|
American Beauty (1999) (revisited)
|
|
Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu
----------------------------------------
So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.
For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.
Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.
/Lord ByronMūzika: Evgeny Grinko - Jane Maryam |
| Personīgās izpētes robežas | 21. Apr 2024 @ 20:20 |
|---|
|
Sestdienas pusdienlaikā ilgi gājām garām garum garajai garrindai uz Auto izstādi nr. 2024. Kā jau nojautu, garrinda stāvēja pēc biļetēm pie tikai vienas no kasēm, kamēr pie atlikušajām divām kasēm rinda bija vismaz duci(!) reižu īsāka. Līdzīgi, no otras puses stāvēja garrinda uz iekšā laišanu, jo, kā vēlāk notikušo atstāstīja arī nacionālo ziņu portāls, "vēsturiski tika pārsniegts Ķīpsalas halles pieļaujamais apmeklētāju kapacitātes limits". Bet arī tā otrā rinda gaidīja tikai uz vienām no trim ieejas durvīm, un pie atlikušajām divām tās (rindas) bija daudzkārt īsākas.
Lietišķi ģērbta kundze aiz manis rindā man jautāja, vai tās pārējās divas kases ir vaļā, jo to lāgā nevarēja saredzēt, uz ko atbildēju sākumā noliedzoši, bet, ieskatoties rūpīgāk, apstiprinoši. Apzinājis kopējo situāciju, nopirku ieejas biļetes internetā, ko ieteicu arī darīt minētajai kundzei, kura mazliet kautrīgi atbildēja, ka "to jau var tikai tad, ja ir tā elektroniskā nauda". Atskatījos vēlreiz uz garo rindu uz kasi un līdzjūtīgi, bez augstprātības nodomāju, ka tajā varbūt ir sastājušies visi aplokšņu algu saņēmēji un parādu piedzinēju vajātie ar nulli vai pat mīnusu elektroniskās naudas makā.
Iestājāmies rindā uz vidējām durvīm un jau pēc ~10 minūtēm tikām iekšā. Izstāde tāda-nekāda, vien kādi 7 ripojošie mehānismi bija tā vērti, lai par tiem pajūsmotu. Bet paldies par to pašu. Ārā ejot, palūdzām zīmogus, lai pāris stundas vēlāk atnāktu paskatīties uz moto trikiem bumbā, bet apsargs teica, ka zīmogi ir paredzēti tikai tiem, kas "iziet ārā uzpīpēt". Dabūjām tos šā vai tā, bet atpakaļ tā arī neatnācām. |
|
Lost in Translation (2003) (revisited)
|
| off with their heads | 21. Apr 2024 @ 14:38 |
|---|
|
Nedaudz palasiju to dienasgrāmatu šeit, kāda tā bija, kad jutos labi.
Kaut kā jāsagaida atpakaļ tā godīgi emocionālā un par visu esošo pateicīgā "es", kāda es mēdzu būt.
Ak dies, kā neticās, ka tā, saulē sakusušā plastalīna sajūtā iegrimusī radība,
varēja būt tik pievilcīga sieviete ar drosmi un mugurkaulu.
pļecka pļecka.
Iekšējā balss atdzīvojusies un muld visādu pazemojuošu huiņu, paskaido, cik sūdīgi iekārtota pasaule un kā nav vērts censties, jo viss, kas ir tīrs tagad būs netīrs jau rīt un vispār putekļi. Tārpi un putekļi un es nekas neesmu kalikalidurgadurgakalikalidurgadurga....Mūzika: Yeah Yeah Yeahs - Heads Will Roll |
|
baby raindeer: textbook projektora stāsts |
|
Pēc mises vīriem vajadzēja svētītā ūdens bunduli (palicis no Lieldienām) aiznest no priekšnama. Dāmas sanesa lielās buteles, lēja un lēja atlikušo. Priestris pienāca un painteresējās, vai tiešām tik daudz atlicis? Džeki atrauca, ka esot kā Bībelē. Ūdeni lejot ārā, bet viņš nāk klāt un nekad nebeidzas.
Paldies Dievam, bet pavairošanas brīnums šoreiz nenotika (vai bija neliels) un bunduli varēja aiznest. Drusku gan izlija uz grīdas. Tiešām tūļība! |
|
Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās. |
|
Kopš seriki ir izrādījies veiksmes stāsts, tajos diezgan bieži parādās aktrises, kuras bija jaunas un ļoti slavenas deviņdesmitajos.
Kaut kad redzēju drāmu ar Nikolu Kidmenu, uj universums, biju nemierīga vairākas dienas, nubļa kā var viena sieviete ŠItā izskatīties. Nejau, ka man būtu žēl, bet auč, Nikola, kur tu to latiņu esi uzbīdījusi priekš parastiem mirstīgajiem.
Tad interneta ārēs uzbridu (godīgi, nemeklēju, pavisam nejauši) foto "no dzīves", viss normāli, normāla sieviete. Es nez, ko tie mākslinieki ar viņas seju izveic priekš kamerām, Džūlija Lamberte kvēlotu skaudībā. |
|
Lūk arī spēlīte priekš ZX Spectrum ZLALOX
 |
|
Mūsdienās, kad biznesi samazina izmaksas (sabiedriskais sektors to nedara, bet sabiedrībai tas ir OK), ir ļoti svarīgi, lai arī zinātne samazinātu izmaksas un piegādātu rezultātu lētāk.
Zinātnes kognitīvo procesu automatizāciju veic, piem., https://insilico.com/
Bet eksperimentālās daļas automatizācijai ir izveidota robotiskā kēde, kas tuvāko 5 gadu laikā plāno automātiski notestēt 1M dažādu molekulu, lai pagarinātu dzīvildzi vai pat padarītu jaunāku vienu tārpu https://orabiomedical.com/sponsor-mmc/ (https://www.lifespan.io/news/who-wants-to-be-a-molecule-millionaire/), pēc tam to varētu pārnest uz cilvēku. Yamanaka faktori (sarežģīti proteīni) jaunības atgriešanu veic garantēti un dabiski, bet (tās jau ir vecas ziņas), to pašu mēģina veiksmīgi inducēt arī ar mazajām molekulām, pie reizes kontrolējot, lai nerodas blakusparādības vēžu formā.
Tātad insilico meklēšanu un docking kombinējot kopā ar automātisku molekulu testēšanu (un to rezultātu automātisku interpretāciju), var virzīties uz priekšu un sasniegt rezultātus ar minimālām zinātnes izmaksām. Un attiecīgie zinātnieki būs atbrīvoti un varēs nodarboties augstākā līmenī ar zinātni. |
|
Kad kāds/kādi plašam cilvēku lokam par Tevi skaudības vai greizsirdības dēļ ir sastāstījuši pilnīgi izdomātas, sliktas lietas, atliek vien būt stoiski laipnam ar visiem, un par to vienkārši nedomāt.
|
|
Viens mans čoms ir mūsu 10 gadus veco spēlīti noportējis priekš weba: Psykadelics. |
|
To My Duties
While I’ve been doing my job
stone by stone, quill by quill,
winter has passed, leaving
empty places
and dead rooms.
I work on all the same.
I really should replace
all those things I’ve forgotten,
fill the darkness with bread,
inspire hope again.
The dust of the season,
its harsh rain, are all I deserve:
for myself I claim nothing more than all space
and the right to work there, bearing witness to spring.
I must have something for everybody
day by day and week by week, gifts of the blue variety
or cool blossoms from the woods.
First thing in the morning, I’m going strong
while others have sunk
into sloth or lovemaking.
I’m sweeping out my bell tower,
polishing my tools and my heart.
I have enough dew to go around.
/Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES |
|
Nu jā. Vēl paliek ∞/homo versija, bet tur jau Lurje ea ir tik daudz izdarījuši, atliek tikai izmantot. |
|
Lasu par CatDL (jau minēju). Man liekas, ka viņi ir atrisinājuši Lielo Uzdevumu. Tagad ir tikai darbiņš to visu salikt praktiskās programmās un palaist.
It kā vairs nav interesanti. Bet no otras puses, vajadzētu būt interesanti, jo ir taču redzams ceļš, kā tam visam likt strādāt cilvēku labāk un beidzot padarīt pasauli pavisam, pavisam labu. Līdz šim varēja teikt, ka tas un tas post-... var nestrādāt vai nebūt sasniedzams, jo Uzdevums nebija atrisināts, pat tagad daudziem nav priekšstata par to. Galu galā, visa vēsture jau bija viena maldīšanās un ceļa meklēšana uz šo brīdi. Un, vai!, cik daudzi soļi pa labi un pa kreisi tika sperti. Kas to toreiz varēja zināt?
Tātad - tagad vajadzētu savākties un spert šos pēdējos soļus. Sakopot resursus un ātri izdarīt. Lai nekas neiet postā līdz tam brīdim.
Bet, kur nu. Tā plēšanās un ālēšanās, kas notiek pasaulē?! Citam cita kāpšana uz galvas. Cīņas par dzīvībām, zemēm, klientiem un centiem. Konkurence. Negausība. Mantkārība. Vēlēšanās pievākt visu. Lai citiem nekas nepaliek.
Tām Zināšanām vēl ir jādifundē. Un tas prasīs laiku. Ne visiem, kas ir gatavi to darīt, pietiek un pietiks resursu. Daudz tukšības būs vēl jāpiedzīvo.
Lielie sportisti zinās labāk, bet varbūt kaut kad pirms beigām ir tāds kā nogurums? |
|
Man šodien uz galvas uzkakāja putniņš. |
|
"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko." |
|
Ļoti interesants raksts par militārā dienesta aktualitātēm Latvijā:
https://ir.lv/2024/04/03/man-vairs-nav-bail/
Labs raksts. Vienīgi riktīgi kretinē, ka visi intervējamie norāda, ka vecāki ļoti pretojušies dēla dienestam. Minētas vecāku bažas un asociācijas ar padomju armiju. Jaunais cilvēks vēlas, bet memme un papucītis vēl turpina dzīvot kaut kādās savās slimajās fantāzijas par padumjajiem laikiem un spurojas pretī. Kādā mucā, diez, ir jādzīvo, lai tik ilgi spētu ignorēt realitāti un tā vietā izvēlētos dzīvot vairāk, nekā 30 gadus vecā pagātnē. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}