|
8. Aug 2026|20:07 |
ik pa laikam lasot frendlisti redzu, ka ctulhu ir svarīgs klusums pilsētā un, protams, ne tikai viņam, kas ir saprotami un tāpēc, ja cilvēki par to iestājas - manis pēc, why not.
tāpat vien pastāstīšu par iespējamajiem iemesliem kāpēc mani šī lieta ļoti neuztrauc. savas dzīves pirmās divas desmitgades es mitinājos blakus lielai Rīgas satiksmes artērijai pie Dzirciema un Kandavas ielu krustojuma, kur pa dienu nonstopā kursēja tramvajs, trolejbuss, autobuss un bija teju nepātraukta mašīnu plūsma, tā pilnībā neapsīka arī naktīs un man tas bija kā fona troksnis, kas deva sajūtu, ka pasaule man apkārt ir dzīva. reizēm no rītiem kāds aizmaldījies dziedāja, kaut kur laboja ceļu, tramvajs dzindzināja savu zvanu - tas nozīmēja, ka viss ir kārtībā un pilsēta turpina elpot. vienreiz gan bija sprādziens un tas tomēr šķita pavisam neiederīgi - no sākuma mana vecmāmiņa domāja, ka uzsprādzis kiosks pāri ielai uz kuru gāja plostot vietējie sīņi, bet nē, tas izrādījās pāris kvartālus tālāk.
tad vēl paralēli tam dzīvoklī virs mums stāvu augstāk uzturējās iemītnieki, kuri ļoti skaļi mēdza skatīties tv un reizēm atrubijās, tam paliekot ieslēgtam. biju pieradusi arī pie tā. iespējams, ka visu šo iemeslu dēļ, man netraucē ne mašīnas, ne mūzika, ne kaimiņu tusiņi. kad es kādreiz Latvijā nedēļas nogalēs aizbraucu uz laukiem, tad pirmo nakti man parasti nācās gultā nedaudz mocīties ar bezmiegu tādēļ, ka apkārt bija gandrīz absolūts klusums. vienīgais, kas man nudien nepatīk, ir 2 lietas:
1. ja cilvēki sāk negatni ālēties un kļūst agresīvi, skaļu di*šanos
2. ārprātīgi skaļie motocikli, nevaru to skaņu ciest. |
|