| Drošības vārdā 2.0 | 2. Dec 2025 @ 08:53 |
|---|
|
Par šūnapraidi:
Dzīvojam mērenajā - neplosa mūs pēkšņi cunami, viesuļvētras, varžu lieti un krusa pildbumbu izmērā - dzīve te mierīga, pat garlaicīga brīžiem. Uz nekādu krīžu pamata saņemtas jau 3 brēcošas, haju saceļošas šūnapraides ziņas par bļa standarta LV laikapstākļiem: negaiss un atkala. Wow.
Slēdzu to maucību ārā, Latvijas klimats nav kompatibls ar šādu krīžu izziņošanas instrumentu un sabiedrības onanizēšanu feikotas drošības apziņas virzienā. KRĪŽU un ĀRKĀRTAS situāciju. Un es mierīgi varu iztikt bez telefona nepamatotās panikas lēkmes uz galda un paskatīties Faktiskos laikapstākļus Latvijā, atverot logu: viss, kā ierasts.
Lasu lentes rakstu, kur pieminēts, ka, citēju: "Latvijas sabiedrības drošības pamatu veido efektīva un uzticama brīdināšanas sistēma". Paga, ko?
Kādu drošības pamatu var veidot tūlis, kas Latvijā sākts lietot tikai 2025. gadā un ir vien dažus mēnešus vecs eksperiments? Kāpēc nepieciešama šāda gala tukša diršana? Latvijas sabiedrības drošību nodrošina Satversme, normatīvie akti (likumi un noteikumi, tiesu prakse), izpildvara un tiesu vara, un starptautiskās tiesību normas. Bet nē, ugunsapmīzējam tas ir 2025. gada tūlis, kas, vadoties pēc rakstā minētā, nemaz nestrādā :D
Par drošības pārdozēšanu:
Uz ledus tagad arī aizliegs kāpt. Kādu vēl foršu aizliegšanas rīksti mēs kā sabiedrība izvilksim feikotas drošības vārdā? Kovidniekā faktīvisti protestēja pret salūtu arī - slikts esot, troksnis, bīstamība un piesārņojums vien... Kurp mēs virzāmies? Paradīze kastrētām aitām? Menti tagad tvarstīs noziedzinieku - uz ledus kāpēju un brīvdomātāju. Tur notiekti vajag novirzīt izpildvaras resursus, mhm - cietumā tos necilvēkus, kas iedomājas te rīkoties ar savām pašnoteikšanās tiesībām un iedomājas te havot fanu!
Aizliegumam īslaicīgs raksturs vai uz visu sezonu? Kā ar Hokeju un Daiļslidošanu, kas nesa un nes LV vārdu pasaulē? Tiesības slidot ir tikai tiem maksātspējīgajiem, kuru māju tuvumā ir 24/7 atvērtas ledus halles? Sen nav būts uz ledus - jāuzkāpj tīri protesta vārdā!
P.S.
Wireless Emergency Alerts tagad ir off. Good. Jo mazāk lieku notifikāciju, jo pilnvērtīgāka dzīve un labāka tās garša.
P.P.S.
Aizliegums nav izglītība. Tā vietā, lai man sanatorijās prosta liegtu kāpt uz Baltezera un bļautu virsū, pieaugušais vienkārši stāstīja par bīstamību un laikapstākļiem, sekmēja domāšanas procesu: "Dod nedēļu kārtīga sala (-10 un zemāk) un ledus būs diezgan drošs, lai tu uzkāptu un paslidinātos. No sākuma lēnām pamēģini malas - ja kājas slapjas, ledus nav drošs" - aptuveni tā formulēti, īsi un uz mūžu atmiņā paliekoši. Kas ir vērtīgāk?
P.P.P.S.
Stulbs aizliegums tikai izaicina anarhistus izaicināt aizliegumu.
P.P.P.P.S.
Tā lente ir privāto datu nāve. Lasīju, nobloķējot bloķēšanas logu : D
EDIT @2025.12.04
Reku Džons Klīss eleganti paskaidro, kāpēc pārdozēt drošību un nodarboties ar woke un cancel kultūrām u.tml. lietām ir mega kaitīgi pret pašu indivīdu, kas ar to nodarbojas (doh): https://www.youtube.com/watch?v=jA95FKbs_Jg
|
|
"Prostitūcijas juridiskais statuss ir ētisks un politisks jautājums, kas nevar tikt atrisināts to reducējot uz vērtīb-neitrālu, pragmatisku un ekonomisku pieeju. Tādām valstīm kā Nīderlande ir maldinoši izlikties, ka to legalizētā prostitūcijas sistēma ir balstīta labvēlīgā, sievietes aizsargājošā pragmatismā, šī sistēma drīzāk ir balstīta instrumentālā un materiālā pragmatismā – instrumentālā tajā ziņā, ka tā utilizē sievietes kā instrumentus vīriešu apmierināšanai un materiālā, jo tā nodrošina ienākumus ne tikai seksa industrijai, bet arī valsts kasei. Ētiski holandiešu sistēma ir amorāla, jo tā nostiprina prostituētu sieviešu kā seksuālu objektu un baudas instrumentu pozīciju sabiedrībā, kurā viņas var noprikt, patērēt un atlaist vervētāji, bordeļu īpašnieki un pircēji. Tas, kā trūkst ir dziļāks ieskats tajā, kas tā ir par sabiedrību, kurā seksuālā ekspluatācija tiek institucionalizēta kā seksa darbs.”
Janice G. Raymond, Not a Choice, Not a Job |
| par FM | 1. Dec 2025 @ 21:21 |
|---|
|
paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā
pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes
mums!
par ko?
nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam
ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā
^profesionāls futbola klubs "bologna"
^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce" |
|
skatoties animes ir sanācis iepazīt visādus twisted tēlus, bet šis savā šaurajā nišā ir īpašs keiss
 |
| hej diaspora, piemetiet alt.rasta. hymnas! | 1. Dec 2025 @ 20:12 |
|---|
|
Izskatās, ka šo vakaru aizvadīšu uz dīvāna, ietinusies segā, jo ir sākusies spēcīga menstruālā eiforija. |
|
Tu tāda, raksti priekšniekam, ka gaidu darbā, jo printeris raud pēc jauna kārtridža.
Šams atsūta video ar pārmainīšanas pamācību un pasaka, kur ir jaunie . Karoč, vari nomainīt?
Un otra epizode - atnācu uz darbu unieraudzīju puķes uz galda, tikai tad atcerējos, ka gribēju piektdien viņas aiznest uz māju . Fail.
|
|
Atdauzīju kājas mazo pirkstiņu. Tas aizgāja atmatā. |
| himna | 30. Nov 2025 @ 21:59 |
|---|
| write my name on a napkin | 30. Nov 2025 @ 18:23 |
|---|
|
Paklausījos amerikānieti, kura strādāja Tokijā sfērā, kur sievietes apkalpo vīriešus. Viņas mērķis galvenokārt bija piesaistīt klientus un, lai klienti viņai izmaksā dzērienus, var iet ar klientiem vakariņās un var arī ar klientiem gulēt. Viņa stāstīja par visādiem, tostarp arī briesmīgiem klientiem un to cik ļoti šajā darbā sievietes tiek padarītas par objektiem un, ja tev nav bieza āda, tad zini, ka, ja pirms tam tava psihe ir bijusi kaut cik normāla, tad, darot šo darbu visa tava pašapziņa pamazām tiks iemīta zemē un būs zemāka par zāli.
Tas nav nekas neparasts, visās grāmatās, ko esmu lasījusi par šo tēmu sieviešu stāsti ir tieši tādi, arī BBC dokumentālajos raidījumos tieši tas pats stāsts atkārtojas un tiek stāstīts atkal un atkal no sievietēm, kas to izcietušas uz savas ādas. Feminisms kādreiz postulēja un, pieļauju, ko postulē jorpojām, ka sieviešu objektificēšana nav laba lieta, gluži otrādi, tas ir pazemojums. Un tieši šis pazemojums prostitūcijā ir pār pārēm. Taču kaut kad ir notikusi idejiskā virziena pārmaiņa, tiek uzstaktīts, ka tomēr prostitūcija ir izņēmums, kurā tu šo pazemojumu it kā vari 'ownot', jo tas taču ir tikai darbs, galu galā.
Nezinu, kad tas ir noticis, bet es atceros, ka kādreiz skatījos Parks and Rec un tur viens no komiskākajiem un reizē arī intelektuāli apdalītākajiem tēliem, Endijs, vienā sērijā runāja ar feministēm un sacīja, lūk, ko:
-"Hey, maybe I'm only sexy. Then maybe that's all you see, but at least you can give me extra money. Tip money and stuff. I'll flirt with you, write my name on a napkin." They're gonna do it in a right, kind of legal way that empowers prostitution. We don't rest until we get that. That will be progress.-
Feminisma profesore viņam atbildēja: That is extremely incorrect.
Šī sērija iznāca ap 2010. gadu, tad vēl tas skaitījās muļķīgi. Tagad Endija ierosinājums meinstrīma feminismā tiktu uzskatīts par pavisam adekvātu. |
|
Kāpņu telpa šorīt
Gaisa telpa vakar
 |
|
Pilns tīmeklis ar vīriešiem, kas apgalvo, ka viņiem ir mēnešreizes. Nekolekcionēju, bet vienu te ielikšu
( ... ) |
| labvakar | 29. Nov 2025 @ 00:14 |
|---|
|
Es ļoti ilgu laiku neesmu rakstījusi. Neko.
Okei, varbūt nav korekti sacīt, ka "neko". Es neesmu ieturējusi absolūtu rakstīšanas celibātu. Es sazinos ar cilvēkiem. Bet es neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, neesmu rakstījusi dzeju, es neesmu pavadījusi laiku aktīvi rakstot.
Tagad es rakstu ierakstu klabā. Mani pārņem dažādas savādas sajūtas. Es precīzi nespēju tās nodefinēt. Man ir sajūta, ka man vajadzētu varbūt mēģināt tās nodefinēt. Varbūt tāpēc, ka lielāko savas dzīves daļu es esmu dzīvojusi caur tekstu, esmu ar sevi runājusi caur tekstu, esmu sevi izklaidējusi caur tekstu, esmu domājusi caur tekstu.
Ir jau arī tādi periodi -- es tos atpazīstu -- periodiski es rakstu, un tad periodiski es nerakstu. Vissarežģītākie ir pārejas periodi. Kad esmu aktīvi rakstījusi, gribējusi rakstīt, spējusi rakstīt, un tad iestājas nogurums -- un tad iestājas eksistenciālas bailes -- ja es nespēju rakstīt, kas es esmu? Kas ir mans atskaites punkts? Vai es jebkad spēšu rakstīt? Ko tas vispār nozīmē.
Tas ir retorisks jautājums uz kuru es pati zinu atbildi. Pat, ja nezinu -- es to sapratīšu. Man besī, ja man dod padomus, kad neesmu tos prasījusi. Mani kaitina, kad manus retoriskos jautājumus uztver par īstiem jautājumiem. Mani kaitina dīlošana ar citu cilvēku projekcijām. Mani kaitina cilvēku nespēja piefiksēt brīdi, kad viņi citu cilvēku darbībās/izteikumos ieprojicē savu personīgo problēmu ar pasauli. Bet visi tā dara, arī es. Bet es cenšos to piefiksēt. Jo vairāk par to domāju, jo biežāk piefiksēju, cik tas ir izplatīti. Tad es domāju par to, cik vieds bija manas mammas reiz izteiktais padoms, ka "nav vērts runāt ar idiotiem". Do not fall for a rage bait.
Es gribētu vecu kompi -- to balto kantaino kompi. Un baltu klaviatūru. Ar bieziem klakšķošiem taustiņiem. Kārtīgu vecu stacionāru kompi. Bet es priecātos arī par modernu, es vienkārši gribu stacionāru kompi, kārtīgu, stabilu, vienā vietā. Es tajā rakstītu.
Man ir problēmas ar koncentrēšanos. Un šis portatīvais -- šis kompjūters -- tajā ir tik daudz lietu, internets, feisbuks, atmiņas par eseju rakstīšanu studiju laikā, transkripcijas, ciešanas, piespiešanās. Es gribu tīru datoru bez nekādām asociācijām. Kad es atveru google doc, mani pārņem trauksme. Man ir kaut kāda trauma no visām reizēm, kad jutos spiesta rakstīt studiju vai darba dēļ. Ja es varētu atgriezties atpakaļ laikā, es sev teiktu -- nemeklē darbu, kas saistīts ar tekstu, jo tas saindēs tavu prieku rakstīt. Bet es esmu stipra. Es zinu, kā darbojas smadzenes. Es zinu, kā radīt jaunus ieradumus, pārrakstīt ierasto, esmu iemācījusi sevi mazgāt traukus un klāt gultu balstoties neirozinātnes teorijās. Es esmu spējīga tikt pāri traumām.
Es uzpīpēšu un uzrakstīšu vēl vismaz vienu ierakstu |
|
no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!" |
|
Foundation S1-S3 (2021-2023)
|
|
"..under the banner of “human rights”, a network of high-profile and heavily resourced NGOs is advancing the interests of those who profit from the sexual and reproductive exploitation of women. What presents itself as progressivism is the consolidation of an industry — one that merges the prostitution lobby, the surrogacy market and the gender-identity movement into a single political force and a unified system of exploitation.
At its core is the belief that women’s bodies — sexually and reproductively — should be available for commercial use. What emerges is a global sexual-rights industry that rebrands male dominance as equality and exploitation as empowerment, while erasing women as a political and legal category altogether."
Tieši par Beļğiju:
"In the same country where individuals can change legal sex through self-declaration — or remove it from legal documents altogether — and where sex-disaggregated data, including statistics on violence, have been erased, women as a political and legal class are vanishing. Crimes once recognised as male violence against women are now recorded based on self-declared “gender identity” rather than sex, erasing both male perpetrators and female victims from official records."
https://athena-forum.eu/updates/the-new-human-rights-industry-the-business-of-sexual-politics/
P.S. šajā kontekstā minēt "male dominance" ir, manuprāt, vietā, jo pat pēc visas prostitūcijas pārvēršanas par legālu biznesu, suteneri, tagad kļūstot par 'priekšniekiem' joprojām vairumā ir vīrieši, klienti - vīrieši, prostituētās personas - vairumā nabadzīgas sievietes. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
