| |
[8. Aug 2026|20:07] |
ik pa laikam lasot frendlisti redzu, ka ctulhu ir svarīgs klusums pilsētā un, protams, ne tikai viņam, kas ir saprotami un tāpēc, ja cilvēki par to iestājas - manis pēc, why not.
tāpat vien pastāstīšu par iespējamajiem iemesliem kāpēc mani šī lieta ļoti neuztrauc. savas dzīves pirmās divas desmitgades es mitinājos blakus lielai Rīgas satiksmes artērijai pie Dzirciema un Kandavas ielu krustojuma, kur pa dienu nonstopā kursēja tramvajs, trolejbuss, autobuss un bija teju nepātraukta mašīnu plūsma, tā pilnībā neapsīka arī naktīs un man tas bija kā fona troksnis, kas deva sajūtu, ka pasaule man apkārt ir dzīva. reizēm no rītiem kāds aizmaldījies dziedāja, kaut kur laboja ceļu, tramvajs dzindzināja savu zvanu - tas nozīmēja, ka viss ir kārtībā un pilsēta turpina elpot. vienreiz gan bija sprādziens un tas tomēr šķita pavisam neiederīgi - no sākuma mana vecmāmiņa domāja, ka uzsprādzis kiosks pāri ielai uz kuru gāja plostot vietējie sīņi, bet nē, tas izrādījās pāris kvartālus tālāk.
tad vēl paralēli tam dzīvoklī virs mums stāvu augstāk uzturējās iemītnieki, kuri ļoti skaļi mēdza skatīties tv un reizēm atrubijās, tam paliekot ieslēgtam. biju pieradusi arī pie tā. iespējams, ka visu šo iemeslu dēļ, man netraucē ne mašīnas, ne mūzika, ne kaimiņu tusiņi. kad es kādreiz Latvijā nedēļas nogalēs aizbraucu uz laukiem, tad pirmo nakti man parasti nācās gultā nedaudz mocīties ar bezmiegu tādēļ, ka apkārt bija gandrīz absolūts klusums. vienīgais, kas man nudien nepatīk, ir 2 lietas:
1. ja cilvēki sāk negatni ālēties un kļūst agresīvi, skaļu di*šanos
2. ārprātīgi skaļie motocikli, nevaru to skaņu ciest. |
|
|
| Comments: |
Hm, mašīnu un transporta troksnis subjektīvi kaut kā netraucē, mūzika gan, sevišķi tie viņas draņķīgi ritmiskie paveidi, kaut kādas bungas vai tml kas tiek atskaņots uz jaudīgiem skaļruņiem, bet nu par laimi dzīves vietām tuvumā nav nekā tāda kas šo rada, ceļojumos reizēm ir bijušas problēmas.
Nezinu, kā būtu tagad, bet ilgu laiku arī satiksmes troksņi man šķita nomierinošs fons, jo pirmos dzīves gadus pavadīju Rīgas centrā. Vienīgi nevarēju izturēt asfalta urbšanas troksni, bet tad es vēl biju bērns un negāju skolā. Kad vēlāk atgriezos Rīgā, likās nomierinoši, ka pēc tramvaja skaņām varēja pateikt, ka sācies rīts tumšajās ziemās.
Uzaugu Kurzemes pilsētā kādā vidējā. Klusums, normāls gaiss. Pilsēta staigājama kājām.
Gadus 15 nodzīvoju Rīgā, Barona ielā - studiju gadi, tramvajs, brugis.
Tad gadus 10 pierīgā - klusums, daba, totāli svaigs gaiss. Nulle kovida ierobežojumu - eju uz mežu fočēt, kad gribu. Eju uz pamestiem objektiem, kad gribu. Kamēr pilsētniekus tur savos cietumos neprāta vārdā.
Tagad esmu atpakaļ Rigā un tā mani sagaida ar visur pamestiem Boltiņiem, ar visur rēcošu un smirdošu dīzeļdzinēju, ar smago transportu gar logiem. Vēdināt telpas nozīmē nomainit savu CO2 pret ielas NOx un riepu, bremžu disku putekļiem. Kas ir veselīgāk, nezinu joprojām.
Zem mana dzīvokļa ir puķu bode, baigi skaļi rūc saldētavu kompresori. Bet nekas, pieradu. Bet pie smakas aiz loga gan nevaru pierast. Nav normāli šitā dirst savā šķīvī.
Citiem te traucē skaļās mūzikas pasākumi vasarā, kas tak nenotiek katru dienu. Pensionāri ar dzelteniem zobiem.
Pilsēta - sadzīvošanas māksla.
Kurzeme ir visforšakais LV reģions, imho. Bērnības vasaras pavadīju Klapkalnciemā un vēlāk kādu laiku mitinājos netālu no Dundagas, kā arī mana lielā mīla ir no Talsiem. Visas šīs vietas man šķiet daudz jaukākas par Rīgu, bet nu, Rīga man gribot negribot būs vienmēr īpaša ar visu tās skaistumu un postu, tur nekas nav glābjams.
Rīga - ekonomiska stimula dēļ. Visādi citādi - varētu jēdzīgāk, jā. Āģītis ir ok tho, tur varētu dzīvot kādā klusākā ielā.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/10725/690) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jan09 |
|---|
| Date: | 9. Augusts 2026 - 19:55 |
|---|
| | ... | (Link) |
|
Talsi un novads joprojām ir klusi, pat ap daudzstāvenēm. | |
