu.
Fricis ļoti priecīgs kapos meklēja citus Fričus, brāļu kapos atrada piecus (viss tāds lepns).

un ir kaut kāda gruzdēšana paplašinātajā ģimenē, ka es kapakmeni neliekot. nu nevaru. un nelikšu.
kā var uzlikt.

piereģistrējos nākamgad Venēcijas pusmaratonā, jeij!

siltajā novembrī skrējieni un mierīgumi visu laiku blakus - trešdien noslimoju vienu dienu, gulēju diendusas un dzēru tējas, nākamajā dienā jau sapulces un protests, tad smaga darba diena un hospitāļi (un disene!) un sestdien uz Cēsīm ar vērienu svinēt draudzenes 40-gadus. savā airbnb ienācu ap pieciem, lūk, tā var ballēt.

(nebiju no tiem, kas toreiz klausījās HI, lai gan biju absolūti tas pats burbulis un tās pašas koncertvietas, bet, nu, neaizrāva. un neaizrauj joprojām, lai gan varu novērtēt grupā dzirdamos talantus. likumsakarīgi - mans lielākais prieks bija Rudaka disene)

skatos pirmo radiohead 2025 tūres koncertu setlistes

Maltā mani atkal pārņēma sajūta, ka es ļoti, ļoti gribētu dzīvot Itālijā.
nekas tur nav ideāls, ne sabiedrība, ne izglītības sistēma, ne apkures sezonas, utt. bet tā sajūta. nu ļoti gribu.
nolēmāt pus pa jokam, pus pa nopietnam, ka pārcelsimies pēc 10 gadiem. ja, protams, nevajadzēs pārcelties ātrāk.

es jau kādu laiku gribu atkal sākt ierakstīties, bet man tas viss tā sporādiski.

pēdējās divas ar pusi nedēļās esmu bijusi trijos ceļojumos, tātad - lidojusi 6 reizes, un man tas ir diezgan daudz. ņēmu un saslimu.

darbā ir ko darīt pulka. ir vēl arī trakas komandas vadība, tādi ego, tādi neracionāli bērnudārznieki brīžiem, un tad jāmēģina tas viss vākt kopā. ļoti daudz laika aiziet uz domāšanu, cepšanos, dusmošanos un galvu glāstīšanu. nogurdinoši.

gribas uz saulīti, jau kuro nakti sapņoju, ka esmu Bali. tieši tādu saulīti gribas - zaļu, mitru, siltu.

pirmajā Maltas dienā nostaigāju 23k soļu, iedomājos, cik tas ir jaunākajam, ja viņa solis ir kāda puse no manējā. forši. izturīgi bērni.

dabūju radiohead biļetes. wowow.
jau aizvakar nobukoju dzīvesvietu.
nu var pirkt avio.

ievēroju, ka filmās un sērčikos (ne augstās raudzes, bet parastajos) kā īpaša lieta tiek uzsvērta vakariņu gatavošana.
aij, Tu esi bēdīgs, do You want me to cook dinner tonight?
o, Tu dabūji jaunu darbu, apsveicu, varbūt šovakar ko īpašu - es uztaisīšu vakariņas!
šis jānosvin, mūsu kāzu gadadiena, oooo, es uztaisīšu vakariņas.

mana dzīve laikam ir nenormāli spriedzes pilna, un manu draugu arī, un manas bērnības arī, jo mēs taču taisām vakariņas KATRU DIENU.

katastrofāli slimojam, lūk, pirmais septembris. pusi nakti neguļu, sāp visas maliņas tikai no tā, ka drausmīgi sāp kakls. nav temperatūras, bet sāp āda. un ausis. un skaņa besī.
bērni priecīgi, tikai ļoti temperatūraini.

vakar izcepu pirmo šī gada rīgas dārza ražas ābolmaizi. nu viss, rudens klāt.

piektdien noskrēju pusmaratonu, sestdien nosvinēju četrdesmitnieku. episki nosvinēju.

šis ir tas laiks, kad uz ielas satiekas lencīšu kleitiņas un sandales ar adītiem apaušiem, zeķubiksēm un dūnu jakām.

Ūpis, drīz otrklasnieks, brīvdienās tika pie viedpulksteņa ar sim karti.
(jā, protams, pasaulē ir daudz bērnu, kam uz pirmo klasi pērk telefonus, bet es tam neredzu nekādu jēgu, jo bērns nekur vēl nedodas viens, un vispār - ko bērns ar telefonu darīs un kāpēc? tagad pukstenis šķita tik normāla izvēle, jo beidzot jaunajā semestrī parādās iespāja (uz un no futbola) doties pašam)

tā nu svētdien vairākas reizes Viens Pats gāja uz veikalu.
un, kad viņš no tā pulksteņa zvana, tad runā tik pieklājīgi. pilnos teikumos.

ļoti interesants notikums.

// es atceros, kad mani pirmo reizi palaida uz veikalu vienu, tas bija no ģertrūdes ielas mājām aiziet uz gastronomu brīvības un lāčplēša stūrī, es visu dienu dīcu, ka noteikti kaut ko vajag pirkt, un gāju reizes piecas, man liekas, ka pat pēc kaut kā tik smieklīga kā grūbas

mēs precējāmies divas reizes - deviņas dienas pirms baznīcas kāzām apprecējāmies Cēsu zagsā. mūsu mācītājs bija Cālītis, kuram, kopš praida dievkalpojuma, bija atņemtas tiesības oficiāli laulāt. citi pāri to zagsu ieliek baznīcas dienas rītā, bet mēs gribējām pavisam atsevišķi un Cēsīs.
kāpēc to stāstu? tāpēc, ka es šodien uzvilku to zagsa kāzu kleitu. tā nebija nekas tāds, bet tomēr. kāzu kleita. šodien uz ričuka un ar birkenstokiem. pēc vairāk kā deviņiem gadiem!

sēžu kafeīnā, te skan Jaunība (!!!), gaidu jaunākā bērna logopēda nodarbības beigas, ir nelineāra laika sajūta.

jums kāds zināms dārznieks / zaļo pirkstiņu īpašnieks, kurš gribētu vienas dienas haltūru un varētu laika posmā līdz 22. augustam izravēt pa visu vasaru neravēto dārzu? man nav daudz dobju. tas tiešām būtu dienas darbs (sētmalas, utt)

nu ko, pēc gandrīz astoņu nedēļu vasaras brīvdienām bērni atgriežas Bērnu Mājā.
jaunākais raudāja visu rītu, nodevu rokās spārdīgu un kliedzošu.
vidējais pēc divām minūtēm teica, ka te viss pilns ar psihopātiem, bet tā jau aizgāja priecīgs.

ak dies, tagad būs jāsāk viņiem valkāt apakšbikses, jāgriež biežāk nagi, jāmazgā mati, jāvelk apavi un tīras drēbes.
bet - nebūs vairs jāvelk ērces.

vasara ir beigusies, lai dzīvo vasara.

sestdien noskrēju kuldīgas pusmaratonā savu ātrāko desmitkilometru. (desmit ar pusi, būsim precīzi)
es no sevis šo negaidīju, vēl tikko Valmieras teātra festivāla skrēju pāri mašīnai, mašīnas vrakam kā Citos Dziesmu Svētkos, jo mans vecākais bērns tik labi to darīja, ka man arī gribējās, bet nu nevar cilvēks šādā vecumā vairs tā lekt un skriet, un sastiepu ceļgala saiti. labi, ka nākamajā dienā bija klases salidojums un mana audzinātāja - sporta skolotāja - visu iztaustīja un atzina par labu esam, bet arī miera režīmu nozīmēja.
bet tā nu noskrēju savu labāko desmitnieku un tas tomēr ir tik jauki, ka es vēl tā varu skriet.

es skaitu, ja, - šodien jau esmu nositusi 18 lapsenes, ir kaut kāds uzliesmojums.

šajā vasarā, piemēram, neesam ne reizi pusdienojuši pie āra galda.