cc
cic citaac:

Kad tika paziņots, ka trīs gadu laikā par 180 000 eiro tiks veikts brūno lāču monitorings, daudzi skeptiķi jautāja: "Vai tas tiešām ir nepieciešams?" Šāds jautājums, protams, apliecina pilnīgu neizpratni par modernu valsts pārvaldi. Ja valsts jau analizē lāču matus, ekskrementus un DNS, tad loģisks nākamais solis ir paplašināt monitoringu arī līdz cilvēkiem. Zinātnei taču jāattīstās.
Tādēļ Dabas psiholoģiskās noturības un antropoloģisko procesu darba grupa jau gatavo nākamo Eiropas fondu projektu – "Cilvēka baiļu bioloģisko marķieru monitorings līdzāspastāvēšanas uzlabošanai ar lielajiem plēsējiem." Plānotais budžets – pieticīgi 2,8 miljoni eiro. Projektā paredzēts ievākt cilvēku DNS saturošus paraugus vietās, kur pirms dažām minūtēm novērots lācis.
Paraugu analīzes ļaus ar līdz šim nebijušu precizitāti noteikt:
= cik metrus no mājas lācis atradies;
- cik ātri sēņotājs skrējis;
- cik pēkšņi ogotājs sapratis, ka melnais pleķis krūmos nav celms;
- vai konkrētā situācija atbilst "vieglas satraukuma", "izteiktas panikas" vai "pilnīgas dabiskās izlādes" klasifikācijai.
Speciālisti skaidro, ka cilvēka ekskrementu bioķīmiskā analīze ļaus izstrādāt jaunu matemātisku modeli. Jo lielāks adrenalīna līmenis, jo tuvāk, visticamāk, atradies lācis. Ja analīzes uzrādīs īpaši augstu stresa koncentrāciju, eksperti secinās, ka lācis nav atradies mežā.. Viņš jau stāvējis pagalmā. Savukārt, ja paraugs saturēs arī aveņu sēkliņas, tas nozīmēs, ka incidents noticis ogošanas laikā. Ja atradīs baraviku sporas, secinājums būs viennozīmīgs – pilsonis pirms sastapšanās vēl bija optimistiski noskaņots.
Lai nodrošinātu datu kvalitāti, katram Latvijas iedzīvotājam tiks izveidota mobilā lietotne "Lācis+". Tās uzdevums būs nospiest sarkano pogu pirmajās trīs sekundēs pēc lāča pamanīšanas.
Ja tas nebūs iespējams objektīvu fizioloģisku iemeslu dēļ, lietotne automātiski nosūtīs koordinātas laboratorijai.
Projektā paredzēta arī jauna profesija – sertificēts baiļu biomateriālu koordinators, kurš izbrauks uz notikuma vietu, nomērīs attālumu līdz tuvākajam celmam, intervēs aculieciniekus un sastādīs "Psiholoģiskās izlādes aktu Nr. 17-L".
Lauku iedzīvotāji gan pagaidām nesaprot, kāpēc tas viss nepieciešams. Viņi joprojām uzskata, ka, ieraugot lāci, visefektīvākā monitoringa metode ir viena īsa frāze:
— "Mūc!"
Tomēr tā ir novecojusi pieeja.
Mūsdienu Eiropā vispirms tiek veikts monitorings, tad izstrādāta metodika, pēc tam izveidota starpinstitucionāla darba grupa, seko ietekmes izvērtējums, sabiedriskā apspriešana, pilotprojekts, starptautiska konference un visbeidzot secinājums, ka cilvēks tiešām bija nobijies. Toties tagad tas būs zinātniski pierādīts.
Iespējams, jau nākamajā iepirkumā tiks finansēts vēl viens būtisks pētījums – vai lācis pēc sastapšanās ar cilvēku nav piedzīvojis līdzīgas emocijas. Jo arī viņa viedoklim bioloģiskajā daudzveidībā ir nozīme.

(c) RK no FB