| |
[9. Aug 2026|11:18] |
"Mūsdienu "pārvaldītajā" slimnīcu medicīnā ir teiciens, kas radīts, lai uzsvērtu precīzas uzskaites nozīmīgumu: "ja tas nav reģistrēts, tas nav noticis". (Interesanti, ka grieķiem laikā, kad rakstītprasme vēl nebija izplatīta, bija nepieciešama dzīva liecība, lai apstiprinātu rakstīta teksta patiesumu, nevis otrādi.) Lai gan šī ir neatņemama sastāvdaļa atbildības ieviešanai un pati par sevi nav nosodāma, tā faktiski apgalvo, ka reprezentācija (atspoguļojums) vismaz dažos kontekstos ir reālāka par to, kas patiesībā attiecīgajā brīdī notika. Medmāsām un citiem aprūpētājiem ir jāpavada tik daudz laika, reģistrējot savu darbu, ka viņiem atliek pavisam maz laika pašam darbam; līdzīgi ir ierobežota arī policija, un man ir aizdomas, ka pat pašnodarbinātie nespēj pilnībā izvairīties no šī dzīves posta. Ieraksts ir sastindzis, bet dzīve ir aizplūdusi, kā jau dzīve mēdz aizplūst. Un mūsu kreisās puslodes dominētajā, ar uzskaiti apsēstajā laikmetā esmu dzirdējis cilvēkus sakām to pašu par savas dzīves fotografēšanu: "ja tas nav iemūžināts, tas nav noticis"."
- Iain McGilchrist, The Matter with Things, Volume 1 |
|
|
| Comments: |
Ne jau, ka agrāk neviens neko nereğistrēja, bet gan, ka reğistrācijas apjomi ir tik pamatīgi pieauguši, ka aizņem vairāk laika nekā darbības, kuras tiek reğistrētas.
Tas gan. Ja 5-min viziites laikaa doktorsha 4min 15sek nododas klabinaashanai datoraa, atlikusho periodu veltot pacientam, tad apjomi ir masiivi | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}